fbpx

20.12.2012

Šonedēļ uz Bahreinu dodas Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Ineses Vaideres vadīta EP Cilvēktiesību komitejas delegācija, kura tiekas ar valdības pārstāvjiem un cilvēktiesību aktīvistiem, lai aicinātu pārtraukt cilvēktiesību pārkāpumus.

Pirms došanās vizītē Vaidere uzsvēra, ka “Eiropas Parlamenta delegācijas mērķis ir, tiekoties ar Bahreinas parlamentu, valdību un opozīciju, veicināt miermīlīga dialoga veidošanos”. „Cerams, ka atšķirībā no Ziemeļāfrikas valstīm un Sīrijas, Bahreinā izdosies panākt demokrātiskas pārmaiņas bez turpmākas asins izliešanas,” piebilda deputāte.

Bahreina jau ilgu laiku atrodas Eiropas Parlamenta Cilvēktiesību komitejas redzeslokā. Tā ir salu valsts Persijas līcī, kuras valsts pārvalde ir konstitucionāla monarhija. Jau 2011.gadā Bahreinā aizsākās pret karaļa Hamada (Hamad bin Isa bin Salman al-Khalifa) varu vērsti protesti, pieprasot valsts demokratizāciju, politisko ieslodzīto atbrīvošanu un godīgu resursu pārdali. Šiītu musulmaņi, kas sastāda valsts lielāko iedzīvotāju daļu, uzstāj, lai skaitliski mazākā, bet politiski valdošā grupa - sunnītu musulmaņi pārtrauc pret šiītiem vērsto diskrimināciju. Starptautiskā organizācija “Human Rights Watch” apgalvo, ka Bahreinas policija turpina vardarbību pret ieslodzītajiem, tai skaitā arī pret nepilngadīgajiem. Savukārt “Amnesty International” bilst, ka visas līdz šim veiktās reformas ir bijušas vien aizsegs, lai turpinātu represijas. Tiek lēsts, ka bojā gājušo skaits ir ap 80, savukārt ap 1000 protestantu ir arestēti un vēl 4000 zaudējuši darbu.

Pēdējā EP rezolūcija 2012.gada martā mudina Bahreinas valdību veikt visu nepieciešamo, lai īstenotu neatkarīgās izmeklēšanas komisijas ziņojuma ieteikumus un sāktu risināt vissvarīgākos jautājumus - izbeigtu nesodāmību, atjaunotu sociālo mieru, atbilstoši starptautisko cilvēktiesību standartiem uzlabotu cilvēktiesību aizsardzību un īstenotu būtiskas reformas.

I.Vaideres vadītā delegācija Bahreinā tiekas ar Bahreinas karali Hamadu, kā arī valdības pārstāvjiem, tostarp ārlietu, iekšlietu un tieslietu ministriem, lai pārrunātu saspīlēto situāciju, kas izveidojusies starp Bahreinas valdību un opozīciju. Vairākas tikšanās ir paredzētas tieši ar cilvēktiesību aktīvistiem no Bahreinas nevalstiskajām organizācijām. Delegācijai plānots apmeklēt arī cietumu, kur ieslodzījumā šobrīd atrodas cilvēktiesību aktīvists Nabeel Rajab, notiesāts par “neatļautu protestu organizēšanu” un “valdības apvainošanu sociālajos tīklos”.

Vizītes noslēgumā Vaideres vadītā delegācija sniegs informāciju un intervijas starptautiskajiem plašsaziņas līdzekļiem, atspoguļojot sarunu gaitu ar Bahreinas autoritātēm.

04.12.2012

Piektdien, 7. decembrī, plkst. 12:30 Rīgas Latviešu biedrības nama Līgo zālē notiks grāmatas „Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā” atvēršanas svētki.

Grāmata tapusi ar Eiropas Parlamenta ETP grupas un deputātes Ineses Vaideres atbalstu sadarbībā ar Latvijas Okupācijas izpētes biedrību (LOIB). Tajā ietverti 2011. gada 17.-18. jūnijā Rīgā notikušās starptautiskās konferences „Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā” referāti, ļaujot iepazīties ar līdz šim plašākai sabiedrībai nezināmiem ilggadēju pētījumu rezultātiem. Pirmajā šāda veida starptautiskajā konferencē par padomju okupācijas atstāto mantojumu dažādu valstu tautsaimniecībā un vidē piedalījās Eiropas Parlamenta deputāti, zinātnieki no Polijas, Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Vācijas un Somijas, kā arī Latvijas ekonomisti, vēsturnieki, vides zinību un militārās jomas speciālisti un eksperti. Sabiedrības plašā rezonanse par konferencē skartajiem tematiem mudināja tās organizatorus – EP deputāti Inesi Vaideri un Latvijas Okupācijas izpētes biedrību – apkopot konferencē izskanējušos referātus grāmatā.

Grāmata pasākuma dalībniekiem būs pieejama bez maksas. Tās 750 eksemplāri tiks arī nodoti ilggadējam I.Vaideres sadarbības partnerim – Latvijas Lauku bibliotēku atbalsta fondam – izplatīšanai Latvijas lauku bibliotēkās, kā arī bez maksas tiks nodota mācību iestāžu bibliotēkās, Rīgas pilsētas bibliotēku tīklam un partneriem citos deputātes sadarbības projektos, par kuriem plašāk var izlasīt šajā mājas lapā.

Gaidām interesentus grāmatas atvēršanas svētkos Rīgas Latviešu biedrībā!

21.11.2012

The European Parliament adopted an international agreement today between the EU and Russia on the management of tariff rate quotas applying to wood exports.

Inese Vaidere MEP, responsible for the dossier, welcomed the Parliament’s decision. “We have reached turning point in EU-Russia trade relations and for the first time, the EU will be administering a third country’s tariff rate quotas.”

Tariff rate quotas with significantly reduced in-quota export duty rates (13% for spruce; 15% for pine) will open an opportunity for EU producers to increase the volume of wood imports from Russia. Currently 10% of the EU woodwork industries’ raw wood material is imported with Russia being the largest supplier of 60% of all imported wood. However, the amount of imports was much higher before Russia first introduced export duties on spruce and pine in 2007. The total EU imports of spruce and pine from Russia were subsequently reduced by around 80%.

Inese Vaidere MEP believes the agreement is significant to European producers: “Russia is an important partner for the EU wood industry. The reduced in-quota export duty rates will certainly boost wood imports from Russia and possibly the import will bounce back towards its pre-2008 figures.”

Mrs Vaidere estimates that the total annual EU spruce and pine imports from Russia can increase significantly under the tariff rate quotas. If imports could move again towards the rather high 2007 level, EU imports of spruce from Russia could increase by approximately €100-175m and EU pine imports by approximately €80-130m annually as compared to respective imports in 2011. Overall annual EU spruce imports from Russia may thus reach a level of €150-220m, whereas annual EU pine imports from Russia could increase to a total of around €110-160m. Compared to the previous export duty rate of 25% that Russia applied to both spruce and pine exports before the WTO accession, annual savings for EU importers due to reduced export duties within the tariff rate quotas could amount to around €18-25m for spruce and around €10-15m for pine.

In addition, the Protocol between the EU and Russia foresees the detailed technical regulations of the shared management of the tariff rate quotas. Mrs Vaidere said: “The Protocol is an important asset for the stability and reliability of trade relations.”

“The fact that the EU has reached another trade agreement with Russia is a step towards more stabile and predictable bilateral trade”, Inese Vaidere concluded.

21.11.2012

Šodien, 21.novembrī, Eiropas Parlaments (EP) plenārsēdē Strasbūrā balsos par tarifa likmes kvotu pārvaldību koksnes eksportam no Krievijas uz Eiropas Savienību (ES). Ieteikumu apstiprināt nolīgumu EP sagatavoja EP deputāte Inese Vaidere (V).

“Panākts līdz šim nebijis gadījums ES un Krievijas tirdzniecības attiecībās - ES būs atbildīga par Krievijas skujkoku eksporta kvotu administrēšanu,” skaidro Vaidere, kura ir EP pastāvīgā ziņotāja Krievijas jautājumos. Samazinātās izvedmuitas tarifu likmes - 13% eglei un 15% priedei - pavērs ES ražotājiem iespēju palielināt egles un priedes apaļkoku importa apjomus no Krievijas. Jau tagad ES ražotāji importē aptuveni 10% no kopējās koksnes, turklāt 60% no kopējā importa nāk tieši no Krievijas.

“Iespējams, ka tuvākajos gados sasniegsim tos importa apjomus, kādi bija līdz 2007.gadam,” vērtē Vaidere. Piemēram, 2007.gadā Krievija negaidīti palielināja izvedmuitas nodokļus skujkoku apaļkokiem, un kopējais ES koksnes imports samazinājās par 80%.

Deputāte uzsver, ka nolīgums ir būtisks Latvijas ražotājiem un valstij kopumā. Krievija jau vēsturiski ir Latvijas ražotāju izejvielu avots un patlaban ir trešais lielākais Latvijas koksnes importa partneris ievestajiem skujkoku apaļkokiem.“Pirms 2007.gada Latvijas pārstrādes uzņēmumi importēja egles koksni 30 miljonu eiro vērtībā un priedes 20 miljonu eiro vērtībā, veidojot 13,5% un 12,5% no kopējā ES importa. Pēc izvedmuitas nodokļa palielināšanās, kā arī vispārīgās ekonomikas lejupslīdes rezultātā importa apjomi samazinājās un 2011.gadā importējām priedes koksni 8 miljonu eiro vērtībā, kas ir tikai 40% no 2007.gada importa apjomiem,” sarežģīto situāciju, kādā bija nonākuši Latvijas pārstrādes uzņēmumi, skaidro Vaidere, paužot cerību, ka palielinātas tarifu likmes kvotas atstās pozitīvu ietekmi arī uz valsts budžetu.

