27.12.2010

DIENA.LV

Decembrī noslēdzies pirmais gads kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā – gads, kas iezīmējies ar visai lieliem politiskiem un ekonomiskiem izaicinājumiem Eiropas vienotībai.

Lisabonas līguma galvenie mērķi bija padarīt Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procedūru demokrātiskāku un caurskatāmāku, nodrošināt lielākas ES pilsoņu iespējas ietekmēt likumdošanas procesu, veicināt ES lomu un konkurētspēju pasaulē, kā arī nostiprināt ES valstu solidaritāti un vienlīdzību. Tas tika veidots kā kompromiss sākotnēji izveidotajai ES konstitūcijai, kuru 2005.gadā noraidīja Francijas un Nīderlandes pilsoņi.

Lisabonas līguma ratifikācijas procesa noslēgums 2009.gada 1.decembrī Eiropas un tās institūciju dzīvē ienesa būtiskas izmaiņas. Vispirms minēšu Eiropas Parlamenta (EP) lomas palielināšanu: ES likumdošanas procedūrā tas būtībā ieguva līdzvērtīgas pozīcijas ar Padomi. ES budžets vairs nevar tikt pieņemts bez apstiprinoša EP deputātu balsojuma. Eiropas Parlaments kā likumdevējs tagad darbojas vairākumā ES politikas jomu, ieskaitot tieslietas, drošību, lauksaimniecību un imigrāciju. Tas nozīmē, ka plašākas iespējas rūpēties par Latvijas interesēm, piemēram, lielākiem un taisnīgākiem tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem nākošajā finanšu perspektīvā, ir ne tikai Latvijas pārstāvjiem valdībā, bet arī mums, eiroparlamentāriešiem, kuriem līdz šim tādu pilnvaru nebija. Ar Lisabonas līgumu tika palielināts arī EP deputātu skaits un uzlabota nacionālās pārstāvības proporcija, kā rezultātā visai reāla ir papildus vietas iegūšana Latvijai.

Otrkārt, lai nodrošinātu vienotu un labāk koordinētu ES ārpolitiku, ar Lisabonas līgumu tika pavērts ceļš Eiropas Ārējās Darbības dienesta (EĀDD) izveidei. Ir radīti arī divi jauni posteņi, kuri izveidoti, lai padarītu skaidrāku atbildi uz jautājumu – kurš var runāt Eiropas Savienības vārdā. Tie ir - Eiropas Savienības Padomes prezidents, par kuru tika iecelts bijušais Beļģijas premjers H. Van Rompejs un Augstais pārstāvis ārlietās, vienlaikus - Eiropas Komisijas

Treškārt, līgums ieviesa Pilsoņu iniciatīvu. Tās noteikumi nupat tika vienkāršoti ar EP balsojumu Strasbūras plenārsēdē, piedāvājot iespēju ikvienam Eiropas pilsonim - ja gada laikā tiek savākts viens miljons atbalstītāju parakstu no vismaz ceturtdaļas ES valstu - būt Eiropas likumprojektu iniciatoram.

Visbeidzot, līgumā ir noteiktas ES prioritātes, tostarp, enerģētiskā neatkarība, cīņa ar globālo sasilšanu, un citas, kuras jāatspoguļo ES budžetā un finanšu perspektīvās. Būtiskas ir arī nacionālajiem parlamentiem piešķirtās tiesības izvērtēt ES likumprojektus un iesniegt tajos savus grozījumus.

Nozīmīgs ieguvums ir arī drošības jomā: līguma 42.pants paredz - ja dalībvalsts kļuvusi par militāras agresijas upuri, pārējām dalībvalstīm ir pienākums tai sniegt palīdzību.

Pēc garām diskusijām starp ES institūcijām un dalībvalstu parlamentiem par tā veidošanas un darbības noteikumiem, darbu beidzot uzsāk Eiropas Ārlējās Darbības dienests – institūcija ar 476 miljonu eiro budžetu, 1625 darbavietām un 136 ES delegācijām pasaulē, kas turpmāk būs atbildīga par ES ārlietu, drošības, enerģētikas politiku realizēšanu un ES pārstāvību pasaulē. Kopumā EĀDD izveide, kas ir EP, Padomes un Komisijas kopīga darba rezultāts, ir solis vienotas ārpolitikas izveidē un kā tādu to var vērtēt pozitīvi. Turpretim dienesta darbinieku izvēle, to kompetence pārraugāmo reģionu jautājumos mudina uzdot nepatīkamus jautājumus. Arī dienesta vadītājas Eštones sniegums kopumā ir bijis visai tālu no cerētā. Augstā pārstāve neapmeklēja vairākas augsta līmeņa ES sanāksmes, viņas lēmumu pieņemšanā trūcis caurskatāmības – piemēram, EĀDD vadošo amatu sadalē, kad viennozīmīgi labākas pozīcijas ieguva „veco” dalībvalstu pārstāvji. Ketrīnas Eštones darbība ir bijusi nepārliecinoša, bet viņas atbilde uz krīzes situācijām pasaulē – pārlieku vāja un pavirša, Parlamentam sniegtās atskaites – nepilnīgas.

Zināmu vilšanos ES līderu vidū ir radījis arī H. Van Rompejs, kurš uzsāka savu darbu kā izslavēts diplomāts, eksperts finanšu un ekonomikas jautājumos, taču pievīla cerības, kad viņa vadītā ES darba grupa tā arī nespēja sniegt būtiskus ieteikumus ES izvadīšanai no krīzes.

Vēl lielākus pārbaudījumus Lisabonas līguma realizēšanai nācās piedzīvot, veidojot 2011.gada ES budžetu – pirmo kopš līguma ratificēšanas. EP cīnījās par savu jauno pilnvaru un ietekmes nodrošināšanu, Padome iebilda pret lielākām valstu iemaksām. Visbeidzot, kad jau likās, ka vienošanos šogad nepanākt, kompromisa budžets tomēr tika pieņemts – ar 2.9% budžeta palielinājumu un ierobežotu EP lomas stiprināšanu.

Tomēr lielākais izaicinājums ES valstu vienotībai ir bijusi ekonomikas krīze. Lai glābtu ES simbolu un ekonomisko pamatu – eiro, tika panākta vienošanās par izmaiņām Lisabonas līgumā. Tās ļauj pagaidu finanšu stabilitātes fondu pārveidot par pastāvīgu eirozonas stabilitātes mehānismu (ES vadošā ekonomika un galvenā eirozonas glābēja Vācija gan atteicās palielināt līdzšinējo fonda 440 miljardus eiro budžetu). Kā līguma panākumu var minēt arī to, ka, pateicoties palielinātajām pilnvarām, EP deputāti varēja pamatot spēcīgākus drošības pasākumus ES un ASV nolīgumā par banku datu pārsūtīšanu ASV varas iestādēm ar terorismu saistītu gadījumu izmeklēšanai.

ES valstu un iedzīvotāju attieksme pret Lisabonas līgumu jau sākotnēji nav bijusi viennozīmīga. Arī šomēnes, apritot tā ratificēšanas pirmajai gadskārtai, vērtējumi ir dažādi.
Izvērtējot paveikto, kā arī līguma efektivitāti, ir jāapzinās, ka viens gads ir par maz, lai redzētu tā ietekmi ilgtermiņā, jo īpaši tādēļ, ka virkne paredzēto izmaiņu vēl nav stājušās spēkā – piemēram, jaunā dubultā vairākuma balsošanas sistēma Padomē stāsies spēkā tikai 2014.gadā. Eiropai, tāpat kā visai pasaulei, šis ir bijis smags gads, daudzas grūtības, ar kurām Eiropa šobrīd saskaras, nav tieši ar Lisabonas līguma darbību saistītas.

Lisabonas līguma pamatā ir ciešāka sadarbība ES dalībvalstu starpā, taču pieaugošās protekcionisma tendences ir šī mērķa apdraudējums. Ja spēsim solidāri īstenot pašu izvirzītos mērķus, tad arī Eiropa turpinās attīstīties kā pasaules ekonomiskā un politiskā līdere.

Prof. Inese Vaidere,
Eiropas Parlamenta deputāte (ETP/Pilsoniskā Savienība)

17.12.2010

Rīga, 17.decembris. Šodien plkst. 17:00 Eiropas Parlamenta Informācijas birojs atklās izstādi “Andrejs Saharovs: trauksme un cerība”, kas sniedz informāciju par A.Saharova dzīvi un darbību cilvēktiesību jautājumos. Izstāde būs apskatāma ES mājā, Aspazijas bulvārī 28 - 1.stāvā, Rīgā.

Izstādes ekspozīciju Rīgā organizē Eiropas Parlamenta (EP) Informācijas birojs sakarā ar Eiropas Parlamenta Saharova balvu, kuras ceremonija 15.decembrī notika Strasbūrā. Izstādi saturiski veidojusi Eiropas Padome sadarbībā ar Andreja Saharova muzeju un sabiedrisko centru, kā arī Krievijas cilvēktiesību apvienību Memorial, kas 2009.gadā saņēma, Eiropas Parlamenta Saharova balvu.

Izstādes atklāšanas uzrunas teiks profesore Inese Vaidere, EP deputāte un EP Cilvēktiesību apakškomitejas koordinatore, Valdis Ābols, Kubas disidentu atbalsta aktīvists un EPIB vadītājs Māris Graudiņš.

I.Vaidere norāda, ka “ik gadu Eiropas Parlaments piešķir Saharova balvu ievērojamiem cilvēktiesību aizstāvjiem, kas, aizstāvot cilvēktiesības un demokrātijas principus, ir izcīnījuši smagas cīņas, riskējot ne vien ar savu brīvību, bet pat dzīvību. Šī gada balvas laureāts, Kubas žurnālists Giljermo Fariņas (Guillermo Fariñas), netika izlaists no valsts, lai personīgi saņemtu savu balvu. Tas atkārtoti apliecināja, ar kādām grūtībām sastopas cilvēktiesību aizstāvji, tādēļ Eiropas Parlamentam ir aktīvi jāturpina iesākto darbu cilvēktiesību vairošanā pasaulē.”

Izstādes mērķis ir iepazīstināt ar A.Saharova idejām un viņa redzējumu par sabiedrību, kas balstīta uz cilvēktiesību principu ievērošanu. Apmeklētāji varēs iegūt informāciju par A.Saharova dzīvi un darbību cilvēktiesību jautājumos. Izstādes ietvaros apmeklētāji tiks iepazīstināti arī ar EP darbu cilvēktiesību jomā un EP Saharova balvu.

Izstāde būs pieejama apmeklētājiem līdz 09.01.2011. .

Uzziņai par A.Saharovu un EP Saharova balvu 2010. gadā – tuvāk šeit  http://www.europarl.europa.eu/parliament/public/staticDisplay.do?language=LV&id=42

16.12.2010

Strasbūra, 16. decembris. Plenārsesijas debatēs Strasbūrā Eiropas Parlamenta deputāti apsprieda Cilvēktiesību apakškomitejas ikgadējo ziņojumu par cilvēktiesību situāciju pasaulē laika posmā no 2008. gada vidus līdz 2009. gada vidum.

Šogad ziņojums tapis pirmo reizi kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā un tajā norādīts, ka finanšu un ekonomikas krīze, klimata pārmaiņas, jaunās tehnoloģijas un cīņa pret terorismu ir saasinājusi cilvēktiesību problēmas pasaulē.

Gan ziņojumā iesniegtajos un pieņemtajos grozījumos, gan debatēs ar ES Augsto pārstāvi K. Eštoni par cilvēktiesību situāciju pasaulē Cilvēktiesību komitejas koordinatore Inese Vaidere atkārtoti atgādināja, ka Krievija joprojām ir izpildījusi tikai pirmo no sešu punktu vienošanās ar Gruziju; Krievijas agresijas rezultātā pusmiljons gruzīnu joprojām nevar atgriezties savās mājās Dienvidosetijā un Abhāzijā. Šis fakts, pateicoties I. Vaideres izstrādātajiem grozījumiem, tika iekļauts arī ziņojumā „ES Melnās jūras stratēģija”.

Deputāte arī norādīja uz ziņojumā atklāto kritisko cilvēktiesību stāvokli pat tajās valstīs, ar kurām Eiropas Savienība ir ilgus gadus īstenojusi cilvēktiesību dialogus un konsultācijas. „Nav pieļaujams, ka Eiropas Savienība tērē apjomīgus laika un finanšu resursus cilvēktiesību dialogos, nepanākot ievērojamus rezultātus. Ir skaidrs, ka ES cilvēktiesību politikā ir nepieciešami būtiski uzlabojumi. ES ir jāievieš precīzi definēta cilvēktiesību stratēģija, kas nosaka ne vien uzdevumus, bet arī nodrošina regulāru rezultātu izvērtējumu. ES vērtējumam par cilvēktiesību situāciju ir jābalstās vienīgi uz savu pieredzi un noteiktiem kritērijiem, savu viedokli mēs nedrīkstam mainīt kādas trešās valsts spiediena vai ekonomisku interešu ietekmē,” debatēs uzsvēra I. Vaidere.

