fbpx

16.09.2011

Par ES budžetu un Latvijas iespējām saruna ar Eiropas Parlamenta deputāti, ekonomikas doktori, profesori INESI VAIDERI.

– Kādēļ Latvijai ir īpaši svarīgi aktīvi piedalīties lemšanā par ES budžeta jautājumiem?

I. Vaidere: – Mēs no ES budžeta saņemam apmēram 5,8 reizes vairāk, nekā tajā iemaksājam. Tāpēc būt ES dalībvalstij Latvijai ir ieguvums. Budžeta donorvalstis – Vācija, Francija, Itālija, Apvienotā Karaliste – no ES budžeta atpakaļ saņem krietni mazāk nekā iemaksā. Piemēram, Vācija iemaksā 21,2 miljardus, bet saņem atpakaļ vien 5,2. Bet šīs valstis nepaliek zaudētājos, jo līdz ar ES paplašināšanos tirgus ir būtiski palielinājies. Lielo ES valstu monopoli spēj iekarot ievērojamas tirgus pozīcijas jaunajās valstīs, un savu peļņas daļu “vecās” dalībvalstis saņem atpakaļ netiešā veidā.

– Kā vērtējat Eiropas Komisijas (EK) budžeta priekšlikumu 2014. – 2020. gadam? Latvijā par to dzirdama skarba kritika, ņemot vērā priekšlikumu saglabāt nevienlīdzību ES tiešajiem maksājumiem un samazināt Kohēzijas fonda apjomu. Vai budžeta priekšlikums kopumā būtu noraidāms?

– Eiropas Parlamenta deputātus satrauc tas, ka EK piedāvājums ir ārkārtīgi neskaidrs, grūti saprast, kas slēpjas aiz piedāvājumā minētajiem skaitļiem. Pilnīgi nepieņemams ir lauksaimniecības tiešo maksājumu, par ko jau daudz runāts, un kohēzijas politikas piedāvājums, bet ir dažas lietas, kas manā skatījumā būtu akceptējamas. Tā, piemēram, EK nākusi ar priekšlikumu, kas Latvijā nevarētu būt populārs, bet Eiropā kopumā ir vēlams, – paredzēt trešdaļu lauksaimniecības maksājumu zaļajai ekonomikai. Piemēram, Holandē ar lauksaimniecības ķīmiju tiek piesārņota daba un pārtika. Tur zaļais komponents būtu ļoti svarīgs. Domāju arī, ka būtu vērtējama finanšu transakciju nodokļa ieviešana. Bankas ar savu vieglprātīgo politiku, izsniedzot beznosacījumu kredītus, lielā mērā bija krīzes izraisītājas. Turklāt no krīzes tās arī visātrāk atguvās, un to zaudējumi bija relatīvi nelieli, ņemot vērā valstu sagādātos drošības spilvenus.

Tādēļ šāds nodoklis, ja to bankas nevarētu uzkraut klientiem, ir apspriežams. Protams, mums jādomā arī par globālo konkurenci. Tomēr banku peļņa ir pietiekami liela, lai ar to dalītos kopējā labuma ietvaros.

Laba lieta budžeta priekšlikumā ir papildu līdzekļi inovācijām ekonomikā, kā arī vienkāršāka šo līdzekļu apgūšanas procedūra. Mūsu zinātniekiem dažkārt pieredzes trūkuma dēļ ir diezgan grūti iespraukties ES kopīgajās programmās. Tādēļ ir pozitīvi, ka tiks vienkāršota sistēma, kā atrast partnerus citās valstīs un veidot kopīgus projektus.

Savukārt EK piedāvājumiem nodokļu harmonizācijā es nevarētu piekrist.

– Pievienotās vērtības nodoklis Latvijā ir viens no augstākajiem ES. Pēc nodokļu paaugstināšanas pēdējos divos gados arī nodokļu slogs darbaspēkam ir viens no augstākajiem ES. Vai tiešām iedzīvotājiem nodokļu harmonizācija nebūtu lietderīga?

– Kopējais nodokļu slogs Latvijā ir mazāks nekā ES vidēji, turklāt aiz Dānijas vēl septiņām ES valstīm PVN ir augstāks nekā Latvijai. Varu piekrist, ka darbaspēka nodokļi ir augsti, un tas ir viens no iemesliem augstam bezdarba līmenim, iedzīvotāju izbraukšanai uz ārzemēm. Nodokļu sistēma ir svarīgs instruments tām valstīm, kuru iekšzemes kopprodukts ir zem ES vidējā līmeņa. Ar nodokļu sistēmas palīdzību var radīt labus priekšnosacījumus, piemēram, ārvalstu investoru ienākšanai valstī, ražošanas attīstībai. ES nodokļu harmonizācijā īstie Komisijas priekšlikumi būs vēlāk rudenī. Tad EK paskaidros, kas tieši un kā tiek plānots.

