fbpx

05.12.2011

Decembra mēnesī ir aizvadīta tieši puse no 2009. gadā ievēlētā Eiropas Parlamenta (EP) darba termiņa. Šajā sakarā portāls “Delfi” Latvijas EP deputātiem lūdza sniegt atskaiti īsās atbildēs par savu darbu EP, nosaucot svarīgākos šogad paveiktos darbus un nākamgad iecerētos. Lai gan EP strādāju Ārlietu un Starptautiskās tirdzniecības komitejās un Cilvēktiesību apakškomitejā, allaž sekoju līdzi arī citām Latvijai nozīmīgām tēmām. Mans darbs tādējādi sadalās visai vienlīdzīgi starp Eiropas Parlamentu un Latviju un šis gads patiesi ir bijis darba un projektu piepildīts.

Starp veiksmīgākajiem šī gada veikumiem Eiropas Parlamentā noteikti ir minami atzinumi Starptautiskās tirdzniecības komitejā par ieteikumu Padomei un Komisijai par jauno ES un Krievijas nolīgumu un par Inovācijas Savienību — pārveidojot Eiropu pēckrīzes pasaulei.

Nosacījumi partnerattiecībās ar Krieviju mums, latviešiem, nenoliedzami, ir būtisks jautājums. ES ir Krievijas lielākais investors un tirdzniecības partneris - jau 2008.gadā ES veidoja 75% no tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem. Tomēr, neskatoties uz ievērojamo pienesumu Krievijas ekonomikai, mēs sastopamies ar jauniem šķēršļiem Krievijas tirgū. Arī Krievijas protekcionisma politika rada lielus zaudējumus. 2010.gadā ES eksports uz Krieviju veidoja 86.6 miljardus eiro, bet Krievijas eksports uz ES - 154.9 miljardus eiro. Šīs atšķirības atspoguļojas arī Latvijas - Krievijas tirdzniecības bilancē: 2010. gadā uz Krieviju eksportējām vairāk kā 700 miljonu eiro apmērā, taču importējām - 854 miljonos eiro. Tieši tādēļ atzinumā uzsvēru prasību Krievijai bez kavēšanas pievienoties Pasaules tirdzniecības organizācijai, kas mūsu uzņēmējus pasargātu no šādiem diskriminējošas politikas, likumdošanas un korupcijas radītiem šķēršļiem.

Atzinumā par Inovācijas Savienību, savukārt, ir izšķirti inovāciju jeb jauninājumu dažādie viedi, kas aptver ne vien zinātniskos pētījumus, bet arī jaunus risinājumus sociālā, uzņēmējdarbības, marketinga u.c. jomās. Inovāciju attīstība Latvijā ir zemākā Eiropā - 50% zem vidējā ES līmeņa. Esmu daudzkārt uzsvērusi, ka mums jāattīstās kā zinātnes, tehnoloģiju, nevis lēta darbaspēka valstij. Inovācijas var veidot ievērojamu finansiālo ieguvumu, tādēļ to veicināšana ir noteikta par ES ekonomiskās attīstības pamatu. Mums ir jāmodernizē universitāšu programmas, pētījumiem jāpiesaista privātais finansējums un jānovērš visi šķēršļi, kuru dēļ pašmāju zinātniskie atklājumi netiek patentēti Latvijā.

Pozitīvus rezultātus izdevās gūt arī strādājot Starptautiskās tirdzniecības un Ārlietu komitejās pie EP ieteikumiem attiecībā uz EK un Uzbekistānas Partnerības un sadarbības nolīguma noteikumu paplašināšanu attiecībā uz tekstilizstrādājumu tirdzniecību. Uzbekistāna ir pasaulē piektā lielākā kokvilnas ražotājvalsts un trešā lielākā eksportētāja, 23% no tā importē ES. Ir gandarījums, ka šajos dokumentos izdevās apvienot ES demokrātijas un cilvēktiesību principus ar mūsu tirdzniecības interesēm.

No Latvijā paveiktā, savukārt, vēlos izcelt 3. Latvijas sieviešu konferenci „Latvijas nākotne vērtību un pašapziņas dimensijā”, kura tapa veiksmīgas sadarbības rezultātā ar biedrību „Līdere”, Latvijas Sieviešu NVO sadarbības tīklu un Latvijas Lauku sieviešu apvienību.

Iepriekšējos gados goda lektores konferencē bija valsts prezidente V. V. Freiberga un valsts kontroliere I. Sudraba, šogad - Baltijas asamblejas balvas, Literatūras gada balvas un laikraksta „Diena” Gada balvas kultūrā laureāte rakstniece N. Ikstena. Konference tika veltīta Latvijas attīstību veidojošām vērtībām un Latvijas sievietes lomu valstī. Ir patiess prieks, ka šis pasākums ik gadu kļūst arvien pozitīvāks un radošāks, piesaistot pieaugošu dalībnieku un interesentu skaitu. Šī noteikti ir tradīcija, ko turpināšu!

Pateicoties EP atbalstam, esmu arī realizējusi sen lolotu ieceri apkopot vienotā krājumā - „Publicistika” - izcilā ebreju izcelsmes latviešu rakstnieka F. Gordona trimdas un Latvijas laikrakstos publicētos rakstus un nenovērtējamu politisko analīzi. Grāmatas kopijas tiks nosūtītas Latvijas reģionu, Rīgas un augstskolu bibliotēkām, skolām, dāvinātas interesentiem.

