fbpx

02.03.2010

Trešdien, 24. februārī Eiropas Parlamenta Ārlietu komiteja, kopā ar Eiropas Savienības un Ukrainas parlamentārās sadarbības komiteju, kā arī vairākiem starptautiskajiem ekspertiem rīkoja viedokļu apmaiņu par Ukrainas attīstību pēc valsts prezidenta vēlēšanām. Arī EP Ārlietu komitejas un Ukrainas parlamentārās sadarbības komitejas deputāte Inese Vaidere, kura Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas delegācijas ietvaros klātienē vēroja abas Ukrainas prezidenta vēlēšanu kārtas, tika uzaicināta sniegt savu ekspertīzi par valsts iespējamajiem nākotnes scenārijiem un ES lomu tās attīstībā.

I. Vaidere atzīmēja, ka Ukraina Eiropai ir nozīmīga ne vien kā tās robežvalsts, kurā dzīvo vairāk nekā 40 miljoni iedzīvotāju, bet arī kā galvenā gāzes tranzītvalsts uz Eiropu. “Patlaban Ukraina atrodas kritiskā stāvoklī - globālā finanšu krīze atstājusi smagas sekas ekonomikā, valsts politiskā struktūra ir vāja un neefektīva, bet vadošās partijas - līdzīgi kā Latvijā - sašķeltas. Tomēr reformas un smagie lēmumi prasa saskaņotu rīcību. Politiskās un ekonomiskās stabilitātes trūkums vājina Ukrainas iespēju pretoties nevēlamām ārvalstu ietekmēm,” secināja I. Vaidere.

Deputāte uzsvēra, ka V. Janukoviča uzvara kopumā bija demokrātiska procesa rezultāts, kas ir sasniegums virzībā uz demokrātiskas valsts statusu. Vienlaikus gan šis rezultāts rada bažas par Ukrainas tālāko attīstības ceļu. Tai būtībā jāizvēlas, ar ko padziļināt attiecības - ar Rietumu partneriem, ejot pretī Eiropas Savienības dalībvalsts statusam, vai arī ar Krieviju, ko savas politiskās darbības laikā vairāk atbalstījis Janukovičs.

EP organizētās viedokļu apmaiņas laikā, I. Vaidere izteica pārliecību, ka Eiropas Savienībai ir jāstiprina demokrātiskas attīstības ceļš Ukrainā, tāpēc ir svarīgi palielināt tās lomu valsts procesos. I. Vaidere pauda viedokli, ka ārlietu jautājumos ES ir jābūt vienotai un izlēmīgai, aktīvi realizējot pieņemtos lēmumus un stratēģijas. Ir svarīgi ar atbalsta programmām stiprināt Ukrainas apņēmību turpināt uzsākto demokrātiskās attīstības ceļu. Tikpat nozīmīgi ES ir novērst atkārtotu Ukrainas nonākšanu Gazprom kontrolē, tādejādi pakļaujot riskam ne vien Ukrainas valsts ekonomiku, bet arī gāzes piegādes drošību Eiropā.

I. Vaidere uzsver, ka Eiropas Parlamentam ir iespēja veicināt šo mērķu izpildi, tādēļ domu apmaiņa par stāvokli Ukrainā pēc prezidenta velēšanām ir svarīgs solis efektīvākas ES ārlietu politikas veidošanā.