fbpx

10.06.2010

Brisele, 9.jūnijs. Pēc Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres uzaicinājuma, šodien Briselē ierodās Vankūveras XXI Ziemas Olimpisko spēļu sudraba medaļnieki no Latvijas - kamaniņu braucēji Andris un Juris Šici, skeletonists Martins Dukurs, kā arī skeletonists, 4.vietas ieguvējs Tomass Dukurs.

[slickr-flickr search=sets set=72157633308138841]
„Mūsu sportistu panākumi tik vērienīgā un daudzas pasaules valstis vienojošā pasākumā kā Olimpiskās spēles dara lepnu ne tikai mani, bet ikkatru Latvijas iedzīvotāju. Viņi ir veicinājuši Latvijas tēla spodrināšanu pasaulē, tāpēc ir liels gandarījums olimpiešus šodien uzņemt Eiropas Parlamentā. Ceru, ka brāļu Šicu un brāļu Dukuru sasniegumi Vankūveras Ziemas Olimpiskajās spēlēs ir iedvesmojuši arī citus jauniešus, kas nodarbojas ar sportu. Esmu pārliecināta, ka šiem izcilajiem veiksmes stāstiem drīz sekos jauni un Latvijas vārds atkal pozitīvi izskanēs plašajā pasaulē, ” pārliecināti saka I. Vaidere.
Deputāte arī uzsver, ka Latvijas valdībai jādara viss iespējamais, lai sportam un sporta izglītībai netiktu samazināts finansējums.
Latvijas olimpieši šodien tikās arī ar leģendāro NHL hokejistu Peteru Štastniju, Eiropas Parlamenta deputātu no Slovākijas.
Sportisti ar Inesi Vaideri diskutēja par Eiropas Parlamenta darbu un aktuāliem Eiropas Savienības un Latvijas jautājumiem. Deputāte pēc tikšanās uzsvēra, ka “Mūsu olimpieši ir ne tikai izcili sportisti, bet arī ļoti izglītoti un informēti jaunieši. Tas rada pārliecību, ka viņi veidos savu dzīvi veiksmīgi arī pēc sportiskās karjeras beigām”.
Apmeklētāju grupā bija arī Pilsoniskās Savienības Kurzemes nodaļu akcijas “Palīdzēsim viens otram!” čaklākie dalībnieki, kā arī konkursa “Brīvība - augstākā vērtība ” organizētāji.

02.06.2010

Šodien, 2. jūnijā, Eiropas Parlamentā Briselē pēc Ineses Vaideres uzaicinājuma ieradušies 25 viesi. Grupā ir bibliotekāri no Latvijas novadiem, kuri aktīvi līdzdarbojušies „Grāmatu svētku” organizācijā. „Grāmatu svētki” ir Lauku bibliotēku atbalsta biedrības veidoti pasākumi akcijas “Atbalsts lauku bibliotēkām” ietvaros, piedāvājot novadu iedzīvotājiem klātienē tikties ar kultūras, mākslas, ekonomikas un politikas sfēru pārstāvjiem, piedalīties izklaidējošos un izglītojošos pasākumos, paplašināt zināšanas par Latvijas un Eiropas tautu kultūras vērtībām.
„Piedaloties „Grāmatu svētkos” dažādos Latvijas novados, varu bez starpniekiem pastāstīt par to, kāda ir Eiropas Parlamenta un mana darba loma un nozīme, kā arī uzklausīt priekus un bažas no novadu ļaudīm. Savu „paldies!” bibliotekāriem par ieguldīto darbu vēlējos pateikt, uzaicinot vismaz daļu aktīvāko no viņiem uz sava veida „Grāmatu svētkiem” Eiropas Parlamentā,” saka Inese Vaidere.
Ik gadus deputāte atbalsta virkni konkursu, iniciatīvu un pasākumu, kuru laureāti vai labus panākumus guvušie tiek aicināti iepazīties ar viņas un Parlamenta darbu klātienē.
Ineses Vaideres viesi apmeklēs Eiropas Parlamentu, tiksies ar deputāti, apskatīs viņas darba kabinetu, uzklausīs Eiropas Parlamenta Apmeklējumu un semināru nodaļas sagatavoto informāciju par Eiropas Savienības institūciju darbību, kā arī iepazīs Briseli.
„Eiropas Parlaments sniedz īpašu iespēju katram deputātam uzaicināt viesos noteiktu cilvēku skaitu, un es katru gadu šo iespēju izmantoju, aicinot uz Briseli tos, kuri ir ar savu darbu vai ieguldījumu guvuši labas sekmes vai līdzcilvēku augstu novērtējumu. Ceru, ka mani viesi no šīs tikšanās gūs tikpat lielu gandarījumu, kāds ir man, ik reizes sastopoties ar lieliskiem, spējīgiem un zinošiem cilvēkiem, kas ar savu darbu pierāda, ka Latvija var,” teica deputāte.

19.05.2010

Rīgā, 9.maijā. Šodien, svinot Eiropas idejas dzimšanas 60.gadadienu, Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere piedalījās Eiropas Savienības dārza svētku atklāšanas ceremonijā Vērmanes dārzā, kas pulcējuši vairākus simtus dažāda gadagājuma interesentus.

9. maijā visā Eiropas Savienībā svin Eiropas dienu. Šajā dienā 1950. gadā Francijas ārlietu ministrs aicināja Eiropas valstis apvienot savu ogļu un tērauda rūpniecību, lai Eiropā nodrošinātu mieru. Stabilitāte un izaugsme, vienotais tirgus un brīva pārvietošanās ir dažas no Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām.

Eiropas Savienības Dārza svētki veltīti Eiropas gadam cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, īpaši uzsverot savstarpējās palīdzības un solidaritātes, jaunu prasmju apgūšanas un mācīšanās nepieciešamību un nozīmi. Apmeklētāji varēja iepazīties ar Latvijai nozīmīgām un aktuālām tēmām - eiro ieviešana, atbalsts uzņēmējdarbībai, radošums un inovācijas. Eiropas Gada mājā svētku dalībniekiem uz brīdi bija iespēja iejusties cilvēka ar īpašām vajadzībām dzīvē - tehnisko palīglīdzekļu demonstrējumi, riteņkrēslu strītbols, pieredzes apmaiņa, konsultācijas, sarunas, pirmās palīdzības vingrinājumi biedrības „Sustento” un Latvijas Sarkanā Krusta vadībā. Eiropas Savienības māja savukārt deva iespēju tikties zināšanu, sarunu un mākslas istabu noskaņās.

09.05.2010

8.maijs (2010) Partijas Pilsoniskā savienība (PS) Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres un PS aizsardzības ministra Imanta Lieģa organizētā konference “Virzība uz demokrātisko Eiropu 2. Pasaules kara laikā - Latvijas Centrālā padome un kurelieši”, kas notika Kara muzejā, pavēra līdz šim mazāk zināmu lappusi Latvijas vēsturē un akcentēja mūsu valsts sapni par virzību uz demokrātisko Eiropu 2. Pasaules kara beigās.

Pasākuma ideja dzima martā, kad PS biedru sarakstē I.Vaidere pastāstīja par savu ideju rīkot konferenci par vēsturisko situāciju Latvijā 2. Pasaules kara laikā, lai lauztu nepatiesos mītus par tālaika politiskajiem procesiem mūsu valstī, savukārt I.Lieģis bija lolojis ideju sarīkot konferenci par ģenerāli Kureli un Latvijas Centrālo Padomi 1944.gadā, to saistot ar 8.maiju un centieniem saglabāt brīvu, demokrātisku un eiropisku valsti. Apvienojot abas šīs idejas, tapa konferences programma.

[slickr-flickr search=sets set=72157633312289362]

Konferenci ar ievadvārdiem atklāja EP deputāte I.Vaidere un aizsardzības ministrs I.Lieģis. Ar referātiem uzstājās Eiropas Komisijas pārstāvis un PS biedrs Dr.Pēteris Zilgalvis, igauņu vēsturnieks Tune Kelams, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārstāve Anita Vaivade, vēsturnieki Juris Ciganovs, Valdis Kuzmins, Ulids Neiburgs, Dr. Dzintars Ērglis, Dr. Kārlis Kangers, profesors Džefrijs Sveins (Lielbritānija). Diskusijas pēc katras sadaļas vadīja profesore Rasma Kārkliņa un Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš.

Konferencē ar uzrunu uzstājās arī PS valdes priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis. Klausītāju vidū bija daudzi PS biedri. Konferences gaitai sekoja politiķi, vēsturnieki, žurnālisti un citi interesenti.

Konferencē tika demonstrēti fragmenti no režisores Dzintras Gekas topošās filmas par pretošanos kustību Latvijā „Konstantīns”. Kā zināms, Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dēls Konstantīns Čakste vācu okupācijas laikā uzņēmās grūtu un atbildīgu uzdevumu - vadīt Latvijas Centrālo padomi.

Pēc šīs konferences ar EP deputātes I.Vaideres un EP Tautas partiju grupas atbalstu tiks izdots rakstu krājums, kurā būs apkopoti konferencē nolasītie ziņojumi.

Konference tapa sadarbībā ar Kara muzeju un Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecību Latvijā. Pateicoties EK pārstāvniecībai konference bija redzama arī tiešraidē internetā. Pēc neilga laika organizētājiem tiks nodots arī konferences videoieraksts.

Konferencei, kas norisinājās šodien, bija trīs galvenās tematiskās sadaļas. Pirmā – „Vēsturiskā patiesība un pēckara izlīgums” – akcentēja Šūmaņa deklarācijas nozīmi pēckara izlīgumam Eiropā un jauna konceptuāla skatījuma nepieciešamību uz Latviju 2. Pasaules karā. Kā zināms, tieši pirms 60 gadiem – 1950. gada 9. maijā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmanis nāca klajā ar paziņojumu, ko pazīstam kā Šūmaņa deklarāciju. Viņš runāja par vienotāku Eiropu un par iestādēm, kas šo sapni spētu īstenot. Diemžēl Latvija piecus gadu desmitus pēc kara beigām padomju okupācijas dēļ nevarēja atrasties šajā vienotajā Eiropā.