“Ļoti svarīgi, ka nolīgums ietver konsultāciju un strīdu atrisināšanas procedūras. Ir rasts veids, kā izvairīties no atkārtotas koksnes izvedmuitas palielināšanas, tādējādi nodrošinot prognozējamus tirdzniecības apstākļus. Savukārt samazinātas tarifu likmes sekmēs ražošanas attīstību,” piebilst Vaidere.
Paredzams, ka EP apstiprinātais nolīgums, ko jau atbalstījusi ES Padome, stāsies spēkā nekavējoties, taču kvotu administrēšana un atļauju izsniegšana tika sākta jau šā gada jūlijā un Latvijas importētāji bija starp pirmajiem Eiropā, kas saņēma importa licences.

13.11.2012

9.novembrī Rīgas Latviešu biedrības namā tikai pasniegta LEAF Balva 2012. Šis konkurss savos 12 pastāvēšanas gados kļuvis par visās Latvijas augstskolās novērtētu zīmolu, kas ļāvis plašākai sabiedrībai iepazīties ar vērtīgiem pētījumiem Latvijas ekonomikai būtiskās tēmās. Pasākuma atklāšanas uzrunā LEAF prezidente Inese Vaidere pauda gandarījumu par šogad konkursam iesniegtajiem 54 darbiem no 7 Latvijas augstskolām. Darbos jaunie speciālisti aplūkojuši plašu tēmu loku kā uzņēmējdarbībā, tā valsts pārvaldē, daudz pievēršoties finanšu jautājumiem un ekonomisko aktivitāšu veicināšanas iespējām Latvijā.

Lasīt vairāk

12.11.2012

Šodien, 12.novembrī, laikposmā no plkst.13.00 līdz plkst.13.30 partija VIENOTĪBA aicina uz videosarunu ar VIENOTĪBAS Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Inesi Vaideri.

Videosarunas laikā skatītājiem būs iespēja iztaujāt deputāti par padarīto un iecerēto EP, Latvijas prioritātēm un mērķiem Eiropas Savienībā, reģiona politikas aktualitātēm, kā arī citiem sevi interesējošiem jautājumiem.

VIENOTĪBAS videosarunas sniedz iespēju ikvienam interesentam ik nedēļu tiešsaistē partijas mājaslapā internetā – www.vienotiba.lv – iztaujāt politiķus par aktuālām tēmām valstī un partijā. Videosarunu ieraksti pieejami partijas oficiālajā Youtube kanālā www.youtube.com/vienotiba.

 

08.11.2012

Šajās dienās Eiropas Parlamentā noris pasākums, veltīts 2012.gada Eiropas Pilsoņu balvas laureātiem, kurā piedalās balvas ieguvēji no visām ES dalībvalstīm. Laureātu vidū ir arī Rasma Freimane, Latvijas Lauku sieviešu apvienības (LLSA) vadītāja, kuru Eiropas Pilsoņu balvai no Latvijas izvirzīja EP deputāte Inese Vaidere. Laureātiem būs iespēja tikties ar EP prezidentu Martinu Šulcu, kā arī savstarpēji apmainīties ar savās valstīs gūto pieredzi.

„Ar Latvijas Lauku sieviešu apvienību un Rasmu Freimani mani saista virkne radošu un izglītojošu, latviskās vērtības cildinošu un ļoti sirsnīgu projektu: kopīgs atbalsts nevalstiskajām organizācijām, viedokļu apmaiņa Latvijas sieviešu konferencēs par iespējām uzlabot lauku sieviešu darba dzīvi, arī izglītojošu lekciju cikli reģionu sievietēm un sadarbība „Latvijas Avīzes” konkursā „Sieviete Latvijai”. Rasma ir apvienības ugunskurs – ar enerģiju, optimismu un spēku apveltīta sieviete, kura vada LLSA kopš tās pirmsākumiem un ir daudzo ideju un iniciatīvu autore,” par Latvijas laureāti stāsta EP deputāte Inese Vaidere. Piesakot kandidāti Eiropas Pilsoņa balvai, I.Vaidere raksturoja Latvijas reģionus aptverošo LLSA darbu, iesaistot Latvijas reģionu sievietes aktīvā sabiedriskā un saimnieciskā darbībā. „LLSA ir stabils un nopietns sadarbības partneris lauksaimniecības nozares organizācijām, aktīvi darbojas sabiedriskās domas veicināšanā, viedokļa paušanā un reģionālo atšķirību mazināšanā, cilvēku iekļaušanā uzņēmējdarbības uzsākšanā lauku reģionos un tālākizglītības veicināšanā,” stāsta I. Vaidere.

Eiropas Pilsoņa balva ir ikgadējs Eiropas Parlamenta apbalvojums par izciliem sasniegumiem pilsoņiem, grupām vai apvienībām, kas ar savu darbību apliecinājuši nozīmīgu apņēmību veicināt dalībvalstu pilsoņu un iedzīvotāju savstarpējo sapratni un ciešāku integrāciju vai sekmēt pārrobežu vai starptautisko sadarbību Eiropas Savienībā. Svinīgā Eiropas Pilsoņa balvas medaļas pasniegšana Rasmai Freimanei notiks 23.novemrī Rīgā, ES Mājā.

Sirsnīgi sveicam Rasmu Freimani, iegūstot Eiropas Pilsoņu balvu, un novēlam turpināt enerģisko darbu Latvijas Lauku sieviešu apvienībā, palīdzot Latvijas reģioniem plaukt un Latvijas sievietēm – ziedēt!

29.10.2012

Lai izprastu PSRS režīma militāro būtību, kā arī sekas, kādas Eiropai atstāja totālā militarizācija tautsaimniecībā, kultūrā, vidē, demogrāfijā un sociālajā jomā, Latvijas Okupācijas izpētes biedrība ar Vadības partnerības finansiālu atbalstu kopā ar Eiropas Parlamenta deputāti Inesi Vaideri (ETP grupa) organizē starptautisku konferenci „Baltija un Eiropa PSRS militārisma varā: aktuāls skatījums”.

Konference norisināsies šī gada 2. novembrī, Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielajā zālē, sākums 10:00. Preses konference, piedaloties konferences organizatoriem un lektoriem, laikā no 13:00-14:00.

Minētā konference turpinās 2011. gadā starptautiskajā konferencē „Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā” aizsākto darbu. Eiropā pazīstami zinātnieki, vēsturnieki un citi eksperti no desmit valstīm – Čehijas, Gruzijas, Igaunijas, Krievijas, Slovākijas, Somijas, Lietuvas, Ukrainas, Ungārijas, kā arī Latvijas – iepazīstinās ar unikāliem, līdz šim maz zināmiem faktiem par padomju militārā kompleksa negatīvo ietekmi uz Baltijas un citām Eiropas valstīm. Konferencē tiks analizēts arī, kādas deformējošas sekas šī PSRS totālā militarizācija ir atstājusi bijušajās okupētajās Eiropas valstīs, kā tā šodien kavē un nākotnē vēl ilgi ietekmēs šo valstu sociālekonomisko attīstību. Lektoru vidū pazīstamais vēsturnieks un publicists Boriss Sokolovs (Krievija), Tartu universitātes politisko un ekonomisko procesu pētniece Aigi Rahi Tamm (Igaunija), Tbilisi Universitātes profesors Papaskiri (Gruzija) un citi ievērojami referenti.

Konferences organizatoru pārstāve, Latvijas Okupācijas izpētes biedrības Konsultatīvās padomes vadītāja un Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere saka: „Padomju okupācijas režīms būtiski mainīja daudzu neatkarīgu valstu attīstības ceļu, uzspiežot tām savu kārtību un likumus, kuri brutāli iejaucās dabiskajās sociālekonomiskajās norisēs, tādējādi kavējot šo valstu stabilu izaugsmi vēl ilgi pēc PSRS sabrukuma. Eiropas Parlaments un Eiropas Savienība jau ir parādījuši savu stingro nostāju par nacistiskā un staļiniskā režīma līdzību, piemēram, deklarācijā par 23. augusta atzīšanu kā Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu. Turpinot pētniecību šajā virzienā, varam iegūt pārliecinošus, zinātniski pierādītus argumentus par šo režīmu nodarīto postu.”

Konferences 1.daļā tiks prezentēta starptautiskās konferences „Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā” apkopoto referātu grāmata, kura būs pieejama bez maksas.

Konferenci finansiāli nodrošina Eiropas Komisijas un Latvijas valdības noslēgtās Vadības partnerības ietvaros. Tās mērķis ir sabiedrības informēšana par Eiropas Savienības aktuālākajiem jautājumiem. Pasākumu līdzfinansē Eiropas Parlamenta ETP grupa.

Aicinām plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus piedalīties konferencē, kā arī tikties personīgi ar konferences organizatoriem un lektoriem preses konferences laikā!

26.10.2012

www.eppgroup.eu

The European Parliament today welcomed Russia’s accession to the World Trade Organisation and the EPP Group underlined that in order to benefit from this strong potential, it is of the utmost importance that Russia fully lives up to the obligations of the WTO.

Ria Oomen-Ruijten MEP said: “The EU and Russia are strategic trade partners and our economic relations have a strong potential that Russia’s WTO accession will help tap into. Because of Russia’s accession to the WTO, EU exporters will now find it easier to access the Russian market, and the reduction in custom duties will save us €2.5 billion a year. Moreover, there will be a more predictable regulatory environment for investments in Russia and easier access for our services industries, particularly in the areas of finance, retail and telecommunications.”

In order to benefit from this strong potential, she added, it is of the utmost importance that Russia fully lives up to the obligations of the WTO.

