fbpx

05.09.2010

Rīga, 2. septembris. Vadošās Eiropas Parlamenta politiskās grupas - Eiropas Tautas Partijas (ETP) sanāksmē Eiropas Parlamenta (EP) deputāte I. Vaidere (”Pilsoniskā Savienība”/ETP) aicina palielināt ES investīcijas Latvijā un realizēt godīgāku ES Kopējo lauksaimniecības un reģionālo politiku.

ETP vadības sanāksme “Virzot attīstību: risinājumi Latvijai, risinājumi Eiropai” tika veltīta Latvijas un ES attīstībai pēc globālās ekonomiskās un finanšu krīzes.

[slickr-flickr search=sets set=72157633312641628]

Uzrunājot sanāksmes dalībniekus, EP deputāte I. Vaidere norādīja uz ārvalstu nozīmīgo lomu Latvijas attīstībā. Deputāte norādīja uz riskiem, ko rada jaunais Krievijas ārpolitikas stratēģijas projekts, kas paredz “paplašināt Krievijas ekonomisko klātbūtni Baltijas valstīs”, kā arī pieņemtie grozījumi Latvijas Imigrācijas likumā un fakts, ka, samazinoties ES un ASV investīcijām Latvijā, ir strauji pieaugusi Krievijas biznesu klātbūtne valstī.

I. Vaidere uzsvēra - veiksmīgai Latvijas izaugsmei ir nepieciešama aktīva ES palīdzība: “Pirmkārt, Latvijai ir nepieciešamas nopietnas Eiropas valstu investīcijas, kas palīdzētu radīt jaunas darbavietas, adekvātu darba atalgojuma dinamiku un apturēt iedzīvotāju aizplūšanu no Latvijas.”

Deputāte arī aicināja realizēt pieņemtos ES enerģētikas politikas principus, veidot stipru un vienotu kopīgo drošības un ārpolitiku, kā arī izstrādāt atbilstošu ES likumdošanu, kas nodrošinātu neatkarīgu mediju darbību un iespēju saņemt informāciju par to patiesajiem īpašniekiem un investoriem.

I. Vaidere īpaši uzsvēra jaunās ES reģionālās un kopējās lauksaimniecības politikas nozīmi: “Jaunajai ES finanšu perspektīvai un reformētajai Kopējai lauksaimniecības politikai ir jānodrošina līdzvērtīgas konkurences iespējas ES tirgū arī Latvijas lauksaimniekiem. Mēs paļaujamies, ka ETP politiskās grupas darbība reģionālās politikas jautājumos ļaus straujāk attīstīties tām dalībvalstīm, kuru ekonomika šobrīd krasi atpaliek no pārējām.”

Kā zināms, 2.-3. septembrī Rīgā norisinās ETP sanāksme „Virzot attīstību: risinājumi Latvijai, risinājumi Eiropai” („Driving recovery: solutions for Latvia, solutions for Europe”), kurā ETP pārstāvji ar Latvijas kolēģiem diskutē par Latvijas un ES ekonomiskās atveseļošanās un izaugsmes iespējām.

“Vienotības” partijas „Jaunais laiks” un „Pilsoniskā savienība” ir ETP grupas locekles.

Prof. Ineses Vaideres runa Eiropas Tautas Partijas (ETP) sanāksmē:

Ārvalstu ietekme uz Latvijas valsts ekonomisko un politisko izaugsmi

Vēsturiski Eiropa aizvien ir bijusi līdere, taču kā jebkuram līderim, tai ir jārēķinās ar pastāvīgu konkurenci. ES mērķis ir vairot labklājību un demokrātiju pasaulē, bet, lai to panāktu, nepieciešams paaugstināt mūsu politisko un ekonomisko ietekmi. Eiropas Savienībai savu lomu pasaulē ir nenogurstoši un atkārtoti jāizcīna. Lai to paveiktu, ir nepieciešama pārliecinoša ārpolitika un spēcīga ekonomika.

