fbpx

12.07.2012

Brisele, 12. jūlijs. Eiropas Parlamenta (EP) Cilvēktiesību apakškomitejā pēc EP deputātes Ineses Vaideres ierosinājuma šodien notiek konference “Finanšu un ekonomiskās krīzes ietekme uz cilvēktiesībām”. I.Vaidere ir EP ziņotāja par šo tematu, un deputāte uzsver, ka EP šādā kontekstā cilvēktiesības vēl ne reizi nav skatītas, tādēļ konference un tajā gūtās atziņas sniegs nozīmīgu ieguldījumu ziņojuma izstrādē.

“Domājot par ekonomikas atveseļošanu, starptautiskā sabiedrība nedrīkst aizmirst par tiem cilvēkiem, kas ir vissmagāk cietuši no krīzes. Daudzviet pasaulē ekonomisko, sociālo un politisko problēmu ietekmē ir apdraudēta cilvēka pamattiesību ievērošana,” uzskata I.Vaidere.

Deputāte skaidro, ka ekonomiskā krīze skar ne tikai ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, piemēram, tiesības uz izglītību, veselības aprūpi vai pārtiku, bet arī pilsoniskās un politiskās tiesības. I.Vaidere uzsver, ka konferences un viņas gatavotā EP ziņojuma mērķis ir rast konkrētus risinājumus krīzes saasinātajām problēmām cilvēktiesību jomā.

Konferencē piedalīsies Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašais ziņotājs par tiesībām uz pārtiku Olivjē de Šuters, Ekonomisko un sociālo tiesību centra direktors Ignacio Saizs (Spānija), kā arī augsta ranga pārstāvji no Eiropas Savienības Ārējās darbības dienesta un Eiropas Komisijas.

11.07.2012

Brisele, 11.jūlijs. EP deputāte Inese Vaidere (Vienotība, ETP grupa) tikās ar Eiropas Parlamenta prezidentu Martinu Šulcu (S&D, Vācija), lai pārrunātu būtiskas Latvijas un Eiropas Savienības aktualitātes un politiskās norises - kohēzijas politikas nākotne, tiešie maksājumi lauksaimniekiem, vēstures, integrācijas un valodas jautājumi Latvijā.

„Tā kā 10.jūlijā kopā ar citiem Baltijas valstu deputātiem EP iesniedzām grozījumus, kuri paredz maksājumus mūsu zemniekiem pielīdzināt Rietumeiropas līmenim, tad uzskatīju, ka prezidenta atbalsts šeit būtu no svara,” uzsver Inese Vaidere. Deputāte informēja Šulcu arī par to, cik būtiski Latvijai ir līdz ar 2014-2020 kohēzijas politikas izmaiņām nezaudēt tik svarīgo līdzšinējo struktūrfondu atbalsta līmeni.

I.Vaidere arī atzīst, ka ir konstatējusi atsevišķu EP kolēģu centienus nepatiesas informācijas sniegšanā par norisēm Latvijā: „Ir svarīgi, lai EP prezidents uzzina par Latvijā patiesi notiekošo, jo nedrīkst pieļaut, ka dažu no Latvijas Eiropas Parlamentā ievēlēto deputātu izplatītā informācija maldina ārvalstu kolēģus par notikumiem mūsu valstī. Patiesas informācijas trūkumu bez ievērības atstāt nedrīkst, jo no tā ir atkarīgs, cik nopietni ES raudzīsies uz mūsu iekšpolitiku.” Vaidere informēja EP prezidentu par sagrozīto skaidrojumu attiecībā uz 16.martu, nepilsoņu stāvokli, kā arī izglītības un valodas situāciju Latvijā.

„Sarunas gaitā manīju, ka Šulca kungam bija radušies daži nepilnīgi priekšstati par politiskām niansēm un politisko realitāti mūsu valstī un varu teikt, ka ir gandarījums, ka šīs tikšanās laikā bija iespēja skaidrot šos būtiskos jautājumus, piemēram, kā Latvijā radās iniciatīva par valodas referendumu, kāda ir patiesā situācija vēstures interpretācijas un pilsonības jomās,” vēstī deputāte.

Pēc tikšanās Vaidere atzīmēja, ka Šulcs kopumā izprot Latvijas problēmas. Tikšanās laikā Martins Šulcs pauda uzskatu, ka daudzas lietas var risināt dialoga ceļā, veidojot savstarpēju izpratni. Plānoto trīsdesmit minūšu vietā saruna, kas notika vācu valodā, ieilga gandrīz stundu. Inese Vaidere Šulcam uzdāvināja filmas „Padomju stāsts” kopiju, kā arī sarunas izskaņā prezidents ierosināja turpināt informācijas apmaiņu jau rudenī.

05.07.2012

Godātie kolēģi!

Divpusējais nolīgums starp Krieviju un Eiropas Savienību par izvedmuitas ieviešanu vai palielināšanu izejvielu eksportam nav ideāls. Tomēr tas ir labs pagaidu risinājums.

Līdz ar pievienošanos Pasaules Tirdzniecības Organizācijai, Krievija ir apņēmusies pakāpeniski samazināt vai atcelt izvedmuitu virknei izejvielu, taču ne visām. Tieši tādēļ ir nepieciešams šis divpusējais nolīgums, kas aptver daudzas Krievijas un Pasaules Tirdzniecības Organizācijas nolīgumā neiekļautās izejvielas.

Galvenais ieguvums ir Krievijas apņemšanās, ka šīm izejvielām netiks noteikta vai palielināta izvedmuita. Ja tomēr Krievija to vēlētos darīt, tai vismaz divus mēnešus iepriekš būtu jāapspriežas ar Eiropas Komisiju.

Vēlos uzsvērt divus būtiskākos trūkumus. Pirmkārt, Krievija apņemas tikai “darīt visu iespējamo” un “apspriesties” ar Komisiju. Šāds formulējums nav pietiekami saistošs. Otrkārt, nolīgumā nav paredzēts divpusējs strīdu izšķiršanas mehānisms. Tāpēc nolīgums uzskatāms par pagaidu risinājumu. Ir jānoslēdz juridiski saistošāka vienošanās, tā jāiekļauj jaunajā Krievijas - ES partnerības un sadarbības nolīgumā.

Noslēgumā vēlos teikt, ka nolīgums pilnībā neizslēdz negaidītu rīcību no Krievijas partneru puses, tas ir nozīmīgs garants tam, ka ekonomiskās attiecības ar Krieviju ieies stabilākā un prognozējamākā gultnē.
Tādēļ, godātie kolēģi, es Jūs aicinu atbalstīt šo nolīgumu.

Runa izteikta 04/07/2012 Strasbūrā plenārsēdes laikā pirms balsojuma par attiecīgo nolīgumu

04.07.2012

Strasbūra, 4.jūlijs. Eiropas Parlaments (EP) šodien plenārsēdē Strasbūrā apstiprinās EP pozīciju nolīgumam, kura ziņotāja Eiropas Parlamentā ir Inese Vaidere (Vienotība).

“Krievija eksportē  daudz izejvielu veidus, pēc kuriem ir augsts ES ražotāju pieprasījums. Līdz ar pievienošanos Pasaules Tirdzniecības Organizācijai Krievija piekrita pakāpeniski samazināt izvedmuitu virknei šo izejvielu. Tomēr ne visi nozīmīgie izejmateriāli ir iekļauti nolīgumā ar PTO, tādēļ bija nepieciešama jauna vienošanās starp ES un Krieviju,kas paredz, ka austrumu kaimiņvalsts ES svarīgām izejvielām nenoteiks vai nepalielinās izvedmuitu,” skaidro Inese Vaidere.

Jaunais nolīgums aptver izejvielas, no kurām vairāk nekā 10% pasaulē iegūst un eksportē tieši Krievija un tās ir nozīmīgas ES tirgum. Tie ir gan lauksaimniecības produkti un sēklas, gan tabaka, ķīmiskas vielas, dzelzs izstrādājumi, enerģētikas produkti, minerālvielas, kā arī kokvilnas un dzīvnieku izcelsmes izstrādājumi.

 

I.Vaidere uzskata, ka nolīgums ir būtisks arī Latvijas ražotājiem. “Krievija jau vēsturiski ir Latvijas ražotāju izejvielu avots un patlaban trešais lielākais Latvijas importa partneris. Krievijas importa preču vidū pārsvarā ir tādas izejvielas kā minerālvielas, metāli un ķīmiskās izejvielas. Turklāt, ne reizi vien Krievija, protekcionisma politikas vadīta, ir vienpusēji paaugstinājusi izvedmuitas nodokli, nodarot ekonomisku kaitējumu mūsu ražotājiem,” pamato deputāte.

Vaidere uzsver, ka,  lai arī nolīgums ir svarīgs, tam ir vairāki būtiski trūkumi. Nolīgums neattiecas uz pilnīgi visiem izejmateriāliem, kā arī paredz, ka Krievija tikai apņemas “darīt visu iespējamo”, lai neieviestu vai nepalielinātu izvedmuitu līgumā ietvertajām izejvielām. Ja Krievija tomēr uzskata par nepieciešamu celt izvedmuitas likmes šīm izejvielām, tad divus mēnešus iepriekš ir jāinformē Eiropas Komisija, lai vienotos par abpusēji pieņemamu risinājumu. Tāpēc nolīgums uzskatāms par pagaidu risinājumu. Ir jānoslēdz juridiski saistošāka vienošanās, tā jāiekļauj jaunajā Krievijas - ES partnerības un sadarbības nolīgumā, par kuru  risinās grūtas diskusijas.

“Lai arī starp ES un Krieviju noslēgtais nolīgums par izvedmuitas ieviešanu vai palielināšanu izejvielām pilnībāneizslēdz negaidītu rīcību no Krievijas partneru puses, tas ir nozīmīgs garants tam, ka ekonomiskās attiecības ar kaimiņvalsti ieies stabilākā un prognozējamākā gultnē,” uzskata Inese Vaidere, kura rosina EP balsot par šī nolīguma slēgšanu.

Rudenī EP plenārsēdē plānots apstiprināt vēl tikpat būtisku nolīgumu ar Krieviju par tarifa likmes kvotu pārvaldību koksnes eksportam no Krievijas uz ES. Arī par to EP Starptautiskās tirdzniecības komitejā ziņojumu sagatavojusi Inese Vaidere

Papildināts: Eiropas Parlaments balsojumā 04/07/2012 apstiprināja nolīgumu ar Krieviju par izejvielām.

22.06.2012

Brisele, 20.jūnijs. Briselē trešdien tika pasniegta „Eiropas Enerģētikas pakalpojumu balva”, kuras iniciators ir Berlīnes Enerģētikas aģentūra. Balva tiek pasniegta Eiropas Savienības projekta „Eiropas Enerģētikas Pakalpojumu Iniciatīva” ietvaros un šogad balvas saņēma pieci Eiropas uzņēmumi, tostarp no Latvijas. Balvu „Labākais enerģijas piegādātājs 2011” par sasniegumiem energoefektivitātes pakalpojumu attīstībā un sniegšanā saņēma Latvijas energoservisa uzņēmums RENESCO, kura izmantotais ESCO finanšu modelis tika atzīts kā efektīvs instruments daudzdzīvokļu ēku renovācijā.

