fbpx

31.03.2010

Rīga, 29. marts. Eiropas Savienības mājā Rīgā norisinājās diskusijas par Krievijas un Latvijas vēstures problemātiku un cilvēktiesību stāvokli Krievijā, kurās piedalījās Saharova balvu ieguvušās organizācijas Memorial eksperti, Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas un Cilvēktiesību apakškomitejas deputāte Inese Vaidere (PS/ETP) un citi vēstures un politikas eksperti un žurnālisti

Ik gadu Eiropas Parlaments piešķir Saharova balvu par domas brīvību personām un organizācijām, kas, tāpat kā Nobela Miera prēmijas ieguvējs Andrejs Saharovs, izrādījuši lielu drosmi cīņā par cilvēktiesību ievērošanu. Krievijas cilvēktiesību aizstāvības organizāciju Memorial Saharova balvai kopīgi izvirzīja Eiropas Parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Jacek Saryusz-Wolski, Latvijas eiroparlamentārieši Inese Vaidere, Sandra Kalniete, Arturs Krišjānis Kariņš un vēl 56 Eiropas Parlamenta deputāti.

Uzrunājot diskusijas dalībniekus, I. Vaidere pauda prieku un lepnumu par to, ka Saharova balva 2009. gadā tikusi piešķirta tieši Memorial, kas jau vairākus gadu desmitus izrādījuši apbrīnojamu izturību un drosmi, cīnoties par cilvēktiesību ievērošanu un aizsardzību ne vien Krievijā, bet arī citviet bijušajās Padomju Savienības valstīs. Šī ir cīņa, kurā dzīvību ir zaudējuši daudzi cilvēktiesību aizstāvji Krievijā. I. Vaidere uzsvēra, ka Krievijā joprojām nav izmeklēta neviena no 115 Eiropas Cilvēktiesību tiesā pret to izskatītajām lietām par cilvēku pazušanu, nogalināšanu un spīdzināšanām. Satraucošs ir fakts, ka šādu noziegumu skaits Krievijā joprojām nav mazinājies, netiek īstenoti nepieciešamie pasākumi, lai vainīgos sauktu pie atbildības likumā paredzētajā kārtībā, un pat netiek sodīti Eiropas Cilvēktiesību tiesā par vainīgām atzītās personas.

I. Vaidere atgādināja Memorial pārstāvja Sergeja Kovaļeva teiktos vārdus: „[Krievijā] netiek ievērota valsts konstitūcija, nav varas pārdales, nepastāv brīvas vēlēšanas, un tiek cenzēti masu mēdiji.” Memorial vadītājs Oļegs Orlovs savukārt situāciju Krievijā raksturo sekojošiem vārdiem: „Apdraudējumam no valdības puses ir dažādas izpausmes. Tā, piemēram, tiek veiktas nebeidzamas pārbaudes [...] Vēl bīstamākas ir pret mums vērstās nelegālās darbības un pielietotā vardarbība. Pa telefonu tiek draudēts cilvēktiesību aizstāvju ģimenes locekļiem un dedzināti cilvēktiesību organizāciju biroji.”

I.Vaidere uzsvēra, ka Eiropas Parlaments aktīvi strādā, lai novērstu nelabvēlīgo situāciju Krievijā, par piemēru minot pārrunas par cilvēktiesību jautājumiem, kas starp ES un Krieviju norisinās reizi sešos mēnešos. Diemžēl, tās ne vienmēr nes cerētos panākumus. I. Vaidere atzina, ka ir vēl daudz darāmā, lai sasniegtu ievērojamus panākumus, tādēļ ES jāturpina aktīvi iestāties par cilvēktiesību ievērošanu Krievijā kā vienu no kopējās sadarbības pamatnosacījumiem.