ES kopējo spēku un potenciālu veido katra dalībvalsts atsevišķi, tai skaitā arī Latvija - zaļākā valsts Eiropā, ar skaistu dabu un 550 km garu jūras robežu. Arī Latvijas turpmākā attīstība un atgūšanās no krīzes būs starpvalstu procesu rezultāts. Kā EP Ārlietu komitejas locekle, šodien analizēšu tieši ārpolitisko faktoru ietekmi uz Latvijas attīstību.

Kā zināms, Latvijai izdevās iegūt neatkarību tikai pēc Pirmā pasaules kara, bet jau 1945. gadā Latviju okupēja PSRS, nolemjot to ilgstošai un smalki izplānotai pakļaušanas sistēmai gandrīz pusgadsimta garumā. Šai laikā Latvija padomju drošības iestāžu veiktās spīdzināšanās, slepkavībās, deportācijās un piespiedu emigrācijā zaudēja aptuveni piektdaļu pilsoņu. Vācijas mērogos tie būtu 16 miljoni.

Okupācijas sekas Latvijā diemžēl ir jūtamas joprojām. Viena no padomju politikas sastāvdaļām bija PSRS rietumu robežas stiprināšana un Latvijas rusifikācija. 1935.gadā Krievu tautības iedzīvotāju īpatsvars Latvijā bija 8.83%. Padomju Savienības rusifikācijas politikas rezultātā 1989.gadā jau gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju bija krievi un krieviski runājošie. Latviešu skaits turpretim saruka no 77% 1935.gadā līdz 52% 1989.gadā. Šis ir vēl viens iemesls, kādēļ Krievijas politikai ir būtiska ietekme uz sabiedriskajiem un politiskajiem procesiem arī mūsdienu Latvijā.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ, es šodien vēlos vērst Jūsu uzmanību uz ietekmi, kādu padomju režīma mantojums Krievijas politiskajā praksē atstāj uz Latvijas centieniem atjaunot ekonomisko un politisko izaugsmi.
Kopš Padomju Savienības sabrukuma Krievija nav slēpusi centienus atjaunot ietekmi bijušās PSRS teritorijā. Krievijas ārpolitikas stratēģijas projektā ir paredzēts “Paplašināt Krievijas ekonomisko klātbūtni Baltijas valstīs, ņemot vērā šo valstu investīciju pievilcības kraso kritumu Eiropas Savienībā un nopietno nacionālo aktīvu vērtības kritumu. Izstrādāt jautājumu par reālā sektora uzņēmumu iegādi reģionā, pirmām kārtām enerģētikas, informāciju tehnoloģijas, loģistikas un transporta jomās.” Kopš šī gada sākuma Krievijas uzņēmumi Latvijā ir investējuši gandrīz 268 milj. latu, galvenokārt tieši enerģijas un loģistikas sektorā. Masveidā tiek uzpirkti arī nekustamie īpašumi.

Atcerēsimies, ka Ukrainai piešķirtajām atlaidēm Krievijas gāzei bija skaidri politiski nosacījumi. Līdzīga stratēģija tiek pielietota arī attiecībā uz Latviju - piemēram, Gazprom ir licis noprast, ka būs “ļoti grūti” runāt par augsto gāzes cenu samazinājumu Latvijai, ja tā pieņems paredzētos grozījumus valsts likumā par akcīzes nodokli gāzei.

Jāatzīmē, ka Krievijas retorika pēdējos gados ir manāmi mainījusies. Prezidents Medvedevs, rūpējoties par pozitīva valsts tēla veidošanu pasaulē, ir atzinis PSRS par totalitāru režīmu.

Retorikas izmaiņām ir vairāki iemesli. Pirmkārt, Krievija apzinās, ka t.s. valsts “modernizācijas” plāniem tai ir vitāli nepieciešamas Rietumu investīcijas.

Otrkārt - tā ir sapratusi līdzšinējās retorikas robežas - izsakot apvainojumus, draugus neiegūt.

Treškārt, kā uzskata Kremļa politikas pētnieki Krievijā, viens no iemesliem Maskavas piezemētajai retorikai ir rūpīgi veidotās ārpolitikas panākumi pasaulē. Krievijai ir izdevies panākt, ka ASV atliek raķešu izvietošanas plānus Polijā un Čehijā, Ukrainas un Gruzijas dalība NATO ir atlikta, Krievijai ir izdevies palielināt Rietumu investīcijas valstī un “South Stream” projektam pievienot ne vien Itālijas, bet arī Vācijas un Francijas uzņēmumus.