Inese Vaidere MEP commented: “Although Russia joined the WTO in August and we congratulate this, unfortunately it has not been duly fulfilling all its duties as a member of the organisation.”

Ria Oomen-Ruijten continued: “At the moment, we are concerned about the introduction or extension of a number of potentially trade restrictive measures like the new legislation on recycling fees for imported cars or the ban on imports of live animals from the EU. This is why we call on Russia to remove all unjustified temporary bans, temporary tariff increases and protectionist measures. Another important issue is the continuing problem of production and sale of counterfeit products in Russia.”

Moreover, according to Ria Oomen-Ruijten, even though the accession of Russia to the WTO is an important step, an ambitious, comprehensive and binding Partnership and Cooperation Agreement, covering the most important areas of cooperation, should be the objective for both the EU and Russia: “We need an agreement based on the principle of reciprocity and founded on a deep commitment to common values such as democracy, rule of law and human rights. We therefore urge Russia to contribute to re-launching the bilateral negotiations for this agreement.”

Inese Vaidere also added: “It has to be taken seriously that Russia has ceased the negotiations for the Partnership and Cooperation Agreement. The agreement is very important and it has to be explicit in its intentions, legally binding, and has to include all the EU’s stipulations for standards. The agreement also has to include a legally binding energy chapter.”

Finally, Inese Vaidere expressed that the adoption of this Resolution coincides with the ninth anniversary of the arrest of the former Chief Executive Officer of Yukos, Mikhail Khodorkovsky. “There is a concern that until the Russian Government commissions an independent and impartial investigation into the Yukos case, this and related criminal prosecutions of individuals will overshadow Russia’s reliability as a recipient of investment and a partner within the WTO framework”, she concluded.

26.10.2012

Strasbūrā, 2012.gada 25.oktobrī

Godātie kolēģi,

Lai arī Krievija kopš augusta ir Pasaules Tirdzniecības Organizācijas locekle un šis fakts ir apsveicams, tomēr jāatzīst, ka tā, diemžēl, savas saistības nepilda.

Krievija turpina īstenot tirdzniecību ierobežojošus pasākumus. Te jāmin, piemēram, importa aizliegums dzīvnieku ievešanai no ES, likumdošana, kas diskriminē ārvalstniekus publisku pasūtījumu jomā, sezonālās importa nodevas cukuram un citi.

Krievijai ir nekavējoši jāveic pasākumi intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā. Joprojām turpinās gan viltotu izstrādājumu ražošana, gan pārdošana. Nepietiekams ir darbs korupcijas novēršanas jomā, izpaliek būtiskas reformas.

Ļoti nopietni jāuztver tas, ka Krievija ir praktiski pārtraukusi darbu pie jaunā partnerības un sadarbības nolīguma. Šis nolīgums ir ārkārtīgi svarīgs, tam jābūt detalizētam un juridiski saistošam, tajā jāietver Eiropas standartu prasības, jāizveido juridiski saistoša enerģētikas nodaļa, nostiprinot nediskriminējošu un caurspīdīgu enerģētikas tirgu.

Ņemot vērā, ka aptuveni 75% no investīcijām Krievijā nāk tieši no Eiropas Savienības, ir svarīgi rūpēties par mūsu investoru aizsardzību, risinot sarunas par divpusējo ieguldījumu līgumu.
Šodien paiet 9 gadi kopš Mihaila Hodorkovska aresta un Jukos lietas sākuma. Šīs lietas turpinājums liecina, ka Krievijā par tiesiskumu pagaidām var runāt vienīgi kā par mērķi, taču mums jādara viss iespējamais, lai šo mērķi sasniegtu.

Nobeigumā, vēlos uzsvērt, ka līgumi un vienošanās ir jāpilda un mūsu uzdevums ir panākt, lai mūsu partnere Krievija to darītu.

24.10.2012

Strasbūra, 2012.gada 23.oktobris

Godājamie kolēģi,

Divpusējās sadarbības papildprotokols starp Eiropas Savienību un Izraēlu ir abpusēji izdevīgs un ārkārtīgi nozīmīgs. Tas uzlabos pieejamību lētiem, patentbrīviem medicīnas izstrādājumiem, likvidējot tehniskos ierobežojumus.

Izraēlas medikamenti ir starp labākajiem pasaulē un tos izmanto daudzas medicīnas iestādes, tajā skaitā - vairums Eiropas veselības aprūpes iestāžu. Protokols paātrinās ilgo sertificēšanas procedūru, samazinot izmaksas un uzlabojot pieejamību medikamentiem, dodot pacientiem iespēju maksāt mazāk par līdzvērtīgiem medikamentiem. Tas, īpaši krīzes apstākļos, ir ļoti svarīgi katram ES iedzīvotājam. Tiks saglabāta visaugstākā medikamentu kvalitātes standartu kontrole, ko pieprasa Eiropas regulējošās iestādes.

Protokols atver Eiropas medikamentu ražotājiem eksporta iespējas uz Izraēlu. Laikā, kad runājam par atbalstu inovācijām, protokols sniegtu reālu atbalstu lielākajai inovāciju nozarei - farmācijai. Līdz ar to arī darba vietas un izaugsmi.

Protokols kalpotu kā pirmais solis Eiropas un Izraēlas likumdošanas saskaņošanā, nākotnē Izraēlai saskaņojot savu likumdošanu ar aquis arī pārējās rūpniecības nozarēs.
Ieviešot vienotu sertificēšanas sistēmu, mēs varētu samazināt patentbrīvo medikamentu importa izmaksas no Izraēlas līdz pat 10 miljardiem eiro gadā. Ietaupījumi atspoguļotos kā pacientu, tā arī valsts veselības aprūpes sistēmas izmaksās.

Jaunās sertifikācijas procedūras nodrošinās, ka tikai reģistrētas un Eiropas Savienībā apstiprinātas Izraēlas kompānijas varēs ražot medikamentus eksportam, tādējādi tikai labākie testētie medikamenti nonāks Eiropas tirgū. Savukārt uzņēmumi, kas nu būs pakļauti vienreizējai sertificēšanas procedūrai, samazinās ražošanas laiku līdz pat 3 gadiem.

Ekonomiskais ieguvums no šī protokola ir acīm redzams - ātrāka pieejamība dzīvībai svarīgiem medikamentiem. Ir arī cits ieguvums - atbalsts demokrātiskam režīmam pretrunu un vardarbības plosītajā reģionā. Un varu tikai piekrist Kasparija (Caspary) kungam, ka, ja noslēdzām līgumu ar Palestīnu, tad tas pats jādara arī attiecībā uz Izraēlu.

Aicinu kolēģus bez atlikšanas atbalstīt protokola pieņemšanu, jo tas ļaus nodrošināt iedzīvotājiem pieejamāku veselības aprūpi, kas atbilstu visaugstākajiem kvalitātes kritērijiem.

21.10.2012

2012.gada 21. oktobrī tiks atzīmēta izcilā latviešu dzejnieka, Latvijas patriota un latviešu pašapziņas etalona Andreja Eglīša simtgade. Lai parādītu cieņu šai izcilajai Latvijas personībai, Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere sadarbībā ar Eiropas Parlamenta informācijas biroju un pateicoties Misiņa bibliotēkas atbalstam ir noorganizējusi Andreja Eglīša simtgadei veltītu pasākumu kopumu.

Pēc Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres iniciatīvas no 8.-23. oktobra ES Mājā būs skatāma izstāde par Andreju Eglīti, kā arī par Brīvības un Tēvzemes tēmu Eiropas dzejā. Izstāde atvērta ikvienam interesentam, tās laikā izstādes apmeklētājiem būs iespēja noskatīties Zigurda Vidiņa dokumentālo filmu „Nezūdība”, kā arī aplūkot Misiņa bibliotēkas materiālus par Andreju Eglīti. Savukārt 19.oktobrī ES Mājā norisināsies dzejas pēcpusdiena, kurā literatūrzinātniece Dzidra Vārdaune ar īsu retrospekciju iezīmēs Andreja Eglīša dzīvi, bet Andreja Eglīša dzeju lasīs Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskolas skolēni. 21. oktobrī piemiņas pasākumu virkne plānota Ļaudonā, kur Eiropas Parlamenta deputāte pasniegs balvas skolēnu jaunrades konkursa, kas veltīts Andrejam Eglītim, laureātiem.

„Latvijai ir spēks – un tas ir mūsu cilvēkos, mūsu valodā, mūsu unikālajā dzīvesziņā. Šo spēku Andrejs Eglītis savas dzīves laikā spēja glabāt, ar to dalīties, vairojot to gan trimdā dzīvodams, gan atgriezies mājās, Latvijā. Es ceru, ka šie pasākumi ļaus par Andreju Eglīti un viņa daiļradi uzzināt vairāk, godināt viņa piemiņu un atcerēties par to, ka ikviena mūsu uzdevums ir cienīt savu valsti un atbalstīt to savos darbos, kā to savas dzīves laikā veica Andrejs Eglītis,” stāsta Inese Vaidere.

Izstāde ir atvērta apmeklētājiem ES Mājas 1. stāvā, Aspazijas bulvārī 28, katru dienu no 10:00 līdz 17:00, bet Dzejas pēcpusdiena notiks 19. oktobrī plkst. 14:00. Laipni aicinām visus interesentus!

15.10.2012

DIENA.LV

Mazie un vidējie uzņēmumi MVU pamatoti tiek dēvēti par ekonomikas mugurkaulu. Eiropas Savienībā (ES) kopumā no 2002. līdz 2010. gadam 85% jauno darbavietu radīja tieši MVU. Taču krīze tos ir smagi skārusi, it īpaši tos, kuriem bija lielas kredītsaistības vai to īstenotie projekti nonāca grūtībās. Tādēļ, domājot par to, kā nodrošināt ilgtspējīgu Latvijas un Eiropas ekonomikas attīstību, īpaša uzmanība jāpievērš tieši MVU.

