fbpx

13.09.2012

Rīga, 13.septembris, LETA. No Latvijas ievēlētos Eiropas Parlamenta (EP) deputātus, kuri pārstāv premjera partiju “Vienotība”, nav pārsteigusi Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žozē Manuela Barrozu runa, kurā viņš sacīja, ka Eiropas Savienībai (ES), lai tā pārvarētu ekonomisko un politisko krīzi, ir jāpārtop par “suverēnu valstu federāciju”, liecina aģentūras LETA aptauja.

“Barrozu paziņojums nav nekas jauns, par ciešāku integrāciju tiek runāts jau ilgāku laiku. No vienas puses, ir skaidrs, ka ES valstu līmenī ir jānotiek ekonomisko politiku tuvināšanai, īpaši, ja mēs vēlamies saglabāt un stiprināt vienoto valūtu,” teica EP deputāte Inese Vaidere (V), bilstot, ka īpaši svarīgi tas ir jautājumos par finanšu stabilitāti ES, kur nepieciešama valstu darbību saskaņotība un stingrāks atbildības mehānisms.

“Šajā kontekstā atzinīgi vērtējama EK iecere veidot vienotas banku, finanšu tirgu, apdrošināšanas un pensiju fondu uzraudzības sistēmas, jo tieši šīs institūcijas bija lielā mērā vainīgas pie postošās ekonomiskās krīzes izraisīšanas. Ļoti nepieciešama ir ES integrācija sociālajā sfērā, jo, iestājoties ES, mēs bijām cerējuši uz daudz lielāku solidaritāti,” norādīja politiķe.

Vienlaikus Vaidere nav pārliecināta, ka Briseles birokrātija spēs ātrāk un efektīvāk pielāgoties globālajiem pārbaudījumiem mainīgajā pasaulē. “Svarīgāk ir raudzīties, kā izveidot sistēmu, kurā nacionālās valstis darbotos saskaņā ar maksimāli vienotiem noteikumiem. Atsevišķu dalībvalstu pūliņi, arī konkurence, var izrādīties izšķiroši. Taču ir skaidrs, ka birokrātija par savu vietu cīnīsies ar visiem spēkiem. Par to liecina agrāk izskanējušais kuriozais ierosinājums daļu EP deputātu vienkārši iecelt no Briseles birokrātijas vidus. Ir skaidrs, ka ES integrācijas jautājums un tās mērogi ir ļoti nopietns diskusiju objekts.”

Arī EP deputāte Sandra Kalniete (V) norādīja, ka Barozzu izteiktās idejas nav nekas jauns. “Jau kopš ES pirmsākumiem process ir attīstījies virzienā, lai veidotos ciešāka valstu savienība. To veicina pasaules ekonomiskā un demogrāfiskā realitāte, kuru nedrīkst ignorēt. Ja Eiropas valstis vēlas saglabāt augsto dzīves līmeni un lomu pasaules politikā, tad ciešāka savienība ir nenovēršama.” Kalniete uzskata, ka šādu attīstību nevajag uztvert kā suverenitātes zaudēšanu, jo mērķis nav iznīcināt valstu unikalitāti, bet gan saglabāt dažādību.

“To vairāk nepieciešams uztvert kā likumu harmonizāciju, lai vecinātu ekonomisko attīstību un ietekmi pasaules politikā. Piekrītu Barozzu kungam, ka suverenitātes apvienošana rada gan lielāku suverenitāti un spēku Eiropai kopumā, gan katrai dalībvalstij individuāli,” teica Kalniete.

Tāpat eiroparlmentārietis Krišjānis Kariņš (V) domā, ka ilgtermiņā ciešāka Eiropas integrācija būs nepieciešama, lai vienotā valūtas sistēma varētu veiksmīgi darboties. “Taču svarīgākais, kas šodien būtu darāms jau esošo līgumu ietvaros, ir pilnveidot “vienoto tirgu”. Tas joprojām efektīvi nestrādā. Ne tikai pakalpojumu sfērā, bet arī preču tirdzniecības sfērā atsevišķas dalībvalstis joprojām ierobežo brīvu preču kustību ar dažādiem paņēmieniem. Latvijas ekonomikas izaugsmei svarīgākais būtu reāli funkcionējošs brīvs un pieejams tirgus visā Eiropas Savienībā, lai mūsu uzņēmumi varētu brīvi attīstīt savu darbību visā 500 miljonu iedzīvotāju tirgū.”

Līdzīgu viedokli pauda arī EP deputāts Kārlis Šadurskis (V): “Barrozu vārdos, ka Eiropai jāiet nacionālu valstu federācijas virzienā, vārds federācija var patikt vai nepatikt, bet galvenais ir, ka, ja Eiropa patiesi grib pārvarēt dalībvalstu parādu krīzi, nevis tikai runāt par to, valstīm lielāka daļa suverenitātes ir jānodod Eiropas kopīgo institūciju rokās. Ir neiedomājami turpināt dzīvot pēc principa - katrs taisīsim savus parādus, bet par tiem atbildēs kāds cits.”

Šadurskis uzsvēra, ka pašreizējam modelim nav nākotnes un Eiropas institūcijām ir jābūt tiesībām iejaukties to dalībvalstu budžeta procedūrās, kuras grib turpināt tērēt vairāk, nekā nopelnīts.

“Tas acīmredzot ir jauna Eiropas līguma priekšmets. Latvijai tā nav un nevar būt problēma, jo mēs ar savu budžeta deficītu un valsts parādu spējam un arī turpmāk spēsim tikt galā paši. Vienīgais drauds būtu, ja kādreiz pie varas atkal nāktu kāds trekno gadu neiespējamās laimes solītājs. Eiropas pareizā izvēle ir apvienot spēkus, alternatīva ir nogrimt atsevišķi.”

LETA jau ziņoja, ka Barrozu, trešdien uzstājoties Eiropas Parlamentā ar ikgadējo uzrunu par stāvokli savienībā, sacīja, ka ES “ir jāvirzās suverēnu valstu federācijas virzienā”.

Minot sava veida “Eiropas savienotās valstis” kā ES “politisko horizontu”, EK prezidents sacīja, ka pastāv nepieciešamība “dalīties suverenitātē tā, lai katra valsts un katrs pilsonis varētu labāk kontrolēt savu likteni”.

Šāda federācija ir nepieciešama, “jo uzskatu, ka tā būtu kļūda šajos nemierīgajos laikos pamest valstis nacionālismam un populismam”, sacīja Barrozu.

Federācijas izveidošanai būs “galu galā nepieciešams jauns līgums”, par kuru vienosies ES partneri, norādīja EK prezidents.