Otrā konferences tematiskā sadaļa – „Latvijas centrālā padome (LCP) – sapnis par demokrātisku un neatkarīgu valsti, LCP memorands. Šis dokuments ir unikāla kultūras un vēstures liecība, tā oriģināls glabājas Kara muzejā, un šā gada martā LCP memorands iekļauts UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā. Šis dokuments, ko 1944.gada augustā parakstīja 190 politiskie, kultūras, izglītības, zinātnes, militārie darbinieki un uzņēmēji, skaidri apliecina centienus Latvijas valsts neatkarībai meklēt „trešo ceļu”, kas būtu brīvs gan no vācu, gan padomju okupācijas.

Trešā tematiskā sadaļa – „Starp divām varām dzimtenes aizstāvībai: pretošanās kustības militārās izpausmes” deva dziļāku ieskatu ģenerāļa Kureļas grupas un leitnanta Rubeņa bataljona darbības militārajos aspektos.

04.05.2010

Saldū 30.aprīlī Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere pasniedza atzinības rakstus un ielūgumus viesoties Eiropas Parlamentā Briselē aktīvākajiem „Pilsoniskās Savienības” (PS) labdarības akcijas „Palīdzēsim viens otram” dalībniekiem.

Jau 2009. gada decembrī Kurzemē, kur darbojas sešas PS nodaļas, PS uzsāka labdarības akciju „Palīdzēsim viens otram”, kuras ietvaros tika sniegta palīdzība pensijas vecuma iedzīvotājiem Kurzemes novados. Divu mēnešu garumā - no 2009.gada 14.decembra līdz 2010.gada 14.februārim - iedzīvotājiem tika sniegta gan praktiska, gan finansiāla palīdzība. Akcijā galvenokārt tika iesaistīti jaunieši.Aktīvākie no tiem, kas izcēlās ar vispamanāmāko sniegumu, 30, aprīlī, svinīgā pasākumā Saldus 2. vidusskolā saņēma ielūgumus no Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres Eiropas Parlamenta apmeklējumam Briselē. Labdarības akcijas ietvaros pensionāriem, trūcīgiem ļaudīm un cilvēkiem ar invaliditāti ir tīrīts sniegs un kaisītas ietves, gatavotas Ziemassvētku paciņas, dāvāti egļu zari un īpaši kalendāri, kā arī paveikts daudz kas cits . „Pagājušais gads nav bijis viegls, īpaši sirmgalvjiem. Dažs lēmums vai rīcība ir kādam pamatos satricinājis ticību valstij un labajam, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai jaunieši parādītu, ka labas apņemšanās un vienkāršs laipnības žests reizēm var gāzt kalnus,” vērtējot labdarības akcijas rezultātus sacīja I.Vaidere. „Nav nozīmes liels darbs vai mazs, ir nozīme pozitīvai attieksmei un smaidam, kas pavada ikvienu labu darbu.” Kopumā 19 jaunieši saņēma atzinības rakstus un ceļazīmes, kā arī sirsnīgus pateicības vārdus no deputātes, kura pauda gandarījumu par sekmīgo akcijas norisi un cerību, ka šāda akcija ne tikai Kurzemē, bet arī citviet Latvijā kļūs par tradīciju.

04.05.2010

Rīga, 30.aprīlis. Šodien Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere viesojās Latvijas Zinātņu akadēmijas Mazajā zālē notiekošajā konkursa „Brīvība – augstākā vērtība” noslēgumam veltītajā konferencē, lai sveiktu konkursa dalībniekus, kā arī pasniegtu atzinības rakstus un ielūgumus apmeklēt Eiropas Parlamentu Briselē skolotājiem, kas ir snieguši lielu ieguldījumu šī konkursa un konferences organizēšanā.
Radošo darbu konkursu “Brīvība - augstākā vērtība” visa šā mācību gada laikā organizēja Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar biedrību “4.maija Deklarācijas klubs”, kas pārstāv par neatkarību balsojušos Augstākās padomes deputātus, un biedrību “Virtuālā enciklopēdija”. Konkurss norisinājās divās kārtās, tajā iesaistījās vairāk nekā 30 skolu ar 150 skolēnu līdzdalību. Šodien konkursa „Brīvība – augstākā vērtība” noslēguma konferencē piedalījās skolēni un viņu pedagogi, kas prezentēja savus sagatavotos referātus par Latvijas vēstures jautājumiem, kas tapuši konkursa gaitā.
Uzrunājot klātesošos, I.Vaidere sacīja: „Šīs dienas ir satraucošas un iedvesmojošas. Atminoties to laiku, kad bijām uz savas, brīvas un neatkarīgas Latvijas sliekšņa, bijām baiļu un nedrošības sajūtas pārņemti, bet reizē arī spēka un entuziasma pilni.”
I.Vaidere uzsvēra, ka pirms teju 20 gadiem izcīnītā brīvība un neatkarība ir neatsverams ieguvums, norādot, ka mums ir jālepojas, ka esam latvieši, un jāciena sava valoda un kultūra, jo, zaudējot to, mēs vairs nekad to neatjaunosim, tā ir patiesā brīvības vērtība. Izsakot atzinību par lielo ieguldījumu konkursa un konferences organizēšanā, I.Vaidere arī pasniedza atzinības rakstus Spīdolas ģimnāzijas sociālo zinību skolotājai Litai Vēverei, Balvu Valsts ģimnāzijas vēstures skolotājai Irēnai Saicānei un Āgenskalna ģimnāzijas vēstures skolotājam Mārim Zvaigznem, aicinot apmeklēt Eiropas Parlamentu Briselē.

30.04.2010

Brisele, 29. aprīlis. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes studenti Briselē tikās ar Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas deputāti Inesi Vaideri, lai iepazītos ar Eiropas Parlamenta deputāta darbu un apspriestu I. Vaideres un EP kopīgo praksi komunikācijā ar sabiedrību.

I. Vaidere, analizējot darba specifiku Eiropas Parlamentā, vienlaikus darīja zināmu, ka EP turpina aktīvu darbu saziņas uzlabošanā un sabiedrības intereses veicināšanā par ES. Līdz ar jauno parlamenta sasaukumu ir veikti būtiski uzlabojumi informācijas nodošānā sabiedrībai, ieviesta EP komiteju un apakškomiteju sēžu tiešā pārraide EP mājaslapā, kur ir pieejami arī darba dokumenti un pieņemtie ziņojumi, rezolūcijas un deputātu paveiktie darbi. Lai attīstītu saziņu ar sabiedrību, īpaši jauniešiem, EP ir izveidojis profilu populārajā interneta portālā Facebook, kur ikvienam ir iespēja uzdot sevi interesējošus jautājumus un iesaistīties diskusijās ar EP pārstāvjiem.

Attiecībā uz savu personīgo praksi, I. Vaidere uzsvēra, ka cenšas aktīvi un regulāri sniegt informāciju par būtiskākajām jautājumiem. Visas jaunākās ziņas ir pieejamas www.inesevaidere.lv, kā arī Pilsoniskās Savienības mājaslapā. Vienlaikus deputāte ar nožēlu atzīmēja, ka Latvijas preses interese par ES politiku joprojām ir vāja, kas apgrūtina sabiedrības informēšanu, tostarp, par jaunākajām iespējām un pabalstiem, ko ir pieņēmis EP.

Divu stundu garo debašu laikā studenti uzdeva jautājumus ne tikai par deputātes darbu, bet arī par to, vai Latvijas ievēlētie pārstāvji Briselē darbojas kā viena spēcīga komanda. I. Vaidere atzīmēja, ka visumā sadarbība gan ar kolēģiem Eiropas Parlamentā ir veiksmīga. Lai arī Latvijas deputāti darbojas atšķirīgās parlamenta komitejās, tie apvienojas Latvijai būtiskajos jautājumos.

Studentu grupas vadītāja, Latvijas Universitātes politikas zinātnes asociētā profesore Daina Bāra pastāstīja, ka došanās uz Briseli, lai klātienē iepazītos ar ES institūciju darbību ir bijusi pašu studentu iniciatīva. Svarīgi bija uzklausīt EP deputāti I. Vaideri un komunikāciju speciālistus, lai iepazītos ar jaunākajām idejām un uzzinātu par sabiedrisko attiecību procesiem politikā.

Daina Bāra uzsvēra, ka Briselē iegūta jauna un vērtīga pieredze, jo studenti apgūst ES vēsturi, kā arī ES publisko komunikāciju, teoriju un praksi.

Eiropas Parlamenta deputāte LU profesore Inese Vaidere un Latvijas Universitātes politikas zinātnes nodaļas studenti aktīvi sadarbojas jau vairākus gadus. Tiek rīkotas tikšanās un informatīvas diskusijas par jaunākajām tendencēm un niansēm gan par Eiropas Parlamenta ārpolitiku, gan Latvijas iespējām Eiropas dalībvalstu vidū.