Labi zināms, cik liela birokrātiska nasta uzkrauta MVU. Ja reiz apzināmies, ka tieši MVU jābūt ekonomiskās izaugsmes, inovāciju un nodarbinātības dzinējspēkam, kādēļ tik maz darām, lai atvieglotu šo administratīvo slogu? Tas nav tikai retorisks jautājums. Aicinu visus Latvijas MVU aktīvi paust savu viedokli Eiropas Komisijas veiktajā aptaujā “Kuri ir 10 apgrūtinošākie likumdošanas akti mazajiem un vidējiem uzņēmumiem?” Aptaujas anketa1 pieejama arī latviski, un katrs Latvijas MVU var paust savu viedokli līdz šī gada 21. decembrim. Ja liels skaits Latvijas MVU aktīvi piedalīsies aptaujā, noteikti būs iespējams ko mainīt - šoreiz jau kopā ar pārējo ES dalībvalstu MVU. Ir ļoti svarīgi pašiem aktīvi iesaistīties, lai cīnītos pret Eiropas birokrātijas smagnējumu un tieksmi lietas sarežģīt. Pat Eiropas Revīzijas Palāta ir konstatējusi, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu izlietošanas efektivitāti un produktivitāti mazina nepiemērots tiesiskais regulējums. Rezultātā līdzekļi bieži nonāk pie MVU ar kavēšanos. Absurda ir situācija, kad, piesakoties uz relatīvi nelielu finansējumu, MVU ir jāpatērē nesamērīgi daudz laika un naudas, lai panāktu atbilstību Eiropas fondu un programmu noteikumiem.

Krīzes laikā daudzi Latvijas uzņēmumi zaudēja lielu daļu pašu kapitāla, tādēļ tiem šobrīd ir daudz grūtāk piesaistīt papildu finansējumu. Tā nav tikai Latvijas problēma. Arī Eiropas Centrālās Banka ir konstatējusi, ka MVU piekļuve bankas aizdevumiem ir būtiski pasliktinājusies. Saprotams, ka krīzes laikā bankas nevēlas finansēt riskantus projektus, jaundibinātus uzņēmumus vai inovatīvus produktus. Taču tieši tiem ir vislielākais izaugsmes potenciāls. Tādēļ ir jāatvieglo pieeja kapitāla tirgum, it īpaši agrīnās stadijas finansējumam un riska kapitālam. Šajā kontekstā īpaši būtisks ir atbalsts, ko ar ERAF atbalstu sniedz Latvijas Hipotēku un zemes banka - drīz Attīstības banka - un Latvijas Garantiju Aģentūra (LGA). Apsveicami, ka Ministru kabinets izšķīrās par jaunu riska kapitāla valsts atbalsta programmas (Izaugsmes kapitāla fondu) ieviešanu. Zinu, ka nereti dažādu programmu ieviešana dzīvē nav viegla, par ko liecina neretie ķīviņi starp Eiropas Komisiju un Latvijas atbildīgajām institūcijām, bet tam nevajadzētu mazināt entuziasmu.

Ir jārada stimuli, lai mūsu uzņēmumi varētu augt un attīstīties, palielināt savu inovāciju kapacitāti un piedāvāt savas preces un pakalpojumus arī aiz Latvijas robežām. Zīmīgi ir SEB bankas un Lursoft IT jūlijā veiktās Latvijas uzņēmumu finanšu analīzes rezultāti, kas skaidri parāda, ka visvairāk no ekonomiskās krīzes cieta to jomu uzņēmumi, kuru darbība vērsta uz iekšējo patēriņu, jo īpaši būvniecība un tirdzniecība. Savukārt eksportējošās nozares bija tās, kas no krīzes atkopās visātrāk.

Tādēļ īpašu uzmanību vēlos pievērst eksporta kredītu garantijām, ko ar Eiropas fondu atbalstu izsniedz LGA. No aktivitātes uzsākšanas 2009. gadā līdz 2012. gada 30. aprīlim tika izsniegtas 87 garantijas 25 uzņēmumiem 5,3 miljonu latu apjomā galvenokārt eksportam uz Krieviju (49%) un Baltkrieviju (17%). Šeit redzu būtiskas izaugsmes un eksporta dažādošanas iespējas.

Šajā kontekstā liels prieks ir arī par Baltijas Inovāciju fondu, ko kopīgi veido Baltijas valstis un Eiropas Investīciju fonds, kopā ieguldot 100 miljonus eiro. Sākot ar 2013. gadu, tas investēs MVU, kas jau darbojas Baltijas mērogā vai kam ir potenciāls kļūt par Baltijas mēroga uzņēmumiem.

Daudz darba jāpaveic arī Eiropas līmenī. Eirobarometra dati liecina, ka ES iedzīvotāji, kā prioritāro jomu, kam Eiropas Parlamentam būtu jāpievērš uzmanība, lai palīdzētu pārvarēt krīzi, ir tieši atbalsts MVU (49%), kam seko investīcijas izglītībā un izpētē (47%). Ne velti, jo 75 miljoni jeb 70% no visiem strādājošajiem ir nodarbināti tieši MVU. Tādēļ sarunās par nākamo ES daudzgadu budžetu 2014. - 2020. gadam ir jāpanāk, lai MVU tiktu sniegts nozīmīgs atbalsts. Nekādā gadījumā nebūtu pieļaujams līdzekļu samazinājums ES Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmai, kam pašreiz Eiropas Komisija nākamajā periodā ir paredzējusi piešķirt 2,5 miljardus eiro.

Pienācīgs piešķirto līdzekļu apjoms gan ir tikai daļa no risinājuma. Viena no būtiskākajām problēmām Eiropas līmenī ir tā, ka pašlaik MVU atbalsta pasākumi ir izkliedēti daudzās un dažādās ES programmās un nebūt nav saskaņoti: Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma, struktūrfondi (JEREMIE), Septītā pamatprogramma - uzskaitījumu vēl varētu turpināt. Tādēļ nākamajā periodā ir jāpanāk lielāka saskaņotība starp dažādām garantiju programmām un jāatvieglo struktūrfondu izmantošana saistībā ar MVU finansēšanas instrumentiem. Būtu labi, ja visās dalībvalstīs tiktu izveidotas vienas pieturas aģentūras, kurās MVU varētu saņemt skaidru informāciju par visiem ES finansēšanas instrumentiem. Eiropas Komisijai arīdzan jāstiprina tādas programmas, kā “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”2, kurā allaž aicinu piedalīties arī Latvijas jaunos uzņēmējus.

Tāpat kā Latvijā, arī ES mērogā īpaša uzmanība ir jāpievērš tam, kā palīdzēt MVU izmantot pasaules tirgus sniegtās iespējas. Ņemot vērā, ka daudzu ES dalībvalstu ekonomiskā situācija joprojām pasliktinās un pieprasījums krītas, tam, cik veiksmīgi Eiropas uzņēmumi spēs iekarot citu valstu tirgus, būs izšķiroša loma krīzes pārvarēšanā. Skaitļi liecina, ka ir jāmeklē arvien jaunas eksporta iespējas: attīstības valstu ekonomiskā izaugsme nākamgad tiek paredzēta 5,6% apmērā, kamēr eirozonas - vien 0,2% (Starptautiskā Valūtas fonda oktobra prognoze). Labu iniciatīvu netrūkst. Piemēram, Eiropas Parlamentā ir pausts aicinājums jau līdz 2012. gada beigām izveidot speciālu interneta mājas lapu, kas sniegtu MVU informāciju par prioritāriem tirgiem.

Vienlaikus arī jāturpina darbs pie ES vienotā tirgus tālākas integrācijas, īpašu uzmanību pievēršot vienotā digitālā tirgus izveidei. Jāturpina arī darbs pie ES vienotas patentu sistēmas izveides. Tāpat būtiski ir likvidēt šķēršļus Eiropas riska kapitāla un obligāciju tirgus attīstībai. Lai gan neatbalstu ES iejaukšanos nodokļu jautājumos, arī šajā jomā būtu iespējams novērst daudzus šķēršļus, kas nebūtu saistīti ar nodokļu saskaņošanu. Piemēram, būtu jāatrisina nodokļu dubultās uzlikšanas jautājums, kas ievērojami apgrūtina MVU iespējas izvērst darbību citās dalībvalstīs.

No 15. līdz 21. oktobrim notiek Eiropas MVU nedēļa. Izmantosim šo laiku, lai izvērtētu, ko mēs katrs un valsts kopumā var darīt, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi. Tieši MVU rokās ir atslēgas uz ekonomikas ilgtspējīgu izaugsmi, tādēļ jābeidz tos apkraut ar veidlapu kalniem un jāsniedz stingrs atbalsts - gan politisks, gan finansiāls.

15.10.2012

Prof.Ineses Vaideres, Eiropas Parlamenta deputātes, raksts “Latvijas Avīzē” 15.10.2012.

Iespējams, ka lielai daļai Latvijas iedzīvotāju šā gada 21. oktobris būs vienkārši kāda svētdiena Latvijas rudenī. Iespējams, ka Andreja Eglīša vārds daudziem nesasauksies ne ar 21. oktobri vai arī vispār neradīs nekādu zināšanu atbalsi. Tomēr Andrejs Eglītis ir viens no tiem Latviešiem ar lielo burtu, kura vārds būtu jāzina katram, kam rūp Latvija un kas sevi uzskata par latvieti.