I. Vaidere aicināja Augsto pārstāvi pievērst lielāku uzmanību šādām un līdzīgām problēmām. “Cilvēktiesību un demokrātijas nodrošināšanai ir jābūt Ārējās darbības dienesta prioritātei un nepārprotamam kritērijam bilaterālos nolīgumos ar trešajām valstīm,” tā I. Vaidere.

13.12.2010

Brisele, 10. decembris. EP Ārlietu komiteja ir devusi spēcīgu signālu Melnās jūras reģiona valstīm, 9.decembrī ar ievērojamu balsu vairākumu apstiprinot ziņojumu „ES Melnās jūras stratēģija”, ar ko tiks ieviestas būtiskas izmaiņas Briseles politikai reģionā, īpaši enerģētikas un drošības politikas jomās.
Ziņojuma gala versijā atbalstīti virkne EP deputātes Ineses Vaideres iesniegtu grozījumu, kuros uzsvērta nepieciešamība vairāk pievērsties ES stratēģiskajām prioritātēm enerģētikā, jo īpaši Nabucco projektam, šai nolūkā attīstot sadarbību, demokrātiju un drošību reģionā. Iesniegtajos grozījumos ziņojumam I. Vaidere aicina arī ES uzstāt, lai Krievija izpilda visus sešu punktu vienošanās nosacījumus, ko tā ar Gruziju parakstīja pēc iebrukuma Gruzijas valsts teritorijā 2008.gada vasarā, norādot, ka Krievija joprojām ir izpildījusi tikai pirmo no sešiem punktiem.
Būtiskākais panākums ir Ārlietu komitejā iebalsotais I. Vaideres grozījums, ar kuru Dienvidosetija un Abhāzija tiek skaidri definētas kā okupētas teritorijas, nevis reģioni, kas “vēlas atdalīties” no Gruzijas, kā tie lielākoties oficiālajā politiskajā retorikā dēvēti līdz šim.
“Šāda, skaidra un precīza, definējuma pieņemšana - turklāt par spīti asiem atsevišķu EP deputātu iebildumiem - ir būtisks panākums. Ja ziņojums esošajā redakcijā tiks pieņemts arī EP balsojumā, tad ES būs paudusi nepārprotamu politisku nostāju, un Krievija vairs nevarēs izlikties, ka korupcija, cilvēktiesību pārkāpumi, nelegālā preču un cilvēku tirdzniecība un citi pārkāpumi Dienvidosetijā un Abhāzihjā nav Krievijas valsts atbildība,” skaidro I. Vaidere.
Otrs būtiskākais panākums ir noteiktā Nabucco kā prioritārā ES enerģētikas projekta steidzama attīstīšana. Melnās jūras reģionam ir liela nozīme ES enerģētikas neatkarības veicināšanā, tādēļ ziņojums paredz arī citu ES interesēm atbilstošu enerģētikas projektu atbalstīšanu.
Lai īstenotu ziņojumā noteiktos uzdevumus, tajā iekļauta virkne rekomendāciju ES politikas Melnās jūras reģionā uzlabošanai, padarot to par pilntiesīgu ES stratēģiju, piešķirot atsevišķu budžeta līniju un definējot tai skaidrus funkcionēšanas mehānismus.

Melnās juras reģions apvieno 10 valstis: ES dalībvalstis Bulgāriju, Grieķiju, Rumāniju, kandidātvalsti Turciju, stratēģisko partneri Krieviju un piecus Austrumu partnerus - Armēniju Azerbaidžānu, Gruziju, Moldovu un Ukrainu.

07.12.2010

Šī gada 22. oktobrī Latvijas Kara muzejā notika grāmatas „Virzība uz demokrātisko Eiropu 2. pasaules kara laikā – Latvijas Centrālā padome un “kurelieši””atvēršanas svētki, iepazīstinot sabiedrību ar 8. maijā notikušās konferences materiāliem. Tā kā interese pēc šīs grāmatas vēl joprojām ir ievērojama, grāmata ir ievietota Latvijas Universitātes Akadēmiskā apgāda mājas lapā, piedāvājot iepazīties ar tās saturu ikvienam interesentam.

Izdevums tapis ar Eiropas Parlamenta ETP grupas un deputātes Ineses Vaideres atbalstu, kas arī kopā ar LR Aizsardzības ministriju un Eiropas Komisiju organizēja 8.maija konfeernci.

Referāti apskata tēmas par vēsturisko patiesību un izlīgumu, par Latvijas Centrālo padomi un Memorandu, kas iekļauts UNECSO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā, kā arī par pretošanās kustības militārajām izpausmēm, analizējot ģenerāļa Jāņa Kureļa grupas darbību 2. pasaules kara beigu posmā.

Vietne, kurā grāmata atrodama http://www.lu.lv/apgads/izdevumi/elektroniskie-izdevumi/.

Grāmatas eksemplāri ir nodoti Latvijas bibliotēku tīklam „Stāstu bibliotēkas”, UNESCO Asociēto skolu projektā iesaistītajām skolām, UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” nomināciju glabātājiem, kā arī LNB Bibliotēku attīstības institūta Bibliotēku konsultatīvajam centram.

28.11.2010

Piektdien, 26. novembrī Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres ilggadējie sadarbības partneri - Latvijas Lauku sieviešu asociācija – svinēja savu desmito pastāvēšanas jubileju pasākumā „ Sieviete – dvēsele un atbalsts laukos”.

Deputāti un LLSA vieno vairāki veiksmīgi sadarbības projekti – kopīga pirmās Vislatvijas sieviešu konferences organizācija, I.Vaideres dalība lekciju ciklā sievietēm, lasot lekcijas par politikas un ekonomikas plānošanu, likumdošanu un normatīvajiem aktiem Vidzemes, Kurzemes, Latgales un Zemgales reģionos, kā arī sadarbība „Latvijas Avīzes” organizētajā konkursā „Sieviete Latvijai” un virkne citu lielu un mazu kopdarbu. Ievērojot ielūgumā minēto lūgumu uz LLSA 10. konferenci ierasties Latviešu tautas tērpos, deputāte par godu šim pasākumam ietērpās savā Zemgales novada tautastērpā, lai apsveiktu LLSA skaistajā jubilejā un ar nelielu humora devu pasniegtu LLSA priekšsēdētājai Rasmai Freimanei četrzvaigžņu piparkūku ordeni.

„Lai mūsu projekti ir tikpat jauki, cik jauka ir piparkūku smarža pirms Ziemassvētkiem, lai tajos tikpat daudz asuma, kā piparkūkas pipariņš, un lai sievietes laukos turpina pārliecināt pasauli par savu spēku un skaistumu, kas vienmēr ir bijis arī Latvijas spēks,” pasākuma dalībniecēm teica deputāte.

24.11.2010

Piektdien, 26. novembrī Inese Vaidere pasniegs Latvijas Ekonomikas attīstības foruma (LEAF) Balvu, atzīmējot labākos studentu zinātniskos darbus ekonomikā.
Tradicionālo LEAF Balvu, kurai šogad aprit 10 pastāvēšanas gadi, pasniedz izciliem, reizēm provokatīviem un galvenokārt inovatīviem zinātnisko darbu autoriem un darbu vadītājiem, tās galvenais mērķis ir veicināt ekonomiskās domas attīstību un dot iespēju jaunajiem, topošajiem speciālistiem paust savu skatījumu par Latvijas tautsaimniecībai aktuālām tēmām. LEAF Balvas konkursa pieredze liecina, ka tas ir viens no tradīcijām bagātākajiem un visilgāk pastāvošajiem šāda veida konkursiem Latvijā. LEAF Balvas ilggadējais sadarbības partneris ir Augstākās izglītības padome.
Inese Vaidere, LEAF prezidente, LU profesore un Eiropas Parlamenta deputāte ir gandarīta par LEAF Balvas popularitāti.
LEAF konkursa laureātu apbalvošana un pieņemšana par godu laureātiem šogad norisināsies 26. novembrī, plkst. 13:00, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē.
Ik gadus pasākuma dalībniekiem piedāvā noklausīties LEAF lekciju par kādu Latvijā aktuālu tēmu. Šogad tradicionālo ikgadējo Foruma lekciju lasīs LR Finanšu ministrs Andris Vilks, analizējot 2011.-2012. gada budžeta ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības attīstību. Lekcijas iepriekšējos gados lasījuši tādi savas nozares eksperti kā pašreizējais Ministru Prezidents Valdis Dombrovskis, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, prof. Imants Freibergs, prof. Elmārs Grēns, Zviedrijas finanšu uzraudzības iestādes departamenta direktors Uldis Cērps un citi.
Pamatojoties uz aptaujas rezultātiem, balstoties uz prognozēm par Latvijas ekonomikas attīstību nākamā gada laikā, ko sniedza LEAF biedri – ekonomikas eksperti un nozaru speciālisti un 2010. gada zinātnisko darbu autori un darbu vadītāji, pasākuma dalībnieki tiks iepazīstināti ar Latvijas tautsaimniecības attīstības prognozēm 2011. gadā.

22.11.2010

DIENA.LV

Rīga, 18. novembris. Šodien mūsu valsts – Latvija svin savu 92. dzimšanas dienu. Tas ir ievērojams vecums, īpaši, ja ņem vērā, ka pusgadsimts no šī mūža ir pavadīts smagajā okupācijas jūgā. Šodien Latvijai, katram no mums ir pamats svinēt. Mūsu valsts šobrīd ir pilntiesīga pasaules attīstīto valstu saimes locekle. Mūsu valsts ir to valstu kopā, kuras var sevi pamatoti saukt par demokrātiskām valstīm.

Mana valsts, pārdzīvojot varbūt grūtāko laiku pēdējos divdesmit neatkarības gados, ir spējusi apturēt kritienu, ir spējusi nesalūst, bet sakārtot savu saimniecību. Ir cerība, ka sakārtosim arī savu politiku, jo pēdējās vēlēšanas liecināja, ka izšķirīgā brīdī latviešu tauta allaž parāda apbrīnojamu tālredzību.

Šīs vēlēšanas un, sevišķi, laiks pēc tām, veidojot valdību, apliecināja arī, ka mūsu neatkarība, mūsu vērtības ir jāaizstāv katru dienu. Šis laiks parādīja, ka mūsu vidū ir arī savi Jūdas, kas gatavi mūsu lielākās vērtības pārdot par dažiem sudraba grašiem. Neizdevās dažu opozīcijas pārstāvju centieni diskreditēt jauno valdību starptautisko partneru acīs. Tai pašā laikā tas liecina, ka valdības ceļš nebūs viegls, tas liecina arī, ka ne visi iestājas par brīvu, neatkarīgu un plaukstošu valsti. Tomēr tautas veselais saprāts ir uzvarējis.

Var teikt, ka pēc ne tik senās pagātnes neprātīgā skrējiena un pēc tā piedzīvotā smagā kritiena Latvijas ekonomika pamazām sāk stabilizēties. Lai situāciju pārvērstu izaugsmē, šajā brīdī ir svarīga gan valdības, gan arī katra cilvēka rīcība. Jo nekas mums netiks piedāvāts tāpat vien, uz paplātes, ir jābūt gudriem, lai pilnībā izmantotu gan savu budžetu, gan Eiropas Savienības dotās finanšu iespējas. Ir jāatceras, ka mūsu valsts brīvība un neatkarība dod katram arī individuālo brīvību - veidot pašam savu dzīvi. Tā ir katra paša atbildība.

Es priecājos par katru cilvēku, kurš šajā brīdī ir atceras savu pienākumu pret Latviju, nav pakļāvies varbūt mirkļa impulsam meklēt laimi citur plašajā pasaulē. Tieši mūsu cilvēki - tie, kuri dzīvo Latvijā, izjūtot gan ar valsts attīstību saistītās grūtības, gan arī prieku, ko dod panākumi - ir Latvijas vislielākā bagātība. Un es ticu, ka drīz atgriezīsies arī tie, kas šobrīd par savām mājām dēvē citu zemi, lai Latviju celtu kopā.

Nesen, tiekoties Madlienā ar turienes ļaudīm, man vislielāko prieku sagādāja tas, ka viņi, runājot par savu darbu un nākotnes iecerēm, ne reizi nepieminēja vārdu „krīze”. Tas vieš milzīgu cerību un pārliecību. Cilvēki apzinās savas iespējas, savus pienākumus, un ir gatavi darbīgi veidot savu nākotni.

