fbpx

23.09.2013

Analizējot Krievijas organizētās militārās mācības Zapad 2013, kuru mērķis ir Baltijas valstis – ES pilntiesīga daļa, un atceroties arī par bez ievērības atstāto Krievijas imitēto uzbrukumu Zviedrijai šīgada pavasarī, Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere pauž satraukumu par tā saucamā ES „stratēģiskā partnera” rīcību. I.Vaidere, EP Ārlietu komitejas locekle, norāda, ka šobrīd ES un Krievijas attiecības regulē Partnerības un sadarbības nolīgums, kas tika noslēgts 1994. gadā - laikā, kad Latvijā vēl atradās Krievijas armija, bet sarunas ar Krieviju par jaunu līgumu aizsākās jau 2008. gadā un turpinās joprojām.„Visi pēdējā laika notikumi uzskatāmi norāda uz nepieciešamību pārskatīt ES nostāju pret Krieviju, jo tā acīmredzot nevēlas visaptverošu, detalizētu un tiesiski saistošu partnerības līgumu. Eiropai nepieciešami uzticami un paredzami partneri, kuri ir ieinteresēti sadarboties uz abpusēja izdevīguma pamatiem, taču šobrīd pastāv šaubas par patiesajām Krievijas interesēm,” savas pārdomas pauž I.Vaidere, norādot, ka Krievija galveno uzsvaru liek uz bezvīzu režīma ieviešanu ar Eiropas Savienību.

Jāpiezīmē, ka pēdējos mēnešos arvien pieaudzis arī Krievijas spiediens uz ES Austrumu Partnerības valstīm, īpaši Ukrainu, Moldovu un Armēniju, izmantojot ekonomiskus ierobežojumus, lai piespiestu šīs valstis pārtraukt procesu uz attiecību stiprināšanu ar ES. Tāpat arī pirmie mēneši pēc Krievijas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā pierādījuši, ka Kremlis nevēlas pakļauties starptautiskiem noteikumiem un saistībām.

„ES nedrīkst šos signālus ignorēt, turpinot darbu Partnerības un sadarbības nolīguma. Mēs nesasniegsim nevienu no uzstādītajiem mērķiem, ja nespēsim ar saviem partneriem vienoties par abpusēji cieņpilnu un atsaucīgu sadarbību,” saka deputāte.