Šā gada 21. oktobrī Andrejam Eglītim būtu apritējuši 100 gadi. Ja viņš būtu starp mums, tie būtu 100 gadi nesavtīga darba, 100 un vēlreiz 100 pateiktu domu un paustas pārliecības, simtkārtīgas un neiznīcināmas ticības valstij, neizmērojamas nacionālas pašapziņas un prieka par Latvijas neatkarību un mūsu valsts pastāvēšanu. Izcilais trimdas dzejnieks, kurš sava mūža nogali pavadīja Latvijā, bija ne vien latviskā gara glabātājs svešumā nonākušajiem latviešiem, bet arī Latvijas neatkarības balstītājs un latviešu valodas aizstāvis. Atgriežoties Latvijā, dzejnieks pārliecinoši turpināja iestāties par latviskajām vērtībām, veltot tam sava mūža novakari.

Gan ne Andrejs Eglītis, bet Rainis ir teicis: “Ikvienam ir roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek.” Lai godinātu Andreja Eglīša piemiņu, lielo darbu dara daudz roku – pasākumu virkni organizē Rīgas Latviešu biedrība sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Nacionālo bibliotēku un Latvijas Rakstnieku savienību, savu artavu dzejnieka piemiņas glabāšanā sniedz arī Misiņa bibliotēka. Arī es savu pieticīgo devumu pievienoju šim darbam, atgādinot par Andreja Eglīša daiļradi un devumu Latvijai ar izstādi, ko pēc manas iniciatīvas ir noorganizējis Eiropas Parlamenta informācijas birojs ES Mājā, un ar dzejas pēcpusdienu īsi pirms dzejnieka dzimšanas dienas 19. oktobrī, kas tiks veltīta viņa simtgadei un Tēvzemes un brīvības dzejai. Atbalstot Ļaudonas vidusskolu, kura šogad ieguva Andreja Eglīša vārdu, jaunrades konkursa Latvijas skolām laureāti saņems Eiropas Parlamenta balvas 21. oktobrī, kad dzejnieka dzimtajā un vienlaikus arī atdusas vietā Ļaudonā norisināsies viņa piemiņai veltīti pasākumi.

Lielais darbs – Andreja Eglīša piemiņas glabāšana un paveiktā atcere – notiek, katrai šādai mazai vai lielai rokai strādājot savā lauciņā. Taču trūkst vienojošās valstiskās rokas – tādas, kura ar īpašiem pasākumiem novērtētu Latvijas izcilās personības sniegto atbalstu Latvijai, tādas, kura sniegtu plašu informāciju, tādas, kura koordinētu piemiņas pasākumu kopumu, lai tie papildinātu viens otru.

Ja katrs mūsu paveiktais darbs dzejnieka atcerei būtu daļa no kopējās ainas Latvijas ietvaros, nešaubos, ka dzejnieka vārds kļūtu par jēdzienu arī tiem, kas maz nojauš par Eglīša sniegumu valstij un tās ilgi lolotajai, kopīgi gūtajai un grūti kopjamajai neatkarībai. Laikā, kad Latvijai bija svarīgs jebkāds atbalsts suverenitātes noturēšanā un valsts izaugsmes stiprināšanā, Andrejs Eglītis bija šeit. Šodien, kad Latvijai būtu vajadzīgi šādi cilvēki – ar pārliecību, ar mīlestību, ar vēlmi atgriezties un būt šeit, Latvijā, mums nevajadzētu aizmirst par savām dižajām personībām.

Jau sešus gadus izcilais dzejnieks ir citā saulē, tomēr viņa dzeja skan mums Lūcijas Garūtas mūzikā kantātē “Dievs, Tava zeme deg”, viņa doma mums acu priekšā gan Oskara Kalpaka piemineklī, arī Lestenes Brāļu kapu ansamblī, kur kapa plāksnē nezināmajam kareivim kalti viņa vārdi. Eglīša darbi, apkopoti Kopotajos rakstos, ir pieejami katram. Tāpēc es ceru, ka Andrejs Eglītis būs ne tikai kultūrvēsturisks arhivārs mantojums, vēl viens ieraksts literatūras grāmatās un enciklopēdijās, bet arī vārds, kas katram iededz lepnuma uguntiņu par to, ka esam latvieši – tik maz un tik daudz, tik lepni un garā bagāti, ar savu valodu un savu valsti, kas kopjama, glabājama, saudzējama.

13.10.2012

Sestdien, 13. oktobrī, Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere atklās 10. Baltijas valstu lauku sieviešu konferenci „Baltijas valstu sieviešu ieguldījums lauku ekonomiskā un sociālā attīstībā pēdējo desmit gadu laikā”. Konferenci Vecgulbenes muižā rīko Latvijas Lauku sieviešu apvienība (LLSA). Organizācija ir deputātes sadarbības partneri, ar ko tiek veiksmīgi īstenoti dažādi kopīgi projekti.

Konference tiek organizētā sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas lauku sieviešu apvienībām un ik gadus notiek kādā no Baltijas valstīm. Pirmais šāda veida pasākums notika 2003. gadā Jelgavā, šogad tai ir jubilejas gads un uz to aicinātas lauku sievietes ne tikai no Baltijas valstīm, bet arī no Krievijas.

„Ar Latvijas Lauku sieviešu apvienību man ir bijis tas gods sadarboties vairākos skaistos, izglītojošos un radošos projektos: esmu bijusi lektores statusā viņu organizētajos lekciju kursos reģionu sievietēm, kopīgi ir organizētas Latvijas sieviešu konferences, esam sadarbojušās arī dažādos reģionu pasākumos. Šī savienība ir viena no aktīvākajām sabiedriskajām organizācijām, kas ir pratusi savā lokā iesaistīt vairākumu lauku sieviešu un godam pārstāvēt lauku cilvēku viedokli arī valstiskā līmenī,” par LLSA saka I.Vaidere.

„Jāpiebilst, ka savienības panākumu avots ir tās ilggadējā vadītāja Rasma Freimane, kuru šogad ierosināju izvirzīt Eiropas Pilsoņa balvai kā Latvijas kandidāti, un esmu ļoti gandarīta par to, ka šī balva Rasmai arī tiks piešķirta. Tas liecina, ka LLSA darba panākumus prot novērtēt arī Eiropas Savienības mērogā.”

12.10.2012

Rīga, 12.oktobris. Par vēsturisko lomu viena kontinenta saliedēšanā Nobela Miera prēmiju šodien piešķir Eiropas Savienībai. Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas deputāte Inese Vaidere uzsvēr,ka Nobela Miera prēmijas piešķiršana Eiropas Savienībai ir apbalvojums ikvienam Eiropas pilsonim.

“Eiropas Savienībai ar demokrātiskiem līdzekļiem ir izdevies apvienot kontinentu, kas vēl pirms vairākiem gadiem bija sašķelts un karu plosīts. Pēc gadsimtiem ilgiem kariem un konfliktiem, pēc Eiropas noasiņošanas divos pasaules karos pirms vairāk nekā piecdesmit gadiem sešu valstu līderi sanāca kopā, lai apvienotos Savienībā, kuras primārais mērķis bija nodrošināt ilgtermiņa mieru un ekonomisko uzplaukumu mūsu kontinentā,” uzsver Vaidere.

“Tagad, atskatoties uz šo vēsturisko lēmumu, Eiropas Savienība patiešām ir veiksmes stāsts, protams, ar grūtībām, bet arī kopīgu šo grūtību pārvarēšanu,” secina deputāte.

”Eiropas Savienība, tajā skaitā arī mēs - latvieši, esam rūpējušies ne tikai par mieru un saticību savā starpā, bet veidojam uz mieru vērstu ārpolitiku. Kā starpnieki mēģinām nodibināt mieru tādos konfliktu reģionos, kā Dienvidosetija, Abhāzija un Kalnu Karabaha,” uzsver Vaidere.

11.10.2012

Brisele, 11.oktobris. Eiropas Parlamenta (EP) Starptautiskās tirdzniecības komiteja šodien Briselē pārliecinoši atbalstīja nolīgumu par tarifa likmes kvotu pārvaldību, kas piemērojamas koksnes eksportam no Krievijas. Līdz ar to paredzams, ka par EP deputātes Ineses Vaideres sagatavoto ziņojumu Eiropas Parlaments balsos jau novembra plenārsesijā Strasbūrā

I. Vaidere uzsver, ka ir panākts līdz šim nebijis gadījums ES un Krievijas attiecībās: “Nolīgums par tarifa likmes kvotu pārvaldību egles un priedes koksnes eksportam paredz, ka ES būs atbildīga par Krievijas eksporta kvotu administrēšanu.”

“Nolīgums ir svarīgs ES ražotājiem, jo līdz šim Krievija ir pielāgojusi nesalīdzināmi augstu kokmateriālu eksporta nodevu” skaidro Inese Vaidere, EP pastāvīgā referente Krievijas jautājumos.

Vaidere pauž apmierinātību ar paveikto - ir rasts veids, kā izvairīties no atkārtotas koksnes izvedmuitas palielināšanas. Ņemot vērā to, ka ES koksnes pārstrādes industrija importē aptuveni 10% no kopējās pārstrādātās koksnes, samazinātas tarifu likmes viesīs lielāku paredzamības faktoru un labākus tirdzniecības apstākļus.

Deputāte uzsver, ka nolīgums ir būtisks arī Latvijas ražotājiem un valstij kopumā. “Krievija jau vēsturiski ir Latvijas ražotāju izejvielu avots un patlaban ir trešais lielākais Latvijas koksnes importa partneris ievestajiem skujkoku apaļkokiem. Nolīgums kalpos arī atbalstam jaunajiem uzņēmējiem, jo 30% no kvotām piemērojami tieši jaunajiem importētājiem, kuri līdz šim nav ieveduši kokmateriālus no Krievijas. Bez tam jācer, ka palielinātas tarifu likmes kvotas atstās pozitīvu ietekmi arī uz valsts budžetu, ņemot vērā to, ka augsto izvedmuitas tarifu dēļ valstī ieplūst salīdzinoši daudz nelegālo kokmateriālu.”