Iepriekšējās paaudzes, kas cīnījās par neatkarīgu valsti, kas to veidoja, ir pārdzīvojušas daudz smagākus laikus, nekā šobrīd. Viņi ticēja Latvijai, viņi izturēja un Latviju nodeva mūsu rokās. Mūsu pienākums ir plaukstošu Latviju nodot nākamajām paaudzēm.

Sveicot Latvijas iedzīvotājus Latvijas valsts lielajos svētkos, novēlu, lai mums viss izdodas, un lai mēs katrs varam ar pārliecību teikt: „Tā ir mana valsts, tas ir mans sapnis un mans balsts, manas mājas, un esmu laimīgs te būt.”

11.11.2010

Tie viens vai divi procenti iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma nav ekonomikas atveseļošanās, bet gan ekonomikas stabilizācijas pazīme, - komentējot situāciju Latvijas ekonomikā, šorīt, 11. novembrī, telefonsarunā ar “Rietumu Radio” sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (PS).

Viņa atzīst, ka Latviju, kas vēl nesen bija uz bankrota robežas, Eiropā tagad apbrīno un uzskata par veiksmes stāstu. Politiķe atgādina, ka nopietna Latvijas ekonomikas problēma joprojām ir eksports un Eiropas Savienības (ES) fondu apguve.

“Mūs Eiropā apbrīno, jo Latvija, grūtā laikā krasi samazinot budžeta izdevumus un sajožot jostu, panākusi ekonomikas stabilizāciju,” sacīja Vaidere, piebilstot, ka eiropiešus pārsteidzis fakts, ka tas noticis tik mierīgi, - “Francijā un Grieķijā streiko pat tad, ja par dažam stundām tiek samazināts atvaļinājuma laiks vai par dažiem procentiem atvaļinājuma pabalsts”.

Vaidere uzskata, ka, izstrādājot nākamā gada budžetu, maksimāli ir jāveicina iekšējais patēriņš - jāsamazina dažādi birokrātiskie un pārvaldes izdevumi, bet ļoti uzmanīgi jārīkojas tajās jomās, kuras saistītas ar lielākās iedzīvotāju daļas atalgojumu. “Iekšzemes patēriņa veicināšana ir ļoti nozīmīgs IKP pieauguma avots,” uzskata Vaidere.

Nākamais Latvijas ekonomikā būs stabilizācijas gads ar zināmām atveseļošanas pazīmēm, prognozē EP deputāte. “Ceru, ka nākamgad Latvijas iedzīvotāji un masu saziņas līdzekļi mēģinās radīt gaišāku un cerīgāku noskaņu un nerunās tikai par to, cik grūti. Ja tā būs, tad Latvijas ekonomika uzrādīs nopietnas atveseļošanās pazīmes,” sacīja Vaidere.

Vaidere gan atgādina, ka nopietna Latvijas ekonomikas problēma ir eksports un ES fondu apguve. “Mēs nedrīkstam domāt, ka Eiropas naudas apguve ir pārāk sarežģīta un ka tas nav priekš mums. Šī nauda ir mums paredzēta, un tā ir jāpaņem. Laiks, ko pavada, formalitātes pildot, vēlāk atmaksājas naudas izteiksmē, un tie ir vienīgie līdzekļi, ko varam no malas dabūt un ieguldīt savā ekonomikā,” uzskata Vaidere, vienlaikus aicinot uzņēmējus domāt par jauniem projektiem, kuriem varētu piesaistīt ES finanses.

Savukārt Eiropas struktūrfondu nauda, viņasprāt, vitāli nepieciešama Latvijas ceļu infrastruktūras atjaunošanai. “Neviens līdzšinējais satiksmes ministrs nav pietiekami aktīvi darbojies, lai šo problēmu risinātu,” uzskata politiķe. Viņa spriež, ka nav normāla situācija, ka no Liepājas uz Rīgu jābrauc pa divjoslu šoseju, riskējot ar dzīvību un veselību.

11.11.2010

11. novembrī Briselē Latvijas ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska demisijas pieprasījums nav izraisījis lielu rezonansi, telefonintervijā “Rietumu Radio” pauda EP deputāte Inese Vaidere (PS).

Vaidere šādu opozīcijas rīcību uzskata par nožēlojamu, ko ar prieku uztvers vienīgi austrumos no Latvijas, bet rietumos tas Latvijas tēlam nekaitēs.

“Nevaru apgalvot, ka demisijas pieprasījums ieguvis Briselē lielu atbalstu, jo lielākajai daļai Eiropas Parlamenta deputātu ir skaidrs, ka tas ir Saeimas vēlēšanu zaudētāju mēģinājums diskreditēt jauno valdību. Eiropas Parlamentā Kristovskis ir pazīstams, visi zina viņa uzskatus, un tie nekad nav bijuši tādi, kādus viņam mēģināja piedēvēt,” sacīja Vaidere.

Viņa uzskata, ka šo demisijas pieprasījumu ar prieku uztvers nevis Eiropā, kur izprot situāciju un kur ministri ir cienījami cilvēki, bet gan austrumos no Latvijas. Šāds, kā uzskata Vaidere, visticamāk, arī ir bijis opozīcijas mērķis. “Nedomāju, ka tas mūsu pašcieņai un ārpolitikai nāks pa labu,” piebilda politiķe.

Viņa uzskata, ka ir nožēlojami, ka opozīcijas partija, kura iepriekš izcēlusi savu nacionālo nostāju, mēģina diskreditēt savu ārlietu ministru jau pirmajās valdības darbības dienās. “Tas tikai liecina par to, kāda šī opozīcijas darbība būs turpmāk,” sacīja Vaidere.

EP deputāte uzskata, ka apvienības VL-TBLNNK neņemšana valdībā bija kļūda un ir palaista garām iespēja izveidot daudz stabilāku valdību. Vaidere noraida apgalvojumu, ka Eiropā šo apvienību uztver kā radikālu politisko spēku. Tā domājot dažu sociālistisko partiju pārstāvji, bet tas neesot vairākuma viedoklis. Politiķe norāda, ka Eiropā ir desmitiem labēji konservatīvo partiju ar līdzīgām programmām.

26.10.2010

Klajā nākusi Eiropas Parlamenta ETP grupas un deputātes Ineses Vaideres (PS) atbalstītā grāmatas„Virzība uz demokrātisko Eiropu 2.pasaules kara laikā - Latvijas Centrālā padome un “kurelieši”", ko izdevis Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds. Izdevuma atvēršanas svētki norisinājās 22. oktobrī Latvijas Kara muzejā.
Grāmatas ievadvārdos I. Vaidere saka: „Vēstures faktu precīza dokumentēšana, tās notikumu, kā arī aiz tiem slēpto stratēģiju objektīva izpēte ir pamats veselīgai vēstures zinātnes attīstībai. (..) Eiropas valstis saista cieša, kopīga vēsturiskā pieredze, tādēļ ir nepieciešams veidot arī saskaņotu izpratni par pagātnes notikumiem. ”
Izdevumā ir apkopoti referāti, kuri izskanēja šī gada 8. maija konferencē. Referāti apskata tēmas par vēsturisko patiesību un izlīgumu, par Latvijas Centrālo padomi un Memorandu, kas iekļauts UNECSO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā, kā arī par pretošanās kustības militārajām izpausmēm, analizējot ģenerāļa Jāņa Kureļa grupas darbību 2. pasaules kara beigu posmā. Referātu autoru vidū ir tādi nacionālā, kā arī starptautiskā mērogā pazīstami speciālisti kā EP deputāts Tunne Kelams (Tunne Kelam), Džefrijs Sveins (Geoffrey Swain), Kārlis Kangeris, Uldis Neiburgs, Inesis Feldmanis, kurš ir arī izdevuma redkolēģijas priekšsēdētājs, un citi.
Pasākumā ievadvārdus teica EP deputāte Prof. I. Vaidere, LR Aizsardzības ministrs Imants Lieģis, kā arī profesors vēstures doktors, redkolēģijas priekšsēdētājs Inesis Feldmanis.

26.10.2010

22. oktobrī savas jaunās konferenču telpas, kuras atjaunotas, piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus, viesiem atvēra biedrība „Otrās mājas”. Biedrības vadītāja – Lilija Paegle, kura arī kā „Latvijas Avīzes” organizētā konkursa „Sieviete Latvijai” laureāte ir bijusi Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres viesis Briselē, uz svinīgo pasākumu uzaicināja arī deputāti, lai klātesošajiem novada aktīvākajiem iedzīvotājiem, pašvaldību un biedrību pārstāvjiem būtu iespēja no pirmavota uzzināt tuvāk par Eiropas Parlamenta darbu, par I.Vaideres paveikto parlamentā, kā arī par plānotājām aktivitātēm un iecerēm.

„Biedrības nosaukums – „Otrās mājas” – ir ļoti precīzs. Pat neraugoties uz oficiālo pasākuma vadmotīvu – konferenču zāles atklāšanu, es jutos kā atbraukusi mājās pie seniem draugiem vai tuviniekiem,” pēc tikšanās gandarījumu pauda deputāte. „Lilija Paegle konferenču zāli nosauca par vietu, kur pukst biedrības sirds. Esmu priecīga, ka Latvijas novados ir tādi cilvēki kā Lilija, kuri spēj paveikt šādus mazos varoņdarbus, tik būtiskus maza novada cilvēkiem.”

20.10.2010

RUNA EP

Godātie kolēģi!

Ukraina ir valsts ar lielu stratēģisku nozīmi Eiropas Savienībai. Tāpēc mēs nevaram palikt vienaldzīgi pret to, kas šajā valstī notiek.

1.oktobrī desmitiem tūkstošu ukraiņu izgāja ielās, protestējot pret Janukoviča iniciētajām un īsi pēc prezidenta ievēlēšanas nomainītās konstitucionālās tiesas apstiprinātajām izmaiņām valsts konstitūcijā. Šīs reformas tika veiktas bez demokrātiskas apspriedes, nesaskaņojot ar Venēcijas komisiju to atbilstību demokrātijas pamatprincipiem. Izmaiņas mazina varas līdzsvaru un apdraud tiesu varas neatkarību Ukrainā. Tiek apdraudētas arī ekonomiskās reformas.

Ir izteiktas bažas par tuvojošos vēlēšanu organizāciju, par valdošās koalīcijas pārstāvju pārsvaru Centrālajā vēlēšanu komisijā, tiesu sistēmas izmantošanu politiskiem mērķiem, NVO ierobežošanu un valsts iejaukšanos opozīcijas partiju darbībā.

Diemžēl, valdošā koalīcija Ukrainas parlamentā noraidīja opozīcijas priekšlikumu, ar kuru dalība ES kļūtu par Ukrainas ārpolitikas prioritāti. Tomēr mums jāturpina uzsvērt sadarbības nozīmi ar Ukrainu, jāseko noslēgto vienošanos izpildei.

ES jāpieprasa un vienlaikus jāpalīdz apkarot korupciju, nodrošināt mediju brīvību. Situācija, kad mediju magnāts vienlaikus vada valsts drošības dienestu un ir augstākās tiesu padomes biedrs, kuras spēkos ir pieņemt un atlaist tiesnešus, neraksturo demokrātisku valsti.

Visbeidzot, ir nepieciešami arī praktiski pozitīvi soļi no mūsu puses, paredzot gan bezvīzu režīma ieviešanu nākotnē, gan sadarbību ekonomikā, īpaši enerģētikas jomā, vienlaikus paužot atbalstu Ukrainas demokrātiskai attīstībai.

07.10.2010

DB.LV

Banku iespējas veikt riskantus finanšu darījumus lielā mērā pieļāva zināms pārraudzības un regulēšanas trūkums. Gan liela vaina arī reitingu aģentūrām un auditorfirmām, kuras, neskatoties uz riskanto darījumu daudzumu, piešķīra augstus kredītreitingus (atcerēsimies, ka ASV hipotekārās ķīlu zīmes lepojās ar ļoti augstu reitingu pasaulē, tomēr tieši to vērtība kritās visstraujāk un tieši ASV banku un finanšu institūciju nepārdomātie darījumi izraisīja pasaules mēroga krīzi).

Lai regulēšanu uzlabotu, Eiropas Komisija (EK) nupat oficiāli iepazīstināja ES finanšu ministrus ar savu paziņojumu un priekšlikumiem par finanšu sektoram iecerētajiem nodokļiem. EK priekšlikums apkopo divus nodokļu variantus. Viens no tiem - Finanšu darījumu nodoklis (FTT), ar ko paredzēts aplikt atsevišķas banku transakcijas, piemēram, valūtas maiņu, atvasinātos finanšu instrumentus, darījumus ar akcijām un obligācijām. EK līdz šim nav prezentējusi skaidras FTT nodokļa bāzes likmes, taču aprēķini liecina, ka FTT ES budžetā nodrošinātu no 20 līdz pat 150 miljardu eiro ienākumus. Kā redzams, arī ieņēmumu aprēķina variācija visai liela.

