fbpx

20.07.2011

Šajās dienās Briselē noslēdzas pavasara un vasaras darba posms Eiropas Parlamentā, tādēļ labprāt pastāstīšu par realizētajiem projektiem un paveiktajiem darbiem. Būtiskākais pasākums, kura sagatavošanai tika veltītas ievērojamas pūles un ieguldīts liels darbs, bija sadarbībā ar Latvijas Okupācijas izpētes biedrību organizētā divu dienu starptautiskā konference „Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā”. Konferencē savu skatījumu par sociālekonomiskajiem zaudējumiem, kā arī padomju okupācijas ietekmi uz vidi un militāri rūpnieciskā kompleksa nodarītajiem zaudējumiem tautsaimniecībai pauda EP deputāti, zinātnieki no Polijas, Krievijas, Igaunijas, Lietuvas, Gruzijas, kā arī Latvijas vēsturnieki, demogrāfijas un sociālekonomikas eksperti, vides zinību speciālisti. Ja nacisma noziegumi ir tikuši skrupulozi pētīti vairāk kā pusgadsimta garumā, tad totalitārā komunisma nodarītais – tikai nedaudz vairāk par desmitgadi, tāpēc šī zinātniskā konference bija unikāla un pirmā Eiropā. Dalībniekiem tika piedāvāta iespēja ne tikai uzklausīt zinātniskajā apritē aprobētu izpratni par PSRS okupācijas nodarījumiem un to seku pārvarēšanas ceļiem, bet arī debatēt ar zinātniekiem un ekspertiem. Tiek apkopoti konferences referāti, lai tos izdotu publikācijā. Šīs konferences uzdevums bija darīt zināmus līdz šim veiktos pētījumus, kā arī informēt starptautisko sabiedrību, tai skaitā Krieviju, par patiesajiem zaudējumiem, ko nodarījusi padomju okupācija. Šī gada jūnija sākumā arī Eiropas Savienības Padome pauda savu vērtējumu, liekot vienādības zīmi starp totalitārajiem režīmiem, tostarp nacionālsociālismu un komunismu to noziedzīgajās izpausmēs, īpaši uzsverot, ka patiesas un uz faktiem balstītas vēstures izpratnes veidošana ir visu ES dalībvalstu uzdevums, ka bez patiesības un piemiņas nav iespējams izlīgums mierīgas nākotnes attīstības vārdā. Ceru, ka šīs konferences atziņas kalpos par pamatu Latvijas nostājai mirklī, kad Krievija būs gatava runāt par okupācijas faktu, atzīstot to.

Šogad jau trešo reizi sadarbībā ar biedrību „Līdere”, Latvijas Sieviešu Nevalstisko Organizāciju sadarbības tīklu un Latvijas Lauku sieviešu apvienību noorganizēju 3. Latvijas sieviešu konferenci „Latvijas nākotne vērtību un pašapziņas dimensijā”. Konference šogad tika veltīta jautājumiem, kas skar vērtības, kas stimulējušas Latvijas attīstību, kalpojušas par pamatu tautas pašapziņas izveidei, sniedzot sievietes lomas novērtējumu šo vērtību saudzēšanā un kopšanā, kā arī rosinot diskusiju, lai tās gaitā atrastu veselīgas, gudras un spēcīgas nācijas attīstības virzienus, definējot to vērtību kopumu, kas nodrošina tautas pastāvēšanas ilglaicību. Iepriekšējos gados goda lektoru godā esam sveikuši bijušo Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, arī Valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, šogad konferences goda lektora statusā tika aicināta piedalīties rakstniece, Baltijas asamblejas balvas, Literatūras gada balvas un laikraksta „Diena” Gada balvas kultūrā laureāte Nora Ikstena. Konferences gaitā dalībnieces - gan uzņēmējdarbības, gan akadēmisko aprindu, gan valsts un pašvaldību institūciju pārstāves, dažādu NVO vadītājas un aktīvistes un vienkārši interesentes – varēja ne vien uzklausīt viedokļus, bet otrajā daļā arī aktīvi diskutēt, jo tā bija atvēlēta brīvai diskusijai, ko vadīja Valdis Melderis, Radio Skonto programmu direktors.

Tā kā Latvijas cilvēki un īpaši Latvijas sievietes ir viens no labākajiem mūsu resursiem, ar īpašu prieku jau 7. gadu piedalījos žūrijas darbā, vērtējot ikgadējo „Latvijas Avīzes” organizētā vēstuļu konkursu „Sieviete Latvijai”.Izvēloties labākās vēstules par sievietēm no visas Latvijas trijās nominācijās – Sievietei par nesavtīgu darbu sabiedrības labā, Sievietei par ģimenes stiprināšanu un Sievietei par uzdrīkstēšanos būt uzņēmējai – īpašs prieks, ka viena no laureātēm nominācijā „Sievietei par ģimenes stiprināšanu” ir arī „Pilsoniskās Savienības” biedre, Apes nodaļas vadītāja Astrīda Harju. Visas 12 laureātes balvā saņēma arī manu uzaicinājumu viesoties Eiropas Parlamentā Briselē, kur tikāmies jūnija beigās.