22.04.2010

Strasbūra, 22.aprīlis. Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas deputāte Inese Vaidere (Pilsoniskā Savienība, ETP grupa) tikās ar Eiropas Komisijas (EK) viceprezidenti Viviānu Redingu, lai pārrunātu ES valodu politiku un gadījumu, kad Igaunijas un Latvijas žurnālistiem EK informācija tika izplatīta krievu valodā, kas nav nedz Latvijas, nedz ES oficiālā valoda. Tikšanās laikā Viviāna Redinga apstiprināja, ka tas ir bijis nepatīkams pārpratums un atkārtoti atvainojās par radušos situāciju.
Jau ziņots, ka laikraksts Latvijas Avīze atklāja, ka Latvijai un Igaunijai vairāki EK un “Eurobarometer” pētījumi tikuši tulkoti ne tikai latviešu un igauņu, bet arī krievu valodā. Turklāt informācija krievu valodā tikusi publicēta līdzās Igaunijas un Latvijas karogiem un Eiropas Savienības simbolikai.
Pētījumu saraksts liecina, ka ne uz vienu citu ES dalībvalsti nav attiecināti šādi izņēmumi - līdzīgi fakti un pētījumi nav publicēti ne turku, arābu, albāņu, romu, līvu, nedz arī Eiropas reģionālajās valodās - basku, galīsiešu vai kataloņu.
Tikšanās laikā Inese Vaidere uzsvēra valodas politikas nozīmi, atgādinot, ka krievvalodīgā minoritāte Latvijā tika mākslīgi iepludināta Padomju rusifikācijas politikas ietvaros. 1935.gadā Latvijā bija nepilni 80% latviešu un mazāk nekā 9% krievu. Savukārt tūlīt pēc 2. Pasaules kara – 1959.gadā krievu Latvijā bija jau 27%. Krievu tautības iedzīvotāju Latvijā joprojām ir 27%, tādēļ melīgi ir arī apgalvojumi, ka to ir tuvu 40%.
Tikšanās laikā I. Vaidere arī norādīja, ka ES valstīs dzīvo daudz lielāks skaits turku, marokāņu, arābu un albāņu, bet krievi ir tikai 7.lielākā minoritāte, tādēļ nav pamata ES materiālus sākt tulkot tieši krieviski.
Viviāna Redinga savukārt uzsvēra, ka krievu valodas lietošana nav un nebūs Eiropas Komisijas un ES politika. Tulkojumi krievu valodā ir bijusi kļūda, kas radusies par tulkošanu atbildīgā uzņēmuma dēļ.
Komisāre un I. Vaidere bijušas vienisprātis, ka sabiedrības integrācijai Latvijā ir jānotiek, nevis publicējot materiālus divās valodās, bet gan tikai un vienīgi latviešu valodā.
Inese Vaidere ir gandarīta, ka Eiropas Komisija ir novērsusi radušos kļūdu, kā arī apliecinājusi izpratni gan par vēsturi, gan šodienas sabiedriskajiem un politiskajiem procesiem Latvijā, kuru rezultātā pastiprinās necieņas izrādīšana pret latviešu valodu un centieni to izspiest no ikdienas saziņas.

21.04.2010

Strasbūra, 21.aprīlis. Eiropas Parlamentā deputāti kopā ar Augsto pāstāvi ES ārlietās Ketrinu Eštoni apsprieduši krīzes situāciju Kirgizstānas Republikā.
Jau pagājušajā nedēļā Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas deputāte Inese Vaidere (Pilsoniskā savienība, ETP grupa) aicināja parlamentā bez kavēšanās izskatīt jautājumus par notikumu attīstību Kirgizstānas Republikā, kā arī sasaukt ārkārtas sanāksmes. Šonedēļ apspriešana arī sākās.
Inese Vaidere Ārlietu komitejas vadībai uzsvēra, ka Kirgizstānas situācija rada bažas par nopietniem pārkāpumiem cilvēktiesību jomā, palielinās arī turpmāko sadursmju riski, kas savukārt var ietekmēt ne tikai valsts iedzīvotāju labklājību, bet arī stabilitāti reģionā kopumā. Lielas bažas rada ieroču daudzums, kas nemieru laikā nonācis dažādu grupējumu rokās. Iedzīvotāji ir neziņā, pie kā īsti vērsties dažādu ārkārtas gadījumu sakarā, kura uzskatāma par īsto varu valstī.
Eiropas Parlamenta debašu laikā Inese Vaidere norādīja arī, ka Eiropas Savienībai ir jāpieņem izšķiroša stratēģija un taktika, skaidra pozīcija par situāciju un tās attīstību Kirgizstānā. ES jādarbojas kopā ar ANO, EDSO, un ASV, lai aizstāvētu Kirgizstānas iedzīvotājus, kā arī nodrošinātu šajā valstī dzīvojošo ES pilsoņu drošību un nosargātu viņu īpašumus. Pagaidu valdība situāciju kontrolēt nav spējīga, bet par prezidenta Bakijeva atkāpšanos ziņas ir pretrunīgas.
Inese Vaidere uzskata, ka ES jāveic arī neatkarīga izmeklēšana, lai noskaidrotu patiesos nemieru iekšējos un ārējos cēloņus. Politiķe ir pārliecināta, ka šajā gadījumā bezdarbība no ES var veicināt bīstamu notikumu attīstību, kas var apdraudēt arī Eiropas Savienības ekonomiskās un politiskās intereses Centrālāzijas reģionā.
Ineses Vaideres sniegto situācijas analīzi un priekšlikumus atbalstīja Ketrina Eštone, kura plenārsēdes laikā arī norādīja, ka patlaban ir ļoti daudz neskaidrību un spekulāciju par notiekošo Kirgizstānā.

07.04.2010

Godātais Kampara kungs!

Ņemot vērā, ka no šī gada vasaras Latvijā analogā TV izbeigs darbību, SIA Lattelecom kļūs par galveno TV pakalpojumu piedāvātāju Latvijā.

Jaunajā interaktīvās TV „pamatpakā”, kas no šī gada tiek piedāvāta SIA Lattelecom abonentiem, iekļauti četri Krievijas TV ziņu kanāli (RTR Planeta, NTV Mir, Ren Tv Baltija, TV Centr International) un tikai viens Eiropas Savienības (ES) ziņu kanāls (Euronews), turklāt pagaidām nezinu, kādā valodā Euronews tiks pārraidīts.

ES valstu (Lielbritānijas, Vācijas, Francijas) ziņu kanālu skatīšanos SIA Lattelecom piedāvā par papildus samaksu (1,90 Ls mēnesī).

Tā kā 51% SIA Lattelecom kapitāldaļu pieder Latvijas valstij, vēlos noskaidrot sekojošo:

1. Kādēļ tika pieņemts lēmums bez papildus samaksas pārraidīt četrus Krievijas ziņu kanālus, bet par ES valstu ziņu kanāliem, izņemot Euronews, prasīt papildus samaksu? Kā Latvijā, kas ir ES dalībvalsts, šāda politika ir attaisnojama?

2. Vai, sastādot Latvijas iedzīvotājiem piedāvātās TV pamatpakas saturu, SIA LATTELECOM papildus komerciālajiem aspektiem izvērtējis arī citus aspektus, ne tikai iedzīvotāju nacionālo sastāvu un vēlmi skatīties etniskās dzimtenes TV kanālus? Kā tas ietekmēs Latvijas sabiedrības konsolidāciju un integrāciju?

3. Vai SIA LATTELECOM piedāvātā TV pakete ilgtermiņā neradīs draudus Latvijas drošībai un stabilitātei, norobežojot Latviju no ES informācijas telpas un neproporcionāli lielā apjomā piedāvājot Krievijas TV kanālu informācijas saturu?

Cieņā –

Prof. Inese Vaidere,
Eiropas Parlamenta deputāte

06.04.2010

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere brīvdienās apmeklēja Kureliešu kaujas vietas Kurzemē, Zlēku tuvumā. Lielu interesei izraisīja tā sauktais Rubeņu bunkurs. Šādos bunkuros 1944. Gada nogalē mitinājās labi bruņoti vīri, karojot par brīvu Latviju – gan pret nacistiem, gan Padomju armiju. Par skarbajiem notikumiem, kas risinājās Kurzemes mežos, saistošu un maz zināmu informāciju sniedz Rubeņu fonda vadītājs Andrejs Ķeizars.

[slickr-flickr search=sets set=72157633312217340]

„Šī vēstures lappuse ir vēl visai maz izpētīta, tāpēc vislielākā atzinība Rubeņu fondam par lielo ieguldīto darbu bunkura atjaunošanā un tā laika informācijas vākšanā,” sacīja Vaideres kundze.

31.03.2010

Rīga, 29. marts. Eiropas Savienības mājā Rīgā norisinājās diskusijas par Krievijas un Latvijas vēstures problemātiku un cilvēktiesību stāvokli Krievijā, kurās piedalījās Saharova balvu ieguvušās organizācijas Memorial eksperti, Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas un Cilvēktiesību apakškomitejas deputāte Inese Vaidere (PS/ETP) un citi vēstures un politikas eksperti un žurnālisti

Ik gadu Eiropas Parlaments piešķir Saharova balvu par domas brīvību personām un organizācijām, kas, tāpat kā Nobela Miera prēmijas ieguvējs Andrejs Saharovs, izrādījuši lielu drosmi cīņā par cilvēktiesību ievērošanu. Krievijas cilvēktiesību aizstāvības organizāciju Memorial Saharova balvai kopīgi izvirzīja Eiropas Parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Jacek Saryusz-Wolski, Latvijas eiroparlamentārieši Inese Vaidere, Sandra Kalniete, Arturs Krišjānis Kariņš un vēl 56 Eiropas Parlamenta deputāti.

Uzrunājot diskusijas dalībniekus, I. Vaidere pauda prieku un lepnumu par to, ka Saharova balva 2009. gadā tikusi piešķirta tieši Memorial, kas jau vairākus gadu desmitus izrādījuši apbrīnojamu izturību un drosmi, cīnoties par cilvēktiesību ievērošanu un aizsardzību ne vien Krievijā, bet arī citviet bijušajās Padomju Savienības valstīs. Šī ir cīņa, kurā dzīvību ir zaudējuši daudzi cilvēktiesību aizstāvji Krievijā. I. Vaidere uzsvēra, ka Krievijā joprojām nav izmeklēta neviena no 115 Eiropas Cilvēktiesību tiesā pret to izskatītajām lietām par cilvēku pazušanu, nogalināšanu un spīdzināšanām. Satraucošs ir fakts, ka šādu noziegumu skaits Krievijā joprojām nav mazinājies, netiek īstenoti nepieciešamie pasākumi, lai vainīgos sauktu pie atbildības likumā paredzētajā kārtībā, un pat netiek sodīti Eiropas Cilvēktiesību tiesā par vainīgām atzītās personas.