Otrs - Starptautiskā Valūtas fonda ierosinātais finanšu darbības nodoklis (FAT). Šajā gadījumā ar nodokli tiktu apliktas korporācijas, precīzāk, finanšu sektora uzņēmumu ieņēmumi, atalgojumi, līdz ar to nodokli maksātu korporācijas, nevis finanšu darījumā iesaistītie dalībnieki. Arī attiecībā uz šo nodokli vēl nav izstrādāta skaidra koncepcija. Pagaidu priekšlikums ir ar to aplikt institūciju bilances peļņu un izmaksāto darba algu un atlīdzību summu. Citi priekšlikumi paredz ar FAT aplikt tikai pārmērīgu peļņu.

Pēc priekšlikumu apspriedes ES Ekonomikas un finanšu padomē EK ar savu priekšlikumu ES dalībvalstu un to valdību vadītājus iepazīstinās Eiropadomes sanāksmē, kas plānota oktobra beigās. Ja dalībvalstu vadītājiem izdosies vienoties par kopīgu pozīciju šajā jautājumā, novembrī ar to varētu tikt iepazīstināti G20 pārstāvji. Galīgos Komisijas priekšlikumus plānots saņemt līdz 2011. gada vasarai.

07.10.2010

DIENA.LV

2.oktobris apliecināja latviešu tautas saprātu un nākotnes redzējumu. Spānijā, Grieķijā vai Francijā, valdībai „apcērpot” izdevumus, cilvēki iziet ielās. Protams, neko daudz no tā neiegūdami, tikai padarot savas valsts situāciju vēl smagāku. Latviešu tauta ar savām balsīm atbalstīja Dombrovska vadītās koalīcijas valdības kursu, saprotot, ka pēc negausīgajām dzīrēm stingrie taupības pasākumi ir vienkārši nepieciešami. Tāpēc, lai Latvija kļūtu attīstīta Eiropas valsts, nevis sistos ar milzīgiem, pieaugošiem parādiem vairāku gadu desmitu garumā.

Līdzšinējā koalīcija ir uzvarējusi pārliecinoši. 63 mandāti no 100 (īpaši, ja ņemam vērā, ka pirms vēlēšanām šī pati koalīcija bija Saeimā mazākumā) uzskatāmi liecina par to, ka šobrīd ir iespējams izveidot valsti attīstošu un nacionālās intereses aizstāvošu valdību, stipru nacionālo ekonomiku. Vairākums parlamentā ir vairāk nekā pārliecinošs. Tāpēc vēl jo nesaprotamākas ir, teiksim tā, batālijas ap Saskaņas centra ņemšanu vai neņemšanu valdībā. Neesam taču aizmirsuši, ka šīs partijas ideoloģija, noliedzot okupāciju, pieprasot krievu valodai oficiālās valodas statusu, kā arī balsstiesības nepilsoņiem, nekad nav bijusi tāda, kas būtu orientēta uz nacionālas valsts attīstību.

Tomēr dzirdam argumentus, ka ar SC būs jāsadarbojas un iespējams jāņem valdībā. Kādi tad ir argumenti? Pirmais no tiem – runā, ka šādu lietu virzību vēloties mūsu sabiedrotie - amerikāņi. Par šo jautājumu esmu runājusi ar augsta līmeņa atbildīgām ASV amatpersonām, kuras šādu vēlmi ir kategoriski noliegušas, uzsverot, ka tā ir valsts iekšējā lieta. Tātad atliek vien tradicionālā Krievijas iejaukšanās - tā, protams, labprāt gribētu redzēt savus līgumpartnerus Latvijas valdībā.

Otrs arguments – vajagot veidot vēl plašāku valdību, citādi nākamajā vasarā zaļie zemnieki Dombrovski „uzmetīšot” un paši aiziešot koalīcijā ar SC. Tās, protams, ir spekulācijas, īpaši zinot, ka par ZZS balsojusi arī Latvijas iedzīvotāju laukos dzīvojošā nacionāli noskaņotā tautas daļa. Manuprāt, zaļie zemnieki nav tendēti uz pašnāvību nākošajās vēlēšanās. Pie tam, plašā koalīcijā, ja vienojas divas lielās frakcijas - SC un ZZS, varētu tikt bloķētas daudzas iniciatīvas, traucējot valdības darbu no iekšpuses.
Pavisam dīvaini skan eksprezidentes vēlējums, kas vienlaikus ir trešais iespējamais arguments, ka būtu labi tomēr paņemt SC valdībā, ja vien viņi mainītu retoriku. Un nepilsoņu jautājums tik un tā būšot jārisina, jo to sagaidot Eiropa. Arī šeit ar pārliecību varu teikt, un to galu galā zina lielākā tautas daļa, ka Eiropa pilnībā akceptē mūsu pilsonības likumu un nekādas prasības neuzstāda. Varbūt šādas prasības bija laikā, kad eksprezidente savu darbību uzsāka, t.i. pirms 11 gadiem?

Ceturtais arguments – vēlme iekļaut SC valdībā nākot no pašreizējā pils saimnieka. To varētu saprast, jo, kā šķiet, tad Zatlera kunga vēlme doties uz Maskavu ir ļoti liela, tikai jājautā – kāpēc un ko tur darīt pašreizējos apstākļos? Dāvanas mums tik un tā tur nepasniegs. Mēs esam Eiropas Savienības valsts un vienmēr esam iestājušies par to, lai ES valstis darbotos kopā, nevis, kā dažkārt Vācija vai Francija, mēģinātu izsist vienpusēju labumu no „īpašās draudzības” ar Krieviju. Mums šī “īpašā draudzība”, atdodot Inčukalna gāzes krātuvi, ir nesusi vienīgi par trešdaļu augstākus gāzes tarifus nekā, piemēram, dažviet citur Eiropā.

Piektais arguments – amati. Iespējams, kāds no SC darbības valdībā aizstāvjiem ir nolūkojis atbrīvojušos vicemēra amatu Rīgas domē, varbūt kāds met aci uz vietu Saeimas prezidijā vai vēl augstāk. Un tas laikam ir šo batāliju patiesais iemesls – jo, piemēram, Rīgas domē bez SC atbalsta pie amatiem netikt.

Nepalaidīsim garām šo brīnišķīgo iespēju izveidot stipru nacionālu valdību ar tālredzīgu valdības vadītāju! Bet ar SC ir iespējams konstruktīvi sadarboties Saeimā. Piemēram, ja šī partija iesniedz labu ekonomiska rakstura priekšlikumu, kāpēc gan to noraidīt tikai tāpēc, ka to iesniegusi opozīcija? Tā tas bija noticis visus iepriekšējos gadus, un tieši šo praksi varētu mainīt. Taču principiālos jautājumos, kas skar okupāciju, valodu un pilsonības iegūšanu, vispirms ir jāmainās pašam SC. Un tikai tad var runāt par nopietnāku sadarbību.

22.09.2010

Šodien, 21.septembrī, Eiropas Parlamenta deputāti ar pārliecinošu balsu vairākumu nobalsoja par jaunu likumprojektu par gāzes piegādes drošību Eiropas Savienībā.

Likumprojekta izstrādi veicināja 2008. un 2009. gadu krīzes, kad Krievija pārtrauca gāzes piegādi dažām Eiropas Savienības valstīm. Tas nosaka, ka Eiropas gāzes kompāniju pienākums būs nodrošināt piegādi mājsaimniecībām, paredzot alternatīvus enerģijas avotus gadījumiem, ja lielākās infrastruktūras nefunkcionēs.

Sadarbībā ar Eiropas Komisiju un enerģijas piegādes uzņēmumiem dalībvalstīm divu gadu laikā kopīgi jāizstrādā krīzes novēršanas plāni. Paredzēts arī, ka ārkārtas situācijās vadošā loma jāuzņemas Eiropas Komisijai, koordinējot dalībvalstu reakciju un nodrošinot, ka nacionālie plāni nemazina dalībvalstu solidaritāti krīzes laikā. Šo prasību izpildei dalībvalstīm tiek dots četru gadu termiņš.

Paralēli likumprojekts paredz jaunu enerģijas piegādes savienojumu būvniecību un esošo projektu (kāds ir arī Baltijas jūras valstu starpsavienojums), drīzu realizēšanu. Tiem kopumā jāsāk darboties trīs gadu laikā.

Gāzes piegādes drošība neapšaubāmi ir viens no Eiropas ekonomiskās un stratēģiskās drošības svarīgākajiem aspektiem. Tieši tādēļ pieņemtais likumprojekts ir būtisks solis ES kopīgās enerģētikas politikas mērķu attīstīšanā. Lielākais pārbaudījums tagad būs uz papīra rakstīto padarīt par realitāti.

Francijas plāni pārdot Mistral kara kuģus Krievijai atkārtoti apliecināja, ka, diemžēl, solidaritāte un vienotība Eiropas Savienībā dažkārt joprojām funkcionē vien retorikas līmenī, bet realitātē dalībvalstis turpina vadīties pēc savām individuālajām, īslaicīgajām ekonomiskajām interesēm. Tikpat spilgts piemērs tam ir arī fakts, ka South Stream projektam, ar kuru Krievija cenšas likt šķēršļus ES projektiem attīstīt alternatīvus gāzes piegādes ceļus, kā Nabucco, un lielāku enerģētisko neatkarību, ir izdevies piesaistīt jau vairāku ES valstu - Vācijas, Itālijas un Francijas - investīcijas.

Uzrunājot EP deputātus gan par enerģijas piegādi, gan kopīgo ES drošības un ārpolitiku, uzsveru, ka ES valstis nedrīkst ļaut sevi maldināt, ka ar veiksmīgiem darījumiem tām izdosies konkurentus pārvērst draugos vai ka tie liks mainīties valstu politiskajam raksturam. Krievija aktīvi turpina attīstīt savus, ES projektiem konkurējošus plānus. Vēl nesen tā noslēdza stratēģiskās sadarbības līgumu ar Turciju par enerģijas avotu izpēti un tranzītu.

Augstu vērtējams ir komisāra Etingera (Oettinger) ieguldījums kopīgās ES enerģētikas politikas attīstībai, tomēr viņa ieteiktie pieci līdz septiņi gadi diskusijām ar dalībvalstīm par ES kopīgo enerģijas politiku ir pārāk ilgs termiņš. Eiropai, Latvijai praktiska un saistoša ES kopīgā enerģētikas politika ir nepieciešama jau tagad. Ir jāīsteno enerģijas avotu dažādība, īpaši Baltijas valstīs. Viens piegādātājs - Krievija, no kuras nāk 42% ES visas gāzes importa, nekavējas izmantot savu monopolstāvokli, lai iejauktos “atkarīgo” valstu politiskajās norisēs.

Starpsavienojumi gāzes piegādei Eiropas valstu starpā ir jāizveido ar vislielāko steidzamību. ES politikai enerģijas un tās piegādes jautājumos ir jābūt stingri balstītai uz solidaritātes principa, kas ir visas Eiropas Savienības pamatā. Tikai vienota, solidāra Eiropas Savienība spēs nodrošināt veiksmīgu un ilglaicīgu attīstību visās nozarēs. Spējai runāt vienotā balsī ar enerģijas piegādātājiem ir jābūt vienam no ES pamatmērķiem. Tieši tādēļ esmu gandarīta, ka likumprojektā iekļauts arī nosacījums par ES kopīgā tirgus principu un solidaritātes ievērošanu, slēdzot sadarbības līgumus starp ES un enerģijas eksportvalstīm.

Vienlaikus, ES ir jārūpējas par jaunu tranzīta ceļu izveidi un tiešu sadarbības attiecību veidošanu ar alternatīvajiem gāzes piegādātājiem, piemēram, Vidusāzijas un Kaukāza valstīm. Nav pieļaujama situācija, kurā, dažādojot gāzes piegādātājus, joprojām tiktu izmantoti vienīgi Krievijas tranzītceļi. Savā darbā Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejā un parlamentārajā delegācijā attiecībā ar Centrālāzijas valstīm, esmu daudzkārt pārliecinājusies, ka pastāv plašas iespējas veiksmīgas sadarbības izveidei ar šīm enerģijas eksporētājvalstīm, taču jāņem vērā, ka kontroli pār Centrālāzijas reģiona resursiem cenšas pārņemt gan Krievija, gan Ķīna.