Atzinību Latvijā pašreiz vienīgajam uzņēmumam, kas darbojas pēc ESCO principa, izteica arī Eiropas Parlamenta deputāte, Eiropas Enerģijas foruma valdes locekle Inese Vaidere (ETP grupa, Vienotība) un bijušais Eiropas Savienības enerģētikas komisārs, pašreiz Eiropas Savienības attīstības komisārs Andris Piebalgs, norādot, ka energoefektivitāte Latvijai ir izšķirošs faktors, jo enerģiju patērējam vairāk nekā saražojam.
“Kā zināms, Latvija ir spiesta lielāko daļu enerģijas importēt un, gāzes tarifiem nepārtraukti pieaugot, jāveicina viss, kas palīdz taupīt enerģiju. Labi, ka arī Latvijā ir energoservisa uzņēmumi, kuri piedāvā iedzīvotājiem mājas renovāciju un siltināšanu, neprasot papildus ieguldījumus,” uzsvēra Inese Vaidere. Deputāte cer, ka, ievērojot pieaugošo energoefektivitātes nozīmi, nākotnē valstī vairosies to uzņēmumu skaits, kuri darbojas pēc ESCO principa.
Berlīnes Enerģētikas aģentūras direktors Maikls Greislers norādīja, ka „Eiropas Enerģētikas pakalpojumu balvas loma ir veicināt energoefektivitātes paaugstināšanas metožu atpazīstamību un plašu pielietošanu Eiropā. Saskaņā ar Eiropas Energoefektivitātes direktīvu, enerģijas apsaimniekošanas līgums jeb ESCO ir būtisks instruments, lai sasniegtu Eiropas mērķus klimata un apkārtējās vides jomā”.

Latvijā pēc ESCO principa pilnībā ir pabeigta divu daudzdzīvokļu ēku renovācija – Valmierā un Cēsīs, pašlaik notiek vēl piecu ēku renovācijas darbi, kā arī noslēgti vairāk nekā 10 jauni līgumi ar daudzdzīvokļu mājām dažādās pilsētās. Renovācijas rezultātā ēkas siltumenerģijas patēriņš ir samazinājies gandrīz par 60% salīdzinājumā ar patēriņu pirms renovācijas. Jaunajos projektos tiks izmantotas arī tādas tehnoloģijas kā ģeotermālo siltumsūkņu izmantošana un ventilācijas siltuma atgūšana, tādējādi samazinot kopējo siltumenerģijas patēriņu vismaz par 80%.

19.06.2012

Rīga, 18.jūnijs. Biedrības “Junior Achievement - Young Enterprise Latvija” organizētā konkursa “Gada labākais ekonomikā 2012″ mērķis ir veicināt sabiedrības ieinteresētību par jauniešu un skolotāju uzņēmību darboties ekonomikas un uzņēmējdarbības jomās, sekmējot skolā gūto zināšanu izmantošanu dzīvē. Šogad konkursa apbalvošanas ceremonija notika Rīgas pilī, kas simboliski apliecina, ka Valsts prezidentam rūp gan valsts ekonomika, gan izglītība un mūsu jaunatne.

Konkursa uzvarētājus sveica Valsts prezidents Andris Bērziņš un Eiropas Parlamenta deputāte, Latvijas Ekonomikas attīstības foruma prezidente Inese Vaidere. Prominentie sveicēji aicināja jauniešus ļoti mērķtiecīgi izvēlēties savu nākotnes profesiju un to studēt, lai varētu veiksmīgi strādāt kādā nozarē, nevis tikai mācīties mācīšanās dēļ.

Inese Vaidere uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijai vajadzētu būt konkrētām darba tirgus prognozēm, lai nav tā, ka kāds ārvalstu investors šeit nevar attīstīt savu biznesu tādēļ, ka trūkst izglītota darbaspēka. “Valstij nevajag tikai juristus un ekonomistus, ir vajadzīgi arī tehniskie darbinieki un vidējā līmeņa speciālisti, jo jau šodien uzņēmēji saskaras ar darbaspēka trūkumu,” teica deputāte.

Labākos skolēnus un skolotājus sveica Valsts prezidents, visas “Gada labākā skolotāja 2012″ nominantes saņēma grāmatu “55 idejas, kā uzsākt biznesu bez naudas” un Ineses Vaideres uzaicinājumu iepazīties ar Eiropas Parlamenta darbu Briselē. Skolēni saņēma arī konkursa atbalstītāju piemiņas balvas. Par “Gada labāko skolotāju ekonomikā 2012″ atzina Garozas pamatskolas skolotāju Intu Balceri, par “Gada labāko skolēnu ekonomikā 2012″ - Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas skolnieku Aleksu Levšunovu. Savukārt par titula “Gada jaunais uzņēmējs 2012″ īpašnieci kļuva galda spēļu veidotāja un IK “KidCash” dibinātāja Zane Vasiļjeva.

19.06.2012

Rīga, 15.jūnijs. Šogad jau 15.gadu pēc kārtas notika Latvijas Avīzes rīkotais konkurss „Sieviete Latvijai”, kas atklāj radošas, uzņēmīgas un gādīgas Latvijas sievietes mums visapkārt. Konkursam pretendentes var ieteikt, rakstot vēstuli kādā no trīs kategorijām – Sievietei par uzdrīkstēšanos būt uzņēmējai, Sievietei par ģimenes stiprināšanu un Sievietei par nesavtīgu darbu sabiedrības labā. Konkursa pastāvēšanas 15 gados Latvijas Avīze saņēmusi ap 3000 vēstuļu.

“Manā skatījumā šis ir viens no pašiem jaukākajiem Latvijas konkursiem,” saka Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte un konkursa žūrijas locekle.„Konkurss ļauj pateikt un uzrakstīt tik daudz labus vārdus par citiem, vienmēr ir jūtams priecīgs rakstītājs par priecīgu darītāju. Un vienlaikus Latvija uzzina brīnišķus stāstus un iepazīst brīnišķīgas sievietes no visas Latvijas,” saka deputāte.

Inese Vaidere jau septīto gadu 12 konkursa laureātes aicina apmeklēt Eiropas Parlamentu Briselē, lai ne tikai iepazītos ar Parlamenta darbu, bet, lai arī gūtu jaunus iespaidus un iedvesmu sev nākotnes darbiem. Šogad laureāšu vidū bija Gunta Čepuka, Nellija Janaus, Inese Apse –Apsīte, Dace Meldere , Baiba Ozola, Anna Volcīte, Olita Spangere, Indra Abzalone, Benita Spalviņa Sigita Vaivade, Gundega Jēkabsone un Inese Immure.

“Ja vien Eiropas Parlaments spētu uzņemt, es ar prieku aicinātu pie sevis ciemos ne tikai konkursa laureātes, bet itin visas pieteiktās sievietes, lai ikviens varētu redzēt, cik lieliski ir mūsu cilvēki un īpaši – mūsu sievietes, kas ar prieku dara savu darbu. Tāpēc, ja šogad jūsu ieteiktā sieviete nav laureāšu vidū, nekas – aicinām rakstīt atkal nākamgad, jo izvēlēties tikai divpadsmit ir ļoti grūti,” piebilst deputāte.

07.06.2012

Rīga, 7.jūnijs. Par godu Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa vizītei Latvijā vakar notika oficiāla pieņemšana, kurā piedalījās arī Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

Pieņemšanas laikā Latvijas un Igaunijas prezidenti izteikuši līdzīgu skatījumu uz valstu savstarpējām attiecībām un norādījuši uz nepieciešamību veidot ciešāku turpmāko valstu sadarbību. Igaunijas prezidents savā uzrunā norādīja, ka mazām tautām piemīt tieksme vienmēr meklēt atšķirīgo, taču igauņi un latvieši ir tās divas tautas, starp kurām ir maz atšķirību, savukārt, ļoti daudz kopējā. Ilvess uzsvēra, ka, protams, neesam vienādi, bet tieši līdzību dēļ mums ir iespējas patiesi ciešai sadarbībai un valstu savienībai, kas jāizmanto pilnībā. Arī Latvijas prezidents A. Bērziņš atgādināja, ka Latvijai un Igaunijai ciešas saites ir bijušas jau kopš Livonijas laikiem, un piedāvāja jauno valstu sadarbības savienību dēvēt par “Jaunlivoniju”, tā apstiprinot vēsturisko sadarbības pieredzi.

Runājot par pasākumu un vizīti kopumā, I.Vaidere norāda: „Esmu ļoti gandarīta par šo vizīti, kas tuvinājusi mūsu tautas ciešākām saitēm. Mums jāspēj saskatīt mūsu kopīgās intereses, jāspēj tās aizsargāt un veicināt sadarbību starp Baltijas valstīm visās jomās. Ja agrāk Igaunija vairāk skatījās uz Ziemeļvalstu pusi, pēc šīs vizītes Igaunija ir atzinusi, ka tās pats tuvākais sadarbības partneris ir Latvija. Igaunijas prezidenta ierašanās Latvijā ar plašu pavadoņu pulku ļāvusi stiprināt saites vairākās jomās, tiekoties Igaunijas un Latvijas pārstāvjiem, uzņēmējiem.”

„Man ir patiess prieks, ka mans bijušais Eiropas Parlamenta kolēģis T.H.Ilvess pauž atziņas, kas iedvesmo ne tikai igauņu tautu, bet arī latviešus. Domāju, ka Ilvess ir kļuvis ne tikai par vispopulārāko ārvalstu politiķi Latvijā, bet šajās dienās par pazīstamāko politiķi Latvijā,” piebilst I.Vaidere.

30.05.2012

LETA.LV

Brisele, 30.maijs. Šodien Eiropas Parlamenta (EP) Starptautiskās tirdzniecības komiteja atbalstīja divu nolīgumu slēgšanai ar Krieviju - nolīgumu attiecībā uz izvedmuitas ieviešanu vai palielināšanu izejvielu eksportam un nolīgumu par tarifu likmes kvotām koksnes eksportam.

Abi šie nolīgumi ir būtiski arī Latvijas uzņēmējiem, jo sakārtos procedūras starp Briseli un Maskavu šajos jautājumos, aģentūrai LETA sacīja ziņotāja par nolīgumiem EP deputāte Inese Vaidere (V).

Deputāte skaidroja, ka nolīgums par tarifu likmes kvotām koksnes eksportam ieviesīs skaidras procedūras starp ES dalībvalstīm un Krieviju. Kvotu apjoms ir augsts un apmierina Eiropas Savienības dalībvalstu vajadzības.

Vājāku vērtējumu deputāte deva nolīgumam par izvedmuitas ieviešanu vai palielināšanu izejvielu eksportam. Šis līgums neattiecas uz visiem izejmateriāliem, kā arī paredz, ka Krievija apņemas darīt visu iespējamo, lai neieviestu vai nepalielinātu izvedmuitu līgumā ietvertajām izejvielām. Turklāt paredzēts: ja Krievija uzskata par nepieciešamu tomēr celt izvedmuitas likmes šīm izejvielām, tad divus mēnešus iepriekš ir jāinformē Eiropas Komisija, lai vienotos par abpusēji pieņemamu risinājumu. Vienlaikus Vaidere uzsvēra, ka, neskatoties uz šīm nepilnībām, nolīgums tāpat vērtējams kā “solis uz priekšu”.

Gala vārds par abiem nolīgumiem jāsaka Eiropas Savienības Padomei.