Tomēr nevar neredzēt, ka Krievijas oficiālajā retorikā vienlaikus novērojams tāds kā “labā/sliktā policista” sindroms - pretēji Medvedevam, ministru prezidents Putins, piemēram, turpina uzsvērt, ka Baltijas valstis “izkropļo vēsturisko patiesību par [Otro pasaules] karu”.

Diemžēl arī Latvijā ir politiskie spēki, kas cenšas realizēt Maskavai tīkamu politiku. Viens no pēdējā laika spilgtākajiem piemēriem tam ir grozījumi valsts Imigrācijas likumā, kas Latvijā tika pieņemti, atbalstot Krievijas plānus palielināt ekonomisko klātbūtni Baltijas valstīs, un neraugoties uz plašiem protestiem. Grozījumi paredz, ka, ieguldot Latvijā reģistrētā kapitālsabiedrībā visai nelielus līdzekļus vai uzpērkot nekustamo īpašumu ārvalstu pilsoņi var iegūt termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, uz laiku līdz pieciem gadiem. Drīz pēc tam ielās parādījās plakāti un reklāmas lapiņas, aicinot izmantot jaunu, vienkāršu un ātru veidu, kā kļūt par Eiropas Savienības iedzīvotāju. Šādas izmaiņas Latvijas likumdošanā var kļūt par problēmu visai ES.

Par ES kopējo jautājumu nenoliedzami ir uzskatāms arī informācijas trūkums par pilsonību mainījušajiem Latvijas iedzīvotājiem. Krievu tautības iedzīvotāji Latvijā tiek aktīvi aicināti iegūt Krievijas pilsonību. Atsaucība, šķiet, pieaug, taču Krievija Latvijai nesniedz informāciju par tās pilsonību ieguvušo Latvijas iedzīvotāju skaitu.

Gruzijā šādas politikas sekas redzējām ekstrēmā formā. Neskatoties uz Gruzijas valdības protestiem, Krievijas pilsonība tika aktīvi piešķirta Abhāzijas un Dienvidosetijas iedzīvotājiem. Vēlāk Krievija agresiju Gruzijā skaidroja tieši ar pienākumu aizsargāt savus pilsoņus.

Par pieaugošu Krievijas ietekmi liecina arī dati, ka latviešu jaunieši sastopas ar ievērojamu diskrimināciju darba tirgū - bez krievu valodas zināšanām ir teju neiespējami iegūt darbu pat tad, ja jaunietis ir apguvis vairākas ES valodas. Tikmēr Latvijā nav problēmu dzīvot, runājot tikai krieviski. Tagad šo nevienlīdzību veicina arī krievu valodas izplatība masu medijos Latvijā.

Mediju situācija valstī patiesi vērtējama kā ļoti sarežģīta. Pastāv bažas par vairāku mediju patiesajiem īpašniekiem un to nolūkiem.

Kāds Krievijas polittehnologs atklātības brīdī ir paudis: “Jāpanāk iedzīvotāju identitātes maiņa, tad teritoriju iekarošana nebūs nepieciešama”. Krievu valodā strādājošajā Latvijas presē un Latvijā raidošajos Krievijas telekanālos novērojama retorika, kas NATO un ASV nostāda ienaidnieka lomā, ES raksturo kā spēku, kas Latviju novedis līdz krīzei, bet Krieviju - kā sadarbības partneri, kas veicinās labklājību un ekonomisko izaugsmi. Bieži sastopama arī asa patriotisko Latvijas politiķu noniecināšana. Šokējošākais piemērs - šonedēļ krieviski raidoša Latvijas TV kanāla žurnālists tiešraidē no studijas izraidīja Latvijas satiksmes ministru Gerhardu, jo viņš vēlējās runāt valsts, t.i. latviešu valodā.