Turpinoties sadarbībai ar praktiskās biznesa izglītības ekspertu Latvijas skolās biedrību „Junior Achievement – Latvia” (JAL), piedalījos Gada labākā skolēna un skolotāja ekonomikā izvērtēšanā. Jau trešo gadu īpašo balvu - uzaicinājumu viesoties Eiropas Parlamentā – saņēma labākie ekonomikas skolotāji. Šogad Ligita Druva no Rīgas Tirdzniecības tehnikuma, Inga Ozola no Cēsu Valsts ģimnāzijas, Juta Birzniece no Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5. vidusskolas, Biruta Aņisimova no Kārsavas vidusskolas, kā arī Latvijas labākās ekonomikas skolotājas titula ieguvēja Inta Jorniņa, Jelgavas Spīdolas skolas ekonomikas skolotāja Briselē viesojās jūlija sākumā.

Manu satraukumu un sašutumu šajā periodā izraisīja polemika par okupācijas faktu un vēl vairāk – par klajā nākušo grāmatu „Nākotnes melnraksti”, kura ne vien ir pretrunā ar Latvijas un starptautisko nostāju par Latvijas okupāciju, ko vardarbīgā veidā veica Padomju Savienība, bet īpaši par to, ka ir plānots šo grāmatu nodot skolām. Lai nepieļautu Latvijas un arī ES nostājai neatbilstošas un klaji nepatiesas informācijas izplatīšanu izglītības iestādēs, vērsos ar vēstuli pie Izglītības un zinātnes ministra Rolanda Broka, lūdzot paust viedokli par ministrijas rīcību šīs grāmatas izplatīšanas jautājumā, kā arī to, kā tiek kontrolēta informācijas nokļūšana izglītības iestādēs.

Paralēli šiem projektiem un iniciatīvām Latvijā, darba spraiguma netrūkst arī Eiropas Parlamentā. Aktīvas diskusijas EP deputātu vidū, kā arī ar Eiropas Komisiju (EK) norisinājās gan par budžeta jautājumiem un darāmo finanšu un ekonomikas krīzes risināšanā, gan Kohēzijas politikas nākotni un enerģētikas infrastruktūru. Turpinot iepriekš paveikto un aizsākto, EP plenārsesijas debatēs ar Komisijas pārstāvjiem par daudzgadu finanšu shēmu un Kohēzijas politiku, uzsvēru - EP jau vairākkārt ir prasījis Komisijai un Padomei nodrošināt lielāku elastīgumu ES daudzgadu finanšu shēmā. Tas bija viens no galvenajiem šķēršļiem ekonomiskās krīzes seku novēršanā Eiropā, īpaši attiecībā uz ārkārtas palīdzības sniegšanu. ES konkurētspēja pasaulē pieaugs tad, kad tiks nodrošināta godīga konkurence visu dalībvalstu starpā. Tas nozīmē, ka, pirmkārt, ir jāatrisina trūkumi kopējā lauksaimniecības un Kohēzijas politikā. Ir pagājuši vairāk nekā 36 gadi, kopš tika radīta ES reģionālā politika, un 12 gadu, kopš Kohēzijas politikas izveides, taču rezultāti joprojām ir vāji - atsevišķu dalībvalstu starpā atšķirības ir palielinājušās, bet Grieķijas lauksaimnieki turpina saņemt 3-4 reizes lielāku atbalstu nekā latvieši. Uzsvēru, ka Kohēzijas politikas finansējums ir jāsaglabā vismaz esošajā līmenī, kā arī ir nepieciešams skaidri un precīzi noteikt, ka arī turpmāk Kohēzijas politikas atbalsta galvenais kritērijs būs dalībvalstu IKP apjoms, par primārajām atbalsta saņēmējām nosakot tās dalībvalstis, kuru IKP ir mazāks par 75% no vidējā ES. Tas neapšaubāmi ir Latvijas interesēs.