24.05.2012

DIENA.LV

Esmu apkopojusi dažādu speciālistu viedokļus un jautājumus par ACTA, sevišķi no Latvijas nākušos, kas ir lieti noderējuši šī līguma izskatīšanā Eiropas Parlamentā.

Kā zināms, līdzās ES ACTA ir parakstījušas vēl deviņas valstis, bet, lai tas stātos spēkā Eiropas Savienībā, līgums jāratificē visām 27 dalībvalstīm, kā arī EP deputātiem jānobalso par. No ES dalībvalstīm līgumu vēl nav parakstījušas Kipra, Igaunija, Vācija, Nīderlande un Slovākija, kamēr vairākas valstis, ieskaitot Latviju un Poliju, nesteidz ratificēt.

EP līgums ir skatīts vairākās asās debatēs Starptautiskās tirdzniecības komitejā ar Eiropas tirdzniecības komisāru Karelu de Guhtu, semināros kopā ar komisāru, deputātiem, zinātniekiem, juristiem, neatkarīgiem profesionāļiem un NVO. EP mājaslapā iespējams sekot līdzi visām sanāksmēm tiešraidē, kā arī noskatīties atkārtojumā.

Komisijas skaidrojumā ACTA nevēršas pret interneta un sociālo tīklu lietošanas brīvību, failu apmaiņu vai produktu iegādi internetā. Tas nedod interneta pakalpojumu sniedzējiem ne pienākumu, ne tiesības uzraudzīt interneta lietotāju aktivitātes vai nodot informāciju trešajai pusei.

Viena no ES pamatvērtībām un prioritātēm ir cilvēktiesības un brīvības, kas ir arī iekļautas līgumā. Vairāki dokumenta panti uzsver - jebkuras procedūras ir īstenojamas tā, lai «saglabātu tādus pamatprincipus kā vārda brīvība, tiesības uz taisnīgu tiesu un privātums» (27. pants, 2. punkts).

Taču līguma teksts ir vispārīgs, kā rezultātā var rasties atšķirīgas interpretācijas, līdz ar to manī un manos kolēģos EP radot bažas par ACTA potenciālo ietekmi, jo īpaši uz interneta lietošanu.

Komisija gan uzstāj - tas bija vienīgais veids, kā nodrošināt tā atbilstību visu ES valstu likumdošanai, kas, kā zināms, ir viens no līguma priekšnosacījumiem. Diskusijā ar komisāru paudu Latvijas iedzīvotāju bažas par to, ka ACTA liek noprast - interneta sakaru piegādātāji, serveru un mājaslapu uzturētāji varētu būt spiesti ieviest filtrus, kuri ļautu caurlūkot ienākošo datu saturu. Lūdzu arī precizēt terminus «viltošana» un «komerciāls mērogs», kuri nav skaidri definēti un izskaidroti līgumā, kā arī to, kas būs trešās puses, kas lems, kas un pēc kādiem kritērijiem šajā kontekstā tiek uzskatīts par pārkāpumu, cik ļoti tie iespaidos interneta satura īpašnieku un lietotājus. Diemžēl pārliecinošus precizējumus tā arī nesaņēmu.

Lai gan ES juristu vērtējumā ACTA atbilst ES likumiem, neatkarīgu juristu ekspertīzē tika paustas bažas par vairāku ar krimināltiesisko atbildību saistītu ACTA punktu atbilstību ES likumdošanai. Tādēļ es personīgi atbalstītu Eiropas Komisijas 4. aprīlī pieņemto lēmumu iesniegt līgumu neatkarīgai izvērtēšanai ES tiesā.

Tikpat satraucošs jautājums ir, vai ilgtermiņā ES nebūs spiesta pielāgot savu likumdošanu par intelektuālo īpašumu (IP) atbilstoši citu ACTA ratificējušo valstu, piemēram, ASV, likumiem, kas nosaka daudz stingrākas normas, pat kriminālu sodāmību par IP tiesību pārkāpumiem. Konkrētas garantijas nesaņēmām.

Debatēs ar komisāru de Guhtu uzsvēru, ka Komisija nav pienācīgi veikusi savu darbu. Kaut gan EK komisāri, kas atbild par sadarbību ar dalībvalstu valdībām, ES iestādēm un komunikāciju ar sabiedrību, plašāka informācija par ACTA eiropiešus sasniedza tikai pēc tā parakstīšanas. Atbilstoši ierastajai kārtībai un likumdošanai līguma teksti un pirmie uzmetumi jau 2010. gadā bija pieejami publiskai apspriedei EK mājaslapā, ko zinātāji, savas jomas speciālisti, izmantoja, taču plašākai sabiedrībai nebija informācijas par šādu iespēju vai pat par paša līguma tapšanu.

Saprotams, nepieciešamība vienoti cīnīties pret pārkāpumiem un pirātismu ir liela. No 2005. līdz 2010. gadam uz ES robežām aizturēto viltoto preču kopskaits pieauga par 300%. 2007. gadā Latvijā tika atklātas īpašumtiesības pārkāpjošas preces 2,1 miljona latu vērtībā, 2010. gadā to apjoms bija mērāms jau 7,3 miljonos latu (kas, iespējams, trīskāršotos, ja būtu atklāti visi viltojumu gadījumi). Parīzes konsultāciju birojs TERA Consultants ir aprēķinājis, ka 2008. gadā ES oriģinālpreču viltojumu rezultātā esam zaudējuši 185 000 darba vietu mūzikas, filmu, TV un datorprogrammu industrijās vien ar finansiāliem zaudējumiem 10 miljardu eiro.

ACTA ir pirmais starptautiskais nolīgums, kas intelektuālā īpašuma tiesību turētājiem sniegtu aizstāvību un iespēju atgūt zaudēto. Viens no ACTA aizstāvju argumentiem ir, ka ACTA aptvertu 50% no pasaules tirdzniecības, kas nenoliedzami ir labāk nekā nekas. Te gan jāuzsver, ka ACTA atsakās parakstīt melnā tirgus lielvalstis Ķīna, kas 2010. gadā bija avots 85% no visiem atklātajiem, ES ievestajiem viltojumiem, un Krievija.

Bija ļoti viegli paredzami protesti, kas pašlaik apvij ACTA. Ja Komisija un arī mūsu Ekonomikas ministrija būtu laikus uzņēmušās plašu un skaidru komunikāciju ar sabiedrību par ACTA, tā nepieciešamību un terminu nozīmi, mēs būtu varējuši izvairīties no ļoti daudzu mītu izplatīšanas un, iespējams, pat no parakstīšanas.

Par to, ka šāda veida līgums ir vajadzīgs, esmu jau rakstījusi, par tā vajadzību liecina jau uzskaitītie zaudējumi, kas bez līguma tikai augs, ņemot vērā inovāciju un pētniecības augošo īpatsvaru ES attīstības programmās. Taču konkrētā ACTA veidošanas procesā ir pieļautas ļoti būtiskas kļūdas. Pirmkārt, komunikācijā ar sabiedrību. Otrkārt, vienā dokumentā apvienojot preces, patentus, rūpniecības produktus un interneta lietošanu, kas ir pārāk specifiska un sarežģīta joma. Tādēļ mana pozīcija pret ACTA līgumu, ievērojot būtiskos trūkumus, ir ļoti rezervēta - proti, domāju, ka tam mana atbalsta nebūs. Diskusijas EP turpinās.

09.05.2012

Brisele, 8.maijs Konferenci atklāja tās iniciatore Inese Vaidere: „Atļaušos apgalvot, ka Baltijā šis karš vēl īsti nav beidzies. Kamēr PSRS okupācijas varas noziegumi nav pilnībā atklāti un nosodīti, kamēr noziedznieki nav sodīti un kamēr upuri nav saņēmuši vismaz morālu gandarījumu, mums šis karš nav beidzies.”

„Latvijā notikušais referendums par krievu kā otro valsts valodu bija neslēpts mēģinājums grozīt valsts pamatus un likvidēt līdzšinējo Latvijas Republiku jeb kolēģa, Vācijas EP deputāta, Bernda Poselta vārdiem - mēģinājums Eiropas Savienībā nodibināt mazu Krieviju. Lai arī Latvijas tauta šai iecerei pateica skaidru nē un 75% referendumā nobalsoja pret, mēs redzam, ka problēma nav pazudusi. Tiek organizēts jauns referendums par pilsoņu tiesību automātisku piešķiršanu PSRS okupācijas laikā iebraukušajiem kolonistiem, kuriem jau piešķirts nepilsoņa statuss, bez latviešu valodas apgūšanas un bez integrācijas," sacīja Vaidere.

Vaidere runas noslēgumā uzsvēra - gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā nepieciešama kopīga izpratne par smagajām Padomju Savienības okupācijas sekām.

Lasīt vairāk

09.05.2012

Eiropas Parlamenta deputātes prof. Ineses Vaideres runa starptautiskajā konferencē “Okupācija pēc atbrīvošanas – Austrumeiropa”08.05.2012 EP Briselē.

Sabiedroto uzvara otrajā pasaules karā atbrīvoja Eiropu no nacistu okupācijas, tomēr Baltijā un pārējā Austrumeiropā to nomainīja jauna – PSRS okupācija, kas ilga turpat pusgadsimtu. Jāuzsver, ka Baltijas valstu un Polijas liktenis tika izlemts jau pirms kara sākuma, nacistiskajai Vācijai un Padomju Savienībai parakstot noziedzīgo Ribentropa Molotova paktu 1939. gada 23. augustā. Abu totalitāro režīmu uzsāktā prettiesiskā Austrumeiropas pārdale ierāva karā visu Eiropu un vēlāk noveda pie pasaules kara.

Lasīt vairāk

07.05.2012

Brisele, 7.maijs. Pēc Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Ineses Vaideres (Vienotība, ETP grupa) iniciatīvas EP Briselē 8. maijā notiks starptautiska konference, kurā tiks runāts par Austrumeiropas valstu okupāciju pēc Otrā pasaules kara beigām un izvērtētas Padomju Savienības armijas izvietošanas radītās sekas šajā reģionā.

Inese Vaidere uzsver, ka konferences mērķis ir vērst starptautiskās sabiedrības uzmanību uz faktu, ka 8.maijs, ko Eiropā atzīmē kā Otrā pasaules kara beigu datumu, nenesa atbrīvošanu Latvijai un vairākām citām Austrumeiropas valstīm. Tieši pretēji - ar kara noslēgumu sakās padomju armijas masveida ievešana un militāro objektu izvietošana okupētajās teritorijās. Deputāte uzskata, ka ir svarīgi par šiem jautājumiem runāt, lai palīdzētu ne tikai labāk iepazīt sarežģīto Austrumeiropas valstu vēsturi, bet arī izprast tās ietekmi uz šo valstu sabiedrībām šodien.

Lasīt vairāk

07.05.2012

Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komitejas deputāte Inese Vaidere (ETP grupa, Vienotība):

„Šo vēlēšanu rezultāts rada bažas, ka vairums Francijas pilsoņi nav gatavi reformām, kas nostiprinātu un atjaunotu Francijas un visas Eiropas konkurētspēju. Līdz šim uzsāktās reformas Francijā liecināja par šādu vēlmi, tomēr Fransuā Olanda priekšvēlēšanu solījumi bijuši izteikti sociālistiski un, ja tiks īstenota solītā ekonomiskā politika, tad, iespējams, krīze Francijā var ieilgt vai kļūt pat vēl nopietnāka,” norāda Vaidere.