I. Vaidere atgādināja Memorial pārstāvja Sergeja Kovaļeva teiktos vārdus: „[Krievijā] netiek ievērota valsts konstitūcija, nav varas pārdales, nepastāv brīvas vēlēšanas, un tiek cenzēti masu mēdiji.” Memorial vadītājs Oļegs Orlovs savukārt situāciju Krievijā raksturo sekojošiem vārdiem: „Apdraudējumam no valdības puses ir dažādas izpausmes. Tā, piemēram, tiek veiktas nebeidzamas pārbaudes [...] Vēl bīstamākas ir pret mums vērstās nelegālās darbības un pielietotā vardarbība. Pa telefonu tiek draudēts cilvēktiesību aizstāvju ģimenes locekļiem un dedzināti cilvēktiesību organizāciju biroji.”

I.Vaidere uzsvēra, ka Eiropas Parlaments aktīvi strādā, lai novērstu nelabvēlīgo situāciju Krievijā, par piemēru minot pārrunas par cilvēktiesību jautājumiem, kas starp ES un Krieviju norisinās reizi sešos mēnešos. Diemžēl, tās ne vienmēr nes cerētos panākumus. I. Vaidere atzina, ka ir vēl daudz darāmā, lai sasniegtu ievērojamus panākumus, tādēļ ES jāturpina aktīvi iestāties par cilvēktiesību ievērošanu Krievijā kā vienu no kopējās sadarbības pamatnosacījumiem.

27.03.2010

Brisele, 25 marts. Eiropas Parlamentā šodien nodibināta bijušo vides ministru asociācija. Tajā darbosies arī Eiropas Parlamenta deputāti, kuri savulaik ieņēmuši šo amatu, tajā skaitā Latvijas eiroparlamentāriete Inese Vaidere. Viņa uzsver, ka Kopenhāgenas klimata konference nav sniegusi atbildi uz daudzām vides problēmām. Pēc šī pasākuma Eiropā iestājusies skaista un sniegota ziema, taču to nevar uzskatīt par Kopenhāgenas sanāksmes panākumu. Bijušie vides ministri ir pārliecināti, ka nepieciešama vēl aktīvāka Eiropas Parlamenta rīcība, lai īstenotu dabas aizsardzības mērķus ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē.

Organizācija apvieno bijušos vides ministrus un starptautisku organizāciju līderus, kas izvirzījuši kopīgu mērķi - veicināt efektīvāku ekonomikas un vides politiku pasaulē. Asociācijā darbosies arī vairāku Francijas pilsētu mēri un senatori, Eiropas Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē (Michel Barnier), vides aizsardzības organizāciju pārstāvji un bijušie vides ministri no Somijas, Vācijas, Lielbritānijas, Portugāles, Vjetnamas, Nigērijas, Mongolijas, Marokas un ASV.

Inese Vaidere norāda, ka asociācijas biedru mērķis ir apvienot savu dažādo profesionālo darba pieredzi, zināšanas un enerģiju, lai kopīgi stiprinātu patiesi ilgspējīgu ekonomisko attīstību, izvirzītu steidzamākos un būtiskākos uzdevumus cīņā ar klimata izmaiņām, kā arī sekmētu Eiropas lauksaimniecības attīstību.

„Šādas asociācijas izveidošana ir ļoti veiksmīgs un svarīgs solis. Tā sniegs iespēju apvienot plašu profesionālo pieredzi un kontaktus gan ar dažādu valstu valdībām, gan nevalstisko organizāciju līmenī. Viens no mērķiem būs arī mazināt ekonomiskās krīzes pastiprināto sociālo nevienlīdzību un, īpaši svarīgi, uz godīguma un vienlīdzības principiem balstītas lauksaimniecības politikas ieviešanu Eiropas un pasaules līmenī,” atzīst Inese Vaidere.

10.03.2010

Briselē, 10. martā Eiropas Komisija (EK) nožēlo savu kļūdu un atvainojas par krievu valodas lietošanu „Eirobarometra” preses materiālā. EK atzīst, ka tā nav Komisijas politika – lietot krievu valodu oficiālās preses publikācijās, un krievu valoda nav Eiropas Savienības (ES) oficiālā valoda.
Šodien EK jau ir izņēmusi no savas mājas lapas tās faktu lapas, kurās informācija ar Latvijas un Igaunijas valstu ģerboņiem bija ievietota a arī krievu valodā.
Savukārt Inese Vaidere jautājumā par valodu lietojumu šodien, 10. martā, vēlreiz rakstiski ir vērsusies Eiropas Komisijā.
Kā zināms, vakar, 9. martā, Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komitejas deputāte Inese Vaidere („Pilsoniskā savienība”) iesniedza rakstisku jautājumu par krievu valodas lietošanu preses materiālos EK viceprezidentei Vivianai Redingai.
Preses materiāli, kas Baltijas valstu žurnālistiem tika izplatīti pirms preses konferences par dzimumu līdztiesību, tāpat kā EK mājas lapās pieejamie „Eirobarometra” pētījumu dati par darba samaksas atšķirībām bija sagatavoti ne tikai latviešu un igauņu, bet arī krievu valodā. Jāpiebilst, ka izņēmumu nebija nevienai citai valodai, neraugoties uz to, ka ES valstīs bieži ir sastopamas turku, arābu, romu, basku, kataloniešu un vēl citas valodas.
Deputāte ar jautājumu par politiski nekorekto valodu lietojumu ES izplatītajos materiālos presei šodien vēlreiz ir griezusies EK, jo uzskata, ka tādi gadījumi var atkārtoties, ja šim jautājumam netiks pievērsta pietiekama uzmanība.

„Vai šī ir jauna Komisijas iniciatīva, kas nav saskaņota ne ar Latvijas valdību, ne Latvijas sabiedrību? Vai Komisija arī turpmāk vēlas īstenot politiku, kas ir pretrunā ar Latvijas tautas interesēm sabiedrības integrēšanas jomā?”, iesniegumā EK raksta Inese Vaidere.

09.03.2010

9. martā, Strasbūrā, reaģējot uz Latvijas Avīzē un Latvijas Radio publicēto informāciju, ka Eiropas Komisija pirms preses konferences par dzimumu līdztiesību Baltijas valstu žurnālistiem izplatījusi informāciju arī krievu valodā, EP Ārlietu komitejas deputāte Inese Vaidere (Pilsoniskā savienība) sagatavojusi rakstisku jautājumu Eiropas Komisijas viceprezidentei Vivanai Redingai par to, kāpēc Baltijas valstu žurnālistiem informācijas materiāli tiek izplatīti krievu valodā, kas turklāt nav Eiropas Savienības oficiālā valoda.

Šodien Latvijas Avīze vēsta, ka Latvijai un Igaunijai “Eurobarometer” pētījuma dati par dzimumu līdztiesību bija iztulkoti ne tikai latviešu un igauņu, bet arī krievu valodā. Turklāt šī krievu valodas informācija nopublicēta uz lapām, kurās redzami Igaunijas, Latvijas karogi un Eiropas Savienības simbolika. Atklāts, ka arī Eiropas Savienībās oficiālā pētījumu centra “Eurobarometer” interneta mājas lapā, kur publicēti pētījumi, arī nesenais nabadzības un sociālās atstumtības ziņojums tieši Latvijai un Igaunijai tulkots divās valodās - latviešu un krievu un igauņu un krievu.

Latvijas Avīze atklājusi, ka pētījumu saraksts arī liecina, ka nevienai citai valstij nav izdarīts izņēmums un šie fakti nav publicēti, piemēram, Eiropas Savienības valstīs tik daudz sastopamajā turku, arābu, romu, lībiešu vai Spānijas reģionu - basku, galīsiešu un kataloņu valodās.

Inese Vaidere uzskata, ka šāda situācija nav pieņemama, jo krievu valoda nav Eiropas Savienības oficiālā valoda. “Ja jau Eiropas Komisija vēlas pēc iespējas vairāk izplatīt informāciju dažādās valodās, tad kāpēc nav pieejami tulkojumi, piemēram, līvu valodā? Kāpēc Vācijas un Francijas žurnālistiem informācija netiek izplatīta krievu un turku valodās, jo šajās valstīs ir lielas šo valodu lietotāju kopienas?” jautā I. Vaidere.

EP deputāte I.Vaidere iecerējusi tikties ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, lai skaidrotu šo situāciju, un rastu atbildi uz jautājumu, vai tā ir jauna Eiropas Komisijas iniciatīva, kas nav saskaņota ne ar Latvijas valdību un sabiedrību, un cik daudz līdzekļu tiek izlietoti šādam nolūkam. “Negribas ticēt, ka komisāre Redinga vēlas kavēt integrācijas procesus Latvijas un Igaunijas sabiedrībās, kā arī nav informēta par piecdesmit padomju okupācijas gados notikušo rusifikāciju un tās joprojām nepārvarētajām sekām.”

I. Vaidere saka paldies Latvijas Radio žurnālistei Inai Strazdiņai, kura atklājusi šos pārkāpumus. “Tas tikai vēlreiz apliecina, ka Briselē ir nepieciešami Latvijas žurnālisti, kas neatkarīgi seko līdzi ES politikas procesiem”, norāda I. Vaidere.