– Mūsu eiroparlamentārieši ne reizi vien norādījuši, ka Latvijas iestādes, ministrijas ir ļoti kūtras vai arī ļoti nezinīgas attiecībā uz Eiropas finanšu iespēju izmantošanu, jo ES pastāv ļoti daudz un dažādi fondi, kur saņemt atbalstu.

– Jā, piemēram, es pusotru gadu cīnījos, lai Latvija pacenstos pretendēt uz finansējumu no Globalizācijas fonda. Sākoties krīzei, ES no šā fonda piedāvāja atbalstu uzņēmumiem, kur cilvēki masveidā zaudēja darbu globalizācijas procesu dēļ. Finansējumu saņēma Lietuva uzņēmumam “Snaige”, tekstilniekiem, atbalstu saņēma spāņi, portugāļi, pat vācieši, šonedēļ arī Nīderlande. Fonds palīdz cilvēkiem pārkvalificēties, atrast darbu citās nozarēs. Kad es pirms pusotra gada uzrakstīju vēstuli valdībai, ko premjerministrs pārsūtīja Labklājības ministrijai, izskatījās, ka tur pirmo reizi par šādu fondu dzird. Viņi atbildēja, ka pētot iespējas, kā to izmantot. Labklājības ministrija norādīja, ka šis fonds domāts uzņēmumiem ar vairāk nekā 500 strādniekiem. Taču Maltā Globalizācijas fonda finansējumu saņēma uzņēmumi ar desmitiem strādājošo, jo EK uzskatīja, ka šai mazajai valstij, ja darbu zaudē pat tikai desmit vai simts cilvēku, tas ir nozīmīgi.

Šā gada sākumā interesējos atkārtoti un noskaidroju, ka izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kā šādu atbalstu varētu piešķirt. Šajā laikā esam zaudējuši iespēju saņemt ievērojamu palīdzību.

– Kā panākt EK viedokļa maiņu attiecībā uz Kohēzijas fonda finansējuma samazināšanu Latvijai?

– Kohēzijas fonda finansējuma piedāvājums ir ļoti riskants. Ir paredzēts pārejas periods, kad atbalstu varētu saņemt tādi reģioni un valstis, kur IKP ir 90% no ES vidējā līmeņa. Kohēzijas fonda ideja, kad to radīja, bija tuvināt ES valstu attīstības līmeņus, stimulējot reģionu attīstību valstīs, kuru IKP ir ievērojami zem ES vidējā līmeņa. Mums ir svarīgi saglabāt nosacījumu, ka no Kohēzijas fonda finansējumu saņem valstis, kuru IKP uz iedzīvotāju ir mazāks par 75% no ES vidējā, un šo valstu nabadzīgākie reģioni, kā tas ir Latvijā. Arī Komisijas piedāvātais piešķīruma apjoms 2,5% apmērā no valstu IKP ir pārāk zems, jāsaglabā pašreizējie 3,7% no IKP. Pēc jaunajiem nosacījumiem, Latvija varētu saņemt 449 miljonus, bet, saglabājot 3,7% griestus, mēs varētu iegūt līdz 665 miljoniem eiro. Taču donorvalstis vēlas, lai tiktu atbalstīti arī bagātāko valstu nabadzīgie reģioni. Es uzskatu, ka tas ir nepieņemami, jo tās ir pietiekami bagātas un savas nabadzīgās teritorijas spēj atbalstīt no sava budžeta. Esmu pret jauno pieeju Kohēzijas fonda līdzekļu sadalē, jo tad tā vairs nav kohēzijas politika, tā būs resursu atpakaļsūknēšana. Jāpacīnās.

– Kādas ir mūsu iespējas ietekmēt EK budžeta politiku? Cilvēki netic, ka mazā Latvija spēs panākt mūsu interešu ievērošanu.

– Savas intereses ir konkrēti jāpauž un argumentēti jāaizstāv. Aktīvākai jābūt gan valdībai, gan prezidentam. Spēki jāapvieno. Mums jāmeklē arī sabiedrotie, un redzu, ka tie varētu būt ne tikai mūsu kaimiņi Lietuvā un Igaunijā, bet arī Polijā, Bulgārijā, Rumānijā un citās valstīs, kuru intereses kādā punktā sakrīt.