Deputāte uzskata, ka līdz šim Francija ir bijusi viens no Eiropas Savienības dzinējspēkiem, un tam tā būtu jāpaliek, lai gan turpmākā Francijas sadarbība ar konservatīvo Vācijas kancleri Angelu Merkeli var nebūt tik saskaņota un efektīva kā pēdējos gadus. Tomēr pastāv cerība, ka, kļūstot par valsts prezidentu, Olands atmetīs priekšvēlēšanu retoriku un nepārskatīs jau pieņemtos mehānismus, kas paredz gan taupības, gan arī attīstības pasākumus Francijā un Eiropas Savienībā kopumā.

„Ir ārkārtīgi svarīgi, lai Francija un Vācija spētu saglabāt savu vadošo lomu ES, jo bez šī tandēma, gan eiro liktenis, gan ES konkurētspēja varētu tikt apdraudēta,” uzsver Inese Vaidere.

26.04.2012

Brisele, 25.aprīlis. Atsaucoties uz organizācijas „Beļģijas Jaunie Zinātnieki” uzaicinājumu, 25.aprīlī Latvijas jauno zinātnieku delegācija dosies uz Briseli, lai piedalītos starptautiskajā jauno zinātnieku EXPO. Delegācijas braucienu finansiāli atbalsta un uz pieņemšanu Eiropas Parlamentā ir uzaicinājusi Eiropas Parlamenta deputāte prof. Inese Vaidere.

Lasīt vairāk

17.04.2012

Godātie kolēģi!

Paldies kolēģiem Jētenmaki un Porebam par lielo un grūto darbu, ko viņi ir ieguldījuši savos ziņojumos.

Armēnija un Azerbaidžāna ir valstis, ar kurām mums ir un būs nozīmīga sadarbība dažādās jomās. Tādēļ ir jo svarīgāk, lai Kaukāza reģionā attīstītos demokrātija un mums ar šīm valstīm veidotos cieši tirdzniecības sakari, veiksmīgi tupinātos uzsāktie enerģētikas projekti, kā, piemēram, Transkaspijas cauruļvads, kas Eiropas Savienībai paver sevišķi plašas iespējas enerģētikas neatkarības nodrošināšanā.

Diemžēl, smagākais jautājums abu valstu attiecībās, protams, ir Kalnu Karabaha, kas izpaudās arī Euronest sanāksmes laikā Baku, kur ari es piedalījos.

Šis konflikts ir ļoti sarežģīts jautājums; tā risinājums panākams pakāpeniski, soli pa solim, taču stingri ievērojot starptautiskos standartus, pirmkārt, teritoriālo integritāti.

Vispirms no okupētajām Kalnu Karabahas teritorijām jāizved okupācijas karaspēks, pārtraucot spēka pielietošanu un izveidojot patiesi starptautiskus miera uzturēšanas spēkus. Tiem jādrošina miers un valsts iekšienē pārvietoto personu, bēgļu drošu atgriešanās savās mājvietās.

Tālāk jādomā par pasākumiem, lai veicinātu savstarpēju uzticību šajā teritorijā dzīvojošo tautu starpā.

Visbeidzot, Kalnu Karabahas autonomija valsts integritātes ietvaros varētu būt atbilstošākais risinājums, lai nodrošinātu teritorijas attīstību ilgtermiņā.

Mums ir plaši resursi, lai sasniegtu šos mērķus, taču tam ir nepieciešams rast iespēju Eiropas Savienībai iesaistīties EDSO Minskas grupā. Iespējams, arī Turcija varētu spēlēt lielāku lomu konflikta risināšanā

Būtu ļoti vēlams šiem principiem atspoguļoties Asociācijas nolīgumos ar abām valstīm.

29.03.2012

Brisele, 29 .marts. Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (Vienotība, ETP grupa) aicina noteikt Strasbūru kā vienu oficiālo Eiropas Parlamenta darba vietu, lai ekonomiskās krīzes laikā taupītu līdzekļus un izbeigtu nepārtraukto deputātu un darbinieku ceļošanu no Briseles uz Strasbūru. Ar līdzīgu paziņojumu Zviedrijas radio nesen klajā nācis jaunievēlētais EP prezidents Martins Šulcs. Viņš paudis viedokli, ka priekšroku dotu Eiropas Parlamenta mītnei Strasbūrā.

Arī šodienas balsojumā par Eiropas Parlamenta 2013. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi EP deputāti ar lielu vairākumu - 429 par un tikai 184 pret - nobalsoja par aicinājumu Padomei vienoties par vienu darba vietu.

“Laikā, kad Eiropas Savienības dalībvalstis tiek aicinātas uz taupības pasākumiem, arī Eiropas Parlamentam jārāda priekšzīme un darbam jānotiek vienuviet. Strasbūra simbolizē Eiropas atkalapvienošanos. Daudzus gadsimtus tā bijusi Vācijas un Francijas vēstures krustugunīs. Ne velti, 1949. gadā Eiropas valstis nolēma izveidot Strasbūrā pirmo starptautisko organizāciju - Eiropas Padomi, kas karu plosītajā kontinentā bija miera veicinātāja,” saka Inese Vaidere.

EP deputāte uzsver, ka Brisele ir pārblīvēta ar Eiropas Savienības un starptautiskām institūcijām, un tas dod milzīgus ieņēmumus Briselei bez lielas piepūles. Vienlaikus viņa norāda, ka pret Strasbūru gan varētu iebilst tie deputāti un ierēdņi, kuri Briselē iegādājušies dārgus nekustamos īpašumus vai noslēguši ilgtermiņa dzīvokļu īres līgumus. Taču no reģionālās politikas viedokļa un finanšu taupīšanas aspekta Francijas un Vācijas robežpilsēta būtu ieguvums. Vaidere uzsver, ka vēl labāks risinājums būtu daļu Eiropas institūciju izvietot jaunajās dalībvalstīs, jo, ja tāda būtu Latvijā, tas mums būtu milzīgs ekonomisks ieguvums. “Taču tas ir ilgāka laika uzdevums”, piebilst deputāte.

Patlaban Eiropas Parlaments katru mēnesi vienu nedēļu no četrām pulcējas uz plenārsēdēm Strasbūrā; parlamenta darbs norit trijās vietās — Briselē, Luksemburgā un Strasbūrā. Luksemburgā atrodas Parlamenta administratīvie dienesti (ģenerālsekretariāts), bet sanāksmes notiek gan Strasbūrā, gan Briselē. Lēmumu par to, kur jābūt EP, nevar pieņemt pats Parlaments. Šis jautājums ir dalībvalstu sanāksmes — Eiropas Savienības Padomes kompetencē.

23.03.2012

LATVIJAS AVĪZE

Jau gandrīz divus gadus Latvijā ir spēkā Imigrācijas likumā noteiktās normas, kas ļauj ārvalstu “investoram” pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ieguldot vismaz 25 000 vai 100 000 latu Latvijas kapitālsabiedrībās, iegādājoties nekustamo īpašumu Latvijā vismaz 50 000 vai 
100 000 latu vērtībā vai arī veicot finanšu investīcijas Latvijas kredītiestādē ne mazāk kā 200 000 latu apmērā.

Līdz šim, izmantojot šīs bez īsta pamatojuma ieviestās likuma normas, uzturēšanās atļaujas ir pieprasījuši jau vairāk nekā 2000 ārvalstu pilsoņu, no kuriem apmēram puse nāk no Krievijas. Lai cik nopietns varētu šķist viņu ieguldījums Latvijā, praktiskie ieguvēji ir nekustamo īpašumu tirgotāji, bankas un, protams, paši “investori”. Jau vairākkārt ir notikušas diskusijas par šo normu atcelšanu, taču jo
projām ir aizbildināšanās par it kā neizvērtēto labumu, ko Latvijai dod uzturēšanās atļauju pārdošana. Taču visvairāk šīs normas veicina relatīvi labu nekustamo īpašumu cenu celšanos Latvijā, sevišķi Rīgā un Jūrmalā, padarot tos grūtāk pieejamus Latvijas iedzīvotājiem. Vienlaikus tas rada bažas par šī kapitāla iespējamo politisko ietekmi.

Latvija pārdod ne jau tikai uzturēšanās atļaujas, bet arī zemi, vērtīgus nekustamos īpašumus, daļas kapitālsabiedrībās un kredītiestādēs. Tātad arī pati savu identitāti, jo ar katru iebraucēju samazinās latviešu procentuālais skaits. Lai gan latviešu skaits Latvijā varētu būt procentuāli pieaudzis līdz 62%, etniskais līdzsvars valstī joprojām ir ļoti trausls.

To pierāda arī nesenais referendums par krievu valodu kā otro valsts valodu, kas rosina domāt par to, kādas vēl aktivitātes var tikt vērstas Latvijas virzienā.

Šādu risinājumu kā uzturēšanās atļauju pārdošanu apmaiņā pret “investīcijām” nedrīkstēja pieņemt bez valsts līmenī apstiprinātas migrācijas politikas, kurai pirmām kārtām būtu jābūt vērstai uz pamatnācijas aizsardzību un izbraukušo Latvijas pilsoņu un latviešu ārzemēs atgriešanos. Latvijas apstākļos imigrācija nedrīkst kļūt par veidu, kā risināt valsts ekonomiskās attīstības problēmas. Salīdzinājumā ar citām valstīm, piemēram, ar ASV, Kanādu un Austrāliju, ko jau vēsturiski veidojuši imigranti, Latvijai ir pavisam citi valstiskuma pamati. Kā mazai nacionālai valstij Latvijai nav nekādu iespēju vēl vairāk palielināt integrējamo personu skaitu, kamēr lielās valstis, piemēram, Francija, Lielbritānija, Vācija, lai veicinātu ekonomisko attīstību, var atļauties uzņemt visai lielu skaitu imigrantu. Neskatoties uz to, Francijā šobrīd tiek diskutēts par imigrācijas radītajām problēmām. Arī Vācija ir paudusi bažas par neveiksmīgo integrācijas procesu.

Jau pirms diviem gadiem izteicu savu viedokli par migrācijas politiku Latvijā, ka “jebkurš nepārdomāts lēmums var mainīt Latvijas valsts turpmākās pastāvēšanas pamatus”, lūdzot Valsts prezidentam likumu neizsludināt. Aicinu Saeimu steidzami atcelt Imigrācijas likuma normas, kas dod iespēju “investoriem” iegādāties Latvijas uzturēšanās atļaujas. Vēršanās pret minētajām likuma normām nenozīmē vēršanos pret ārvalstu investoriem, bet pret to, ka investoru piesaistīšana šādā veidā kaitē valsts interesēm un var radīt draudus valsts stabilitātei un turpmākai pastāvēšanai.

19.03.2012

Sigulda, 17.marts. Siguldas Bobsleja un kamaniņu trasē norisinājās bobsleja, kamaniņu un skeletona sezonas noslēguma pasākums, un arī divi Latvijas čempionāti: bobslejā un kamaniņu divniekiem. Pasākuma laikā līdzjutēji varēja klātienē vērot čempionātu, paraugdemonstrējumus un apsveikt sportistus ar veiksmīgi aizvadīto sezonu, vēlot veiksmes arī turpmāk. Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere bija sarūpējusi pārsteiguma balvas, ko pasniedza pasākumā.