ES un Krievijas nolīgums detalizēti atrunā abu pušu saistības tarifa likmes kvotu kopīgai pārvaldībai, ieskaitot vadlīniju kopumu, kuru ES un Krievija piekrīt ievērot. Ļoti svarīgi, ka nolīgums ietver konsultāciju un strīdu atrisināšanas procedūras, uzsver Vaidere, atzīstot, ka, lai tirdzniecības attiecības ar Krieviju būtu prognozējamas, tām jābūt juridiski saistošām, iekļaujot sodu piemērošanas procedūras.

04.10.2012

Liepāja, 4.oktobris. Piešķirt pilsonību ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš to varbūt pat nevēlas, būtu ārkārtīgi muļķīgi un padarītu mūs par dīvaiņiem Eiropas mērogā, “Rietumu Radio” sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere, norādot, ka, viņasprāt, pašreizējais Latvijas Pilsonība likums ir pārāk liberāls.

Runājot par to, kādu rezonansi EP izraisījis tā dēvētais “nepilsoņu referendums”, Vaidere atzina, ka viņas kolēģi EP zinot, ka Latvijas pilsonības likums ir liberāls, un uzskata, ka ir tikai pašsaprotami, ka cilvēkam, ja viņš vēlas kļūt par pilsoni, ir jāiemācās valoda un jāzina valsts vēsture. “Kolēģi saka, - jūs ļoti veiksmīgi nobalsojāt “valodas referendumā” un, ja kādu juridisku iemeslu dēļ tiks pieļauts “nepilsoņu referendums”, jums nebūs problēmu arī šoreiz,” sacīja Vaidere, piebilstot, ka “nepilsoņu referendums” vairāk ir Latvijas iekšējā lieta.

Kā uzskata EP deputāte, pašreizējais Latvijas pilsonības likums ir pārāk liberāls. “Tas veidots ļoti sarežģītā starptautiskā situācijā, kad nācās iet uz vairākiem kompromisiem,” norāda Vaidere. “Mums jādomā par to, lai prasības attiecībā uz latviešu valodas zināšanām būtu stingras, jo 20 neatkarības gadi pierādījuši, ka joprojām liela daļa Latvijas iedzīvotāju, nezina latviešu valodu un to nelieto,” sacīja Vaidere.

Latvijas iedzīvotājiem, kuri nevēlas lepoties ar pilsonību, kā uzskata deputāte, ir jābūt iespējām to neiegūt, un pieļauj, ka daļai nepilsoņu Latvijas pilsonības iegūšana nemaz nebūtu izdevīga.

Kā piemēru attieksmei pret pilsonību Vaidere min ASV, kur pilsonības iegūšanai ir ilgi jāmācās un tās piešķiršana ir svinīgs brīdis. “Piešķirt pilsonību katram, kurš to varbūt pat nevēlas, - tas būtu ārkārtīgi muļķīgs solis un padarītu mūs par dīvaiņiem Eiropas mērogā. Tā nu gan nekur pasaulē nenotiek,” sacīja Vaidere, norādot, ka “pilsonība ir balva”. “Kādreiz saka, - vai tad visi pilsoņi runā labā latviešu valodā un zina vēsturi. Ja tu jau esi pilsonis, tev šajā ziņā ir priekšrocības, bet, ja tu vēlies kļūt par pilsoni, tad ir jārunā labā latviešu valodā un jāzina šīs valsts vēsture”.

Jau ziņots, ka “nepilsoņu referenduma” organizatori 4.septembrī Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniedza 12 779 parakstus ar mērķi rīkot referendumu par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem. Ja CVK atzīs, ka par likumprojektu ir savākti vismaz 10 000 derīgu parakstu un ka tas virzāms uz otro parakstu kārtu, tad vēl būs nepieciešams savākt 10% vēlētāju apliecinājumu. Ja tas izdosies, pirms tautas nobalsošanas par iniciatīvu lems Saeima.

01.10.2012

DELFI.LV

Pēdējie gadi pasaulē ir straujš pārmaiņu laiks. Eiropas turpmāko likteni noteiks vai nu mūsu apņēmīga politiska rīcība, vai pasaules finanšu tirgi un citas pasaules lielvaras. Šī nu ir reize, kad jāatceras teiciens “pastāvēs, kas pārmainīsies”. Problēmas ir zināmas jau gadiem, bet ES nav bijusi pietiekama politiskā griba, lai pieņemtu stingrus lēmumus. Rezultātā dažkārt finanšu tirgi diktē noteikumus Eiropas politiķiem, nevis otrādi.

Pēdējās nedēļās izskanējuši vairāki priekšlikumi, kā Eiropas Savienībai vajadzētu attīstīties nākotnē. Eiropas Komisijas Prezidents Žozē Manuels Barrozu savā ikgadējā runā Eiropas Parlamentā minēja, ka ES ir jāattīstās par nacionālu valstu federāciju. Tam sekoja 11 dalībvalstu (Austrijas, Beļģijas, Dānijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Polijas, Portugāles un Spānijas) ārlietu ministru ziņojums, kurā ieteikts Eiropas Komisijas Prezidentu ievēlēt tiešās vēlēšanās, samazināt Komisijas sastāvu, kā arī Eiropas Parlamenta eirozonas deputātiem balsot atsevišķi no pārējiem par jautājumiem, kas skar eirozonu. Visi šie ierosinājumi var kalpot par pamatu plašākām diskusijām par Eiropas ilgtermiņa attīstību. Taču tie paliks tikai spekulācijas, ja šobrīd ātri netiks atrisinātas finanšu problēmas, kas kavē daudzu ES dalībvalstu ekonomisko atveseļošanos.

ES tālākais liktenis lielā mērā ir atkarīgs no attīstības eirozonā. Viens no primārajiem uzdevumiem ir sakārtot banku sektoru, kur meklējami daudzi pašreizējās krīzes cēloņi. Kā zināms, Eiropas Komisija ir nākusi klājā ar priekšlikumiem par banku savienību, aicinot piešķirt Eiropas Centrālajai Bankai (ECB) uzraudzības lomu pār visām 6000 eirozonas bankām.

Jau tagad ir skaidrs, ka eirozonas ietekmīgākā valsts Vācija nesteigsies apstiprināt šo priekšlikumu, jo, lai gan tā atbalsta stingrāku banku uzraudzību, tomēr iebilst, ka jebkura mazākā ”ciemata” banka tiktu pakļauta tādai pašai kontrolei un kritērijiem, kā lielās starptautiskās bankas. Līdzīga nostāja ir arī Austrijai, Nīderlandei un Maltai. Rūpes saprotamas, jo nereti mazās bankas darbojas pēc citiem principiem, lai saglabātu stabilitāti un kontroli pār saviem līdzekļiem.

Latvijai būtisks ir jautājums par to, kā tiks regulētas attiecības starp eirozonas valstīm un tām, kas ir ārpus, bet vēlētos pievienoties uzraudzības mehānismam. Par to jau bažas ir izteikusi Zviedrija, sakot, ka balsu sadalījums ECB uzraudzības padomē ne-eirozonas valstis atstātu bez pietiekamas ietekmes. Diskusijas noteikti būs arī par Eiropas Banku iestādi (European Banking Authority) - Lielbritānija jau ir izteikusi rūpes, ka ārpus eirozonas esošās valstis varētu palikt mazākumā tik svarīgajos finanšu regulācijas jautājumos. Tas viss liecina, ka panākt vienošanos valstu starpā līdz gada beigām būs grūti. Bet ne neiespējami. Lai arī šobrīd nav zināms, kāds būs gala kompromiss, uzskatu, ka Latvijai būtu izdevīgi pievienoties kopējai banku uzraudzībai. Mūsu uzraudzības kritēriji ir vieni no stingrākajiem Eiropā, tā kā tas būtiski nemainītu spēles noteikumus, bet padarītu bankas drošākas.

Līdzās problēmām banku sektorā, tikpat svarīgi ir rast ilgtspējīgu risinājumu ieilgušajai eirozonas valstu parādu krīzei. ECB nesenais lēmums par parādu mākto valstu obligāciju iepirkšanu neierobežotā daudzumā nav vērtējams viennozīmīgi. No vienas puses, tas sniedz drošības sajūtu, ka grūtībās nonākušajām valstīm ārkārtas situācijā tiks palīdzēts. No otras puses, šī drošības sajūta var pārvērsties pašpaļāvībā un vājināt apņemšanos sakārtot savu ekonomiku. Ne velti lēmums nebija vienprātīgs, tam iebilda Vācijas centrālās bankas prezidents Jens Veidmans. Tāpat ir jāsaprot, ka ECB nav un nedrīkst būt “neierobežoti” līdzekļi, ko ieguldīt obligācijās. Zināmā mērā tā ir strausa politika, jo aizņemšanās neko nedos, ja līdzekļi tiks šķērdēti kā līdz šim. Nākamais solis krīzes mīkstināšanā varētu būt eiroobligāciju izdošana, ko es personīgi uzskatu par neatbalstāmu. Nevar nemitīgi turpināt kolektīvi izlīdzēt tām eirozonas valstīm, kuru iedzīvotāji, kā rāda pēdējā laika notikumi, nemaz taupīt nevēlas. Kopš 2010.gada palīdzība jau ir sniegta Grieķijai, Īrijai, Portugālei un Kiprai. Lai gan Spānija vēl nav klauvējusi pie durvīm, visi jau spekulē, tikai kad tas notiks.