Par ES tālāko plānu jākļūst arī dziļāko gāzes ieguves slāņu un alternatīvo enerģijas avotu tālākai izpētei un jaunāko tehnoloģiju izmantošanai. Gan ASV, gan Krievija un Turcija veic aktīvus alternatīvu enerģijas ieguves iespēju pētījumus, taču ES prakse šai jomā šķiet visai pasīva. Amerikā tikmēr jau ir radītas tehnoloģijas, kas spēj būtiski atvieglot slānekļa gāzes ieguvi, līdz ar to ievērojami mazinot šīs valsts atkarību no ārējiem piegādātājiem. Aktīvāka līdzīgu tehnoloģiju izmantošana varētu būtiski mazināt arī ES atkarību no viena piegādātāja, uzlabojot pašas ES iespējas iegūt enerģijas avotus.

Jaunais ES likumprojekts par gāzes piegādes neatkarību ir svarīgs solis. Tagad katrai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, ir jārūpējas, lai turpmāk ES politiku šai jomā noteiktu reāla, stratēģiska un uz solidaritātes principiem balstīta darbība.

22.09.2010

21. septembris (2010). Strasbūra. Šodien Eiropas Parlaments apstiprinājis grozījumus regulai par gāzes piegādes drošības pasākumiem Eiropā. Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (Vienotība, ETP grupa), vēršoties pie parlamenta, uzsvēra, ka gāzes piegādes drošība ir viens no Eiropas ekonomiskās un stratēģiskās drošības svarīgākajiem aspektiem.

Politiķe pārējiem kolēģiem Eiropas parlamentā norādīja, ka kopīga enerģētikas politika ir vajadzīga vistuvākajā laikā. Viņa sacīja, ka ļoti augstu vērtē ES enerģētikas komisāra Gintera Etingera paveikto, taču tajā pašā laikā pauda viedokli, ka komisāra minētie 5-7 gadi diskusijām ar dalībvalstīm par kopīgo politiku ir pārāk ilgs laika posms.

“Ir nepieciešams nodrošināt enerģijas piegādes avotu dažādību, īpaši Baltijas valstīm, jo viens piegādātājs - Krievija - savu monopolstāvokli izmanto, lai iejauktos “atkarīgo” valstu politiskajās norisēs. Jāizveido starpsavienojumi gāzes piegādei Eiropā, balstoties uz solidaritātes principu, kas ir ES politikas pamatā, ” pārliecināti teica I. Vaidere.

Tika arī akcentēts, ka nav pieļaujama situācija, kurā, dažādojot gāzes piegādātājus, gāze uz ES joprojām tiktu transportēta tikai caur Krieviju. Eiropai ir jāattīsta tieša sadarbība ar alternatīvajiem gāzes piegādātājiem, piemēram, Vidusāzijas un Kaukāza valstīm, nodrošinot jaunus tranzīta ceļus. Būtiski ir pievērst lielāku uzmanību dziļāko gāzes ieguves slāņu (tight gas, shell gas) izpētei un izstrādei, kā arī alternatīvajiem enerģijas avotiem.

16.09.2010

Brisele, 16. septembris. Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas deputāte Inese Vaidere (Vienotība, ETP grupa) uzskata, ka Latvijas valsts ārlietu dienestam ir aktīvāk jālobē savi pārstāvji jaunajā Eiropas Ārlietu dienestā.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienības pārstāve ārlietās un drošības politikā Katrīna Eštone nosaukusi jaunās ES diplomātiskā dienesta augstākās amatpersonas jeb vēstniekus. No jaunajām ES dalībvalstīm pie amatiem tikušas gan Polija, gan Bulgārija un Lietuva, taču tajos nav neviena Latvijas pārstāvja.
EP deputāte I. Vaidere uzskata, ka Latvijas pārstāvju klātbūtne Ārlietu dienesta vadošajos amatos palielinātu mūsu valsts ietekmi un veicinātu investīciju piesaisti. “Kā Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas pārstāve, esmu aktīvi aizstāvējusi Latvijas intereses pārrunās par Eiropas Ārlietu Darbības dienesta izveidi. Mums, EP Ārlietu komitejas deputātiem, izdevās panākt, ka reglamentā par Eiropas Ārējās Darbības dienesta izveidi tika iekļauts nosacījums par ģeogrāfisko līdzsvaru visu līmeņu amatos. Šajos apstākļos ir nepieciešama daudz aktīvāka Latvijas ārlietu dienestu darbība, lai šo principu īstenotu. Latvijas ārlietu dienesta kompetences līmenis, īpaši Austrumu politikas jautājumos, ir daudz augstāks, nekā mūsu speciālistu īpatsvars Eiropas Savienībā.” uzsver I. Vaidere.
Deputāte aicina Latvijas ārlietu dienestu steidzami izstrādāt pamatotu koncepciju, cik profesionāļu un kādos amatos ir iesakāmi ES ārlietu dienestam, un bez kavēšanās uzsākt aktīvu tās realizāciju. Latvijas pārstāvība dienestā ir ļoti svarīga valsts prestižam un attīstībai, turklāt tā arī palīdzētu mūsu ekspertiem izmantot līdzšinējās zināšanas un gūt jaunu, unikālu pieredzi.

10.09.2010

9.septembris (2010) Aizsardzības ministrs Imants Lieģis pateicas mūsu Eiropas Parlamenta (EP) deputātēm Sandrai Kalnietei un Inese Vaiderei par to, ka viņas palīdzējušas sekmēt Mistral kuģu jautājuma izskatīšanu EP līmenī. Pēc Latvijas EP deputātu K.Kariņa, S.Kalnietes, I.Vaideres, kā arī pēc vairāku citu valstu EP deputātu pieprasījuma jautājums par Eiropas Savienības (ES) ārlietu un drošības politiku, tai skaitā par ieroču eksportu tika skatīts vakar, 8. septembrī, Strasbūras sesijas laikā.

“Esmu tiešām gandarīts, ka Eiropas Parlamenta (EP) Strasbūras sesijā tiek izskatīts jautājums par kopējo Eiropas Savienības (ES) ārlietu un drošības politiku, konkrēti – par ieroču eksportu. Šis jautājums Baltijas valstīm ir īpaši aktuāls, kopš parādījās informācija, ka Francija varētu pārdot Krievijai helikopteru bāzes kuģus “Mistral”, saka I.Lieģis preses paziņojumā, ko vakar izplatīja Aizsardzības ministrija.

“Paldies par šī jautājuma aktualizēšanu Eiropas Parlamenta līmenī VIENOTĪBU pārstāvošajiem deputātiem Krišjānim Kariņam, Sandrai Kalnietei, Inesei Vaiderei, Igaunijas EP deputātam Tunne Kelam, Lietuvas EP deputātam Vytautas Landsbergis, kā arī EP deputātiem Gunnar Hökmark,Bendt Bendtsen, Jacek Saryusz-Wolski, Ville Itälä, Michael Gahler, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Laima Liucija Andrikienė.

Esmu pārliecināts, ka tādi stratēģiski un militāri jautājumi kā jaunākās paaudzes bruņutehnikas pārdošana trešajām valstīm pirms to pieņemšanas ir jāapspriež NATO partneru un ES dalībvalstu ietvaros. Uzskatu, ka NATO un ES centieni uzlabot sadarbību ar Krieviju nedrīkst notikt uz Baltijas jūras reģiona drošības rēķina.

Jau kopš 2009.gada decembra akcentēju nepieciešamību rūpīgāk izvērtēt NATO un ES dalībvalstu ieroču eksportu – esmu to darījis gan tikšanās laikā ar Francijas aizsardzības ministru Ervē Morēnu, gan ES un NATO valstu aizsardzības ministru sanāksmēs, kā arī paužot savu pārliecību vairākiem ietekmīgiem ārvalstu medijiem. par to rakstījis gan žurnāls “The Economist”, gan tādi portāli kā Jamestown foundation , Defence news, Foreign Policy u.c. Esmu rosinājis ietvert jautājumu par bruņutehnikas pārdošanu trešajām valstīm arī jaunajā NATO stratēģiskajā koncepcijā.”

08.09.2010

Godātie kolēģi! Ieroči un militārais ekipējums nav vienkāršs tirdzniecības produkts, bet gan ļoti specifiska joma, kas tieši ietekmē valstu drošību. Ieroču un militārā ekipējuma eksports uz trešajām valstīm, īpaši tādām, kurās ir apšaubāms demokrātiskais režīms, tiek pārkāptas cilvēktiesības un kas sadarbojas ar valstīm, kurās vērojamas terorisma pazīmes, var radīt būtisku apdraudējumu gan Eiropas Savienībai, gan arī cituviet. Tieši tādēļ tas ir uzskatāms par svarīgu Eiropas Savienības kopīgās ārlietu un drošības politikas sastāvdaļu. Kā mēs varam runāt par kopīgu aizsardzības politiku, par ko vakar runāja Barozu, ja katra valsts ieročus tirgo atsevišķi? Francijas lēmums pārdot mistrālu karakuģi ir tieša militāro tehnoloģiju nodošana trešajai valstij, kas nav ar Eiropu vienotā militārā aliansē. Ir jāapzinās, ka tehnoloģiju nodošana pati par sevi nebūt nenozīmē, ka attiecīgā valsts ir kļuvusi vai kļūs Eiropas Savienībai draudzīgāka, kā to secinājis Francijas Eiropas lietu ministrs Lelušs un šodien secina daži debatētāji. Nevienai Eiropas Savienības stratēģijai nebūs panākumu, ja tā nepildīs kopīgi pieņemtos principus. Tas attiecas arī uz Eiropas Savienības valstu solidaritāti un kopējo interešu ievērošanu lēmumu pieņemšanas procesā. Solidaritātes nozīme akcentēta gan Līgumā par Eiropas Savienību, gan Padomes nostājā, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli. Īslaicīgas individuālās ekonomiskās intereses nedrīkst stāties ceļā Eiropas Savienības kopīgajām prioritātēm un mērķiem. Lēmumus, kas skar Eiropas Savienības ārlietu un drošības politikas jautājumus, ir jāpieņem kopīgi konsultācijās ar visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, un tām ir jāizstrādā tiesisks saistošs adekvāts mehānisms, lai pēc kopīgi izstrādātiem kritērijiem izanalizētu visas iespējamās sekas. Paldies!

05.09.2010

Rīga, 2. septembris. Vadošās Eiropas Parlamenta politiskās grupas - Eiropas Tautas Partijas (ETP) sanāksmē Eiropas Parlamenta (EP) deputāte I. Vaidere (”Pilsoniskā Savienība”/ETP) aicina palielināt ES investīcijas Latvijā un realizēt godīgāku ES Kopējo lauksaimniecības un reģionālo politiku.

ETP vadības sanāksme “Virzot attīstību: risinājumi Latvijai, risinājumi Eiropai” tika veltīta Latvijas un ES attīstībai pēc globālās ekonomiskās un finanšu krīzes.

[slickr-flickr search=sets set=72157633312641628]

Uzrunājot sanāksmes dalībniekus, EP deputāte I. Vaidere norādīja uz ārvalstu nozīmīgo lomu Latvijas attīstībā. Deputāte norādīja uz riskiem, ko rada jaunais Krievijas ārpolitikas stratēģijas projekts, kas paredz “paplašināt Krievijas ekonomisko klātbūtni Baltijas valstīs”, kā arī pieņemtie grozījumi Latvijas Imigrācijas likumā un fakts, ka, samazinoties ES un ASV investīcijām Latvijā, ir strauji pieaugusi Krievijas biznesu klātbūtne valstī.

I. Vaidere uzsvēra - veiksmīgai Latvijas izaugsmei ir nepieciešama aktīva ES palīdzība: “Pirmkārt, Latvijai ir nepieciešamas nopietnas Eiropas valstu investīcijas, kas palīdzētu radīt jaunas darbavietas, adekvātu darba atalgojuma dinamiku un apturēt iedzīvotāju aizplūšanu no Latvijas.”

Deputāte arī aicināja realizēt pieņemtos ES enerģētikas politikas principus, veidot stipru un vienotu kopīgo drošības un ārpolitiku, kā arī izstrādāt atbilstošu ES likumdošanu, kas nodrošinātu neatkarīgu mediju darbību un iespēju saņemt informāciju par to patiesajiem īpašniekiem un investoriem.

I. Vaidere īpaši uzsvēra jaunās ES reģionālās un kopējās lauksaimniecības politikas nozīmi: “Jaunajai ES finanšu perspektīvai un reformētajai Kopējai lauksaimniecības politikai ir jānodrošina līdzvērtīgas konkurences iespējas ES tirgū arī Latvijas lauksaimniekiem. Mēs paļaujamies, ka ETP politiskās grupas darbība reģionālās politikas jautājumos ļaus straujāk attīstīties tām dalībvalstīm, kuru ekonomika šobrīd krasi atpaliek no pārējām.”

