fbpx

28.06.2010

DIENA.LV

Ne reizi vien ir dzirdēts, ka Eiropas Savienība - tas ir kāds tāls, liels un mums, latviešiem, ne pārāk draudzīgs “radījums”. Arī Eiropas Parlaments it bieži tiek raksturots kā naudīgu birokrātu institūcija, kurā nevienam nerūp “vienkāršo” cilvēku raizes un nedienas.

Patiesība gan ir tāda, ka Eiropas Parlamenta lēmumi - no pārtikas produktu marķējuma līdz ainavu kopšanai un vides kvalitātei - vistiešākajā veidā skar ikviena eiropieša ikdienu. Ne mazums ir darīts arī atbalstam ekonomiskās lejupslīdes apstākļos. Izveidota rinda atbalsta programmu vidējiem un maziem uzņēmumiem, mikrofinansēšanas instruments mikrouzņēmējiem un garantiju fonds riska aizdevumu saņemšanai jaunajiem uzņēmējiem.

Jau 2006. gadā Eiropas Parlaments apstiprināja Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi. Tā mērķis tolaik bija sniegt papildu atbalstu dažādu sfēru darbiniekiem un uzņēmējiem, kurus skārušas pasaules tirdzniecības modeļu strukturālas izmaiņas un globalizācijas apstākļos pieaugošā konkurence, īpaši no lielāko uzņēmumu puses.

Iestājoties globālajai finanšu un ekonomikas krīzei, Eiropas Parlaments lēma par Eiropas Globalizācijas fonda prasību atvieglošanu attiecībā uz finanšu līdzekļu piešķiršanu, proti, tos var saņemt arī krīzes iespaidā darbu zaudējušie darbinieki. Šobrīd fonds nefinansē pasīvus sociālās aizsardzības pasākumus, piemēram, pensijas vai pabalstus, nedz arī sedz uzņēmumu izmaksas, kas saistītas ar modernizāciju un pielāgošanos strukturālām pārmaiņām. Tā vietā Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds atbalsta aktīvus darba tirgus pasākumus, sniedzot atbalstu darba meklējumos, individuāli pielāgotai apmācībai un pārkvalifikācijai, uzņēmējdarbības veicināšanai, atbalstu pašnodarbinātajiem, u.c.

Kopš izmaiņu ieviešanas Globalizācijas fonda noteikumos 2009. gadā, tā līdzekļus ar pozitīviem rezultātiem ir jau izmantojusi Zviedrija, kas saņēma 10 miljonus eiro Gēteborgas Volvo atlaistajiem darbiniekiem, lai palīdzētu tiem atrast jaunas darba vietas. Šim piemēram ir sekojušas arī ne mazums citu ES dalībvalstu: 6.2 miljoni eiro ir piešķirti Vācijas autoindustrijas darbiniekiem, 9.2 miljoni eiro - atlaistajiem darbiniekiem Beļģijas tekstilrūpniecībā, 5.7 miljoni - bijušajiem autoindustrijas darbiniekiem Austrijā, 14,8 miljoni - datorspeciālistiem Īrijā… Šo sarakstu vēl var turpināt.

Apjomīgu finansiālo palīdzību no Eiropas Globalizācijas fonda līdzekļiem ir saņēmusi arī Lietuva. Tās celtniekiem ir piešķirta palīdzība 1.1 miljona eiro apmērā, rūpnīcas „Snaige” darbiniekiem - 0.3 miljoni, tekstilrūpniecībai - 0.8 miljoni, bet mēbeļrūpniecībai 0.7 miljoni.

Pretstatā mūsu kaimiņiem, Latvija Globalizācijas fonda līdzekļiem vēl nav pieteikusies. Šķiet, lielākā daļa Latvijas uzņēmēju par Globalizācijas fondu pat nav dzirdējuši.

Tieši šī iemesla dēļ vērsos pie Ministru prezidenta ar lūgumu skaidrot Latvijas valdības veiktos pasākumus sabiedrības informēšanai. Atbildes vēstulē Labklājības ministrs U. Augulis minēja, ka marta beigās - kad vairums augstāk minēto valstu jau bija saņēmušas palīdzību no Globalizācijas fonda, Latvija bija tikai uzsākusi iespējamās sabiedrības informēšanas kampaņas regulēšanas un pieteikumu administrēšanas procesa gatavošanu. Diemžēl, arī vēl pašlaik neesmu dzirdējusi par atbalstam pieteiktiem Latvijas projektiem

Patiesi, jācer, ka tad, kad atbildīgās institūcijas Latvijā beidzot būs sasparojušās, Eiropas Globalizācijas fonda līdzekļi vēl joprojām būs pieejami.

Panākumu atslēga visbiežāk slēpjas pašu aktivitātē un uzņēmībā. Esam jau palaiduši garām ne mazums iespēju, tostarp arī daļu no Eiropas Ekonomiskās attīstības plāna ietvaros apstiprinātajiem 3,98 miljardiem eiro lauku rajonu apgādāšanai ar internetu. Kaimiņi bijuši aktīvāki - Igaunija nākamgad varēs pievienoties Eiro zonai; Lietuva ir soli priekšā ES globalizācijas fonda izmantošanā. Līdzīga situācija manāma arī attiecībā uz JEREMIE jeb Eiropas apvienoto resursu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem iniciatīvu. Tās ietvaros, dalībvalstis ar valsts vai reģionālo vadošo iestāžu starpniecību var izmantot daļu no Eiropas Savienības struktūrfondiem, lai nodrošinātu maziem un vidējiem uzņēmumiem pašu kapitāla finansējumu, aizdevumus vai garantijas ar līdzdalības fonda starpniecību. Latvija ir parakstījusi JEREMIE finansēšanas līgumus 91.5 miljonu eiro apmērā. Lietuva savukārt šīs pašas iniciatīvas ietvaros sev ir nodrošinājusi 290 miljonus eiro.
Ja būsim aktīvāki un tālredzīgāki, arī mēs varēsim sasniegt vēlamo labklājības un stabilas izaugsmes līmeni.