08.03.2010

8. martā Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas deputāte Inese Vaidere ir nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Valdim Zatleram, aicinot viņu neizsludināt Saeimā pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā.
Jau ziņots, ka Saeima šonedēļ pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz iespēju piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas ārvalstniekiem, kuri Latvijā investējuši finanšu līdzekļus.
Termiņuzturēšanās atļauju Latvijā varēs pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.
Saskaņā ar likuma grozījumiem, šo atļauju varēs piešķirt personām, kuras ieguldījušas kapitālsabiedrības pamatkapitālā ne mazāk kā 25 000 latu, nodarbina uz pilnu slodzi vismaz piecus darbiniekus, no kuriem ne mazāk kā puse ir Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi, Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, un kuras valsts vai pašvaldības budžetā saimnieciskā gada laikā nodokļos samaksā ne mazāk kā 10 000 latu.
Tāpat termiņuzturēšanās atļauju varēs piešķirt personām, kas Latvijā ir iegādājušās vienu vai vairāk nekustamos īpašumus Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai citās Latvijas Republikas pilsētās, kuru kopējā darījuma summa nav mazāka par 100 000 latu. Termiņuzturēšanās atļauju varēs saņemt privātpersonas, kam ir viens vai vairāki nekustamie īpašumi ārpus Rīgas, Rīgas plānošanas reģiona vai kādā no republikas pilsētām, kuru kopējā darījuma summa ir vismaz 50 000 latu, un ja uzturēšanās atļaujas prasītājam nav un nekad nav bijuši nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādi.
Inese Vaidere uzsver – grozījumi likumā būtībā ir atsevišķu grupējumu – ekonomisku un politisku - biznesa projekts, kam ar Latvijas interesēm nav nekā kopēja.
„Pavisam absurds ir priekšlikums par to, ka jebkurš ārzemnieks, nopērkot vidēji lētu nekustamo īpašumu, dzīvokli, ar lielu varbūtību kļūs par Latvijas un ES pastāvīgo iedzīvotāju. Vai tiešām tas ir tas, kas Latvijas valstij šobrīd vajadzīgs?” vaicā Inese Vaidere.
Deputāte arī norāda, ka Saeimas atbalstītajos likuma grozījumos nav skaidri minēts, kas notiek, ja likumā noteiktās prasības netiek ievērotas. Pastāv ierosinājums termiņuzturēšanās atļauju anulēt, ja investors pēdējā gada laikā neveic aktīvu saimniecisku darbību un nedod ekonomisku labumu Latvijas Republikai. Taču tas nozīmētu, ka vismaz vēl gadu pēc valsts prasību neievērošanas ārzemnieks varētu likumīgi atrasties Latvijas un ES teritorijā. Un kas notiks tad, ja iegādāto dzīvokli „investors” pēc neilga laika atkal pārdos citam tādam pašam „investoram”?
Nav garantijas, ka bankrota gadījumā ārzemnieks no Latvijas aizbrauks. Tam par iemeslu būs iespējams minēt pietiekami daudz humānu apsvērumu, piemēram, cilvēktiesības, ģimenes apstākļu u.c. Rezultātā, ne tikai “investors”, bet arī viņa algotie viesstrādnieki, visticamāk, paliks valstī.
Deputāte savā aicinājumā valsts prezidentam arī norāda uz daudzajām praktiskajām un finansiālajām grūtībām, ko Latvijas valstij nesīs šādu likuma izmaiņu ieviešana praksē – nodokļu iekasēšanas un kontroles izmaksas vien var pārsniegt visu „ieguvumu” no nodokļiem.
Inese Vaidere atzīmē, ka grozījumu pieņemšanas procesā, acīmredzot, netiek ņemts vērā ne publiski paustais Satversmes Aizsardzības biroja viedoklis, ka ”šādi grozījumi rada papildus riska elementus”, nedz arī LIAA uzskats, ka ”investori, kas var pierādīt savu krietnumu un normālu biznesa praksi, jau tagad nesaskaras ar lielām problēmām Eiropas Savienībā saņemt uzturēšanās atļauju”. Deputāte min, ka Latvijā Imigrācijas likuma grozījumiem nevajadzētu tikt pieņemtiem bez valsts līmenī apstiprinātas migrācijas politikas koncepcijas. Tai, pirmkārt, jābūt vērstai uz pamatnācijas aizsardzību, kura Latvijā ir tikai 59%, turklāt daudzi Latvijas pilsoņi finansiālu iemeslu dēļ aizbrauc no valsts. Ir skaidrs, kādas sekas šādos apstākļos nestu minētā likumprojekta ieviešana.
„Iespējams, ka grozījumu pamatā ir tādu valstu kā ASV un Lielbritānijas pieredze, taču tā nav samērojama ar mazu nacionālu valstu realitāti. Pat tādas valstis kā Lielbritānija un Vācija šobrīd ir atzinušas lielās grūtības, ko tām radījusi iepriekš nepārdomātā imigrācijas politika. Pasaulē ir daudz valstu, un dažas no tām ir mūsu tiešie kaimiņi, kur dzīves līmenis ir daudz zemāks kā Latvijā un kuru iedzīvotāji būtu gatavi uz visu, lai tikai nokļūtu Eiropas Savienībā.
Ja likumprojekts tiks ieviests, nekontrolējamos migrācijas procesus vairs nebūs iespējams apturēt. Tā nestais ekonomiskais ieguvums visticamāk nebūs nekāds, bet politiskās sekas un apdraudējums nacionālas Latvijas valsts pastāvēšanai var būt nepārredzami.”

06.03.2010

Jau ilgāku laiku notiek LPP/LC, SC un Tautas partijas idejas par uzturēšanās atļauju piešķiršanu ārzemniekiem, kuri Latvijā investētu finanšu līdzekļus, apspriešana Saeimā. Tagad līdz trešajam (galīgajam) lasījumam 4.martā Saeimā ir nonācis likumprojekts par grozījumiem Imigrācijas likumā. Tajā ar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas atbalstu ir iekļauts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ierosinājums, ka no š.g. 1.jūlija ārzemniekam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja viņš:

- „ir ieguldījis kapitālsabiedrības pamatkapitālā ne mazāk kā 25 000 latu, nodarbina uz normālu darba laiku ne mazāk kā piecus darbiniekus, no kuriem ne mazāk kā puse ir Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi, Savienības pilsoņi, ārzemnieki, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, un valsts vai pašvaldības budžetā saimnieciskā gada laikā kā nodokļus samaksā ne mazāk kā 10 000 latu;

- Latvijas Republikā ir iegādājies un viņam pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, kuru kopējā kadastrālā vērtība ir ne mazāka par 100 000 latu, viens vai vairāki nekustamie īpašumi ārpus Rīgas, Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām, kuru kopējā kadastrālā vērtība ir ne mazāka par 50 000 latu, kā arī tad, ja viņam nav un nekad nav bijuši nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādi;

- ir veicis finanšu investīcijas Latvijas Republikas kredītiestādē ne mazāk kā 200 000 latu apmērā kredītiestādes subordinētā kapitāla (subordinētā aizdevuma vai subordinēto obligāciju) veidā, ja šī darījuma termiņš nav mazāks par pieciem gadiem un saskaņā ar noguldījuma noteikumiem to nav tiesību izbeigt pirms noguldījuma atmaksas termiņa.”

Tā vien liekas, ka likumprojekta ideja tapusi, kā mēdz teikt, netālajās ārzemēs, un atradusi dzirdīgas ausis gan tām iztapīgu politiķu, gan grūtībās nonākušo nekustamā īpašuma tirgotāju personā. Ko tad īsti nozīmētu šāda likumprojekta pieņemšana un vai pienācīgi izvērtēti visi riski?

Ja Saeima atbalstīs ierosinājumu par termiņuzturēšanās atļaujām ārzemniekiem “par maksu”, tad tas nozīmēs, ka Latvijā varēs pastāvīgi uzturēties trešo valstu, visticamāk, Krievijas, pilsoņi ar neskaidras izcelsmes un grūti kontrolējamiem finanšu līdzekļiem. Nebūs iespēju arī pārliecināties, vai “investors” tiešām uzturas Latvijā - tā kā esam t.s. Šengenas līguma valsts, mūsu iedzīvotāji un tie, kam ir uzturēšanās atļaujas, var brīvi ceļot praktiski visā Eiropas Savienības teritorijā. Un tas mūsu austrumu kaimiņam būs milzīgs ieguvums.

Iespējams, ka valsts budžets saņems papildus naudu nodokļos, tomēr milzīgi pieaugs attiecīgo nodokļu iekasēšanas un kontroles izmaksas, kas ieguvumu var pārvērst zaudējumos. Turklāt ārzemniekiem (protams, vispirms no austrumu puses valstīm, jo ES valstu pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem uzturēšanās atļaujas nav vajadzīgas) būs iespēja izveidot uzņēmumus ar minimālu darbavietu skaitu Latvijas pilsoņiem vai iedzīvotājiem. Lai arī Latvija šobrīd viesstrādniekiem nav aktuāla, pasaulē ir daudz valstu, kur dzīves līmenis ir daudz zemāks nekā pie mums un kuru iedzīvotāji būtu gatavi uz visu, lai tikai nokļūtu Eiropas Savienībā.

Nav arī garantijas, ka bankrota gadījumā ārzemnieks no Latvijas aizbrauks. Būs pietiekami daudz humānu apsvērumu, cilvēktiesību, ģimenes apstākļu u.c. iemeslu, kuru dēļ ne tikai “investors”, bet arī viņa algotie viesstrādnieki, visticamāk, paliks valstī. Nav īsti skaidrs, kas notiek, ja likumā noteiktās prasības netiek ievērotas. Tiek ierosināts termiņuzturēšanās atļauju anulēt, ja investors pēdējā gada laikā neveic aktīvu saimniecisku darbību un nedod ekonomisku labumu Latvijas Republikai. Vai tas nozīmē, ka vēl gadu pēc prasību neievērošanas ārzemnieks var likumīgi atrasties Latvijā un ES? Ievērojot robežkontroles neesamību, var gadīties, ka “investors” būs pametis Latviju, un viņu atrast būs praktiski neiespējami.