Kā zināms, 2.-3. septembrī Rīgā norisinās ETP sanāksme „Virzot attīstību: risinājumi Latvijai, risinājumi Eiropai” („Driving recovery: solutions for Latvia, solutions for Europe”), kurā ETP pārstāvji ar Latvijas kolēģiem diskutē par Latvijas un ES ekonomiskās atveseļošanās un izaugsmes iespējām.

“Vienotības” partijas „Jaunais laiks” un „Pilsoniskā savienība” ir ETP grupas locekles.

Prof. Ineses Vaideres runa Eiropas Tautas Partijas (ETP) sanāksmē:

Ārvalstu ietekme uz Latvijas valsts ekonomisko un politisko izaugsmi

Vēsturiski Eiropa aizvien ir bijusi līdere, taču kā jebkuram līderim, tai ir jārēķinās ar pastāvīgu konkurenci. ES mērķis ir vairot labklājību un demokrātiju pasaulē, bet, lai to panāktu, nepieciešams paaugstināt mūsu politisko un ekonomisko ietekmi. Eiropas Savienībai savu lomu pasaulē ir nenogurstoši un atkārtoti jāizcīna. Lai to paveiktu, ir nepieciešama pārliecinoša ārpolitika un spēcīga ekonomika.

ES kopējo spēku un potenciālu veido katra dalībvalsts atsevišķi, tai skaitā arī Latvija - zaļākā valsts Eiropā, ar skaistu dabu un 550 km garu jūras robežu. Arī Latvijas turpmākā attīstība un atgūšanās no krīzes būs starpvalstu procesu rezultāts. Kā EP Ārlietu komitejas locekle, šodien analizēšu tieši ārpolitisko faktoru ietekmi uz Latvijas attīstību.

Kā zināms, Latvijai izdevās iegūt neatkarību tikai pēc Pirmā pasaules kara, bet jau 1945. gadā Latviju okupēja PSRS, nolemjot to ilgstošai un smalki izplānotai pakļaušanas sistēmai gandrīz pusgadsimta garumā. Šai laikā Latvija padomju drošības iestāžu veiktās spīdzināšanās, slepkavībās, deportācijās un piespiedu emigrācijā zaudēja aptuveni piektdaļu pilsoņu. Vācijas mērogos tie būtu 16 miljoni.

Okupācijas sekas Latvijā diemžēl ir jūtamas joprojām. Viena no padomju politikas sastāvdaļām bija PSRS rietumu robežas stiprināšana un Latvijas rusifikācija. 1935.gadā Krievu tautības iedzīvotāju īpatsvars Latvijā bija 8.83%. Padomju Savienības rusifikācijas politikas rezultātā 1989.gadā jau gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju bija krievi un krieviski runājošie. Latviešu skaits turpretim saruka no 77% 1935.gadā līdz 52% 1989.gadā. Šis ir vēl viens iemesls, kādēļ Krievijas politikai ir būtiska ietekme uz sabiedriskajiem un politiskajiem procesiem arī mūsdienu Latvijā.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ, es šodien vēlos vērst Jūsu uzmanību uz ietekmi, kādu padomju režīma mantojums Krievijas politiskajā praksē atstāj uz Latvijas centieniem atjaunot ekonomisko un politisko izaugsmi.
Kopš Padomju Savienības sabrukuma Krievija nav slēpusi centienus atjaunot ietekmi bijušās PSRS teritorijā. Krievijas ārpolitikas stratēģijas projektā ir paredzēts “Paplašināt Krievijas ekonomisko klātbūtni Baltijas valstīs, ņemot vērā šo valstu investīciju pievilcības kraso kritumu Eiropas Savienībā un nopietno nacionālo aktīvu vērtības kritumu. Izstrādāt jautājumu par reālā sektora uzņēmumu iegādi reģionā, pirmām kārtām enerģētikas, informāciju tehnoloģijas, loģistikas un transporta jomās.” Kopš šī gada sākuma Krievijas uzņēmumi Latvijā ir investējuši gandrīz 268 milj. latu, galvenokārt tieši enerģijas un loģistikas sektorā. Masveidā tiek uzpirkti arī nekustamie īpašumi.

Atcerēsimies, ka Ukrainai piešķirtajām atlaidēm Krievijas gāzei bija skaidri politiski nosacījumi. Līdzīga stratēģija tiek pielietota arī attiecībā uz Latviju - piemēram, Gazprom ir licis noprast, ka būs “ļoti grūti” runāt par augsto gāzes cenu samazinājumu Latvijai, ja tā pieņems paredzētos grozījumus valsts likumā par akcīzes nodokli gāzei.

Jāatzīmē, ka Krievijas retorika pēdējos gados ir manāmi mainījusies. Prezidents Medvedevs, rūpējoties par pozitīva valsts tēla veidošanu pasaulē, ir atzinis PSRS par totalitāru režīmu.

Retorikas izmaiņām ir vairāki iemesli. Pirmkārt, Krievija apzinās, ka t.s. valsts “modernizācijas” plāniem tai ir vitāli nepieciešamas Rietumu investīcijas.

Otrkārt - tā ir sapratusi līdzšinējās retorikas robežas - izsakot apvainojumus, draugus neiegūt.

Treškārt, kā uzskata Kremļa politikas pētnieki Krievijā, viens no iemesliem Maskavas piezemētajai retorikai ir rūpīgi veidotās ārpolitikas panākumi pasaulē. Krievijai ir izdevies panākt, ka ASV atliek raķešu izvietošanas plānus Polijā un Čehijā, Ukrainas un Gruzijas dalība NATO ir atlikta, Krievijai ir izdevies palielināt Rietumu investīcijas valstī un “South Stream” projektam pievienot ne vien Itālijas, bet arī Vācijas un Francijas uzņēmumus.

Tomēr nevar neredzēt, ka Krievijas oficiālajā retorikā vienlaikus novērojams tāds kā “labā/sliktā policista” sindroms - pretēji Medvedevam, ministru prezidents Putins, piemēram, turpina uzsvērt, ka Baltijas valstis “izkropļo vēsturisko patiesību par [Otro pasaules] karu”.

Diemžēl arī Latvijā ir politiskie spēki, kas cenšas realizēt Maskavai tīkamu politiku. Viens no pēdējā laika spilgtākajiem piemēriem tam ir grozījumi valsts Imigrācijas likumā, kas Latvijā tika pieņemti, atbalstot Krievijas plānus palielināt ekonomisko klātbūtni Baltijas valstīs, un neraugoties uz plašiem protestiem. Grozījumi paredz, ka, ieguldot Latvijā reģistrētā kapitālsabiedrībā visai nelielus līdzekļus vai uzpērkot nekustamo īpašumu ārvalstu pilsoņi var iegūt termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, uz laiku līdz pieciem gadiem. Drīz pēc tam ielās parādījās plakāti un reklāmas lapiņas, aicinot izmantot jaunu, vienkāršu un ātru veidu, kā kļūt par Eiropas Savienības iedzīvotāju. Šādas izmaiņas Latvijas likumdošanā var kļūt par problēmu visai ES.

Par ES kopējo jautājumu nenoliedzami ir uzskatāms arī informācijas trūkums par pilsonību mainījušajiem Latvijas iedzīvotājiem. Krievu tautības iedzīvotāji Latvijā tiek aktīvi aicināti iegūt Krievijas pilsonību. Atsaucība, šķiet, pieaug, taču Krievija Latvijai nesniedz informāciju par tās pilsonību ieguvušo Latvijas iedzīvotāju skaitu.

Gruzijā šādas politikas sekas redzējām ekstrēmā formā. Neskatoties uz Gruzijas valdības protestiem, Krievijas pilsonība tika aktīvi piešķirta Abhāzijas un Dienvidosetijas iedzīvotājiem. Vēlāk Krievija agresiju Gruzijā skaidroja tieši ar pienākumu aizsargāt savus pilsoņus.

Par pieaugošu Krievijas ietekmi liecina arī dati, ka latviešu jaunieši sastopas ar ievērojamu diskrimināciju darba tirgū - bez krievu valodas zināšanām ir teju neiespējami iegūt darbu pat tad, ja jaunietis ir apguvis vairākas ES valodas. Tikmēr Latvijā nav problēmu dzīvot, runājot tikai krieviski. Tagad šo nevienlīdzību veicina arī krievu valodas izplatība masu medijos Latvijā.

Mediju situācija valstī patiesi vērtējama kā ļoti sarežģīta. Pastāv bažas par vairāku mediju patiesajiem īpašniekiem un to nolūkiem.

Kāds Krievijas polittehnologs atklātības brīdī ir paudis: “Jāpanāk iedzīvotāju identitātes maiņa, tad teritoriju iekarošana nebūs nepieciešama”. Krievu valodā strādājošajā Latvijas presē un Latvijā raidošajos Krievijas telekanālos novērojama retorika, kas NATO un ASV nostāda ienaidnieka lomā, ES raksturo kā spēku, kas Latviju novedis līdz krīzei, bet Krieviju - kā sadarbības partneri, kas veicinās labklājību un ekonomisko izaugsmi. Bieži sastopama arī asa patriotisko Latvijas politiķu noniecināšana. Šokējošākais piemērs - šonedēļ krieviski raidoša Latvijas TV kanāla žurnālists tiešraidē no studijas izraidīja Latvijas satiksmes ministru Gerhardu, jo viņš vēlējās runāt valsts, t.i. latviešu valodā.

Aktualitāti nav zaudējis arī vēstures jautājums. Par nožēlu Latvijā vel pastāv partijas - jāatzīst, galvenokārt etnisko krievu veidotas - kas vai nu noliedz, vai neapstiprina Latvijas okupāciju. Tā vietā, tiek mākslīgi iniciētas jaunas diskusijas par okupācijas fakta patiesumu, kaut gan to ir atzinusi gan Latvija, gan ES un visa demokrātiskā pasaule. Kā viens no tādiem piemēriem diemžēl jāmin arī Eiropas Parlamenta Informācijas Biroja Latvijā pirms nedēļas organizētā diskusija ar ārzemju jauniešiem.

Atkārtoti tiek atjaunota arī diskusija par krievu valodu kā iespējamo otro oficiālo valsts valodu Latvijā. Savā vizītē Rīgā Maskavas mērs Jurijs Lužkovs paziņoja: drīz “beigsies nesaprātīgo nacionālo prioritāšu laiks [Latvijā] un viss atkal būs normas robežās. Lietas jāvirza tā, lai Latvija kļūtu par divvalodīgu valsti.” Ņemot vērā Kremļa pieklusināto retoriku, Lužkova kungs iespējams ir izdarījis tam ‘lāča pakalpojumu’, par ātru atklājot Kremļa politisko stratēģiju pēc Saeimas vēlēšanām Latvijā.

Pēc brīvības atgūšanas Latvija izdarīja izvēli - būt par neatkarīgu valsti vienlīdzīgu valstu saimē. Tieši šādu statusu mēs vēlamies arī saglabāt.
Kā mums var palīdzēt Eiropas Savienība?

Pirmkārt, Latvijai ir nepieciešamas nopietnas Eiropas valstu investīcijas, kas palīdzētu radīt jaunas darbavietas, adekvātu darba atalgojuma dinamiku un apturēt iedzīvotāju aizplūšanu no Latvijas.

Otrkārt, sadarbojoties Eiropas līmenī, mēs ceram pilnībā izskaust Padomju Savienības mantojumu - korupciju.

Treškārt, es vēlos aicināt nostiprināt kopējo Eiropas enerģētikas politiku, izveidojot ES valstu enerģētikas tīklu sasaisti un pilnībā īstenojot visus trešās enerģētikas paketes principus.

Ceturtkārt, apzinoties preses lielo nozīmi valstu demokrātiskā attīstībā, būtu svarīgi izstrādāt atbilstošu ES likumdošanu, kas nodrošinātu neatkarīgu mediju darbību, kā arī noteiktu kārtību, kādā saņemt informāciju par to īpašniekiem un investoriem arī tajās valstīs, kas politiskā vājuma dēļ pašas to paveikt nevar.

Piektkārt, jaunajai ES finanšu perspektīvai un reformētajai KLP ir jānodrošina līdzvērtīgas konkurences iespējas ES tirgū arī Latvijas lauksaimniekiem.

Sestkārt, mēs paļaujamies, ka mūsu politiskās grupas darbība reģionālās politikas jautājumos ļaus straujāk attīstīties tām dalībvalstīm, kuru ekonomika šobrīd krasi atpaliek no pārējām.

Septītkārt un visbeidzot, bet kas nav mazāk svarīgi, Eiropai ir nepieciešama stipra un vienota ārpolitika un drošības politika, kas par prioritāti uzskata ES valstu kopīgās, nevis individuālās īstermiņa ekonomiskās intereses, kā tas, piemēram, vērojams Mistral kuģu pārdošanas gadījumā.