Uzskatu, ka ECB lēmumam būs pozitīvas sekas vien tad, ja tā stingri pieturēsies pie izvirzītajiem kritērijiem. Šobrīd tiek plānots, ka, lai ECB iesaistītos, valstīm būs jāpiesakās uz formālu palīdzību no eirozonas palīdzības fondiem, pakļaujoties stingriem Eiropas Stabilitātes Mehānisma programmas taupības noteikumiem. Tāpat arī tiek cerēts uz Starptautiskā Valūtas Fonda iesaisti. Taču vēsture liecina, ka pārāk bieži eirozonā ir pārkāpti un apieti pašu izvirzītie noteikumi. Lai atceramies, kā 2003. un 2004.gadā Francija, Itālija un pat Vācija centās mīkstināt Stabilitātes un izaugsmes paktu, kas tā arī nekad nav ticis pilnībā ievērots. Līdz ar to būtiskākais ir jautājums, kā Eiropas Centrālajai Bankai piespiest dalībvalstis pildīt izvirzītos noteikumus, ja tās rīcībā nav piespiešanas mehānismu, lai to panāktu.

Tāpat jāņem vērā, ka, pieņemot lēmumu par obligāciju iepirkšanu neierobežota daudzumā, ECB būtībā uzņemas jaunu funkciju - garantēt, lai valstu obligāciju procentu likmes nebūtu pārlieku augstas. Taču ECB pamatuzdevums ir nodrošināt cenu stabilitāti. Tādēļ ir svarīgi, lai grūtībās nonākušo valstu obligāciju procentu likmju pazemināšana nekļūtu par ECB galveno rūpalu, jo šie abi mērķi var izrādīties konfliktējoši.

ECB lēmums var īstermiņā izlīdzināt aizņemšanās izmaksas, bet šādā veidā ”nopirktais” laiks dārgi maksās, ja netiks atrisinātas krīzes pamatā esošās problēmas. Palīdzību prasošo valstu iedzīvotāji vairs nav gatavi vēl vairāk savilkt jostas, kā to spilgti liecina pēdējo dienu plašie protesti Spānijā un Grieķijā. Tāpat arī reti kurš Vācijas iedzīvotājs vēlas aizdot vēl vairāk, ja reiz nav pārliecības, ka naudu izdosies atgūt. Zīmīgs ir Vācijas konstitucionālās tiesas lēmums, kas, lai gan deva zaļo gaismu 500 miljardus eiro lielajam Eiropas Stabilitātes Mehānismam, vienlaikus noteica, ka pašreizējo Vācijas pienesumu (190 miljardus eiro) nevar palielināt bez Vācijas parlamenta piekrišanas.

Satraucoši ir tas, ka daudzu eirozonas valstu parādi arvien turpina pieaugt, jo to ekonomikas stagnē vai grimst recesijā un budžeta ienākumi turpina sarukt. Piemēram, Grieķija šobrīd cenšas panākt ilgāku laiku, lai atmaksātu parādus un samazinātu izdevumus. Taču ekonomikai kļūstot vājākai, tai būs arvien grūtāk veikt maksājumus. Ja kas būtiski nemainīsies, Grieķija turpinās virzīties pretim bezdibenim - bezdarbs Grieķijā jau ir pieaudzis līdz 24,4%. Cēlonis ir meklējams strukturālās problēmās: konkurētnespējā, iesīkstējušā darbaspēka tirgū, pelēkajā ekonomikā utt. Arī relatīvi veiksmīgās valstīs ir savas problēmas - ja salīdzinām Vāciju un tās kaimiņzemi, tad Francijā vienas vienības ražošanas izmaksas kopš 2000.gada ir pieaugušas par 28%, kamēr Vācijā tikai par 8%!

Atklāti runājot, līdz 2008. gada krīzei eirozonas valstis dzīvoja iluzorā fiskālā leiputrijā, jo finanšu tirgi to izdotās obligācijas īpaši nešķiroja uzticamās un mazāk uzticamās. Grieķija varēja aizņemties uz teju tādiem pašiem noteikumiem, kā Vācija. Visi ticēja, ka parādu krīze var piemeklēt vien attīstības valstīs, kā tas notika, piemēram, Latīņamerikā pirms trīsdesmit gadiem. Bet nu skaidri redzams, ka arī eirozonas valstis var nonākt līdzīgā situācijā. Izkļūt no tās varēs tikai ar stingru apņēmību sakārtot valsts finanses.

Finanšu sakārtošanai ir jāiet vienā solī ar ekonomikas atveseļošanas pasākumiem. Šeit būtiska loma būs ES nākamajam daudzgadu budžetam 2014.-2020. gadam, kas noteiks, kā tiks sadalīta nauda Eiropas izaugsmei svarīgām programmām. Kā ”ēnu ziņotāja” par šo jautājumu EP Starptautiskās tirdzniecības komitejā, es sekošu, lai tiktu sniegts pietiekams atbalsts inovatīvas ekonomikas stiprināšanai, jo tikai tā ES varēs būt konkurētspējīga iepretim citiem nozīmīgākajiem tirdzniecības partneriem. Latvijai šajās sarunās ir ļoti būtiskas likmes, jo Komisijas piedāvātie 2,5% griesti no IKP Eiropas fondu līdzekļiem ir būtiski mazāki nekā 3,7% no IKP, ko Latvija saņem esošajā periodā. Tikpat būtiski ir, lai netiktu samazināts kopējais budžeta apjoms. Neoficiāli ir izskanējis, ka dalībvalstis centīsies samazināt Komisijas piedāvājumu (1 triljons eiro) par aptuveni 100 miljardiem eiro. Arī tiešmaksājumus palielināt mūsu zemniekiem būs vēl grūtāk, ja kopējais naudas apjoms būs mazāks.

Diskusijas par ”Eiropas nākotni”, iespējamo federāciju un dažādu pārvaldes mehānismu transformāciju kļūs arvien maznozīmīgākas, ja nespēsim nodrošināt jau tagad, ka Eiropas finanses, ekonomika atveseļojas un kļūst konkurētspējīga. Pretējā gadījumā mēs varēsim gadiem strīdēties par labāko institucionālo risinājumu šādai vai tādai federācijai, taču pasaulē nevienam tas vairs īsti neinteresēs, jo būs redzams, ka aiz sarežģītām institucionālām konstrukcijām nav stingras politiskas gribas atrisināt problēmas.

21.09.2012

Kuldīga, 21.septembris. Kuldīgas Mākslas namā svinīgi tika apbalvoti konkursa „Labākais no labākajiem manā ELVI” laureāti - ELVI franšīzes partnera SIA „Linde Pārtika” veikalu labākie darbinieki. Pasākumā piedalījās Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, kas ir šī konkursa patronese.

„Latvijas vislielākā bagātība ir cilvēks - tas, kurš prot radīt, ražot un nobaudīt sava darba augļus. Mums jāspēj ne tikai priecāties un lepoties par īsteni latvisko darba mīlestību un tikumu, bet arī to novērtēt, ļaujot pašmāju uzņēmējiem pārliecinošāk strādāt savā nozarē,” uzrunā pasākumā uzsvēra I.Vaidere.

„Ir prieks dzirdēt par darbinieku un pircēju izrādīto aktivitāti, piedaloties šajā konkursā, kas ļāvis pateikt „paldies” cilvēkiem, ar ko ikdienā saskaramies savā tuvējā veikalā. Šī konkursa laureātus gaidīšu viesos pie sevis Eiropas Parlamentā Briselē 2013.gadā,” piebilda deputāte, kura laureātiem balvās pasniedza ielūgumus doties braucienā.

Kopumā konkursā uzvarēja 13 SIA „Linde Pārtika” darbinieki - Inita Vilne, Līga Skudra un Austra Āboliņa no Kuldīgas, Anda Vēsmiņa un Līga Čirkše no Liepājas, Katrīna Stobiasa un Natālija Aleksējeva no Ventspils, Oksana Lakutijevska no Jelgavas, Ilga Dembrovska no Skrundas, Dzintra Geinerte no Ķeguma, Ilva Formaņicka no Ogres, Zane Vilciņa no Talsiem un Kristīne Jonika no Kandavas.

17.09.2012

Piektdien, 14. septembrī Ventspils Jaunrades namā norisinājās Latvijas Pašvaldību savienības konkursa “Eiropas gada pašvaldība 2012″ noslēguma pasākums, kurā Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere Alojas novada un Jelgavas pilsētas laureātiem pasniedza braucienus uz Eiropas Parlamentu Briselē. Nominācijā “Pašvaldība starppaaudžu sadarbībai” Alojas novadā laureātu godā tika celti Staiceles pilsētas bibliotēkas vadītāja Anita Strokša, biedrības „Alojas seniori” valdes priekšsēdētājs Raimonds Ziedonis Ģīmis, Staiceles Lībiešu muzeja „Pivālind” vadītāja Indra Jaunzeme, Alojas senioru riteņbraukšanas grupas vadītājs Elmārs Muķielis un Alojas dienas centra vadītāja Guna Krūmiņa. Savukārt no Jelgavas pilsētas laureāti ir Jelgavas pensionāru biedrības priekšsēdētāja Marija Kolneja, Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatnes Jelgavas nodaļas vadītājs Māris Liscovs, Jelgavas pilsētas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne, Zemgales reģiona Kompetenču izglītības centra vadītāja Sarmīte Vīksna un Jelgavas pilsētas sporta veterāns Aleksandrs Balss.

“Es zinu, ka katrā Latvijas reģionā ir gaiši un atsaucīgi cilvēki, kas prot atbalstīt un radīt, veidot un mudināt. Tieši Latvijas cilvēki ir galvenais elements mūsu valsts priekšrocībai pār citu zemju valdzinājumiem. Man ir patiess prieks par aktīvajiem novadu cilvēkiem, kuri vairo dzimtenes sajūtu katra cilvēka sirdī un ļauj ikkatram ieraudzīt, ka Latvija ir vislabākā un skaistākā zeme pasaulē,” piebilst I.Vaidere.

