fbpx

11.11.2010

Tie viens vai divi procenti iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma nav ekonomikas atveseļošanās, bet gan ekonomikas stabilizācijas pazīme, - komentējot situāciju Latvijas ekonomikā, šorīt, 11. novembrī, telefonsarunā ar “Rietumu Radio” sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (PS).

Viņa atzīst, ka Latviju, kas vēl nesen bija uz bankrota robežas, Eiropā tagad apbrīno un uzskata par veiksmes stāstu. Politiķe atgādina, ka nopietna Latvijas ekonomikas problēma joprojām ir eksports un Eiropas Savienības (ES) fondu apguve.

“Mūs Eiropā apbrīno, jo Latvija, grūtā laikā krasi samazinot budžeta izdevumus un sajožot jostu, panākusi ekonomikas stabilizāciju,” sacīja Vaidere, piebilstot, ka eiropiešus pārsteidzis fakts, ka tas noticis tik mierīgi, - “Francijā un Grieķijā streiko pat tad, ja par dažam stundām tiek samazināts atvaļinājuma laiks vai par dažiem procentiem atvaļinājuma pabalsts”.

Vaidere uzskata, ka, izstrādājot nākamā gada budžetu, maksimāli ir jāveicina iekšējais patēriņš - jāsamazina dažādi birokrātiskie un pārvaldes izdevumi, bet ļoti uzmanīgi jārīkojas tajās jomās, kuras saistītas ar lielākās iedzīvotāju daļas atalgojumu. “Iekšzemes patēriņa veicināšana ir ļoti nozīmīgs IKP pieauguma avots,” uzskata Vaidere.

Nākamais Latvijas ekonomikā būs stabilizācijas gads ar zināmām atveseļošanas pazīmēm, prognozē EP deputāte. “Ceru, ka nākamgad Latvijas iedzīvotāji un masu saziņas līdzekļi mēģinās radīt gaišāku un cerīgāku noskaņu un nerunās tikai par to, cik grūti. Ja tā būs, tad Latvijas ekonomika uzrādīs nopietnas atveseļošanās pazīmes,” sacīja Vaidere.

Vaidere gan atgādina, ka nopietna Latvijas ekonomikas problēma ir eksports un ES fondu apguve. “Mēs nedrīkstam domāt, ka Eiropas naudas apguve ir pārāk sarežģīta un ka tas nav priekš mums. Šī nauda ir mums paredzēta, un tā ir jāpaņem. Laiks, ko pavada, formalitātes pildot, vēlāk atmaksājas naudas izteiksmē, un tie ir vienīgie līdzekļi, ko varam no malas dabūt un ieguldīt savā ekonomikā,” uzskata Vaidere, vienlaikus aicinot uzņēmējus domāt par jauniem projektiem, kuriem varētu piesaistīt ES finanses.

Savukārt Eiropas struktūrfondu nauda, viņasprāt, vitāli nepieciešama Latvijas ceļu infrastruktūras atjaunošanai. “Neviens līdzšinējais satiksmes ministrs nav pietiekami aktīvi darbojies, lai šo problēmu risinātu,” uzskata politiķe. Viņa spriež, ka nav normāla situācija, ka no Liepājas uz Rīgu jābrauc pa divjoslu šoseju, riskējot ar dzīvību un veselību.