Mēdz teikt - ķēde ir tikai tik stipra, cik tās vājākais posms. Eiropas Savienībai nevajadzētu mērīt tās ekonomisko un politisko spēku pēc stiprākajām dalībvalstīm. Gluži pretēji - ņemot vērā strauji mainīgo situāciju pasaulē, Eiropai ir jāiegulda īpaši aktīvs un stratēģiski organizēts darbs visas savas ekonomikas nostiprināšanā un politiskā spēka vairošanā.

Žunālists Džoels Artūrs Beikers ir tālredzīgi teicis: “(Nākotnes) vīzija bez tai sekojošas darbības nav nekas vairāk kā sapnis. Darbība bez vīzijas ir tikai laika kavēklis. Taču vīzija savienojumā ar atbilstošu darbību var mainīt pasauli.

28.08.2010

Pirms diviem gadiem Eiropas Parlamenta deputātei Inesei Vaiderei (Pilsoniskā savienība, ETP grupa) kopā ar četriem ārvalstu kolēģiem izdevās panākt, ka Eiropas Parlamentā oficiāli pieņēma un izsludināja rakstisko deklarāciju „Par 23.augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu”. Tajā Eiropas Parlaments oficiāli nosoda abus noziedzīgos totalitāros režīmus un aicina visus ES valstu parlamentus pasludināt 23.augustu, kad tika parakstīts Molotova-Ribentropa pakts, par kopīgu staļinisma un nacisma noziegumu upuru piemiņas dienu.

Jāatgādina – deklarācijas pieņemšanai Eiropas Parlamentā bija nepieciešams vismaz 50% deputātu atbalsta. Tās autoriem – Inesei Vaiderei, igaunietei Mariannai Miko, britam Kristoferam Bīzlijam, ungārietei Zitai Gurmai un vācietim Aleksandram Alvaro – ar Latvijas un citu jauno ES dalībvalstu atbalstu izdevās iegūt pārliecinošu balsu vairākumu.

Pēc Ineses Vaideres iniciatīvas šovasar tika arī sagatavota un nosūtīta vēstule Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentiem, aicinot tos pasludināt 23.augustu par staļinisma un nacisma upuru atceres dienu. Vēstulē uzsvērts, ka bijušajā Padomju Savienībā un tās satelītvalstīs staļinisma režīma upuru skaits sasniedza ap 20 miljoniem cilvēku, tomēr, atšķirībā no nacistiem, vairums Padomju kara noziedznieku ir palikuši nesodīti.

Kopumā vēstuli parakstīja 36 EP deputāti, tajā skaitā Latvijas eiroparlamentārieši Sandra Kalniete, Krišjānis Kariņš, Ivars Godmanis Roberts Zīle, kā arī Petrs Ščastnijs no Slovākijas, Vītauts Landsberģis no Lietuvas, Danuta Hībnere no Polijas un citi deputāti.

Inese Vaidere ir pārliecināta, ka rakstiskā deklarācija „Par 23.augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu”, tāpat kā citi līdzīgi dokumenti, ir spējuši veicināt Eiropas izpratni par Otro Pasaules karu. Politiķe atzīst, ka svarīgi turpināt iesākto darbu. „Bez kopīgas vēstures izpratnes nav iespējams veidot Eiropas nākotni, kas balstās uz vienotām vērtībām, izlīgumu par pagātnes notikumiem un taisnīgu ekonomisko attīstību visās ES dalībvalstīs,” uzsver I. Vaidere.

28.07.2010

LATVIJAS AVĪZE

Abas bija ieradušās Kazahstānā pēc vietējo uzņēmēju uzaicinājuma veidot kopīgu biznesu. Tā kā šīm jaunietēm, kā sarunā noskaidrojās, bija savs uzņēmums Lietuvā, par kura veiksmīgu darbību un nepieciešamību Kazahstānā bija pārliecinājušies abu lietuviešu tagadējie partneri, tad viņas tika uzaicinātas izveidot līdzīgu uzņēmumu Almatā. Abas bija ļoti apmierinātas, varēja noprast, ka sagaidāmi labi ieņēmumi. Taču, lai izbūvētu jaunā uzņēmuma telpas, līdzi tomēr esot paņēmušas lietuviešu strādniekus.

Atceros, ka pēc mūsu Valsts prezidenta vizītes Kazahstānā viņu pavadošie uzņēmēji atgriezās Latvijā tādā kā eiforiskā stāvoklī. Likās, ka atklāts jauns Eldorado, un bizness aizies kā pa diedziņu. Šķiet, tagad šī jūsma ir noplakusi, parādījušās problēmas, arī finanšu krīze ir atstājusi ievērojamu iespaidu uz nākotnes plāniem. Tomēr patiesībā Kazahstāna joprojām piedāvā iespējas.

Kazahstāna ir valsts, kura kopumā ļoti rūpējas par savas nacionālās ekonomikas attīstību. Kazahiem jāspēlē gudri, jo kaimiņos ir visai nestabilas Centrālāzijas valstis, arī lielie kaimiņi – Krievija un Ķīna. Tai pašā laikā Kazahstāna izrāda lielu interesi tuvināties Eiropas Savienībai un sadarboties ar to.

Mūsu delegācijas galvenais uzdevums bija apspriest jauno partnerības un sadarbības līgumu. Kazahiem bija ļoti liela interese rast mūsu atbalstu šī līguma pēc iespējas ātrākai noslēgšanai (tika izteikta vēlme, lai tas tiktu sagatavots jau Spānijas prezidentūras laikā), kā arī Kazahijas ātrākai iestājai Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Taču vienlaikus Kazahstāna strādā arī pie muitas ūnijas ar Krieviju un Baltkrieviju. Vienotais ievedmuitas tarifs iepretim trešajām valstīm varētu negatīvi ietekmēt mūsu eksportu uz Kazahstānu - gan lauksaimniecības, gan farmaceitiskās rūpniecības, mehānisko un elektroierīču, transportlīdzekļu, plastmasas izstrādājumu un citu nozaru izstrādājumus. Vienlaikus pozitīvi vērtējams varētu būt tas, ka iespēja izmantot muitas tarifus savas produkcijas aizstāvībai samazinās. Kazahi pieļauj arī izņēmumus un parejas periodus.Tomēr jāatzīmē arī fakts, ka diskusijās no Kazahstānas pārstāvju puses tika izteikts viedoklis, ka šī muitas ūnija varbūt īsti nemaz netiks izveidota un vai tā būs dzīvotspējīga. Īsti neatbildēts palika arī mans jautājums par to, kā šī muitas ūnija sadzīvos ar Kazahstānas iespējamo dalību PTO. Katrā ziņā, kazahi vēl nebūt negrasās nojaukt muitas punktus uz Krievijas robežas.

Kazahstānas ekonomikas raksturīga iezīme ir spēcīga tieksme aizsargāt savu tirgu, tai skaitā arī darbaspēka tirgu. Piemēram, legālā darbaspēka imigrācija tiek pieļauta apmēram uz vienu gadu, uz investīciju periodu. Tai laikā darba devējam ir jāsagatavo attiecīgajiem darbiem pašmāju speciālisti.

Pēdējo desmit gadu laikā Kazahstānas iekšzemes kopprodukts uz 1 iedzīvotāju ir palielinājies vairāk nekā 8 reizes. Šie panākumi kazahus ir iedvesmojuši, radījuši lielāku ticību pašu spēkiem, nepaļaujoties vienīgi uz ārvalstu investīcijām.

Kazahstānas pašapziņu ievērojami vairo arī fakts, ka šī zeme ir ārkārtīgi bagāta ar izejvielām. Viņu eksperti ar smaidu atzīmē, ka valstī ir sastopami visi Mendeļejeva tabulas elementi, pie tam ievērojamā daudzumā. Iespaidīgi ir Kazahstānas naftas krājumi. Kā tikšanās laikā atzīmēja Naftas un gāzes ministrs Minbajevs, Kazahstāna eksportē 70 miljonus tonnu naftas, vēl 13 miljonu tonnu tiek paturēti iekšējam tirgum, bet vēl daļa iekšējam patēriņam nepieciešamās naftas tiek importēta no Krievijas. Savukārt no eksportētajiem 70 miljoniem, 63 miljoni tiek eksportēti uz Eiropas Savienību, 6 – uz Ķīnu, bet nedaudz vairāk par miljonu (1,2 miljoni) uz Irānu. Kā atzīmēja ministrs, tad naftas iegūšanas maksimums šai valstī vēl priekšā. Pēc izpētītajiem depozītiem un pamatojoties uz pašreizējiem ieguves apjomiem, kazahu naftas pietiktu vēl vismaz 100 gadiem.

Kazahstāna plāno ievērojamu eksporta palielinājumu galvenokārt Eiropas virzienā. Šobrīd galvenās plūsmas ir caur Kaspijas naftas vadu konsorciju, piemēram, uz Samāru Krievijā, arī caur Baku, Tbilisi, Džaihanu, izmantojot tranzītā Melnās jūras infrastruktūru. Par perspektīvu eksporta virzienu tiek uzskatīta arī Ķīna, kur pašreizējos 6 miljonus naftas eksporta (naftas vads nupat tikai ir uzsācis darbību) vēlas īsā laikā palielināt līdz 10-20 miljoniem. Zināmas problēmas naftas ieguvē un transportā rada tas, ka nav vēl īsti skaidrs Kaspijas jūras statuss. Depozīti attiecībās ar Krieviju visumā ir sadalīti, to pašu kazahi atzīmē arī attiecībā uz Azerbaidžānu un Turkmenistānu. Ministrs uzsvēra, ka investīcijas naftas ieguvē ir vajadzīgas, īpaši jauno tehnoloģiju dēļ, tomēr vienlaikus tika atzīmēts, ka investīcijas vairs nav vitāli svarīgas - šis posms ir pagājis, un kazahi ir kļuvuši izvēlīgi investīciju piesaistē, galvenokārt uzsverot vietējo ražotāju spēju attīstīšanu.

Kazahstāna ir arī ievērojams gāzes ražotājs – 2009. gadā tika saražoti 36 miljardi m3. Specifika ir tāda, ka puse gāze tiek iesūknēta atpakaļ, lai noturētu spiedienu – tātad reāli var teikt, ka ir iegūti 18 miljardi m3. Lielākā daļa – 10 miljardi – tiek patērēti iekšējā tirgū, eksporta apjomi nav nozīmīgi, to galvenais virziens ir Krievija. Diemžēl Kazahstānai nav gāzes tranzīta tiesību caur Krieviju. Šo situāciju izmanto Gazprom kā vienīgais eksportētājs uz ES. Ir visai grūti vienoties par cenu, ja pircējs ir viens – šajā gadījumā Krievija. Tiek domāts par gāzes eksporta alternatīviem ceļiem, piemēram, uz Ķīnu, tiek strādāts arī pie Turkmenistānas gāzes eksporta un tranzīta uz Ķīnu. Runājot par Eiropas Savienības ieceri izveidot Nabucco gāzes vadu, Kazahstānas puse pamatoti atzīmēja, ka detalizēti runāt par šo gāzes vadu vēl ir pāragri, jo pārāk daudz ir neatrisinātu un neskaidru jautājumu.

Kazahstāna var būt ļoti nozīmīgs ekonomiskās sadarbības partneris gan ES, gan arī Latvijai. Mums ir labas iespējas izmantot to, ka kopumā labāk kā eiropieši spējam izprast kazahu mentalitāti, viņu biznesa īpatnības. Arī krievu valodas zināšanām, kaut gan pēdējos gados ir neticamā tempā izaudzis kazahu valodas prestižs un tās lietojums, ir liela nozīme. Protams, šis tirgus nav vienkāršs, jo līdzās ekonomiskajiem apsvērumiem ir rūpīgi jāseko arī politiskajai motivācijai, tomēr tirgus ir plašs, ekonomikas pieaugums – respektējams, līdz ar to Kazahstāna rādās būt cerīga uzņēmīgiem Latvijas un citiem Eiropas valstu cilvēkiem.

18.07.2010

Brisele, 14.jūlijs. Jau piekto gadu Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres viesu pulkā ir labākās Latvijas sieviešu pārstāves. Sadarbojoties ar laikrakstu „Latvijas Avīze”, Briseles apmeklējums tiek dāvāts konkursa „Sieviete Latvijai 2010” laureātēm, kuras šogad ir divpadsmit - visneatlaidīgākās, enerģiskākās un stiprākās dāmas, par kurām tika pastāstīts vairāk kā 180 laikrakstam konkursa ietvaros iesūtītajās vēstulēs.