Pavisam absurds ir priekšlikums par to, ka jebkurš ārzemnieks, nopērkot vidēji lētu nekustamo īpašumu, dzīvokli, ar lielu varbūtību kļūs par ES pastāvīgo iedzīvotāju. Uzturēšanās atļauju Latvijā varētu saņemt arī daudzi ārzemnieki, kuriem jau pieder mājas vai dzīvokļi Latvijā. Vai tiešām tas ir tas, kas Latvijas valstij šobrīd vajadzīgs?

Dīvaini, ka Latvijā šādi likuma grozījumi var tikt pieņemti bez valsts līmenī apstiprinātas migrācijas politikas koncepcijas. Tai pirmām kārtām būtu jābūt vērstai uz pamatnācijas aizsardzību. Ņemot vērā to, ka Latvijā pamatnācijas iedzīvotāju ir tikai 59% un daudzi Latvijas pilsoņi finansiālu iemeslu dēļ aizbrauc no Latvijas, ir skaidrs, kāds varētu būt šāda likumprojekta rezultāts. Turklāt nekontrolējamos migrācijas procesus nebūs iespējams apturēt.

Grozījumu pieņemšanas procesā, acīmredzot, netiek ņemts vērā publiski paustais SAB viedoklis, ka ”šādi grozījumi rada papildus riska elementus”, nedz arī LIAA uzskats, ka ”investori, kas var pierādīt savu krietnumu un normālu biznesa praksi, jau tagad nesaskaras ar lielām problēmām Eiropas Savienībā (ES) saņemt uzturēšanās atļauju”. Iespējams, ka grozījumu pamatā ir tādu valstu kā ASV un Lielbritānijas pieredze, taču tā nav samērojama ar mazu nacionālu valstu realitāti.

Ir acīmredzams, kam šādu likuma grozījumu pieņemšana ir izdevīga. Vispirms jau nekustamo īpašumu pārdevējiem un naudas atmazgātājiem, arī lielās kaimiņvalsts pilsoņiem, kuriem citādi būtu grūti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Taču Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem šis likumprojekts, nenesot praktiski nekādu ieguvumu, var radīt neatgriezeniskus zaudējumus.

Aicinu Saeimas deputātus, kuriem savas valsts pastāvēšana ir svarīgāka par atsevišķu grupu interesēm, neatbalstīt likumprojektu. Ja to pieņems, nav zināms, cik ilgi Latvija spēs saglabāt savu kultūru, identitāti un varbūt pat valstiskumu.

03.03.2010

Briselē, 3.martā, tiekoties ar ES prezidentu Hermanu Van Rompeju, EP deputāte Inese Vaidere (Pilsoniskā savienība/ETP) aicināja viņu pievērst uzmanību vairākiem aktuāliem ekonomikas jautājumiem, kas ietekmē Latvijas attīstību.

I. Vaidere pauda viedokli, ka nepieciešami papildus instrumenti, kā atveseļot ekonomiskās krīzes skartās valstis. Latvijas gadījumā nepietiek tikai ar valsts budžeta samazināšanu. Ir jāatrod jauni finanšu instrumenti, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi. Piemēram, vajadzētu samazināt valsts un pašvaldību līdzfinansējuma daļu ES struktūrfondu saņemšanai. Turklāt Latvijas valdībai nav iespējams no budžeta atbalstīt savus uzņēmējus vai zemniekus, kā to dara, piemēram, Vācija vai Francija. Tas konkurenci Eiropas Savienības ietvaros padara vēl nevienlīdzīgāku. I. Vaidere arī uzsvēra, ka Latvijas zemnieki jau tā saņem vismazākos tiešos maksājumus Eiropas Savienībā. Ir nepieciešams pārskatīt ES maksājumus, lai jauno valstu zemnieki būtu vienlīdzīgākās pozīcijās subsīdiju saņemšanā no ES budžeta. I. Vaidere sacīja, ka vajadzētu pārskatīt arī Māstrihtas kritēriju pielietošanu, lai jaunās valstis varētu ātrāk pievienoties eirozonai, jo tas stabilizētu šo valstu ekonomiku. Vēl jo vairāk tāpēc, ka minētos kritērijus neizpilda arī eirozonas dalībvalstis.

ES prezidents Hermans Van Rompejs savukārt norādīja, ka ES ir veiksmīgi radusi risinājumus ekonomikas krīzes pārvarēšanai, un jau patlaban varot runāt par nelielu atveseļošanos. ES prezidents pauda gandarījumu par Eiropas Centrālās bankas politiku, neļaujot bankrotēt daudzām nacionālajām bankām, kā arī norādīja, ka situācija būtu vēl sarežģītāka, ja vairākas valstis nebūtu jau ieviesušas stabilizējošo eiro.

02.03.2010

24. februārī norisinājās Eiropas Demokrātu studentu organizētā divdesmitā ikgadējā ziemas konference „Eiropa šodien un pēc 20 gadiem – jaunatnes prioritātes” par Eiropai aktuālākajām ārpolitikas un cilvēktiesību tēmām. Eiropas Demokrātu studentu organizācija pārstāv studentus un jaunos politiķus un līderus no vairāk nekā 37 valstīm, tai skaitā arī no Latvijas. Konference kopumā pulcēja vairāk nekā 150 dalībniekus un augsta ranga speciālistus. Pasākumā savu redzējumu un viedokļus pauda arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu, Eiropas Parlamenta prezidents Jeržijs Buzeks un citi ietekmīgi Eiropas politiķi un uzņēmēji.

Atsaucoties konferences organizētāju aicinājumam, tajā ar ievadrunu uzstājās Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas un Cilvēktiesību apakškomitejas deputāte Inese Vaidere. Savā runā deputāte jaunos līderus iepazīstināja ar Eiropas Kaimiņattiecību politikas pamatiem un prioritātēm, Eiropas Parlamenta lomu un paveikto šai jautājumā, kā arī iezīmēja ar sevis pārstāvētās Eiropas Tautas Partiju grupas Eiropas Parlamentā prioritātēm un nostāju minētajos jautājumos.

Analizējot aktuālākās Eiropas Kaimiņattiecību politikas tēmas, I. Vaidere sīkāk pievērsās situācijai Krievijā. Viņa atzīmēja, ka patlaban notiekošajās ES un Krievijas pārrunās par jauno stratēģiskās partnerības nolīgumu ES ir jāuzstāj uz kopīgo partnerības pamatprincipu ievērošanu, jo īpaši cilvēktiesību jautājumā. Krievija turpina attālināties no demokrātiskas valsts pamatiem, tiek apspiesta vārda brīvība un opozīcija, izdarīti citi nopietni cilvēktiesību pārkāpumi.

Cilvēktiesību aizstāvis un organizācijas Memorial pārstāvis Sergejs Kovaļevs situāciju Krievijā raksturo sekojošiem vārdiem: „Mūsu konstitūcija netiek ievērota, mums nav brīvu vēlēšanu, mediji tiek cenzēti un nav varas dalīšanas.” Starp vislabāk zināmajiem un traģiskākajiem piemēriem minamas daudzās cilvēktiesību aizstāvju un žurnālistu, piemēram, A. Politkovskas, slepkavības. Savu nostāju šajā jautājumā un vienlaikus necieņu pret Eiropas Savienību Krievija nodemonstrēja, nepamatoti apcietinot vairākus organizācijas Memorial pārstāvjus, tai skaitā 82 gadus veco Ludmilu Aleksejevu, īsi pēc tam, kad viņiem Eiropas Parlamentā bija piešķirta ievērojamā Saharova balva domas brīvībai.

02.03.2010

Trešdien, 24. februārī Eiropas Parlamenta Ārlietu komiteja, kopā ar Eiropas Savienības un Ukrainas parlamentārās sadarbības komiteju, kā arī vairākiem starptautiskajiem ekspertiem rīkoja viedokļu apmaiņu par Ukrainas attīstību pēc valsts prezidenta vēlēšanām. Arī EP Ārlietu komitejas un Ukrainas parlamentārās sadarbības komitejas deputāte Inese Vaidere, kura Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas delegācijas ietvaros klātienē vēroja abas Ukrainas prezidenta vēlēšanu kārtas, tika uzaicināta sniegt savu ekspertīzi par valsts iespējamajiem nākotnes scenārijiem un ES lomu tās attīstībā.

I. Vaidere atzīmēja, ka Ukraina Eiropai ir nozīmīga ne vien kā tās robežvalsts, kurā dzīvo vairāk nekā 40 miljoni iedzīvotāju, bet arī kā galvenā gāzes tranzītvalsts uz Eiropu. “Patlaban Ukraina atrodas kritiskā stāvoklī - globālā finanšu krīze atstājusi smagas sekas ekonomikā, valsts politiskā struktūra ir vāja un neefektīva, bet vadošās partijas - līdzīgi kā Latvijā - sašķeltas. Tomēr reformas un smagie lēmumi prasa saskaņotu rīcību. Politiskās un ekonomiskās stabilitātes trūkums vājina Ukrainas iespēju pretoties nevēlamām ārvalstu ietekmēm,” secināja I. Vaidere.

Deputāte uzsvēra, ka V. Janukoviča uzvara kopumā bija demokrātiska procesa rezultāts, kas ir sasniegums virzībā uz demokrātiskas valsts statusu. Vienlaikus gan šis rezultāts rada bažas par Ukrainas tālāko attīstības ceļu. Tai būtībā jāizvēlas, ar ko padziļināt attiecības - ar Rietumu partneriem, ejot pretī Eiropas Savienības dalībvalsts statusam, vai arī ar Krieviju, ko savas politiskās darbības laikā vairāk atbalstījis Janukovičs.

