fbpx

28.07.2010

LATVIJAS AVĪZE

Abas bija ieradušās Kazahstānā pēc vietējo uzņēmēju uzaicinājuma veidot kopīgu biznesu. Tā kā šīm jaunietēm, kā sarunā noskaidrojās, bija savs uzņēmums Lietuvā, par kura veiksmīgu darbību un nepieciešamību Kazahstānā bija pārliecinājušies abu lietuviešu tagadējie partneri, tad viņas tika uzaicinātas izveidot līdzīgu uzņēmumu Almatā. Abas bija ļoti apmierinātas, varēja noprast, ka sagaidāmi labi ieņēmumi. Taču, lai izbūvētu jaunā uzņēmuma telpas, līdzi tomēr esot paņēmušas lietuviešu strādniekus.

Atceros, ka pēc mūsu Valsts prezidenta vizītes Kazahstānā viņu pavadošie uzņēmēji atgriezās Latvijā tādā kā eiforiskā stāvoklī. Likās, ka atklāts jauns Eldorado, un bizness aizies kā pa diedziņu. Šķiet, tagad šī jūsma ir noplakusi, parādījušās problēmas, arī finanšu krīze ir atstājusi ievērojamu iespaidu uz nākotnes plāniem. Tomēr patiesībā Kazahstāna joprojām piedāvā iespējas.

Kazahstāna ir valsts, kura kopumā ļoti rūpējas par savas nacionālās ekonomikas attīstību. Kazahiem jāspēlē gudri, jo kaimiņos ir visai nestabilas Centrālāzijas valstis, arī lielie kaimiņi – Krievija un Ķīna. Tai pašā laikā Kazahstāna izrāda lielu interesi tuvināties Eiropas Savienībai un sadarboties ar to.

Mūsu delegācijas galvenais uzdevums bija apspriest jauno partnerības un sadarbības līgumu. Kazahiem bija ļoti liela interese rast mūsu atbalstu šī līguma pēc iespējas ātrākai noslēgšanai (tika izteikta vēlme, lai tas tiktu sagatavots jau Spānijas prezidentūras laikā), kā arī Kazahijas ātrākai iestājai Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Taču vienlaikus Kazahstāna strādā arī pie muitas ūnijas ar Krieviju un Baltkrieviju. Vienotais ievedmuitas tarifs iepretim trešajām valstīm varētu negatīvi ietekmēt mūsu eksportu uz Kazahstānu - gan lauksaimniecības, gan farmaceitiskās rūpniecības, mehānisko un elektroierīču, transportlīdzekļu, plastmasas izstrādājumu un citu nozaru izstrādājumus. Vienlaikus pozitīvi vērtējams varētu būt tas, ka iespēja izmantot muitas tarifus savas produkcijas aizstāvībai samazinās. Kazahi pieļauj arī izņēmumus un parejas periodus.Tomēr jāatzīmē arī fakts, ka diskusijās no Kazahstānas pārstāvju puses tika izteikts viedoklis, ka šī muitas ūnija varbūt īsti nemaz netiks izveidota un vai tā būs dzīvotspējīga. Īsti neatbildēts palika arī mans jautājums par to, kā šī muitas ūnija sadzīvos ar Kazahstānas iespējamo dalību PTO. Katrā ziņā, kazahi vēl nebūt negrasās nojaukt muitas punktus uz Krievijas robežas.

Kazahstānas ekonomikas raksturīga iezīme ir spēcīga tieksme aizsargāt savu tirgu, tai skaitā arī darbaspēka tirgu. Piemēram, legālā darbaspēka imigrācija tiek pieļauta apmēram uz vienu gadu, uz investīciju periodu. Tai laikā darba devējam ir jāsagatavo attiecīgajiem darbiem pašmāju speciālisti.

Pēdējo desmit gadu laikā Kazahstānas iekšzemes kopprodukts uz 1 iedzīvotāju ir palielinājies vairāk nekā 8 reizes. Šie panākumi kazahus ir iedvesmojuši, radījuši lielāku ticību pašu spēkiem, nepaļaujoties vienīgi uz ārvalstu investīcijām.

