fbpx

27.09.2013

Eiropas Parlamenta (EP) Cilvēktiesību apakškomitejā pēc Ineses Vaideres (V) ierosinājuma tika izskatīts jautājums par cilvēktiesību pārkāpumiem, ar ko ikdienā jāsaskaras Krimas tatāriem, aģentūru LETA informēja Vaideres pārstāvji.

1944.gadā Staļina deportācijās uz Centrālāziju tika izsūtīti teju visi Krimas tatāri, kuru skaits jau Krievijas impērijas laikā represiju dēļ bija sarucis no 5 miljoniem līdz 300 000. Kopš 1989.gada 266 000 Krimas tatāru ir atgriezušies Krimā, taču tikai pusei no viņiem ir pastāvīga dzīvesvieta, un bezdarba līmenis sasniedz 60%. Lielākās problēmas saistītas ar valodas un kultūras tiesībām.

"Pirms Staļina veiktajām deportācijām vairāk nekā 300 Krimas skolās mācību valoda bija Krimas tatāru, taču pašlaik skolēni šajā valodā var mācīties mazāk nekā 20 skolās un tikai līdz noteiktam vecumam," skaidroja Vaidere.

"Eiropas Savienībai (ES) ir ļoti svarīgi novembrī Viļņā rīkotajā Austrumu partnerības samitā parakstīt Asociācijas nolīgumu ar Ukrainu, kas arī Latvijai pavērs iespējas pastiprināt ekonomiskās un kultūras attiecības. Vienlaikus mēs nedrīkstam pievērt acis uz nopietnajām cilvēktiesību problēmām, kam ir izdevies pievērst arī citu Eiropas institūciju uzmanību. Septembra vidū Krimu apmeklēja ES paplašināšanās komisārs Štefans Fīle, aicinot Ukrainas Ārlietu ministru nākamgad rīkot starptautisku konferenci, veltītu Krimas tatāru jautājumam, tādējādi atzīmējot 70. izsūtīšanas gadadienu," vēstīja Vaidere.

"ES jau pašlaik ir piešķīrusi 12 miljonus eiro uzņēmējdarbības un tūrisma veicināšanas projektiem Krimā, taču lielāka uzmanība ir jāvelta tieši Krimas tatāru problēmu novēršanai," uzsvēra Vaidere. Tādēļ deputāte aicinājusi Eiropas Ārējās darbības dienestu piešķirt līdzekļus Krimas tatāru valodas apmācības pasākumiem.

EP pirmo reizi Krimas tatāru problēma tika minēta starptautiskā konferencē "Dāvids un Goliāts: Mazās tautas totalitāro režīmu jūgā".