EP organizētās viedokļu apmaiņas laikā, I. Vaidere izteica pārliecību, ka Eiropas Savienībai ir jāstiprina demokrātiskas attīstības ceļš Ukrainā, tāpēc ir svarīgi palielināt tās lomu valsts procesos. I. Vaidere pauda viedokli, ka ārlietu jautājumos ES ir jābūt vienotai un izlēmīgai, aktīvi realizējot pieņemtos lēmumus un stratēģijas. Ir svarīgi ar atbalsta programmām stiprināt Ukrainas apņēmību turpināt uzsākto demokrātiskās attīstības ceļu. Tikpat nozīmīgi ES ir novērst atkārtotu Ukrainas nonākšanu Gazprom kontrolē, tādejādi pakļaujot riskam ne vien Ukrainas valsts ekonomiku, bet arī gāzes piegādes drošību Eiropā.

I. Vaidere uzsver, ka Eiropas Parlamentam ir iespēja veicināt šo mērķu izpildi, tādēļ domu apmaiņa par stāvokli Ukrainā pēc prezidenta velēšanām ir svarīgs solis efektīvākas ES ārlietu politikas veidošanā.

25.02.2010

Grūti būtu iedomāties, ka kāds bijušais nacistu armijas virsnieks šodien varētu mēģināt svinēt savas armijas svētkus, piemēram, Dānijā vai Francijā. Tomēr izrādās, ka Latvijā – valstī, kuru gandrīz pusgadsimtu bija okupējusi padomju armija, – šīs armijas virsnieki šos svētkus svinēt drīkst un drīkst pat ar šo armiju lepoties.

Izlasīju rindas, ko rakstījis “PCTVL” frakcijas vadītājs Jakovs Pliners, bijušais padomju armijas kapteinis (mans tulkojums no informācijas presē): “Šodien ir 23. februāris – diena, kad mēs tradicionāli ar labu vārdu atceramies visus tos, kuri, pildīdami savu pilsoņa pienākumu(?), ir dienējuši padomju armijā. Laiks obligātajā dienestā – tā ir mūsu jaunība, pienākuma apziņa, milzīgas pieredzes apgūšana, kura līdz šim brīdim palīdz mums dzīvot un uzvarēt. 23. februāris – tie ir padomju armijas virsnieku profesionālie svētki. Mēs sveicam visas profesionālās militārpersonas un novēlam viņiem stipru veselību un panākumus viņu mūsdienīgajā nodarbē. Mūsu (”PCTVL”) frakcijai šī diena ir ar īpašu nozīmi. Jo mūsu partijas sastāvs ir īsteni kaujiniecisks. 80% mūsu deputātu ir dienējuši obligātajā dienestā padomju armijā.”

Papildinot iepriekšminēto, Pliners izdara secinājumus: “Mūsdienu Latvijas sabiedrībai ir dažāda attieksme pret 23. februāri. Vieniem šī diena ir palikusi kā padomju armijas un jūras kara flotes diena, citiem tā pārtapusi par Tēvzemes aizstāvja dienu, trešajiem tas vienkārši ir svētku datums, kurā ar mīlestību un gādību sveikt vīriešus ģimenē. Jebkurā gadījumā mēs novēlam vīriešiem palikt vīrišķīgiem, godīgiem, vienmēr jauniem un spējīgiem, nevis peldēt pa straumi, bet pagriezt notikumu gaitu tā, kā to prasa taisnīgums!” (izcēlumi mani – I. V.)

Diezin kādā Latvijas sabiedrībā dzīvo Pliners? Viņam ir pilnīgi vienaldzīgs tas apstāklis, ka Latvijā eksistē, ja sekojam Plinera klasifikācijai, vēl arī “ceturtā grupa”, kurai pieder latviešu sabiedrības absolūtais vairākums, kura uzskata par neiespējamu atzīmēt dienu, kad Latvijas okupācijas gados tika slavināta okupācijas armija. Secinājumos arī skaidri pateikts, ka Pliners novēl militāristiem pagriezt notikumu gaitu. Vāji slēpts mudinājums uzspodrināt ieročus?

Padomju jeb okupācijas armijas rindās piespiedu kārtā, pretēji starptautiskām konvencijām, tika iesaukti simtiem tūkstoši Latvijas jauniešu. Viņiem nejautāja, vai viņi grib karot, viņus piespieda mirt vai sabeigt veselību Černobiļā, viņi tika pazemoti padomju armijas necilvēcīgajā sistēmā ik dienas. Kam neatkarīgajā Latvijā bijušās padomju armijas diena ir svētki?

Kāds šajā sakarā man retoriski vaicāja: “Cik ilgi mūsu valsts šitos uzturēs? Cik ilgi mēs maksāsim viņiem algas no Latvijas budžeta?”

Laikam lieki jautāt, vai padomju armija Latvijā nebija tāda pati okupācijas armija kā nacistu. Tomēr ir jājautā: cik ilgi šo situāciju cietīs Latvijas likumdevējs?

Beidzot taču mūsu pašapziņas trūkumam ir jāatrod savas galējās robežas.

08.02.2010

27.janvārī Krakovā, Polijā norisinājās 3. Starptautiskais Holokausta forums Let My People Live (Ļauj manai tautai dzīvot), kurā kā Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu un Cilvēktiesību komiteju pārstāve piedalījās arī EP deputāte Inese Vaidere. Ar Polijas prezidenta Leha Kačiņska un Polijas valsts valdības atbalstu forumu rīkoja organizācija Yad Vashem, Pasaules Holokausta forums un Eiropas Ebreju kongress. Tā ietvaros notika diskusijas par to, kā pasaule mainījusies kopš Aušvicas - Birkenavas nacistu koncentrācijas un nāves nometnes slēgšanas pirms 65 gadiem, kā arī tika pieminēta Starptautiskā Holokausta atceres diena.

[slickr-flickr search=sets set=72157633311917774]
Trešajā Starptautiskajā Holokausta forumā piedalījās Polijas prezidents Lehs Kačiņskis, premjerministrs Donalds Tusks, Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, Eiropas Parlamenta prezidents Ježijs Buzeks, deputāti, eksperti, studenti un holokaustu pārdzīvojušie. Foruma dalībniekus ar video palīdzību uzrunāja ASV un Francijas prezidenti Baraks Obama un Nikolā Sarkozī.
Inese Vaidere uzsver, ka holokausts ir bijis viens no briesmīgākajiem noziegumiem pret cilvēci. Aušvicē – Birkenavā tika izdarīti lielākie noziegumi cilvēces vēsturē, ar iepriekšēju nodomu noslepkavojot simtiem tūkstošu ebreju (kas bija daļa no nacistu plāna pilnībā iznīcināt ebreju tautu), kā arī poļu, čigānu, krievu, rumāņu, ungāru, čehu, slovāku un citu tautību ieslodzītos. Kopējais upuru skaits sasniedza aptuveni 1,5 miljonus cilvēku. I. Vaidere atzīmē, ka ir svarīgi atcerēties šos traģiskos noziegumus, lai nekas tamlīdzīgs vairs neatkārtotos nākotnē.

08.02.2010

15. janvārī Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere piedalījās Oskaram Kalpakam veltītā skolēnu eseju konkursa sarīkojumā. Konkursu jau otro gadu rīko partija “Pilsoniskā Savienība”. Arī šogad konkurss guva plašu atbalstu un atsaucību.

[slickr-flickr search=sets set=72157633307652197]
No dažādām Latvijas vietām uz Rīgas Oskara Kalpaka daiļamatniecības pamatskolu bija sabraukuši divdesmit Latvijas labākie eseju autori. Balvas un atzinības rakstus eseju autoriem pasniedza Inese Vaidere, konkursa organizētāja Sarma Dreimane un žūrijas komisijas locekļi Silvija Kaugere un Mārtiņš Stirāns. Konkursa dalībniekus sveica arī ģenerālis Juris Vectirāns. Trīs galvenās balvas ieguvējas - Inesi Pučeku, Kristiānu Blūmi un Lauru Pastori - Inese Vaidere uzaicināja viesoties ekskursijā uz Eiropas Parlamentu Briselē.
I. Vaidere atzīmē, ka eseju konkursu par īpašu un sirsnīgu notikumu padarīja gan Oskara Kalpaka pamatskolas bērnu priekšnesumi, gan skolas direktores Allas Štolceres - Reimanes interesantie stāstījumi par skolu un vēsturi. Ir svarīgi turpināt kopt latviešu tautas kultūru un literatūru un atcerēties tās vēsturi. O. Kalpaka skolēnu eseju konkurss apvieno abas šīs jomas un ik gadu no jauna apliecina, ka Latvijā aug talantīga un spējīga jaunatne.

21.01.2010

2010. gada 15. janvārī, Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (PS, ETP) piedalījās Eiropas Savienības mājas trīs jauno telpu – zināšanu, sarunu un mākslas istabu – atklāšanas pasākumā. Līdz ar I. Vaideri apsveikuma runu teica Valsts prezidents V. Zatlers, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs A. Teikmanis, Eiropas Komisijas komunikāciju departamenta DGCOMM direktors J-P. Vanderstēns, EKP vadītāja I. Šulca un Eiropas Parlamenta Informācijas Biroja Rīgā vadītājs Māris Graudiņš. Tika nolasīts arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja J. Buzeka apsveikums. Kopumā pasākumā piedalījās ap 130 nevalstisko organizāciju, politikas un kultūras pārstāvju.

Jauno Eiropas Savienības mājas istabu iekārtošanā izmantota koncepcija “Zeme. Daba. Debess”, kas ir pamatā arī telpu vizuālajam noformējumam. To mērķis ir mudināt cilvēkus saudzēt dabu, saprātīgi izmantojot tās bagātības. Tieši tādēļ telpām izvēlētas mēbeles, kas gatavotas no dabīgiem vai otrreiz pārstrādātiem materiāliem, bet apgaismojums ierīkots tā, lai maksimāli taupītu enerģiju.