Latvijai nozīmīgs ir arī nupat EP pieņemtais ziņojums par enerģētikas infrastruktūras prioritātēm 2020. gadam un pēc tam. Enerģētika ir teju vienīgā joma, kura nestrādā pēc ES vienotā tirgus principiem. Eiropā nav vienota enerģijas tirgus, infrastruktūras un uzkrājumu sistēmas. Rezultātā daudzas valstis, arī Latvija, ir atkarīgas no viena piegādātāja, ciešot arī no nevienlīdzīgiem un bieži nepamatoti augstiem tarifiem. Gan EP debatēs, gan veidojot atzinumu par ES-Krievijas nolīgumu, gan darbojoties EP Baltijas intergrupā, esmu uzsvērusi - ES ir jāizveido vienots enerģētikas tirgus ar dažādiem enerģijas piegādātājiem, stabilām, nepolitiskām un uz vienlīdzīgiem pamatiem noteiktām cenām visām dalībvalstīm. Minētajā ziņojumā norādīti šo trūkumu risināšanas ceļi, vairākkārt īpašu uzmanību pievēršot Baltijas valstu izolētībai enerģijas infrastruktūras ziņā. Ziņojumā aptverts arī mums svarīgs aspekts - noteikts, ka pēc 2015.gada neviena dalībvalsts vai reģions nedrīkst būt izolēts no kopējiem Eiropas gāzes un elektroenerģijas tīkliem, iekļaujot šajā infrastruktūrā turklāt arī tādus Latvijai svarīgus projektus kā sašķidrinātās gāzes termināļi un atjaunīgās enerģijas avoti.

Ar jaunu aktualitāti dienaskārtībā ir atgriezies Krievijas jautājums. Kā jau minēju iepriekšējā vēstulē Jums, Eiropas Parlamentā ar pārliecinošu balsu vairākumu tika pieņemts manis veidotais atzinums par ieteikumiem jaunajam ES-Krievijas partnerības nolīgumam, kas aizvietotu novecojušo, 1997.gadā parakstīto dokumentu un par kuru pārrunas ilgst jau kopš 2008.gada. Atzinumā cita starpā tika pausta arī nepārprotama prasība, ka Krievijai pēc iespējas ātrāk ir jāveic nepieciešamās reformas, lai nodrošinātu patiesu demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu valstī, kā arī lai nodrošinātu godīgu konkurenci iekšējā tirgū un ārējā tirdzniecībā, īpaši ar tās lielāko investoru un nozīmīgāko tirdzniecības partneri ES. Tieši šie punkti jaunu aktualitāti ieguva arī EP rezolūcijās „Par gatavošanos decembrī gaidāmajām Krievijas Valsts Domes vēlēšanām” un „Par ES-Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi 9. un 10. jūnijā Ņižņijnovgorodā”, pie kuru izveides strādāju kā Ārlietu komitejas deputāte un ETP grupas koordinatore Cilvēktiesību apakškomitejā.

Tāpat kā manis veidotajā atzinumā, EP rezolūcijā par ES-Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi tika uzsvērta nepieciešamība Krievijai pēc iespējas ātrāk iestāties PTO, lai nodrošinātu tās lēmumu un rīcības juridisko atbildību. Tas nozīmē, ka Krievija vairs nevarētu bez atbilstošām sekām, piemēram, lemt par visu ES dārzeņu embargo ieviešanu vai uzstādīt nepamatotus eksporta tarifus, kas Latvijas un citu ES valstu tirgotājiem rada miljoniem lielus zaudējumus. Debatēs plenārsesijā uzsvēru: jaunajam ES-Krievijas partnerības līgumam ir jābūt konkrētam un juridiski saistošam visās sadarbības jomās, mēs nedrīkstam pieļaut, ka līgums sastāv no vispārīgām frāzēm, kā to vēlētos Krievija. Eiropas tirgus Krievijai ir ne mazāk svarīgs kā mums Krievijas gāze, bet Krievijas ekonomikai nepieciešamie modernizācijas plāni ir tieši atkarīgi no mūsu tehnoloģijām un ekspertīzes. Būtisks aspekts, ko izdevās iekļaut arī veidotajos dokumentos - Krievija nevar turpināt izmantot enerģijas politiku savu ģeopolitisko interešu realizēšanai, diskriminējot atsevišķas dalībvalstis, piemēram, gāzes tarifu ziņā.

Sekmīgs darba rezultāts, vienojoties par tekstu ar pārējām EP politiskajām grupām, ir rezolūcija par Krievijas Domes vēlēšanām. Tajā EP ne vien nosodīja Krievijas varas iestāžu lēmumu atteikt Tautas brīvības partijas (PARNAS) reģistrāciju 2011. gada decembrī gaidāmajām Domes vēlēšanām un sešu mēnešu izbraukšanas aizliegumu B. Ņemcovam, aicinot nekavējoties to atcelt, bet arī pauda visdziļākās bažas par Krievijas valsts domē apspriežamo likumprojektu, kas ļautu tiesām atsevišķās jomās ignorēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus, aicinot kaimiņvalsti nekavējoties atteikties no šādām iniciatīvām. Ņemot vērā pieaugošos ierobežojumus piekļuvē masu informācijas līdzekļiem un jaunos šķēršļus jaunu partiju veidošanā, aicināju ES Augsto pārstāvi ārlietās Eštoni iestāties par ilgtermiņa vēlēšanu novērošanas misiju Krievijā, kas novērotu situāciju ne tikai vēlēšanu laikā, bet arī pirms un pēc tām.

