fbpx

21.11.2012

Šodien, 21.novembrī, Eiropas Parlaments (EP) plenārsēdē Strasbūrā balsos par tarifa likmes kvotu pārvaldību koksnes eksportam no Krievijas uz Eiropas Savienību (ES). Ieteikumu apstiprināt nolīgumu EP sagatavoja EP deputāte Inese Vaidere (V).

“Panākts līdz šim nebijis gadījums ES un Krievijas tirdzniecības attiecībās - ES būs atbildīga par Krievijas skujkoku eksporta kvotu administrēšanu,” skaidro Vaidere, kura ir EP pastāvīgā ziņotāja Krievijas jautājumos. Samazinātās izvedmuitas tarifu likmes - 13% eglei un 15% priedei - pavērs ES ražotājiem iespēju palielināt egles un priedes apaļkoku importa apjomus no Krievijas. Jau tagad ES ražotāji importē aptuveni 10% no kopējās koksnes, turklāt 60% no kopējā importa nāk tieši no Krievijas.

“Iespējams, ka tuvākajos gados sasniegsim tos importa apjomus, kādi bija līdz 2007.gadam,” vērtē Vaidere. Piemēram, 2007.gadā Krievija negaidīti palielināja izvedmuitas nodokļus skujkoku apaļkokiem, un kopējais ES koksnes imports samazinājās par 80%.

Deputāte uzsver, ka nolīgums ir būtisks Latvijas ražotājiem un valstij kopumā. Krievija jau vēsturiski ir Latvijas ražotāju izejvielu avots un patlaban ir trešais lielākais Latvijas koksnes importa partneris ievestajiem skujkoku apaļkokiem.“Pirms 2007.gada Latvijas pārstrādes uzņēmumi importēja egles koksni 30 miljonu eiro vērtībā un priedes 20 miljonu eiro vērtībā, veidojot 13,5% un 12,5% no kopējā ES importa. Pēc izvedmuitas nodokļa palielināšanās, kā arī vispārīgās ekonomikas lejupslīdes rezultātā importa apjomi samazinājās un 2011.gadā importējām priedes koksni 8 miljonu eiro vērtībā, kas ir tikai 40% no 2007.gada importa apjomiem,” sarežģīto situāciju, kādā bija nonākuši Latvijas pārstrādes uzņēmumi, skaidro Vaidere, paužot cerību, ka palielinātas tarifu likmes kvotas atstās pozitīvu ietekmi arī uz valsts budžetu.

“Ļoti svarīgi, ka nolīgums ietver konsultāciju un strīdu atrisināšanas procedūras. Ir rasts veids, kā izvairīties no atkārtotas koksnes izvedmuitas palielināšanas, tādējādi nodrošinot prognozējamus tirdzniecības apstākļus. Savukārt samazinātas tarifu likmes sekmēs ražošanas attīstību,” piebilst Vaidere.
Paredzams, ka EP apstiprinātais nolīgums, ko jau atbalstījusi ES Padome, stāsies spēkā nekavējoties, taču kvotu administrēšana un atļauju izsniegšana tika sākta jau šā gada jūlijā un Latvijas importētāji bija starp pirmajiem Eiropā, kas saņēma importa licences.