fbpx

12.09.2011

DIENA.LV

Pirms vairākiem mēnešiem pasauli saviļņoja masveida protesti Tuvajos Austrumos. Cilvēku tūkstoši izgāja ielās, pieprasot demokrātiju, cilvēktiesības un valdošā autoritārisma un oligarhu gāšanu. Pārmaiņu procesi Tuvajos Austrumos gan nebūs viegli un prasīs laiku, taču tie apliecināja - vienotā un mērķtiecīgā tautā ir spēks un tāda tā var panākt būtiskas pārmaiņas. Šāda ir patiesība, ko savulaik visai pasaulei pierādīja arī baltieši.

Šie protesti apliecināja vēl kādu būtisku faktu - interneta un sociālo mediju lielo nozīmi. Facebook un Twitter portāli bija vienīgā iespēja reģiona iedzīvotājiem, studentu organizācijām un opozīcijai brīvi paust savu viedokli, iesaistīties diskusijās un solidarizēties vienotā kustībā. Pat «neaizskaramā» Saūda Arābija nav spējusi novērst plašos protestusTwitter un YouTube, kur tūkstošiem saūdarābu sacēlās pret karaliskās ģimenes režīmu, aicinot sievietes Saūda Arābijā iestāties par savām tiesībām.

Kaut salīdzinoši mazāka mēroga, tomēr vienlīdz nozīmīgas pārmaiņas vērojamas arī Eiropā. Oligarhu kapusvētkipierādīja, ka latvieši ir atmodušies un gatavi cīņai par savu personīgo un tautas labklājību. Taču, ja sūdzamies, ka Latvijā iet smagi, lūk, piemēri no Vidusjūras. Itālijā jūlijā sākās masu protesti, kad atklātībā nonāca dokumenti par Berluskoni vadībā slepeni iekļauto sadaļu valsts budžetā, kas Berluskoni piederošo Fininvest finanšu kompāniju paglābtu no 750 miljonu eiro lielas sodanaudas maksāšanas, ar likumu nosakot maksimālo kompensāciju 20 miljonu eiro apmērā. Pateicoties tautas un opozīcijas aktivitātei, šis jaunais likumprojekts netika pieņemts.

Tāpat kā latvieši, pēdējos gados arī spāņi, juzdamies bezspēcīgi varas elites priekšā, šķita iegrimuši politiskā apātijā. Jauniešu bezdarbs Spānijā jau trīs gadus ir bijis starp augstākajiem visā ES, pēc globālās krīzes sasniedzot gluži kritisku līmeni - 2010. gadā to spāņu vidū, kas ir vecumā līdz 25 gadiem un ar augstāko izglītību, tika reģistrēts 44,4% bezdarbs, teju divreiz augstāks nekā kopējais bezdarba līmenis valstī (ES kopumā jauniešu bezdarbs šai laikā bija 21,2%, bet Latvijā - 34,5%). Sākās vairāk nekā mēnesi ilgi tautas protesti pret augsto korupcijas līmeni, varas elites privilēģijām, atsevišķu partiju dominanci valstī un politisko bezatbildību, lielo bezdarbu jauniešu vidū un banku patvaļu, desmitiem tūkstošu spāņu izgāja ielās visās lielākajās Spānijas pilsētās. Līdzīgi kā Latvijā, protesti Spānijā pārsteidza ar negaidīti augsto jauniešu dalību. Tieši jaunatnes aktivitāte ir īpaši nozīmīga - ir pienācis laiks jaunajai paaudzei pārņemt vadību, izskaust iesīkstējušās birokrātiskās paražas, padomju domāšanu un oligarhu hierarhiju.

Visus šos notikumus no Ēģiptes līdz Latvijai vieno viens aspekts - tautas atmoda un saliedētība. Cilvēki vēlas beidzot tapt sadzirdēti. Tautas aktivitātei valsts veidošanā ir nenovērtējama nozīme. Tieši tās trūkums ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem demokrātijas veidošanā Krievijā. Cilvēktiesību situācija kaimiņvalstī aizvien pasliktinās; gluži kā padomju laikos, valsts politika un finanses ir dažu cilvēku rokās, jaunām politiskajām partijām ir faktiski neiespējami reģistrēties un piedalīties vēlēšanās. Tikmēr tauta klusē. Eiropas Parlamentā (EP) aizvien tiek atkārtots - ja vien Krievijas pilsoņi paši aktīvāk iestātos par savām tiesībām, kā to darīja tautas Tuvajos Austrumos, mēs varētu viņiem vairāk palīdzēt.