Aktualitāti nav zaudējis arī vēstures jautājums. Par nožēlu Latvijā vel pastāv partijas - jāatzīst, galvenokārt etnisko krievu veidotas - kas vai nu noliedz, vai neapstiprina Latvijas okupāciju. Tā vietā, tiek mākslīgi iniciētas jaunas diskusijas par okupācijas fakta patiesumu, kaut gan to ir atzinusi gan Latvija, gan ES un visa demokrātiskā pasaule. Kā viens no tādiem piemēriem diemžēl jāmin arī Eiropas Parlamenta Informācijas Biroja Latvijā pirms nedēļas organizētā diskusija ar ārzemju jauniešiem.

Atkārtoti tiek atjaunota arī diskusija par krievu valodu kā iespējamo otro oficiālo valsts valodu Latvijā. Savā vizītē Rīgā Maskavas mērs Jurijs Lužkovs paziņoja: drīz “beigsies nesaprātīgo nacionālo prioritāšu laiks [Latvijā] un viss atkal būs normas robežās. Lietas jāvirza tā, lai Latvija kļūtu par divvalodīgu valsti.” Ņemot vērā Kremļa pieklusināto retoriku, Lužkova kungs iespējams ir izdarījis tam ‘lāča pakalpojumu’, par ātru atklājot Kremļa politisko stratēģiju pēc Saeimas vēlēšanām Latvijā.

Pēc brīvības atgūšanas Latvija izdarīja izvēli - būt par neatkarīgu valsti vienlīdzīgu valstu saimē. Tieši šādu statusu mēs vēlamies arī saglabāt.
Kā mums var palīdzēt Eiropas Savienība?

Pirmkārt, Latvijai ir nepieciešamas nopietnas Eiropas valstu investīcijas, kas palīdzētu radīt jaunas darbavietas, adekvātu darba atalgojuma dinamiku un apturēt iedzīvotāju aizplūšanu no Latvijas.

Otrkārt, sadarbojoties Eiropas līmenī, mēs ceram pilnībā izskaust Padomju Savienības mantojumu - korupciju.

Treškārt, es vēlos aicināt nostiprināt kopējo Eiropas enerģētikas politiku, izveidojot ES valstu enerģētikas tīklu sasaisti un pilnībā īstenojot visus trešās enerģētikas paketes principus.

Ceturtkārt, apzinoties preses lielo nozīmi valstu demokrātiskā attīstībā, būtu svarīgi izstrādāt atbilstošu ES likumdošanu, kas nodrošinātu neatkarīgu mediju darbību, kā arī noteiktu kārtību, kādā saņemt informāciju par to īpašniekiem un investoriem arī tajās valstīs, kas politiskā vājuma dēļ pašas to paveikt nevar.

Piektkārt, jaunajai ES finanšu perspektīvai un reformētajai KLP ir jānodrošina līdzvērtīgas konkurences iespējas ES tirgū arī Latvijas lauksaimniekiem.

Sestkārt, mēs paļaujamies, ka mūsu politiskās grupas darbība reģionālās politikas jautājumos ļaus straujāk attīstīties tām dalībvalstīm, kuru ekonomika šobrīd krasi atpaliek no pārējām.

Septītkārt un visbeidzot, bet kas nav mazāk svarīgi, Eiropai ir nepieciešama stipra un vienota ārpolitika un drošības politika, kas par prioritāti uzskata ES valstu kopīgās, nevis individuālās īstermiņa ekonomiskās intereses, kā tas, piemēram, vērojams Mistral kuģu pārdošanas gadījumā.

Mēdz teikt - ķēde ir tikai tik stipra, cik tās vājākais posms. Eiropas Savienībai nevajadzētu mērīt tās ekonomisko un politisko spēku pēc stiprākajām dalībvalstīm. Gluži pretēji - ņemot vērā strauji mainīgo situāciju pasaulē, Eiropai ir jāiegulda īpaši aktīvs un stratēģiski organizēts darbs visas savas ekonomikas nostiprināšanā un politiskā spēka vairošanā.

Žunālists Džoels Artūrs Beikers ir tālredzīgi teicis: “(Nākotnes) vīzija bez tai sekojošas darbības nav nekas vairāk kā sapnis. Darbība bez vīzijas ir tikai laika kavēklis. Taču vīzija savienojumā ar atbilstošu darbību var mainīt pasauli.