fbpx

22.11.2010

DIENA.LV

Rīga, 18. novembris. Šodien mūsu valsts – Latvija svin savu 92. dzimšanas dienu. Tas ir ievērojams vecums, īpaši, ja ņem vērā, ka pusgadsimts no šī mūža ir pavadīts smagajā okupācijas jūgā. Šodien Latvijai, katram no mums ir pamats svinēt. Mūsu valsts šobrīd ir pilntiesīga pasaules attīstīto valstu saimes locekle. Mūsu valsts ir to valstu kopā, kuras var sevi pamatoti saukt par demokrātiskām valstīm.

Mana valsts, pārdzīvojot varbūt grūtāko laiku pēdējos divdesmit neatkarības gados, ir spējusi apturēt kritienu, ir spējusi nesalūst, bet sakārtot savu saimniecību. Ir cerība, ka sakārtosim arī savu politiku, jo pēdējās vēlēšanas liecināja, ka izšķirīgā brīdī latviešu tauta allaž parāda apbrīnojamu tālredzību.

Šīs vēlēšanas un, sevišķi, laiks pēc tām, veidojot valdību, apliecināja arī, ka mūsu neatkarība, mūsu vērtības ir jāaizstāv katru dienu. Šis laiks parādīja, ka mūsu vidū ir arī savi Jūdas, kas gatavi mūsu lielākās vērtības pārdot par dažiem sudraba grašiem. Neizdevās dažu opozīcijas pārstāvju centieni diskreditēt jauno valdību starptautisko partneru acīs. Tai pašā laikā tas liecina, ka valdības ceļš nebūs viegls, tas liecina arī, ka ne visi iestājas par brīvu, neatkarīgu un plaukstošu valsti. Tomēr tautas veselais saprāts ir uzvarējis.

Var teikt, ka pēc ne tik senās pagātnes neprātīgā skrējiena un pēc tā piedzīvotā smagā kritiena Latvijas ekonomika pamazām sāk stabilizēties. Lai situāciju pārvērstu izaugsmē, šajā brīdī ir svarīga gan valdības, gan arī katra cilvēka rīcība. Jo nekas mums netiks piedāvāts tāpat vien, uz paplātes, ir jābūt gudriem, lai pilnībā izmantotu gan savu budžetu, gan Eiropas Savienības dotās finanšu iespējas. Ir jāatceras, ka mūsu valsts brīvība un neatkarība dod katram arī individuālo brīvību - veidot pašam savu dzīvi. Tā ir katra paša atbildība.

Es priecājos par katru cilvēku, kurš šajā brīdī ir atceras savu pienākumu pret Latviju, nav pakļāvies varbūt mirkļa impulsam meklēt laimi citur plašajā pasaulē. Tieši mūsu cilvēki - tie, kuri dzīvo Latvijā, izjūtot gan ar valsts attīstību saistītās grūtības, gan arī prieku, ko dod panākumi - ir Latvijas vislielākā bagātība. Un es ticu, ka drīz atgriezīsies arī tie, kas šobrīd par savām mājām dēvē citu zemi, lai Latviju celtu kopā.

Nesen, tiekoties Madlienā ar turienes ļaudīm, man vislielāko prieku sagādāja tas, ka viņi, runājot par savu darbu un nākotnes iecerēm, ne reizi nepieminēja vārdu „krīze”. Tas vieš milzīgu cerību un pārliecību. Cilvēki apzinās savas iespējas, savus pienākumus, un ir gatavi darbīgi veidot savu nākotni.

Iepriekšējās paaudzes, kas cīnījās par neatkarīgu valsti, kas to veidoja, ir pārdzīvojušas daudz smagākus laikus, nekā šobrīd. Viņi ticēja Latvijai, viņi izturēja un Latviju nodeva mūsu rokās. Mūsu pienākums ir plaukstošu Latviju nodot nākamajām paaudzēm.

Sveicot Latvijas iedzīvotājus Latvijas valsts lielajos svētkos, novēlu, lai mums viss izdodas, un lai mēs katrs varam ar pārliecību teikt: „Tā ir mana valsts, tas ir mans sapnis un mans balsts, manas mājas, un esmu laimīgs te būt.”