„No viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ šiem puišiem bija liegts starts iepriekšējās Ziemas Olimpiskajās spēlēs Vankūverā, bet es ticu, ka Sočos šos sportistus sagaida veiksme un panākumi. Es ceru, ka Eiropas Parlamenta apmeklējumus Briselē kalpos tam par labu stimulu,” teica Inese Vaidere, pasniedzot atzinības rakstus un ielūgumus uz Briseli bobslejistiem Oskaram Melbārdim un Intaram Dambim.

Pārsteiguma balvas tika pasniegtas arī panākumiem bagāto skeletonistu vecākiem - Marinai un Dainim Dukuriem, par viņu ieguldījumu dēlu izcilajos panākumos sportā. Dainis Dukurs ir saņēmis Latvijas Gada balvu sportā kā 2010.gada labākais treneris un ir tieši saistīts ar dēlu sportisko izaugsmi kā viņu treneris.  Marina sniedz atbalstu saviem sportistiem ikdienā, rūpējas par savu ģimeni un vienmēr jūt līdzi panākumiem. Vankūveras XXI Ziemas Olimpisko spēļu medaļnieki, Latvijas pārstāvji Martins un Tomass Dukuri, kā arī Andris un Juris Šici jau viesojušies Eiropas Parlamentā Briselē.

19.03.2012

Rīgā, 16. martā notika žurnāla „36,6°C” konkursa „Mana feldšerīte” noslēguma pasākums, kurā tika apbalvotas piecas labākās, atsaucīgākās un sirsnīgākās feldšerītes, par kurām sirsnīgas un skaistas vēstules bija iesūtījuši žurnāla lasītāji. Konkursa žūrija no 56 pieteiktajām feldšerītēm no visas Latvijas par laureātēm atzina Elgu Druseiku no Bauskas novada, Brunavas pagasta, Ludmilu Raciborsku no Ludzas novada, Pureņu pagasta, Ināru Malcenieci no Kocēnu novada, Vaidavas, Laimu Garklāvu no Smiltenes novada, Blomes pagasta un Natāliju Ivanovu no Jaunjelgavas novada, Daudzeses.

„Latvijas laukos bieži vien tieši feldšerīte ir vienīgā ikdienā reāli sasniedzamā medicīniskā palīdzība, tādēļ viņu atsaucība var būt izšķiroša gan cilvēka veselībai, gan dažkārt pat dzīvībai. Taču šīs sievietes ir ne tikai feldšeres jau gadiem ilgi, bet arī lieliskas mammas, saimnieces un aktīvi līdzdarbojas pagasta dzīvē – ir sabiedrības dvēseles. Mums jāprot sev apkārt saskatīt vairāk labā un skaistā, un sirsnība un neizsakāma pateicība par jūsu pašaizliedzīgo darbu un rūpēm par līdzcilvēkiem staroja no visām iesūtītajām vēstulēm,” uzrunā teica Inese Vaidere.

Eiropas Parlamenta deputāte Ineses Vaideres pasniedza laureātēm īpašo balvu - braucienu uz Eiropas Parlamentu Briselē 2012.gadā. Skaistāko vēstuļu autores balvās saņēma piemiņas blociņus un pildspalvas no Eiropas Parlamenta jaunu vēstuļu rakstīšanai.

Latvijas Avīzes sadarbībā ar Eiroparlamenta deputāti Inesi Vaideri izsludinātajā konkursā „Mana feldšerīte” ikvienam bija iespēja pieteikt savu feldšerīti kā sirsnīgāko, mīļāko un gādīgāko, dalīties stāstos par viņas labajiem darbiem un kopīgi pateikt „paldies!”

15.03.2012

Godātie kolēģi! Komisāra kungs!

Situācija Baltkrievijā ir nopietna un pasliktinās. Pieaug politisku arestu, apšaubāmu tiesas prāvu skaits, draudi režīma pretiniekiem un presei. Ir neizprotami vīzu aizliegumi braucieniem no un uz Eiropas Savienību. Traģiski, ka diviem jauniem puišiem pēc apšaubāma tiesas procesa ar nepārliecinošiem pierādījumiem, tika noteikts nāvessods, kura vieta un laiks turēti noslēpuma statusā, neatklājot tos pat piederīgajiem.
Vienlaikus jāatzīst, ka vēstnieku izraidīšana liecina, ka režīmam “nervi netur”, tātad jāturpina uzsvērt, ka mūsu attiecību attīstība ir tieši atkarīga no spējas izpildīt saistības cilvēktiesību un tiesiskuma jomās.

Protams, Baltkrievija ir maza valsts, tai nav bagātu dabas un enerģijas resursu, tomēr, pastiprinot sankcijas pret Lukašenko režīmu, jāizvairās arī no dubultstandartiem, kādus dažkārt pielietojam, vērtējot līdzīgus notikumus, piemēram, Krievijā.

Ir jāpaplašina konkrētas sankcijas pret režīma galvenajiem izpildītājiem - aizliegumi iebraukt ES teritorijā, mantas un bankas kontu iesaldēšana. Sankcijām ir jāvēršas tieši pret konkrētām personām un uzņēmējiem, kas atbalsta šo autoritāro režīmu, taču ne tautu vai mazajiem uzņēmējiem, kuri visvairāk ciestu no ekonomiskajām sankcijām. Ja pārtrauksim vai būtiski ierobežosim savu ekonomisko sadarbību ar Baltkrieviju, tad visvairāk zaudēs baltkrievu tauta, savukārt mēs kļūsim vairs nevis par sabiedrotajiem, bet pāridarītājiem. Bet režīma vadība izdzīvos, noveļot vainu par savam grūtībām uz mums.

Mūsu sankcijām ir jākalpo kā politiskam instrumentam, ne sodam baltkrievu tautai. Tas nozīmē arī atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai.

07.03.2012

Rīgā, 5. martā noslēdzās jau ceturtais Latvijas skolu jaunatnes literārās jaunrades konkurss, kas veltīts Oskara Kalpaka piemiņai un kas šogad notiek Kalpaka 130. jubilejas gadā. Konkursa noslēgums tradicionāli noritēja Oskara Kalpaka Tautas daiļamatu pamatskolā . Arī šī gada konkursa patronese ir Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere, kura atbalstījusi konkursu arī iepriekšējos gadus. Šogad savu finansiālo atbalstu sniedza arī Daugavas Vanagu centrālā valde.

Konkursam tika iesūtīti 80 darbi no visas Latvijas, kā labākie tika atzīmēti 25 skolēnu darbi, no kuriem pieci ir kļuvuši par galvenās balvas ieguvējiem. Galvenās balvas šogad saņēma: Edīte Štrāla Rāvas pamatskolas 9.klases skolniece, Agnija Kārkliņa Cesvaines vidusskolas 11.klases skolniece, Dace Metēja Skrundas vidusskolas 12.klases skoniece, Ance Vilnīte O.Kalpaka TD pamatskolas 7.klases skolniece un Katrīna Blūma Gulbīšu vidusskolas 7.klases skolniece. Konkursa labāko darbu autori balvās par veiksmīgu startu literārās jaunrades konkursā saņēma atzinības rakstus un grāmatas. Konkursa patronese Inese Vaidere piecām laureātiem pasniedza īpašas balvas - ielūgumus pavasarī apmeklēt Eiropas Parlamentu Briselē.

„Man ir patiess prieks skatīties uz mazajiem skolēniem, kuriem ir šī milzīgā laime uzaugt neatkarīgā valstī, mūsu Latvijā un veidoties par brīvām personībām. Oskars Kalpaks neatlaidīgi cīnījās par šo sapni. Viņa drosmi un patriotismu mēs katrs varam mācīties vēl šodien, lai grūtos brīžos smeltos spēku un gaišumu,” savā uzrunā teica Inese Vaidere.

Konkursa darbus vērtēja un rezultātus apkopoja žūrijas komisija, filoloģe, uzņēmēja Sarmas Dreimane, profesore Ina Druviete, O.Kalpaka TD mākslas pamatskolas direktore Alla Štolcere, O.Kalpaka piemiņas fonda valdes loceklis Mārtiņš Stirāns, atvaļinātais admirālis, DVCV priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis, „Latvijas Avīzes” projektu vadītāja Pārsla Mežciema, NVO „In Patria Credere” valdes priekšsēdētāja Silvija Kaugere, izdevniecības „Jumava” valdes priekšsēdētājs Juris Visockis, O.Kalpaka piemiņas fonda valdes locekle Kaiva Krastiņa un uzņēmējs Linards Počs.

05.03.2012

Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas (European Academy of Siences and Arts)svinīgās plenārsēdes laikā Zalcburgā, Austrijā Eiropas Parlamenta deputāte, profesore Inese Vaidere kļuvusi par Akadēmijas īsteno locekli. Profesore Inese Vaidere kļuvusi par īsteno locekli sociālajās zinātnēs, tieslietās un ekonomikā.

“Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmija apvieno savu profesiju izcilākos pārstāvjus, ne velti tās biedru vidū ir 28 Nobela prēmijas laureāti. Tapt ievēlētai šo izcilo akadēmiķu vidū - tas ir ārkārtīgi liels gods un paveiktā novērtējums. Apvienojot zinātnisko un politisko darbu, man ir izdevies zinātniskā pētījuma rezultātus īstenot Latvijā, izveidojot reģionālo politiku, taču šo atzinību uztveru arī kā avansu,” atzīst Inese Vaidere.

Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmija ir starptautiska un starpdisciplināra organizācija, kuras pamatdarbība saistīta ar Eiropas jautājumiem. Tajā ir 1400 biedru, tajā skaitā Romas pāvests Benedikts XVI. No Latvijas šogad svinīgajā plenārsēdē par Akadēmijas biedriem kļuva arī Latvijas Universitātes rektors profesors Mārcis Auziņš, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors, profesors Ivars Kalviņš, Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, operdziedātāja Elīna Garanča. Akadēmiķis Jānis Stradiņš īstenā locekļa statusā ievēlēts jau 1991.gadā un šogad plenārsēdē kļuva par Akadēmijas Goda senatoru.

01.03.2012

LETA

Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (V) šodien notikušajā Starptautiskās tirdzniecības komitejas sēdē norādīja tirdzniecības komisāram Karelam de Guhtam uz “šaubīgām lietām” Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumā (”Anti-Counterfeiting Trade Agreement” jeb ACTA).

Vaidere aģentūrai LETA sacīja, ka daļai no protestētājiem bažas ACTA rada tajā ietvertie neskaidrie formulējumi. “Ir pilnīgi skaidrs, ka cilvēki ir sašutuši, jo viņi daudz ko nesaprot, un, iespējams, šie neskaidrie formulējumi var radīt arī nepatīkamas konsekvences nākotnē,” sacīja deputāte.

Viņa uzskata, ka līgumā jau pats termins “viltošana” nav pietiekami definēts, pastāv bažas, ka līdz ar līgumu varētu tikt ietekmēts konkurences līmenis, kā arī neskaidrības rada iespējamība slēgt ražotni saistībā ar aizdomām par viltošanu. Vienlaikus komisārs Guhts uzsvēris, ka ACTA nemaina nacionālo likumdošanu un līdzšinējie sodi par viltošanu paliek spēkā.

“Rodas ļoti lielas šaubas, jo uz daudziem jautājumiem nav atbilžu. Lai arī komisāru ir vesels pulks, tomēr nav pietiekami sabiedrībai tik ļoti nozīmīgs dokuments pirms tā parakstīšanas izskaidrots,” pārliecināta Vaidere.