Viens no veiksmīgas biznesa vadības pamatlikumiem ir skaidra komunikācija starp vadītāju un darbiniekiem, jo īpaši laikā, kad veicamas reformas. Cilvēkiem ir jāsaprot, kādēļ tās ir nepieciešamas, kādas ir nākotnes perspektīvas, izaicinājumi un katra darbinieka loma tajos. Šie paši likumi būtu ievērojami arī ikvienā demokrātiskā valstī.

EP ir daudz strādājis, lai veicinātu komunikāciju ar vēlētājiem un to dalību politiskajos procesos. Papildus pastāvošajām iespējām iesniegt lūgumrakstu EP komitejā, sazināties ar EP deputātiem sociālajos tīklos, tajā skaitā Facebook unTwitter, iesniegt sūdzību par ES iestāžu darbību ES ombudam, EP mājaslapā ir pieejama plaša informācija gan par jaunākajām aktivitātēm un notikumiem, gan komiteju un plenārsesiju sēžu darba kārtība, pieņemto un apspriesto dokumentu teksti, katra deputāta paveiktie darbi, iesniegtajiem grozījumiem un plenārsesijās teikto runu videoieraksti. Ievērojams jauninājums ir arī komiteju un plenārsesiju tiešā translācija, kam EP mājaslapā var sekot līdzi ikviens. Taču vistiešāko iespēju piedalīties sevi interesējošo lēmumu pieņemšanā sniedz tieši Lisabonas līgumā paredzētā «Pilsoņu iniciatīva», caur kuru eiropieši varēs iesniegt Eiropas Komisijā jaunus tiesību aktus jebkurā no ES jautājumiem.

Tautas sadarbībai ar tās vēlētajiem likumdevējiem būtu jākļūst par standartu ne vien ES, bet arī katras dalībvalsts līmenī. Oriģinālu risinājumu šai ziņā ir atradusi Īslande - valsts, kuru pilnībā sagrāva globālā finanšu krīze un sekojoša politiskā un sociālā krīze. Šodien Īslandes valdību gan nevar vainot progresīvu reformu un komunikācijas trūkumā. Lai izvairītos no līdzīgas banku krīzes atkārtošanās, tiek pārrakstīta valsts konstitūcija. Ir paredzēts, ka jaunā konstitūcija nodrošinās lielāku varas dalīšanu, izmaiņas tiesnešu ievēlēšanas procesā un jaunus parlamenta pienākumus un darba pārbaudes. Iezīmīgākais ir tieši fakts, ka šajā procesā tiek iesaistīti visi pilsoņi - izmantojot populāros sociālo mediju tīklus Facebook, Twitter, Flickr un YouTube, valsts pārstāvji regulāri publisko savus priekšlikumus un argumentus tekstam, turpat pieņemot arī iedzīvotāju labojumus un ieteikumus, kas skar visplašāko jautājumu klāstu no lopkopības līdz dabas resursu aizsardzībai un enerģētikai. Arī Konstitucionālā padome ir tautas vēlēta, bet par konstitūcijas gala tekstu tiks rīkots referendums, pēc kura to nodos balsojumam parlamentā.

Iespējams, var strīdēties par šādi veidotas konstitūcijas kvalitāti, tomēr Īslandes valdība ir nodemonstrēja unikālu komunikācijas līmeni ar tautu, bet īslandiešu tauta - patiesu interesi un iesaistīšanos savas valsts veidošanā. Īslandes piemērs liecina, ka ciešāka saikne starp vēlētājiem un lēmējvaru var nest pozitīvus rezultātus, taču tam ir nepieciešama gan politiskās varas motivācija, gan sabiedrības aktivitāte.