Pasākumā I.Vaidere pateicās visiem “Eiropas gada pašvaldības” konkursa laureātiem, kā arī visām pašvaldībām par to, ko tās paveikušas savu cilvēku labā. „Plaukstot novadiem, arī mūsu valsts aug!”, ir pārliecināta deputāte.
Deputāte jau iepriekš ir bijusi konkursa “Sakoptākais Latvijas pagasts” atbalstītāju vidū, sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību ir tapusi virkne dažādu projektu, tāpēc arī “Eiropas gada pašvaldība” ir viens no deputātes prioritārajiem atbalsta projektiem.

13.09.2012

Rīga, 13.septembris, LETA. No Latvijas ievēlētos Eiropas Parlamenta (EP) deputātus, kuri pārstāv premjera partiju “Vienotība”, nav pārsteigusi Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žozē Manuela Barrozu runa, kurā viņš sacīja, ka Eiropas Savienībai (ES), lai tā pārvarētu ekonomisko un politisko krīzi, ir jāpārtop par “suverēnu valstu federāciju”, liecina aģentūras LETA aptauja.

“Barrozu paziņojums nav nekas jauns, par ciešāku integrāciju tiek runāts jau ilgāku laiku. No vienas puses, ir skaidrs, ka ES valstu līmenī ir jānotiek ekonomisko politiku tuvināšanai, īpaši, ja mēs vēlamies saglabāt un stiprināt vienoto valūtu,” teica EP deputāte Inese Vaidere (V), bilstot, ka īpaši svarīgi tas ir jautājumos par finanšu stabilitāti ES, kur nepieciešama valstu darbību saskaņotība un stingrāks atbildības mehānisms.

“Šajā kontekstā atzinīgi vērtējama EK iecere veidot vienotas banku, finanšu tirgu, apdrošināšanas un pensiju fondu uzraudzības sistēmas, jo tieši šīs institūcijas bija lielā mērā vainīgas pie postošās ekonomiskās krīzes izraisīšanas. Ļoti nepieciešama ir ES integrācija sociālajā sfērā, jo, iestājoties ES, mēs bijām cerējuši uz daudz lielāku solidaritāti,” norādīja politiķe.

Vienlaikus Vaidere nav pārliecināta, ka Briseles birokrātija spēs ātrāk un efektīvāk pielāgoties globālajiem pārbaudījumiem mainīgajā pasaulē. “Svarīgāk ir raudzīties, kā izveidot sistēmu, kurā nacionālās valstis darbotos saskaņā ar maksimāli vienotiem noteikumiem. Atsevišķu dalībvalstu pūliņi, arī konkurence, var izrādīties izšķiroši. Taču ir skaidrs, ka birokrātija par savu vietu cīnīsies ar visiem spēkiem. Par to liecina agrāk izskanējušais kuriozais ierosinājums daļu EP deputātu vienkārši iecelt no Briseles birokrātijas vidus. Ir skaidrs, ka ES integrācijas jautājums un tās mērogi ir ļoti nopietns diskusiju objekts.”

Arī EP deputāte Sandra Kalniete (V) norādīja, ka Barozzu izteiktās idejas nav nekas jauns. “Jau kopš ES pirmsākumiem process ir attīstījies virzienā, lai veidotos ciešāka valstu savienība. To veicina pasaules ekonomiskā un demogrāfiskā realitāte, kuru nedrīkst ignorēt. Ja Eiropas valstis vēlas saglabāt augsto dzīves līmeni un lomu pasaules politikā, tad ciešāka savienība ir nenovēršama.” Kalniete uzskata, ka šādu attīstību nevajag uztvert kā suverenitātes zaudēšanu, jo mērķis nav iznīcināt valstu unikalitāti, bet gan saglabāt dažādību.

“To vairāk nepieciešams uztvert kā likumu harmonizāciju, lai vecinātu ekonomisko attīstību un ietekmi pasaules politikā. Piekrītu Barozzu kungam, ka suverenitātes apvienošana rada gan lielāku suverenitāti un spēku Eiropai kopumā, gan katrai dalībvalstij individuāli,” teica Kalniete.

Tāpat eiroparlmentārietis Krišjānis Kariņš (V) domā, ka ilgtermiņā ciešāka Eiropas integrācija būs nepieciešama, lai vienotā valūtas sistēma varētu veiksmīgi darboties. “Taču svarīgākais, kas šodien būtu darāms jau esošo līgumu ietvaros, ir pilnveidot “vienoto tirgu”. Tas joprojām efektīvi nestrādā. Ne tikai pakalpojumu sfērā, bet arī preču tirdzniecības sfērā atsevišķas dalībvalstis joprojām ierobežo brīvu preču kustību ar dažādiem paņēmieniem. Latvijas ekonomikas izaugsmei svarīgākais būtu reāli funkcionējošs brīvs un pieejams tirgus visā Eiropas Savienībā, lai mūsu uzņēmumi varētu brīvi attīstīt savu darbību visā 500 miljonu iedzīvotāju tirgū.”

Līdzīgu viedokli pauda arī EP deputāts Kārlis Šadurskis (V): “Barrozu vārdos, ka Eiropai jāiet nacionālu valstu federācijas virzienā, vārds federācija var patikt vai nepatikt, bet galvenais ir, ka, ja Eiropa patiesi grib pārvarēt dalībvalstu parādu krīzi, nevis tikai runāt par to, valstīm lielāka daļa suverenitātes ir jānodod Eiropas kopīgo institūciju rokās. Ir neiedomājami turpināt dzīvot pēc principa - katrs taisīsim savus parādus, bet par tiem atbildēs kāds cits.”

Šadurskis uzsvēra, ka pašreizējam modelim nav nākotnes un Eiropas institūcijām ir jābūt tiesībām iejaukties to dalībvalstu budžeta procedūrās, kuras grib turpināt tērēt vairāk, nekā nopelnīts.

“Tas acīmredzot ir jauna Eiropas līguma priekšmets. Latvijai tā nav un nevar būt problēma, jo mēs ar savu budžeta deficītu un valsts parādu spējam un arī turpmāk spēsim tikt galā paši. Vienīgais drauds būtu, ja kādreiz pie varas atkal nāktu kāds trekno gadu neiespējamās laimes solītājs. Eiropas pareizā izvēle ir apvienot spēkus, alternatīva ir nogrimt atsevišķi.”

LETA jau ziņoja, ka Barrozu, trešdien uzstājoties Eiropas Parlamentā ar ikgadējo uzrunu par stāvokli savienībā, sacīja, ka ES “ir jāvirzās suverēnu valstu federācijas virzienā”.

Minot sava veida “Eiropas savienotās valstis” kā ES “politisko horizontu”, EK prezidents sacīja, ka pastāv nepieciešamība “dalīties suverenitātē tā, lai katra valsts un katrs pilsonis varētu labāk kontrolēt savu likteni”.

Šāda federācija ir nepieciešama, “jo uzskatu, ka tā būtu kļūda šajos nemierīgajos laikos pamest valstis nacionālismam un populismam”, sacīja Barrozu.

Federācijas izveidošanai būs “galu galā nepieciešams jauns līgums”, par kuru vienosies ES partneri, norādīja EK prezidents.

23.08.2012

Rīga, 23.augusts. Kopš 2008. gada, kad EP deputātei Inesei Vaiderei kopā ar četriem citu valstu kolēģiem izdevās gūt pārliecinošu Eiropas Parlamenta vairākuma atbalstu rezolūcijai „Par 23.augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu”, 23. augusts ir piemiņas diena, ko atzīmē visā Eiropas Savienībā. Latvijā šī piemiņas diena tiek atzīmēta kopš 2009. gada.

Pirms 73 gadiem noslēgtais Molotova-Rībentropa pakts pārdalīja nacistiskās Vācijas un PSRS ietekmes zonas Eiropā, nosakot turpmāko Baltijas valstu likteni un mainot vairāku valstu un tautu attīstības gaitu. Pateicoties darbam, ko Eiropas Parlamentā veikuši deputāti no Baltijas valstīm, Otrā pasaules kara cēloņi un tā sekas Eiropa tiek izprasti skaidrāk.

„Šī diena nav tikai kārtējā sēru lente pie karoga, tā ir zīme tam, ka Eiropa oficiāli nosoda abus noziedzīgos totalitāros režīmus un upurus, kas cietuši to rezultātā. Mēs esam veicinājuši izpratni par mūsu valstu likteni un to, ar kādu mantojumu esam ienākuši Eiropas valstu saimē,” saka Eiropas Parlamenta deputāte I. Vaidere. „Katrs mēs atsevišķi un visi kopā mēs turpinām iesākto, skaidrojot pagātnes notikumus un tādējādi veidojot mūsu kopējo nākotni, kas balstīta uz vienotu nostāju, taisnīgiem nosacījumiem, vienlīdzības principiem un stabilitāti. Esmu pārliecināta, ka, kopīgā piemiņas dienā atceroties totalitāro režīmu nodarīto postu, šādi notikumi vairs nevar atkārtoties.”

Vēstures notikumu izzināšana un sapratnes veicināšana Eiropas mērogā ir Ineses Vaideres viens no svarīgākajiem darba uzdevumiem. Šogad Eiropas Parlamentā pēc deputātes iniciatīvas tika noorganizēta starptautiska konference, kurā tika runāts par Austrumeiropas valstu okupāciju pēc Otrā pasaules kara beigām un izvērtētas Padomju Savienības armijas izvietošanas radītās sekas šajā reģionā, savukārt 2011. gadā Rīgā norisinājās starptautiskā konference „Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā”, kurā pirmo reizi zinātnieki un eksperti iepazīstināja ar pētījumiem un secinājumiem par padomju okupācijas ietekmi uz Baltijas un citu valstu tautsaimniecību un vidi.