Viņa piekrita komisāra viedoklim, ka arī līgumu parakstījušajām valstīm jāuzņemas daļa atbildība. “Ekonomikas ministrijai jau nu vajadzēja cilvēkiem pirms tam skaidrot, nevis pirms tam uzdot parakstīt un apturēt ratifikāciju. Tā nu ir tāda jokošanās,” sacīja politiķe.

Kā ziņots, Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars 26.janvārī valdības vārdā parakstīja “Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu starp ES un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm”.

Pievienošanās nolīgumam izraisījusi plašus protestus vairākās valstīs, tostarp Latvijā. Lielākie iebildumi ir saistīti ar interneta lietotāju bažām, ka ACTA varētu ierobežot viņu brīvību tīmeklī. Pēc kritiķu domām, ACTA pārāk lielu varu piešķir autortiesību turētājiem.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts 8.februārī paziņoja, ka nevirza ACTA ratifikācijai Saeimā un rīkos par to diskusijas.

Savukārt Eiropas Komisija lūgusi Eiropas Savienības Tiesu izvērtēt daudz peltā ACTA atbilstību bloka tiesību normām.

16.02.2012

Eiropas parlamenta deputātes Ineses Vaideres runa starptautiskajā konferencē “Kāpēc latviešu valodai jāpaliek vienīgajai oficiālajai valodai Latvijā” 15.02.2012 EP Strasbūrā.

Šā gada 18. februārī Latvijā notiks referendums, kurā pilsoņiem būs jāizsaka sava attieksme pret Latvijas satversmes maiņu, ieviešot krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā. Kādēļ Latvijā notiks šāds referendums un no kurienes nāk šī inicatīva?

Referenduma oficiālie rosinātāji ir krievu ultranacionālisti, no kuriem viens bijis nacionālboļševiks - otrs - neonacistu grupējuma līderis, Neskatoties uz apšaubāmajiem iniciatoriem, krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā atbalstījuši arī vairāki Latvijas kreisie politiķi, arī ievērojams skaits Latvijas t.s. krievvalodīgo iedzīvotāju.

Lasīt vairāk

16.02.2012

Bijušā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja, Polijas EP deputāta Ježija Buzeka (ETP grupa) runa (neoficiāls tulkojums) starptautiskajā konferencē “Kāpēc latviešu valodai jāpaliek vienīgajai oficiālajai valodai Latvijā” 15.02.2012 EP Strasbūrā.

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Dārgie draugi!

Konference, uz kuru šodien esam pulcējušies, skar Eiropas Savienības būtiskākās pamatvērtības –cilvēktiesību un pilsonisko tiesību aizsardzību; taisnīgu attieksmi pret minoritātēm; nācijas kulturālās un vēsturiskās identitātes bagātību saglabāšanu; brīvību visiem pilsoņiem tiekties piepildīt savas vēlmes un potenciālu, vienlaicīgi katram izpildot savus pilsoniskos pienākumus. Šodienas konference skar Eiropas vērtību kodolu.

„Vienoti dažādībā” skan Eiropas Savienības moto, kas ir svarīgs atsauces punkts arī šodienas diskusijā. Bagātība ir tāda dažādība, kas veicina vienotību, nevis fragmentāciju, un tā ir patiesa eiropiešu vērtība, kas tiecas arī pāri ģeogrāfiskajām Eiropas Savienības robežām.

Tas ir pamats vairākām konvencijām Eiropas Padomes ietvaros - Eiropas Cilvēktiesību harta, Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību un, visbeidzot, Eiropas reģionālo vai mazākumtautību valodu harta. Arī uz Latviju ir attiecināma daļa šo aktu un Latvija ir uzņēmusies nodrošināt cilvēktiesības un nepieciešamos  apstākļus, lai minoritātes spētu saglabāt un attīstīt savu kultūru, kā arī saglabāt savu identitāti, tai skaitā valodu.

Latvija izpilda Eiropas Savienības noteikumus attiecībā uz krieviski runājošo minoritāti. Vēl vairāk - Latvija var kalpot par piemēru citām valstīm, jo Latvijā krieviski runājošajai minoritātei ir iespēja:
- brīvi lietot krievu valodu privātajās un publiskajās iestādēs;
- lietot krievu valodu attiecībās ar administratīvajām iestādēm;
- mācīties krievu valodu;
- atvērt un vadīt privātas izglītības un apmācības iestādes.

Tādējādi, Eiropas Savienības likumdošana Latvijā ir pilnībā ievērota.

Tomēr šodienas diskusija pievēršas nedaudz citai tēmai. Referendums, kas notiks 18.februārī, tiecas piešķirt krievu valodai oficiālas valodas statusu Latvijā. Šāda prasība sniedzas daudz tālāk kā diskusija par minoritātes valodas statusu. Tomēr šodienas diskusija pievēršas nedaudz citai tēmai. Referendums, kas notiks 18.februārī, tiecas piešķirt krievu valodai oficiālas valodas statusu Latvijā. Šāda prasība sniedzas daudz tālāk kā diskusija par minoritātes valodas statusu. Arī šajā gadījumā mums jālūkojas starptautiskajos juridiskajos aktos.

Eiropas reģionālo vai mazākumtautību valodu harta sniedz precīzu atbildi jau tās ievadā: „Uzsverot daudzkultūru un daudzvalodības vērtību un uzskatot, ka reģionālo vai minoritāšu valodu aizsargāšanai un lietošanas veicināšanai nevajadzētu kaitēt oficiālajām valodām un nepieciešamībai tās apgūt.”

Tāpēc būsim atklāti! Minoritāšu tiesībām jābūt aizsargātām, un tiesības uz kultūras identitāti, kuras nozīmīga sastāvdaļa ir valoda, ir īpaši dārgas un saprotamas mums Eiropā. Taču līdz ar tiesībām nāk arī pienākumi – godprātīgu pilsoņu pienākums ir saglabāt un uzturēt, nevis graut nacionālo saliedētību. Cieņa pret dažādību nedrīkst būt kā kaitējums Latvijas kultūras, vēsturiskajai un lingvistiskajai identitātei.

Eiropas Savienības vēsture ir stāsts par samierināšanos - pakāpeniski liekot pamatus kopējai uzticībai, soli pa solim pārvarot neuzticēšanos un vēsturisku naidu. Šo samierināšanas ceļu var iet, lai pārvarētu vēsturisko mantojumu, ko ir atstājis komunisma valdīšanas laiks. Tas atstājis dziļas rētas Austrumeiropā, un vēl dziļākas Baltijas valstīs, tieši Latvijā. Prasība piešķirt krievu valodai otras oficiālās valsts valodas statusu mūs ved prom no šī ceļa, kas var atstāt negatīvu ietekmi ne tikai uz Latviju, bet uz visu Eiropas Savienību.

16.02.2012

Vācijas EP deputāta Bernda Poselta (ETP grupa) runa (neoficiāls audio ieraksta tulkojums) starptautiskajā konferencē “Kāpēc latviešu valodai jāpaliek vienīgajai oficiālajai valodai Latvijā” 15.02.2012 EP Strasbūrā.

Sākot savu uzrunu, es vēlētos viest skaidrību, uzsverot, ka jau kopš laika gala esmu aktīvs mazākumtautību tiesību nu mazākumtautību valodu aizstāvis Eiropas Parlamentā. 1990.-tajos gados biju starp mūsu Parlamentārās darba grupas prezidentiem, kuri aktīvi iestājās par mazākumtautību tiesībām un mazākumtautību valodām. Esmu arī īstens krievu kultūras, valodas un krievu cilvēku draugs, kā arī Eiropas, tās kaimiņvalstu un tuvējo reģionu etniskās dažādības atbalstītājs. Ir viennozīmīgi skaidrs, ka mēs respektējam krievus un krievu kultūru. Tomēr ne tas ir mūsu šodienas diskusijas jautājums.

Šodienas diskusija ir par pavisam atšķirīgu tēmu.Ja neiebilstat, es vēlētos nedaudz atskatīties vēsturē. Hitlera-Staļina jeb tā sauktais Molotova - Ribentropa pakts bija Baltijas valstu okupācijas pamatā. Baltijas valstis 20.gadsimtā atradās divu iznīcinošo totalitārisma režīmu okupācijā - nacistiskās Vācijas un komunistiskās Padomju Savienības, Staļina vadībā. Taču starpkaru periodā, kad uz mirkli ieguva brīvību, Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kura cīnījās par spēcīgu Eiropas valstu sadarbību un vienotību Eiropā. Tādēļ esmu pārliecināts - ja Latvija būtu bijusi brīva pēc Otrā pasaules kara, tā būtu viena no Eiropas Savienības dibinātāj-valstīm.

Kad 1979.gadā Eiropas Parlaments tika ievelēts pirmo reizi, tika uzsākta arī diskusija par Parlamenta viedokli attiecībā uz Baltijas valstīm. Pirms 30 gadiem, laikā, kad es biju Otto Von Habsburg asistents, EP notika balsojums par Habsburg ziņojumu. Es personīgi piedalījos šī ziņojuma sagatavošanā. Kā zināms Eiropas Parlaments paziņoja, ka Baltijas valstu okupācija bija un ir pret visiem starptautiskajiem likumiem, un šī iemesla dēļ ne ES, ne ASV neatzina Baltijas valstu - Igaunijas, Latvijas un Lietuvas aneksiju un inkorporāciju Padomju Savienībā. Baltijas valstis nekad netika atzītas par Padomju Savienības teritoriju.

Eiropas Parlaments savā atzinumā ļoti skaidri pamatoja, ka Baltijas valstu statuss, līdz pat 80.-to gadu beigām, bija līdzvērtīgs koloniju statusam, šo uzskatu atbalstīja visas lielākās EP politiskās grupas, protams, ne komunisti kā to var saprast. EP arī lūdza Apvienoto Nāciju Organizāciju izvērtēt Baltijas valstu situāciju ANO dekolonizācijas komitejā.

Tātad, Latvijas kolonizācija mums visiem bija pilnīgi skaidra, skaidrs bija arī tas, ka kolonizators ar visam iespējamajām metodēm centās izmainīt valsts raksturu. Kā tas ir labi zināms klātesošajiem, Hāgas konvencijā ir skaidri ierakstīts, ka okupētājam nav nekādu tiesību mainīt tās valsts etnisko sastāvu, kuru tas ir okupējis.

Drīz pēc Baltijas valstu neatkarības atgūšanas, 1991.gadā, es viesojos Latvijā un Igaunijā un savām acīm redzēju, kā šīs valstis atjauno atgūto neatkarību. No mana skatu punkta Igaunija, Latvija un Lietuva (lai arī šī nebija tik daudz Lietuvas problēma) pēc ilgas okupācijas vēstures izrādīja pozitīvu toleranci un ļoti skaidri pauda viedokli - mēs pieņemam, ka krieviem, kuri šeit dzīvo ir tiesības uz brīvību, mēs ļaujam viņiem dzīvot mūsu valstī, izkopt savas tradīcijas un kultūru, bet viņiem ir jāmācas mūsu valoda un jāintegrējas sabiedrībā.

Es domāju, ka šis, ļoti pozitīvais solis, bija svarīgs arī Eiropas reputācijai. Tomēr, es nepieļautu, ka šis pozitīvais solis tiktu nelietīgi izmantots dažādu citu iemeslu dēļ.