Visbeidzot, ar panākumiem ir vainagojies darbs pie vēstures vienotas izpratnes veidošanas. ES Padome šī gada secinājumos Eiropas Komisijas ziņojumam “Par totalitāro režīmu pastrādāto noziegumu atceri” atklāti nosodīja visus totalitāros režīmus, vienlīdz nosodot gan fašismu un nacismu, gan PSRS totalitārismu.

Lielu atsaucību guva šī gada jūnijā, sadarbībā ar Latvijas Okupācijas Izpētes biedrību (LOIB) organizētā starptautiskā konference „Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā”, kurā piedalījās EP deputāti, zinātnieki un eksperti no Polijas, Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Vācijas, Krievijas un Latvijas. Viens no iezīmīgākajiem secinājumiem - okupācijas radītie zaudējumi Latvijas demogrāfijai ir mērāmi miljonos cilvēkgadu. Šobrīd turpinās darbs pie secinājumu apkopošanas un aprēķināšanas naudas izteiksmē.

Pateicoties ilgi gaidītās Eiropas Atmiņas un sirdsapziņas platformas dibināšanai šī gada 14.oktobrī Prāgā, kuras pamati tika nosprausti jau līdz ar mani un kolēģu EP kopīgi pieņemtajā rezolūcijā par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu, konferences iesāktais darbs varēs turpināties arī starptautiskā mērogā. Platformas mērķis ir radīt kopīgu pētījumu institūtu, lai sadarbības ceļā stiprinātu zināšanas par šo vēstures posmu un nodotu tās jaunajām paaudzēm. Bija patiess prieks un lepnums šajā vēsturiski nozīmīgajā notikumā pārstāvēt LOIB kā tas Padomes priekšsēdētājai. LOIB pēc manas iniciatīvas kļuva par vienu no Platformas dibinātājiem.

Lietas, kas nav izdevušās kā cerēts

Ir, protams, arī veiksmīgi uzsākti darbi, kurus nav izdevies realizēt pilnībā. Viens no tiem - rakstiskās deklarācijas par to, lai tiktu nodrošināta pilnīga ES kritēriju ievērošana attiecībā uz ieroču un kaujas tehnikas eksportu uz trešām valstīm, kas tapa, atklājoties Francijas plānam pārdot Krievijai vairākus modernos “Mistral” helikopteru bāzes kuģus, un par iecerēto atomelektrostacijas būvniecību Grodņas apgabalā, Baltkrievijā, kas ir tikai 23 km no Baltkrievijas - Lietuvas robežas un kuras zemie drošības standarti rada nopietnu drošības apdraudējumu. Atsevišķu valstu ekonomiskās intereses atspoguļojās daļas deputātu viedoklī.

Sarūgtinoša ir notikumu attīstība ap Kohēzijas un Lauksaimniecības politiku 2014.-2020.gadam. Kopā ar kolēģiem no Baltijas valstīm esmu parakstījusi deklarāciju, kas pieprasa vienlīdzīgus tiešos maksājumus, kas Latvijas zemniekiem izmaksājami pilnā apmērā no 2014.gada. Esmu atbalstījusi mūsu zemnieku protestus un vairākkārt uzstājusies EP, uzsverot nevienlīdzību pašreizējā KLP, Kohēzijas un Kopējās zivsaimniecības politikā, kas grauj ES vienotā tirgus un globālās konkurētspējas mērķus, taču būtiska progresa nav. Šis ir jautājums, pie kura noteikti ļoti aktīvi strādāšu arī nākošajā gadā.

Būtiskākie un svarīgākie darbi, kas šobrīd ir iecerēti nākamgad darbā Eiropas Parlamentā

Turpmākajos gados EP noteikti turpināšu darbu pie Latvijas ekonomiskās attīstības un iedzīvotāju labklājības veicināšanas instrumentu pilnveides Eiropas Savienībā, tostarp iestājoties par vienlīdzīgu Kohēzijas un lauksaimniecības finansējumu un papildu finansējumu ES Stratēģijai Baltijas jūras reģionam. Šiem mērķiem kalpos arī darbs EP Starptautiskās tirdzniecības komitejā pie ES tirdzniecības nolīgumiem ar trešajām valstīm un atzinuma par ES Daudzgadu finanšu perspektīvu 2014. - 2020. gadam, kam esmu izvēlēta kā galvenā ziņotāja.

Ekonomikas jautājumi nenovēršami saslēdzas arī ar manu darbu Ārlietu komitejā, kur nākošgad veidošu atzinumu Par makrofinansiālās palīdzības sniegšanu trešajām valstīm - tātad, arī Krievijai un citām Austrumeiropas valstīm, ar ko Latvijai ir svarīga politiskā un tirdzniecības sadarbība.

Būdama Eiropas Enerģijas Foruma valdes locekle, turpināšu darbu pie ES enerģētikas neatkarības jautājumiem, kas iekļauj arī Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu izveidi, alternatīvu naftas un gāzes vadu izveidi, ES likumdošanas pilnveidi.

Darbs pie vēstures vienotas izpratnes veidošanas arī turpinās būt manas uzmanības centrā. Kopā ar LOIB tapis izvērsts darba plāns nākamajam gadam, arī LOIB starptautiskajai sadarbībai.

Nākošgad noteikti neizpaliks arī jau par tradīciju kļuvušo pasākumu un konferenču organizēšana, darbs pie sabiedrības informēšanas par ES aktualitātēm un EP veikumu, jaunu projektu un sadarbības veidošana.