Zīmīgs jautājums ir Kalnu Karabaha - reģions Azerbaidžānas valsts teritorijā, kuru kopš 1990. gadiem ir okupējusi Krievijas stratēģiskā partnere un militārā sabiedrotā Armēnija. Diemžēl pēc vairākus gadus garām EDSO Minskas grupas, kuru vada ASV, vadītajām miera sarunām, konflikts tomēr nav atrisināts. Tā kā vairākas valstis turpina reģionam piegādāt ieročus un militāro ekipējumu (Krievija Armēnijas spēkiem pat sniedz bezmaksas militārās apmācības), jaunu militāro sadursmju draudi diemžēl paliek aktuāli. Situāciju sarežģī fakts, ka pēdējo trīs gadu laikā neviena sanāksme starp Azerbaidžānas un Armēnijas valstu vadītājiem nav notikusi bez Krievijas pārstāvju klātbūtnes. Par to liecina arī tas, ka Medvedevs nupat ir parakstījis likumu, kas Krievijas militāro klātbūtni reģionā pagarina līdz 2044.gadam. Atgādināšu, ka Latvijai un visai ES drošība un stabilitāte pie tās robežām ir absolūta prioritāte. Turklāt Azerbaidžāna ES ir stratēģiski svarīga, arī lai realizētu enerģijas politikas mērķus - tā ir gan tranzītvalsts, gan gāzes piegādātāja ES iecerētajam Nabucco gāzes vadam. Esmu uzsvērusi, pirmkārt, neaktīvo ES iesaistīšanos šī konflikta miermīlīgā atrisināšanā, kaut mums ir nepieciešamā ekspertīze, resursi un arī pieredze. Otrkārt, uzskatu, ka Kalnu Karabahā ir jādarbojas starptautiskiem miera uzturēšanas spēkiem, ko neveidotu tikai atsevišķas Minskas grupas valstis, piemēram, Krievija, bet arī ANO spēki. Treškārt, referendums Kalnu Karabahā par tās nākotni drīkst tikt rīkots tikai un vienīgi tad, kad Armēnijas militārie spēki būs pametuši šīs teritorijas un bēgļi atgriezušies savās mājās. Lai vērstu uzmanību šiem būtiskajiem faktiem, sadarbībā ar Kaukāza Stratēģiskās izpētes institūtu Eiropas Parlamentā organizēju diskusiju par Kalnu Karabahas nākotni, kurā tika prezentēts dažādu valstu autoru kopīgi veiktais pētījums par situāciju reģionā un iespējamajiem risinājumiem.

Vēlos arī atzīmēt, ka jūlija plenārsesijā EP nobalsoja par lielākām pašnoteikšanas tiesībām dalībvalstīm attiecībā uzĢMO audzēšanu. Savulaik kā Latvijas vides ministre un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja esmu iestājusies par Latviju kā no ĢMO brīvu zemi, pieprasot attiecīgu rīcību no Vides, Zemkopības un Ekonomikas ministrijām. ĢMO izmantošana ir maksimāli jāierobežo, jo nav pietiekamas informācijas par šo organismu ilgtermiņa ietekmi uz vidi un uz cilvēku veselību.

Visbeidzot atļaušos atgādināt par kādu mums, eiropiešiem un, īpaši, latviešiem, ļoti būtisku datumu - 23.augustu, kurš, pateicoties Rakstiskajai deklarācijai, kuru pirms četriem gadiem izveidoju kopā ar četriem ārvalstu kolēģiem EP, Latvijā un citviet Eiropā ir kļuvis par oficiālu Eiropas staļinisma un nacisma upuru kopīgu atceres dienu.

Vasarā, sesiju pārtraukumā, darbs turpināsies, strādājot pie projektiem, lai septembrī varētu iepazīstināt ar tiem plašāku sabiedrību. Top starptautiskās konferences „Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā” referātu krājums, tāpat notiek grāmatas salikšanas darbs, veidojot žurnālista un publicista Franka Gordona publicistikas darbu izlasi. Vasaras periodā turpināšu raidījumu ciklu „Latviešu Radio” katru trešdienu plkst. 11:00raidījumā „Eiropas notikumu centrā”, paužot viedokli par aktualitātēm Eiropas Parlamentā un Latvijā. Informācija par darbu kā allaž ir atrodamas sociālajos portālos – Twitter, Facebook un arī mājas lapā www.inese-vaidere.lv.

Skaistu vasaru novēlot,
Jūsu -Inese Vaidere