fbpx

04.10.2012

Liepāja, 4.oktobris. Piešķirt pilsonību ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš to varbūt pat nevēlas, būtu ārkārtīgi muļķīgi un padarītu mūs par dīvaiņiem Eiropas mērogā, “Rietumu Radio” sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere, norādot, ka, viņasprāt, pašreizējais Latvijas Pilsonība likums ir pārāk liberāls.

Runājot par to, kādu rezonansi EP izraisījis tā dēvētais “nepilsoņu referendums”, Vaidere atzina, ka viņas kolēģi EP zinot, ka Latvijas pilsonības likums ir liberāls, un uzskata, ka ir tikai pašsaprotami, ka cilvēkam, ja viņš vēlas kļūt par pilsoni, ir jāiemācās valoda un jāzina valsts vēsture. “Kolēģi saka, - jūs ļoti veiksmīgi nobalsojāt “valodas referendumā” un, ja kādu juridisku iemeslu dēļ tiks pieļauts “nepilsoņu referendums”, jums nebūs problēmu arī šoreiz,” sacīja Vaidere, piebilstot, ka “nepilsoņu referendums” vairāk ir Latvijas iekšējā lieta.

Kā uzskata EP deputāte, pašreizējais Latvijas pilsonības likums ir pārāk liberāls. “Tas veidots ļoti sarežģītā starptautiskā situācijā, kad nācās iet uz vairākiem kompromisiem,” norāda Vaidere. “Mums jādomā par to, lai prasības attiecībā uz latviešu valodas zināšanām būtu stingras, jo 20 neatkarības gadi pierādījuši, ka joprojām liela daļa Latvijas iedzīvotāju, nezina latviešu valodu un to nelieto,” sacīja Vaidere.

Latvijas iedzīvotājiem, kuri nevēlas lepoties ar pilsonību, kā uzskata deputāte, ir jābūt iespējām to neiegūt, un pieļauj, ka daļai nepilsoņu Latvijas pilsonības iegūšana nemaz nebūtu izdevīga.

Kā piemēru attieksmei pret pilsonību Vaidere min ASV, kur pilsonības iegūšanai ir ilgi jāmācās un tās piešķiršana ir svinīgs brīdis. “Piešķirt pilsonību katram, kurš to varbūt pat nevēlas, - tas būtu ārkārtīgi muļķīgs solis un padarītu mūs par dīvaiņiem Eiropas mērogā. Tā nu gan nekur pasaulē nenotiek,” sacīja Vaidere, norādot, ka “pilsonība ir balva”. “Kādreiz saka, - vai tad visi pilsoņi runā labā latviešu valodā un zina vēsturi. Ja tu jau esi pilsonis, tev šajā ziņā ir priekšrocības, bet, ja tu vēlies kļūt par pilsoni, tad ir jārunā labā latviešu valodā un jāzina šīs valsts vēsture”.

Jau ziņots, ka “nepilsoņu referenduma” organizatori 4.septembrī Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniedza 12 779 parakstus ar mērķi rīkot referendumu par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem. Ja CVK atzīs, ka par likumprojektu ir savākti vismaz 10 000 derīgu parakstu un ka tas virzāms uz otro parakstu kārtu, tad vēl būs nepieciešams savākt 10% vēlētāju apliecinājumu. Ja tas izdosies, pirms tautas nobalsošanas par iniciatīvu lems Saeima.