fbpx

08.03.2010

8. martā Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas deputāte Inese Vaidere ir nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Valdim Zatleram, aicinot viņu neizsludināt Saeimā pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā.
Jau ziņots, ka Saeima šonedēļ pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz iespēju piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas ārvalstniekiem, kuri Latvijā investējuši finanšu līdzekļus.
Termiņuzturēšanās atļauju Latvijā varēs pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.
Saskaņā ar likuma grozījumiem, šo atļauju varēs piešķirt personām, kuras ieguldījušas kapitālsabiedrības pamatkapitālā ne mazāk kā 25 000 latu, nodarbina uz pilnu slodzi vismaz piecus darbiniekus, no kuriem ne mazāk kā puse ir Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi, Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, un kuras valsts vai pašvaldības budžetā saimnieciskā gada laikā nodokļos samaksā ne mazāk kā 10 000 latu.
Tāpat termiņuzturēšanās atļauju varēs piešķirt personām, kas Latvijā ir iegādājušās vienu vai vairāk nekustamos īpašumus Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai citās Latvijas Republikas pilsētās, kuru kopējā darījuma summa nav mazāka par 100 000 latu. Termiņuzturēšanās atļauju varēs saņemt privātpersonas, kam ir viens vai vairāki nekustamie īpašumi ārpus Rīgas, Rīgas plānošanas reģiona vai kādā no republikas pilsētām, kuru kopējā darījuma summa ir vismaz 50 000 latu, un ja uzturēšanās atļaujas prasītājam nav un nekad nav bijuši nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādi.
Inese Vaidere uzsver – grozījumi likumā būtībā ir atsevišķu grupējumu – ekonomisku un politisku - biznesa projekts, kam ar Latvijas interesēm nav nekā kopēja.
„Pavisam absurds ir priekšlikums par to, ka jebkurš ārzemnieks, nopērkot vidēji lētu nekustamo īpašumu, dzīvokli, ar lielu varbūtību kļūs par Latvijas un ES pastāvīgo iedzīvotāju. Vai tiešām tas ir tas, kas Latvijas valstij šobrīd vajadzīgs?” vaicā Inese Vaidere.
Deputāte arī norāda, ka Saeimas atbalstītajos likuma grozījumos nav skaidri minēts, kas notiek, ja likumā noteiktās prasības netiek ievērotas. Pastāv ierosinājums termiņuzturēšanās atļauju anulēt, ja investors pēdējā gada laikā neveic aktīvu saimniecisku darbību un nedod ekonomisku labumu Latvijas Republikai. Taču tas nozīmētu, ka vismaz vēl gadu pēc valsts prasību neievērošanas ārzemnieks varētu likumīgi atrasties Latvijas un ES teritorijā. Un kas notiks tad, ja iegādāto dzīvokli „investors” pēc neilga laika atkal pārdos citam tādam pašam „investoram”?
Nav garantijas, ka bankrota gadījumā ārzemnieks no Latvijas aizbrauks. Tam par iemeslu būs iespējams minēt pietiekami daudz humānu apsvērumu, piemēram, cilvēktiesības, ģimenes apstākļu u.c. Rezultātā, ne tikai “investors”, bet arī viņa algotie viesstrādnieki, visticamāk, paliks valstī.
Deputāte savā aicinājumā valsts prezidentam arī norāda uz daudzajām praktiskajām un finansiālajām grūtībām, ko Latvijas valstij nesīs šādu likuma izmaiņu ieviešana praksē – nodokļu iekasēšanas un kontroles izmaksas vien var pārsniegt visu „ieguvumu” no nodokļiem.
Inese Vaidere atzīmē, ka grozījumu pieņemšanas procesā, acīmredzot, netiek ņemts vērā ne publiski paustais Satversmes Aizsardzības biroja viedoklis, ka ”šādi grozījumi rada papildus riska elementus”, nedz arī LIAA uzskats, ka ”investori, kas var pierādīt savu krietnumu un normālu biznesa praksi, jau tagad nesaskaras ar lielām problēmām Eiropas Savienībā saņemt uzturēšanās atļauju”. Deputāte min, ka Latvijā Imigrācijas likuma grozījumiem nevajadzētu tikt pieņemtiem bez valsts līmenī apstiprinātas migrācijas politikas koncepcijas. Tai, pirmkārt, jābūt vērstai uz pamatnācijas aizsardzību, kura Latvijā ir tikai 59%, turklāt daudzi Latvijas pilsoņi finansiālu iemeslu dēļ aizbrauc no valsts. Ir skaidrs, kādas sekas šādos apstākļos nestu minētā likumprojekta ieviešana.
„Iespējams, ka grozījumu pamatā ir tādu valstu kā ASV un Lielbritānijas pieredze, taču tā nav samērojama ar mazu nacionālu valstu realitāti. Pat tādas valstis kā Lielbritānija un Vācija šobrīd ir atzinušas lielās grūtības, ko tām radījusi iepriekš nepārdomātā imigrācijas politika. Pasaulē ir daudz valstu, un dažas no tām ir mūsu tiešie kaimiņi, kur dzīves līmenis ir daudz zemāks kā Latvijā un kuru iedzīvotāji būtu gatavi uz visu, lai tikai nokļūtu Eiropas Savienībā.
Ja likumprojekts tiks ieviests, nekontrolējamos migrācijas procesus vairs nebūs iespējams apturēt. Tā nestais ekonomiskais ieguvums visticamāk nebūs nekāds, bet politiskās sekas un apdraudējums nacionālas Latvijas valsts pastāvēšanai var būt nepārredzami.”