Kazahstānas pašapziņu ievērojami vairo arī fakts, ka šī zeme ir ārkārtīgi bagāta ar izejvielām. Viņu eksperti ar smaidu atzīmē, ka valstī ir sastopami visi Mendeļejeva tabulas elementi, pie tam ievērojamā daudzumā. Iespaidīgi ir Kazahstānas naftas krājumi. Kā tikšanās laikā atzīmēja Naftas un gāzes ministrs Minbajevs, Kazahstāna eksportē 70 miljonus tonnu naftas, vēl 13 miljonu tonnu tiek paturēti iekšējam tirgum, bet vēl daļa iekšējam patēriņam nepieciešamās naftas tiek importēta no Krievijas. Savukārt no eksportētajiem 70 miljoniem, 63 miljoni tiek eksportēti uz Eiropas Savienību, 6 – uz Ķīnu, bet nedaudz vairāk par miljonu (1,2 miljoni) uz Irānu. Kā atzīmēja ministrs, tad naftas iegūšanas maksimums šai valstī vēl priekšā. Pēc izpētītajiem depozītiem un pamatojoties uz pašreizējiem ieguves apjomiem, kazahu naftas pietiktu vēl vismaz 100 gadiem.

Kazahstāna plāno ievērojamu eksporta palielinājumu galvenokārt Eiropas virzienā. Šobrīd galvenās plūsmas ir caur Kaspijas naftas vadu konsorciju, piemēram, uz Samāru Krievijā, arī caur Baku, Tbilisi, Džaihanu, izmantojot tranzītā Melnās jūras infrastruktūru. Par perspektīvu eksporta virzienu tiek uzskatīta arī Ķīna, kur pašreizējos 6 miljonus naftas eksporta (naftas vads nupat tikai ir uzsācis darbību) vēlas īsā laikā palielināt līdz 10-20 miljoniem. Zināmas problēmas naftas ieguvē un transportā rada tas, ka nav vēl īsti skaidrs Kaspijas jūras statuss. Depozīti attiecībās ar Krieviju visumā ir sadalīti, to pašu kazahi atzīmē arī attiecībā uz Azerbaidžānu un Turkmenistānu. Ministrs uzsvēra, ka investīcijas naftas ieguvē ir vajadzīgas, īpaši jauno tehnoloģiju dēļ, tomēr vienlaikus tika atzīmēts, ka investīcijas vairs nav vitāli svarīgas - šis posms ir pagājis, un kazahi ir kļuvuši izvēlīgi investīciju piesaistē, galvenokārt uzsverot vietējo ražotāju spēju attīstīšanu.

Kazahstāna ir arī ievērojams gāzes ražotājs – 2009. gadā tika saražoti 36 miljardi m3. Specifika ir tāda, ka puse gāze tiek iesūknēta atpakaļ, lai noturētu spiedienu – tātad reāli var teikt, ka ir iegūti 18 miljardi m3. Lielākā daļa – 10 miljardi – tiek patērēti iekšējā tirgū, eksporta apjomi nav nozīmīgi, to galvenais virziens ir Krievija. Diemžēl Kazahstānai nav gāzes tranzīta tiesību caur Krieviju. Šo situāciju izmanto Gazprom kā vienīgais eksportētājs uz ES. Ir visai grūti vienoties par cenu, ja pircējs ir viens – šajā gadījumā Krievija. Tiek domāts par gāzes eksporta alternatīviem ceļiem, piemēram, uz Ķīnu, tiek strādāts arī pie Turkmenistānas gāzes eksporta un tranzīta uz Ķīnu. Runājot par Eiropas Savienības ieceri izveidot Nabucco gāzes vadu, Kazahstānas puse pamatoti atzīmēja, ka detalizēti runāt par šo gāzes vadu vēl ir pāragri, jo pārāk daudz ir neatrisinātu un neskaidru jautājumu.

Kazahstāna var būt ļoti nozīmīgs ekonomiskās sadarbības partneris gan ES, gan arī Latvijai. Mums ir labas iespējas izmantot to, ka kopumā labāk kā eiropieši spējam izprast kazahu mentalitāti, viņu biznesa īpatnības. Arī krievu valodas zināšanām, kaut gan pēdējos gados ir neticamā tempā izaudzis kazahu valodas prestižs un tās lietojums, ir liela nozīme. Protams, šis tirgus nav vienkāršs, jo līdzās ekonomiskajiem apsvērumiem ir rūpīgi jāseko arī politiskajai motivācijai, tomēr tirgus ir plašs, ekonomikas pieaugums – respektējams, līdz ar to Kazahstāna rādās būt cerīga uzņēmīgiem Latvijas un citiem Eiropas valstu cilvēkiem.