Šis nav jautājums par mazākumtautību tiesībām un mazākumtautību valodām, bet, kā mans kolēģis jau iepriekš minēja, šī ir iniciatīva, lai dibinātu otru Krievijas valsti, mazu Krieviju Eiropas Savienības sastāvā. Manuprāt, šis ir ļoti labi plānots Krievijas ārpolitikas solis, ko, kā esam novērojuši jau agrāk, Krievija izmanto, lai dominētu dažādās Eiropas daļās.

Skaidri un gaiši runājot, mēs ļoti atbalstam partnerattiecības ar Krieviju, mēs atbalstām cilvēktiesību ievērošanu pret tiem krieviem, kuri dzīvo Baltijas valstīs un ES. Mēs uzskatam, ka arī krievu kultūrai ir vieta Baltijas reģionā un Baltijas valstīs. Bet šobrīd mēs nerunājam par mazākumtautībām un viņu tiesībām uz savu kultūru, mēs runājam par iniciatīvu, kura vēlās panākt krievu ietekmes palielināšanos reģionā, kurš vēsturiski ir bijis viens no apspiestākajiem un iekarotākajiem Eiropā.

Mēs, apzinoties pašreizējo situāciju, atbalstam latviešu tautu un tās centienus saglabāt savu neatkarību, savu brīvību un sniegt savu artavu Eiropas kulturālajā dažādībā.

16.02.2012

Politologa, dokumentālās filmas “Padomju stāsts” veidotāja, Edvīna Šnoresruna ““Nesenā Latvijas vēsture un tās ietekme uz šībrīža situāciju” starptautiskajā konferencē “Kāpēc latviešu valodai jāpaliek vienīgajai oficiālajai valodai Latvijā” 15.02.2012 EP Strasbūrā.

Iesākumā vēlētos nedaudz pastāstīt par interesantu pētniecības projektu, kuru pēc ES pasūtījuma realizēja vairākas izglītības iestādes sešās Eiropas valstīs – Vācijā, Francijā, Itālijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un Latvijā.
Projekta „Starpkultūru dialogs un multikulturāla sabiedrība Eiropā” mērķis bija pētīt valodas lietojumu multikulturālas sabiedrības kontekstā. Salīdzinot pētījuma rezultātus, atklājās, ka Latvijas rezultāti krasi atšķīrās no citām Eiropas valstīm. Pētījums rādīja, ka Rietumeiropas valstīs imigrantiem saziņa savā dzimtajā valodā rada diskomfortu. Savukārt Latvijā, tieši pretēji, dominējošā pamatiedzīvotāju grupa – latvieši izjuta diskomfortu, lietojot savu dzimto valodu savā valstī.

Kas tam ir par iemeslu?
Viens no galvenajiem iemesliem šai situācijai acīmredzot ir latviešu īpatsvars Latvijā (62%) un fakts, ka valsts lielākajās pilsētās latvieši ir lingvistiskā minoritāte. Valsts galvaspilsētā Rīgā vairākumu veido krieviski runājošie. Latvijas otrā lielākajā pilsētā - Daugavpilī latvieši sastāda pavisam nelielu iedzīvotāju daļu (tikai 18%) un krievu valoda tādējādi dominē visās dzīves jomās.

Daudzviet Latvijā krievu valoda ir pašpietiekama un bez latviešu valodas var pilnībā iztikt. Vēl vairāk, nereti latviešu valodas lietošana sastopas ar pretestību, tādējādi liekot latviešiem justies neērti, runājot savu dzimto valodu savā valstī. Ir bijuši gadījumi, kad latvieši tikuši diskriminēti valodas lietojuma dēļ, piemēram, atsakot darbu tiem, kuri runā latviski, bet nemāk krieviski.
Šī problēma īpaši aktuāla latviešu jaunatnes vidū, kas vāji pārvalda krievu valodu un nespēdami atrast darbu Latvijā spiesti doties uz ārzemēm.
Arī trimdas latvieši un viņu pēcnācēji bieži nevar atgriezties un pilnvērtīgi iekļauties Latvijas sabiedrībā un darba tirgū, jo neprot krieviski.

Kad kara bēgļi atstāja Latviju 1940. gadu vidū situācija mūsu valstī bija krasi atšķirīga, krievu valodu dzirdēja maz. Krievu minoritāte bija neliela un lielākā daļa Latvijas krievu brīvi runāja latviski.

Pēc Otrā Pasaules kara šis stāvoklis būtiski mainījās. Desmitiem tūkstošu latviešu tika izsūtīti uz Sibīriju, no kuriem daudzi nekad neatgriezās. Viņu vietā padomju okupācijas režīms iepludināja kolonistus no Padomju Savienības, pārsvarā krievus, kā arī pārkrievotos baltkrievus un ukraiņus. Šodien mēs šo grupu dēvējam par krievvalodīgajiem.

Migrācijas rezultātā pamatiedzīvotāju īpatsvars Latvijā krasi saruka, toties lavīnveidīgi pieauga krieviski runājošo iebraucēju proporcija. Ja pirms padomju okupācijas latviešu īpatsvars bija tuvu 80% Latvijā, tad 1989. gadā tas sastādīja vien 52%. Krievvalodīgo proporcija pieauga no 8% līdz 48%. Tādējādi okupācijas vara faktiski sašķēla Latvijas sabiedrību divās daļās – latviešos un krievvalodīgajos, segregāciju nostiprinot ar divvalodu izglītību.

Šodien mēs baudām padomju etniskā eksperimenta augļus.
Attēlā redzam Latvijas nacionālā sastāva izmaiņu dinamiku padomju okupācijas laikā. Nevar neievērot straujo kāpumu līknei, kas raksturo krievvalodīgo proporcijas pieaugumu. Domāju, nav šaubu ka, ja Padomju Savienība turpinātu pastāvēt vēl 10-20 gadus, Latvija būtu pilnībā kolonizēta un tā rezultātā – pārkrievota (rusificēta). Padomju Savienībā šāds liktenis piemeklēja ne vienu vien mazo tautu – tās izzuda gan fiziski, gan no cilvēku atmiņas.

1940.-tajos gados Baltijas valstu kolonizāciju plānoja nacisti, kas gatavojās pārvietot vācu migrantus uz Baltijas provincēm pēc uzvaras karā. Šis plāns netika īstenots, jo Vācija karā neuzvarēja. Uzvaru guva sabiedrotie, viens no kuriem – PSRS okupēja Baltijas valstis. Vācu kolonistu vietā Latvijā tika iepludināti krievu kolonisti.
Tas tika darīts klaji pārkāpjot starptautiskās normas, konkrēti Ženēvas konvenciju, kura aizliedz okupācijas varai ievest savus iedzīvotājus okupētajā teritorijā.
Padomju Savienība pārkāpa starptautiskos likumus un šodien mēs saskaramies ar šīs noziedzīgās darbības sekām.

Ārkārtīgi grūti, pat neiespējami ir risināt sekas noziedzīgai okupācijai, ar līdzekļiem, kuri pielietojami, piemēram, Rietumeiropas migrācijas un ar to saistītās imigrantu integrācijas problēmu risināšanai. Pēdējo 20 gadu pieredze ar neveiksmīgo krievvalodīgo iebraucēju integrāciju to uzskatāmi apliecina. Valodu kursi problēmu neatrisina. Šodien liela daļa Latvijas krievvalodīgo māk latviski. Statistika rāda, ka pieaug arī to cilvēku skaits, kas apgūst latviešu valodu.
Tomēr kāds no tā labums, ja nav vēlmes latviski runāt? Kāds ir labums no valodas prasmes, ja krievvalodīgie vienalga vēlās uzspiest savu valodu kā otru valsts valodu Latvijā? Visi no turpat 200 000 iedzīvotajiem, kuri parakstījās par krievu valodas referenduma sasaukšanu, runā latviski (vismaz teorētiski), jo ir Latvijas pilsoņi. Pat krievu ultra-nacionālists, kurš rosināja ideju par referendumu, latviski runā brīvi.

Valodas nezināšana nav problēma valstī. Problēma ir attieksme – to cilvēku koloniālā attieksme, kas pārcēlās uz Latviju kā uz PSRS koloniju. Tā ir kardināli cita attieksme nekā Rietumeiropas imigrantiem. Padomju okupācijas laikā krievvalodīgie neieradās Latvijā kā imigranti, viņi ieradās kā saimnieki. No viņiem netika prasīts iemācīties vietējo valodu. Vietējiem bija jāiemācās un jāprot runāt iebraucēju, jeb krievu valodā. Krievvalodīgajiem kolonistiem tā bija ārkārtīgi ērta un komfortabla situācija.
Padomju savienības sabrukums šo komfortu izjauca un būtiski sarežģīja dzīvi tiem, kas latviski nemācēja un nevēlējās mācīties. 20 gadus viņi kurnēdami pretojās latviešu valodai un tagad skaļi un atklāti pieprasa savas padomju laika privilēģijas atpakaļ. Tieši tāpēc mums 18. februārī notiks referendums.

Uz valodu šis referendums attiecas tikai pastarpināti. Galvenokārt, runa ir par Latvijas un visas Eiropas nākotnes ģeopolitisko kursu. Diemžēl, daudzi Latvijā un Krievijā vēlas Padomju Savienības atjaunošanos. Viņi vēlas redzēt Krievijas ietekmes pieaugumu Baltijā un Eiropas Savienībā.
Valodas referendums Latvijā ir izvēlēts kā līdzeklis šī mērķa sasniegšanai. Latviešu valoda ir izvēlēta kā mērķis. Acīmredzot tādēļ, ka tā ir maza un tajā runā tikai 1,5 miljoni cilvēku. Krieviski runā 200 miljoni. Tā nav vienlīdzīga cīņa.
Tomēr es nešaubos, ka galu galā latviešu valodas statuss netiks mainīts un ka arī turpmāk tā paliks vienīgā valsts valoda Latvijā.

16.02.2012

Dr.hist. Ilmāra Meža, Starptautiskās Migrācijas organizācijas Latvijas biroja vadītāja runa “Krievu mazākumtautība Latvijā – pagātne un nākotne” starptautiskajā konferencē “Kāpēc latviešu valodai jāpaliek vienīgajai oficiālajai valodai Latvijā” 15.02.2012 EP Strasbūrā.

Cienījamā priekšsēdētāja!
Dārgie parlamentārieši!
Cienījamās dāmas un godātie kungi!

Krievu valodas statuss Latvijā ir kalpojis par diskusiju tēmu kā valsts, tā starptautiskā līmenī. Bieži šķiet, ka tieši Krievijas tiešais tuvums, kā arī kaimiņvalsts ģeopolitiskās intereses un vēlme saglabāt ietekmi Latvijā, kalpo par iemeslu starptautiskai interesei par valodas jautājumu Latvijā. Tomēr, ja Latvija nebūtu bijusi Padomju Savienības okupācijā gandrīz pusgadsimta garumā, jautājums par krievu valodas kā otrās valsts valodas statusu nekad netiktu izvirzīts. Savā prezentācijā es centīšos izskaidrot krievu un krievu valodas pašreizējo situāciju Latvijā, kā arī vilkt paralēles ar situāciju citviet.