Katrai no jaunatklātajām telpām ir sava simboliskā nozīme un pielietojums. Mākslas istabā, kuras interjerā izmantoti debess motīvi, notiks regulāras izstādes, radošās darbnīcas un bērnu rotaļu stūrītis.

Sarunu istaba, kuras interjerā izmantoti dabas motīvi, kalpos kā platforma, nevalstisko organizāciju, sociālo partneru un profesionālo organizāciju diskusijām, bet Zināšanu istabā (telpas interjerā izmantoti zemes motīvi) interesentiem būs pieejama informācija un konsultācijas par Eiropas Savienību un visdažādākajiem ar to saistītajiem jautājumiem – no finansiālā atbalsta jaunajiem uzņēmējiem līdz ES sociālā fonda sniegtajām iespējām un mūžizglītības programmām.

No 18. līdz 22. janvārim, Eiropas Savienības mājā trīs jaunajās telpās notiks dažādi pasākumi, kas ir atvērti ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Mākslas istabā katru dienu notiks radošās darbnīcas galerijas “Istaba” pārstāvju un Latvijā pazīstamu mākslinieku Martas Ģibietes, Elitas Patmalnieces un Kristiana Brektes vadībā. 19. un 21.janvārī, savukārt, ikviens interesents varēs uzzināt par darba meklēšanas, uzņēmējdarbības un izglītības iespējām, kā arī par patērētāju tiesībām Eiropas Savienībā, konsultējoties ar attiecīgo jomu speciālistiem.

Ikviens Latvijas iedzīvotājs tiek aicināts paust savu viedokli, iegūt jaunāko informāciju un iepazīt Eiropas vēsturi un kultūru. Jaunatvērtās telpas būs vieta, kur attīstīt dialogu ar Eiropas Parlamenta deputātiem un dažādu nozaru ekspertiem, baudīt izstādes, filmu vakarus, piedalīties diskusijās un radošajās darbnīcās.

Zināšanu, sarunu un mākslas istabas atrodas Eiropas Savienības mājas pirmajā stāvā, Rīgā, Aspazijas bulvārī 28.

20.01.2010

17. janvārī Ukrainā notika prezidenta vēlēšanas, kurās kā novērotāja piedalījās arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāte, Ukrainas Parlamentārās sadarbības komitejas locekle Inese Vaidere (PS, ETP grupa). Deputāte uzsver, ka šīs vēlēšanas ir svarīgas Ukrainai, jo pēc tām varēs secināt, vai valsts virzība būs vairāk vērsta uz rietumu demokrātijām vai Krieviju.

I. Vaidere atzīst, ka vēlēšanas notikušas mierīgi un bez ievērojamiem pārkāpumiem, tomēr, salīdzinājumā ar milzīgo tautas pacēlumu iepriekšējās prezidenta vēlēšanās oranžās revolūcijas laikā, tagad manāma visai liela politiskā apātija un sabiedrības neticība politiskajiem spēkiem. Arī attiecībā uz prezidenta amata kandidātiem, iedzīvotājos novērojama diezgan liela skepse. Daži netic nevienam no vadošajiem kandidātiem.

Pēc politiķes teiktā, ir interesanti tikties ar vēlētājiem un uzzināt viņu domas par valstī notiekošo. Pozitīvi ir arī tas, ka nav valodas barjeru un cilvēki labprāt pauž savu viedokli. Sarunās ar iedzīvotājiem I. Vaidere dzirdējusi neapmierinātību, piemēram, kāds pensionāru pāris teicis, ka vēlēšanās varot nobalsot bez reģistrēšanās, taču pēc tam izrādījies, ka cilvēki vienkārši bijuši slikti informēti. “Pārbaudes ir ļoti nopietnas un, pat ja atšķiras viens vārda vai uzvārda burts reģistrācijas sarakstā no pasē ierakstītā vārda, tiek sazvanītas attiecīgās iestādes un dati tiek pārbaudīti,” norādīja I. Vaidere.

Kopumā uz Ukrainas vadītāja krēslu pretendēja 18 cilvēki. Piepildījušās I. Vaideres prognozes par vēlēšanu iznākumu - ir jau zināms, ka tām 7. februārī sekos otrā kārta, kurā sacentīsies premjerministre Jūlija Timošenko un opozīcijas politiķis Viktors Janukovičs. Piepildījies arī deputātes paredzējums, ka pirmajā vēlēšanu kārtā lielāku balsu pārsvaru gūs prokrieviski noskaņotais V. Janukovičs. Saskaņā ar šī brīža informāciju, Janukovičam izdevies gūt 35.76% balsu, bet Timošenko – 24.72%. Tas, kā norādīja I. Vaidere, nozīmē sīvāku ciņu eiropeiski noskaņotajai J. Timošenko: “Ja pirmajā kārtā Janukovičam būs 10% pārsvars pār Timošenko, tad, iespējams, Timošenko nākamajā kārtā varētu nākties saskarties ar grūtībām.”

Izvērtējot pašreizējo politisko situāciju valstī, I. Vaidere secina: “Žēl, ka Ukrainas oranžās revolūcijas līderi ir ieslīguši savstarpējos pārmetumos un apvainojumos. Tas var sašķelt tos vēlētājus, kas ir Ukrainas rietumnieciskās orientācijas piekritēji. Šādos apstākļos palielinās Viktora Janukoviča izredzes, kurš vēlas ciešāku sadarbību ar Krieviju. Taču Ukrainas attīstības vārdā būtu labi saglabāt oranžās revolūcijas ideālus.”
Pastāv iespēja, ka arī pēc otrās vēlēšanu kārtas Ukrainas politiskā stabilitāte vēl nebūs garantēta, jo vēlēšanu iznākums var tikt apstrīdēts tiesā.
Šādos apstākļos runāt par Ukrainas integrāciju Eiropas Savienībā ir diezgan sarežģīti, jo politiskie spēki ir sašķelti, tie nevar panākt vienošanos svarīgākajos valsts attīstības jautājumos.

12.01.2010

2010. gada 11. janvārī, Briselē Latvijas kandidāta uz Eiropas Savienības (ES) attīstības sadarbības komisāra portfeli Andra Piebalga sniegums uzklausīšanā vērtējams pozitīvi. Tā uzskata par Piebalga uzklausīšanu atbildīgās Eiropas Parlamenta (EP) attīstības komitejas koordinators, no Īrijas ievēlētais deputāts Gajs Mičels.
Mičels pēc izjautāšanas izteicies, ka Piebalgs ir ieinteresēts attīstības sadarbības būtiskākajos jautājumos un labi izprot sev iedalītās atbildības jomu. Lai arī oficiāls vērtējums par notikušo uzklausīšanu tiks dots vēlāk, jau tagad par Latvijas kandidāta iztaujāšanu ir dzirdami atzinīgi vārdi.
Piebalga atbildes bija pārliecinošas, uzskata no Latvijas ievēlētie EP deputāti.
EP deputāte Inese Vaidere (PS) pauda viedokli, ka Piebalgs jaunajā EK būs to komisāru vidū, kas tiks atzīti par vienu no kompetentākajiem. Pēc Vaideres domām, Piebalgs pierādīja, ka pārzina viņam uzticētos jautājumus un viņam ir liela pieredze Eiropas lietās.
Vienlaikus no Vaideres teiktā noprotams, ka viņa nav īpaši apmierināta ar Piebalgam iedalīto attīstības jautājumu portfeli. Politiķe uzskata, ka lauksaimniecības vai transporta jomās Latviai tās virzītā komisāra darbība būtu daudz noderīgāka. Attīstības sadarbības komisāra amats, protams, ir nozīmīgs, gan Eiropai, gan arī pasaulei.
Piebalgam EP deputātu izjautāšanā nācās atbildēt uz jautājumiem par plašu tēmu loku. Piebalgs sniedza atbildes uz jautājumiem gan par praktisku gaidāmo darbību, piemēram, darbību jaunveidojamā ES Ārējās darbības dienestā un sadarbību ar augsto pārstāvi ārlietās Ketrinu Eštoni, gan par plānoto darbu attīstības sadarbībā tādos jautājumos kā palīdzība konfliktu skartajai Sudānai vai zivsaimniecības partnerības nolīgumi ar Āfrikas valstīm.
Pēc Piebalga teiktā, krīzes laiks nevar būt par pamatu tam, lai dalībvalstis samazinātu atbalstu attīstības sadarbībai, un finanses šim mērķim, tieši pretēji, ir jāpalielina.
“Ja mani apstiprinās šajā amatā, es darīšu visu, ko spēšu, lai mudinātu dalībvalstis pildīt, ko tās solījušas,” teica komisāra amata kandidāts.
Piebalgs pēc trīs stundas ilgas iztaujāšanas EP, runājot gan angļu, gan franču valodā, noslēguma vārdus izvēlējās teikt latviski. “Man šī iztaujāšana nebija nekāda izprieca, bet to uzveru kā piemērotības pārbaudi un ceļamaizi tālākam darbam,” sacīja Piebalgs.
Piebalgs uzskata, ka nākamajos piecos gados attīstības sadarbībā gaidāmi gan lieli pārbaudījumi, gan lielas iespējas. “Mēs nedrīkstam pieļaut, ka laikā, kad pie mums valda pārticība, 100 miljoni cilvēku cieš badu,” teica Piebalgs.
Pēc visu 26 komisāru kandidātu iztaujāšanas 26.janvārī paredzēts EP balsojums par visu jauno Eiropas Komisijas sastāvu, līdz tam laikam atbildīgās komitejas sniedz savu vērtējumu par notikušo kandidātu uzklausīšanu.