Iesākumam, es vēlētos pievērst jūsu uzmanību faktam, ka vairākums no krieviem, kuri pašlaik dzīvo Latvijā, vismaz pēc Eiropas kritērijiem, nevar tikt uzskatīti par valstiski aizsargājamu mazākumtautību, tā iemesla dēļ, ka lielais vairums no viņiem ir iebraukuši PSRS okupācijas laikā. Viņu vidū bija gan padomju armijas virsnieki, Komunistiskās partijas un KGB darbinieki un viņu ģimenes locekļi, kuri Latvijas teritorijā ieradās, lai nodrošinātu Maskavas kontroli pār Latviju laikā, kad Latvija atradās Padomju okupācijā. Pārējie, pārsvarā strādnieki un vadītāji, bija nodarbināti padomju rūpniecības nozarēs, kuras tika attīstītas Latvijā.
Padomju okupācijas laikā, krievu skaits pieckāršojās no sākotnējiem 168 tūkstošiem līdz pat pāri 900 tūkstošiem, turpretim latviešu skaits saruka, un joprojām nav sasniedzis pirmskara rādītājus. Neliela daļa no Latvijas krieviem, aptuveni ¼ no krievu kopskaita valstī, pārsvarā tie, kuru senči Latvijas teritorijā apmetās gadsimtu vai divus atpakaļ, var tikt uzskatīti par patiesu etnisko mazākumtautību. Gandrīz visi no šiem krieviem ir Latvijas pilsoņi, un vairākums no viņiem apdzīvo valsts austrumu pierobežu, dažās pašvaldībās sastādot vairākumu no kopējā iedzīvotāju skaita. Tajā pašā laikā pārējie ¾ no krievu tautības iedzīvotājiem valstī ir padomju imigranti un viņu pēcnācēji, kuri, ja vēl nav izteikuši vēlmi naturalizēties, tad ir tiesīgi to darīt tā pat kā imigranti jebkurā citā ES valstī.
Tradicionālo krievu mazākumtautību, kura, kā minēju apdzīvo Austrumu pierobežu, galvenokārt sastāda vecticībnieku bēgļi, kuri Latvijas teritorijā apmetās 17.,18.un 19.gadsimtā, ierodoties no tuvējām Krievijas guberņām un glābjoties no vajāšanām ticības dēļ. Krieviski runājošo imigrāciju atbalstīja arī Krievijas zemes banka, lēti krievu pareizticīgajiem izpārdot tās caristes zemes, kuras tradicionāli apdzīvoja latvieši, tādējādi paātrinot kolonizācijas procesu.
Minēto procesu rezultātā krievi kļuva par Latvijas lielāko mazākumtautību un laika posmā starp 1918. un 1940.gadu sastādot 8-9% no iedzīvotāju kopskaita. Lielākā daļa no krievu mazākumtautības apdzīvoja četrus austrumu apriņķus Krievijas pierobežā, veidojot tur attiecīgi no 18-30% no vietējiem iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā citos apriņķos krievi veidoja tikai 1-3% no iedzīvotāju kopskaita, bet Rīgā to bija 7%. Citiem vārdiem sakot, tajā laikā pastāvēja relatīvi viendabīga etniskā struktūra, latviešiem dominējot lielākajā valsts daļā, kā arī, veidojot vairākumu arī etniski jauktajos pierobežas apriņķos.
Otrais Pasaules karš un tam sekojošā Padomju Savienības okupācija dramatiski mainīja Latvijas etnisko sastāvu. Gandrīz 200 tūkstošus iedzīvotāju, pamatā latviešus, bet arī krievus, ebrejus un čigānus nogalināja vai deportēja nacisti un komunisti. Vel 200 tūkstoši latviešu devās bēgļu gaitās uz ASV, Kanādu, Austrāliju, Lielbritāniju, Vāciju un citām zemēm. Tajā pat laikā, padomju pārkrievošanas (rusifikācijas) un imigrācijas politikas rezultātā 1.5 miljoni krievu, kā arī citu tautību pārstāvju ieradās Latvijas teritorijā, no tiem aptuveni pusei paliekot valstī arī pēc neatkarības atjaunošanas. Ar katru okupācijas gadu, imigrantu skaits Padomju Latvijā līdzinājās 0.5% no iedzīvotāju kopskaita, pārsniedzot jebkuras ES valsts imigrācijas rādītājus.
Uzreiz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, etnisko latviešu kopskaits nepārsniedza 52% no kopējā iedzīvotāju skaita. Valsts galvaspilsētā Rīgā, kā arī citās lielākajās pilsētās, latvieši kļuva par mazākumtautību, tajā pašā laikā, nesen iebraukušajiem krieviem, dominējot lielu daļu dzīves sfēru. Jau Padomju okupācijas pirmajos gados visas mazākumtautību skolas izņemot, protams, krievu (poļu, ebreju, vācu, lietuviešu, baltkrievu un igauņu) tika slēgtas. Līdz ar Padomju okupāciju, vairāku desmitgažu garumā turpinājās rusifikācijas process, kura rezultātā latviešu valodas nozīme samazinājās, īpaši kas attiecās uz tādām jomām kā valsts pārvalde, rūpniecība, vienlaikus arī mazinoties latviešu valodas kā saziņas līdzekļa izmantošanai saskarsmē starp vietējiem un iebraucējiem. Liela daļa latviešu, baidoties no represijām latviešu valodas lietošanas dēļ, izvēlējās saziņu krievu valodā. Līdz pat šai dienai, daudzi latvieši nejūtas noteicēji savā valstī un nereti izturās kā mazākumtautība, saziņai ar krieviem izvēloties krievu valodu.
Visā plašajā Padomju Savienībā krievu valoda dominēja pār citām valodām, padomju likumdošanai nosakot, ka visiem PSSR pilsoņiem ir brīvi jāpārzina krievu valoda. Padomju iestādes, līdz zināmam līmenim, pieļāva vietējo valodu lietošanu tādās jomās kā kultūra un izglītība, tā iemesla dēļ, ka vēlējās radīt iespaidu, ka PSSR ir valsts, kurā dažādas etniskās grupas dzīvo saticībā.

Cienījamās dāmas un godātie kungi!

Krievu valoda nav tikai mazākumtautības valoda Latvijā, tā ir arī dzīvs simbols bijušajai Padomju Savienībai, kura nepieļāva, lai kāds nezinātu krievu valodu. Līdz pat šodienai, krievu valodas nozīme pārsniedz tradicionālas mazākumtautības valodas nozīmi valstī. Cilvēks, kurš, dzīvojot Rīgā, pārvalda tikai krievu valodu, saskaras ar ievērojami mazāk problēmām nekā tāds, kurš runā tikai latviešu valodā. Aptuveni 70 preses izdevumi krievu valodā ar 70 miljonu tirāžu katru gadu tiek drukāti Latvijā un tas, neskaitot preses izdevumus, kuri tiek ievesti no Krievijas. Tālāk, Latvijā ir vairākas TV un radio stacijas, kuras raida tikai krievu valodā, sasniedzot attiecīgi 26% un 31% no kopējā raidlaika. Vairumā dzīves gadījumu krievu valoda Latvijā ir pašpietiekama, tādējādi apdraudot latviešu kā vienīgās valsts valodas statusu valstī. Šobrīd valstī ir 65 tūkstoši skolnieku, jeb 26% no visu skolnieku kopskaita, kuri lielāko daļu priekšmetu skolā apgūst krievu valodā, šis skaitlis labi sakrīt ar krievu procentu pret valsts iedzīvotāju kopskaitu. Tajā pašā laikā, no valsts budžeta finansētas tiek vairāk nekā 200 krievu skolu gan lielākajās pilsētās, gan arī laukos.
Padomju Savienības imigrantu integrācija Latvijā nav devusi daudz panākumus, līdzīgi kā turku integrācija Vācijā un arābu - Skandināvijā. Īpaši Latvijai raksturīgā problēma ir tā, ka samērā lielai daļa padomju imigrantu joprojām piemīt imperiālistiskajai Krievijai raksturīgā attieksme pret valsti – viņi vēlās dzīvot Latvijā, tajā pašā laikā neatzīstot Latvijas neatkarību un tās valodu. Piemērs tam ir arī fakts, ka liela daļa no minētajiem iedzīvotājiem balsoja pret Latvijas neatkarības atjaunošanu 1991.gadā, līdzīgi rezultāti atklājās balsojumā par pievienošanos ES, kuros vairākums Latvijas krievu balsoja „pret”. Liela daļa Latvijā dzīvojošo krievu seko tikai krievu valodas presei, kura savukārt bieži pauž atšķirīgu viedokli no tā, ko latviešu valodā iznākošā prese, kā rezultātā krievu mazākumtautības pārstāvju viedoklis par dažādiem jautājumiem nereti atšķiras no pārējās sabiedrības uzskatiem.
Lielākajā daļā ES valstu likumdošana attiecībā uz mazākumtautībām ir visai strikta, un tikai tradicionālo mazākumtautību, ne imigrantu, valodas tiek aizsargātas ar likumu. Piemēram, Vācijā, kuri dzīvo aptuveni 8 miljoni imigrantu, tikai aptuveni 0.1 miljonam dāņu, sorbu un frīzu valodās runājošajiem ir piešķirts aizsargājamās mazākumvalodas statuss. Līdzīgi, Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā un Austrijā, kur aptuveni 10% iedzīvotāju ir imigranti, bet tikai ļoti mazskaitlīgām tradicionālajām mazākumtautībām ir piešķirtas valodu aizsardzības tiesības.

Dāmas un kungi!

Šobrīd Latvijā, visticamāk, nav tāda krieva, tai skaitā pusaudža, kurš nerunātu vai neparastu rakstīt savā dzimtajā valodā, līdz ar to runas par piespiedu asimilāciju šeit ir liekas. Tajā pašā laikā, puse no krievu iedzīvotājiem Latvijā nepārvalda un pat nesaprot latviešu valodu, tā vietā sagaidot, lai ar viņiem tiktu runāts krieviski. Pēdējā desmitgade ir iezīmējusi pielāgošanās procesu gan no krievu, gan latviešu puses, latviešiem pieņemot faktu, ka krievi ir apmetušies valstī uz palikšanu, savukārt krieviem saprotot, ka Latvija ir neatkarīga valsts, kurā krieviem ir mazākumtautības statuss. Manuprāt, lielākā problēma, ar ko saskārās krievi Latvijā, ir nespēja pieņemt faktu, ka viņi vairs nedzīvo Krievijā, un līdz ar to agrākās valodas priekšrocības ilgāk nevar pastāvēt. Valodas referendums, savukārt, nav vis jautājums par valodu, bet gan par politiku.

Noslēgumā, lūdzu, atļaujiet man vilkt pāris līdzības. Iedomājieties, ka Otrais Pasaules karš būtu noslēdzies ar Vācijas uzvaru un Dānijas vai Francijas okupāciju. Okupācijas laikā vāciešu skaits Francijā vai Dānijā pieaugtu 5-10 reizes, sasniedzot vienu trešdaļu no iedzīvotāju kopskaita. Pēc neatkarības atjaunošanas, vācu mazākumtautība pieprasītu vācu valodas kā oficiālās valodas statusu. Vai jums šķiet, ka šāda situācija būtu pieļaujama? Un ja ne Francijā vai Dānijā, tad kādēļ Latvijā?

Ar prieku atbildēšu uz jūsu uzdotajiem jautājumiem.
Pateicos par jūsu uzmanību!