„Jau piekto gadu aicinu savā darbavietā Briselē viesoties Latvijas sievietes, un katru gadu man tie ir mazi svētki. Ikreiz tās ir sirsnīgas un čaklas, atvērtas un smaidīgas sievietes, kuras ar lielu apņēmību un visbiežāk vēl lielāku nesavtību veic savu darbu, un mūsu kopā pavadītais laiks ir smaidiem piepildīts,” saka Inese Vaidere. “Esmu pateicīga “Latvijas Avīzei” par organizēto konkursu, kas dod man šo iespēju - tikties ar tik šarmantām, gudrām un vienkārši jaukām sievietēm, kuru devums ir īpaši novērtējams un izceļams.”

Eiropas Parlamentā Briselē sievietes sagaida tikšanās ar deputāti, iepazīstoties ar Eiropas Parlamenta darbu, kā arī pārrunājot aktualitātes par Latvijas un Eiropas Savienības norisēm. Brauciena laikā sievietes tiks iepazīstinātas arī ar Briseli.

16.07.2010

Brisele, 12.jūlijs. Pateicoties labajai Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres sadarbībai ar biedrību Junior Achievement – Latvija (JAL), šodien apmeklēt Eiropas Parlamentu Briselē dodas labākie Latvijas ekonomikas skolotāji. Talsu 2.vidusskolas direktora vietniece Iveta Rorbaha, Olaines 1.vidusskolas ģeogrāfijas un ekonomikas skolotāja Brigita Eltermane, Līvānu 2.vidusskolas ekonomikas skolotāja Jevgēnija Golubeva, Rīgas pilsētas 2.ģimnāzijas matemātikas un ekonomikas skolotāja Ruta Pelce un Iecavas vidusskolas sociālo zinību skolotāja Solvita Lauzēja ir JAL rīkotā konkursa „2009./2010.mācību gada labākais skolotājs ekonomikā” laureātes.

„Ekonomikas skolotāji ir pirmie vēstneši, kuri ziņu par uzņēmēja lomu un nozīmi ekonomikas atveseļošanā nodod tiem, kuru rokās ir jaunu panākumu atslēga Latvijas uzņēmējdarbībā – skolēniem. Esmu pārliecināta, ka tieši jaunieši var radīt tās drosmīgās un atjautīgās idejas, kuras spēs atgriezt dzīvību un ienest jaunas vēsmas recesijā iestigušajā valsts ekonomikā,” stāsta deputāte.

Deputātes organizētajā braucienā skolotājas ar deputāti pārrunās ar Eiropas Parlamenta darbu saistītus un aktuālus Eiropas Savienības un Latvijas jautājumus, kā arī tuvāk iepazīs Briseli.

05.07.2010

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (Eiropas Tautas partijas grupa) kopā ar Igaunijas eiroparlamentārieti Tunni Kelamu ASV pārstāvniecības Eiropas Savienībā vadībai iesnieguši vēstuli, kas adresēta ASV valsts sekretārei Hilarijai Klintonei.
Kā aģentūru LETA informēja Eiropas Tautas partijas grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Girts Salmgriezis, vēstulē īpaši tiek atzīmēts vēsturiskais notikums pirms 70 gadiem, kad Amerikas Savienotās Valstis izvēlējās politiku, neatzīstot Baltijas valstu iekļaušanu Padomju Savienībā.
Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere uzsver, ka šāda nozīmīga rīcība ir palīdzējusi pasaulē stiprināt Baltijas valstu neatkarības ideju. Tas bija svarīgi 90.gadu sākumā, lai Latvija, Lietuva, Igaunija izkļūtu no Padomju Savienības, jo, pateicoties ASV stingrajai nostājai daudzu gadu garumā, nebija nepieciešami papildu pierādījumi vai citi legāli instrumenti, lai atjaunotu neatkarību.
Deputāte uzskata, ka arī vēl šodien Latvijā ir svarīgi atgādināt šo vēstures faktu, jo valstī darbojas vairākas prokremliskas partijas, kas noliedz okupācijas faktu. Tas savukārt traucē saskatīt vairāku problēmu cēloņus un neveicina rast risinājumus veiksmīgai Latvijas attīstībai.
1940. gada 23.jūlija paziņojums 50 gadus noteica ASV politiku Baltijas valstu jautājumā un nodrošināja šo valstu diplomātisko pārstāvniecību pastāvēšanu ASV. Latvijas nebrīves gados sūtniecība Vašingtonā baudīja pilnu diplomātisko atzīšanu, kas savukārt deva plašas iespējas nenogurstoši atgādināt pasaulei par Latvijas tiesisko esamību un aizstāvēt Latvijas un tās pilsoņu intereses.

28.06.2010

DIENA.LV

Ne reizi vien ir dzirdēts, ka Eiropas Savienība - tas ir kāds tāls, liels un mums, latviešiem, ne pārāk draudzīgs “radījums”. Arī Eiropas Parlaments it bieži tiek raksturots kā naudīgu birokrātu institūcija, kurā nevienam nerūp “vienkāršo” cilvēku raizes un nedienas.

Patiesība gan ir tāda, ka Eiropas Parlamenta lēmumi - no pārtikas produktu marķējuma līdz ainavu kopšanai un vides kvalitātei - vistiešākajā veidā skar ikviena eiropieša ikdienu. Ne mazums ir darīts arī atbalstam ekonomiskās lejupslīdes apstākļos. Izveidota rinda atbalsta programmu vidējiem un maziem uzņēmumiem, mikrofinansēšanas instruments mikrouzņēmējiem un garantiju fonds riska aizdevumu saņemšanai jaunajiem uzņēmējiem.

Jau 2006. gadā Eiropas Parlaments apstiprināja Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi. Tā mērķis tolaik bija sniegt papildu atbalstu dažādu sfēru darbiniekiem un uzņēmējiem, kurus skārušas pasaules tirdzniecības modeļu strukturālas izmaiņas un globalizācijas apstākļos pieaugošā konkurence, īpaši no lielāko uzņēmumu puses.

Iestājoties globālajai finanšu un ekonomikas krīzei, Eiropas Parlaments lēma par Eiropas Globalizācijas fonda prasību atvieglošanu attiecībā uz finanšu līdzekļu piešķiršanu, proti, tos var saņemt arī krīzes iespaidā darbu zaudējušie darbinieki. Šobrīd fonds nefinansē pasīvus sociālās aizsardzības pasākumus, piemēram, pensijas vai pabalstus, nedz arī sedz uzņēmumu izmaksas, kas saistītas ar modernizāciju un pielāgošanos strukturālām pārmaiņām. Tā vietā Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds atbalsta aktīvus darba tirgus pasākumus, sniedzot atbalstu darba meklējumos, individuāli pielāgotai apmācībai un pārkvalifikācijai, uzņēmējdarbības veicināšanai, atbalstu pašnodarbinātajiem, u.c.

Kopš izmaiņu ieviešanas Globalizācijas fonda noteikumos 2009. gadā, tā līdzekļus ar pozitīviem rezultātiem ir jau izmantojusi Zviedrija, kas saņēma 10 miljonus eiro Gēteborgas Volvo atlaistajiem darbiniekiem, lai palīdzētu tiem atrast jaunas darba vietas. Šim piemēram ir sekojušas arī ne mazums citu ES dalībvalstu: 6.2 miljoni eiro ir piešķirti Vācijas autoindustrijas darbiniekiem, 9.2 miljoni eiro - atlaistajiem darbiniekiem Beļģijas tekstilrūpniecībā, 5.7 miljoni - bijušajiem autoindustrijas darbiniekiem Austrijā, 14,8 miljoni - datorspeciālistiem Īrijā… Šo sarakstu vēl var turpināt.

Apjomīgu finansiālo palīdzību no Eiropas Globalizācijas fonda līdzekļiem ir saņēmusi arī Lietuva. Tās celtniekiem ir piešķirta palīdzība 1.1 miljona eiro apmērā, rūpnīcas „Snaige” darbiniekiem - 0.3 miljoni, tekstilrūpniecībai - 0.8 miljoni, bet mēbeļrūpniecībai 0.7 miljoni.

Pretstatā mūsu kaimiņiem, Latvija Globalizācijas fonda līdzekļiem vēl nav pieteikusies. Šķiet, lielākā daļa Latvijas uzņēmēju par Globalizācijas fondu pat nav dzirdējuši.

Tieši šī iemesla dēļ vērsos pie Ministru prezidenta ar lūgumu skaidrot Latvijas valdības veiktos pasākumus sabiedrības informēšanai. Atbildes vēstulē Labklājības ministrs U. Augulis minēja, ka marta beigās - kad vairums augstāk minēto valstu jau bija saņēmušas palīdzību no Globalizācijas fonda, Latvija bija tikai uzsākusi iespējamās sabiedrības informēšanas kampaņas regulēšanas un pieteikumu administrēšanas procesa gatavošanu. Diemžēl, arī vēl pašlaik neesmu dzirdējusi par atbalstam pieteiktiem Latvijas projektiem

Patiesi, jācer, ka tad, kad atbildīgās institūcijas Latvijā beidzot būs sasparojušās, Eiropas Globalizācijas fonda līdzekļi vēl joprojām būs pieejami.

Panākumu atslēga visbiežāk slēpjas pašu aktivitātē un uzņēmībā. Esam jau palaiduši garām ne mazums iespēju, tostarp arī daļu no Eiropas Ekonomiskās attīstības plāna ietvaros apstiprinātajiem 3,98 miljardiem eiro lauku rajonu apgādāšanai ar internetu. Kaimiņi bijuši aktīvāki - Igaunija nākamgad varēs pievienoties Eiro zonai; Lietuva ir soli priekšā ES globalizācijas fonda izmantošanā. Līdzīga situācija manāma arī attiecībā uz JEREMIE jeb Eiropas apvienoto resursu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem iniciatīvu. Tās ietvaros, dalībvalstis ar valsts vai reģionālo vadošo iestāžu starpniecību var izmantot daļu no Eiropas Savienības struktūrfondiem, lai nodrošinātu maziem un vidējiem uzņēmumiem pašu kapitāla finansējumu, aizdevumus vai garantijas ar līdzdalības fonda starpniecību. Latvija ir parakstījusi JEREMIE finansēšanas līgumus 91.5 miljonu eiro apmērā. Lietuva savukārt šīs pašas iniciatīvas ietvaros sev ir nodrošinājusi 290 miljonus eiro.
Ja būsim aktīvāki un tālredzīgāki, arī mēs varēsim sasniegt vēlamo labklājības un stabilas izaugsmes līmeni.

21.06.2010

Biznesa izglītības biedrība Junior Achievement - Latvija šī gada 18. jūnijā, rīkoja apbalvošanas ceremoniju ,,Gada labākais ekonomikā 2010″, kuras laikā tika paziņoti gada labākie skolēni un skolotāji ekonomikā, kā arī, sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, tika nominēti sociāli atbildīgākie uzņēmumi uzņēmējdarbības izglītības veicināšanā. Titulu ,,Gada labākais skolēns ekonomikā 2010″ ieguva Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijas skolniece Anna Gruzinska, savukārt par ,,Gada labāko skolotāju ekonomikā 2010″ tika atzīta Iveta Rorbaha, Talsu 2. vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā.

Konkursa ,,Gada labākais ekonomikā 2010″ mērķis ir veicināt sabiedrības ieinteresētību par jauniešu un skolotāju uzņēmību darboties ekonomikas un uzņēmējdarbības jomās, sekmējot skolā iegūto un doto zināšanu izmantošanu dzīvē. Konkursa ietvaros Junior Achievement - Latvija vēlās veicināt sociāli atbildīgas sabiedrības un uzņēmēju veidošanos, kuri attīsta un pilnveido jauniešos uzņēmējspējas un rūpējas par neformālās izglītības attīstību Latvijā.

[slickr-flickr search=sets set=72157633312516534]

Piecus labākos skolēnus un skolotājus izvēlējās kompetenta žūrija, kuras sastāvā darbojās Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Ekonomikas attīstības foruma, Vidzemes Augstskolas, Rīgas Ekonomikas augstskolas, Rīgas Hanza Rotari kluba, izdevniecības „Lietišķās informācijas dienests” un Junior Achievement - Latvija pārstāvji.
Visas nominētās skolotājas ieguva īpašo dāvanu – Latvijas Ekonomikas attīstības foruma prezidente un Eiropas Parlamenta deputāte profesore Inese Vaidere aicina visas skolotājas apmeklēt Eiropas Parlamentu.
„Mūsdienās skolotāji netiek novērtēti kā viņiem pienāktos, jo galu galā tieši labs skolotājs ir tas, kurš var atrast talantu skolēnā un to mēs redzam skatoties šodien uz pieciem labākajiem skolēniem. Man ir patiess prieks, ka varu apbalvot skolotājus ar iespēju apmeklēt Eiroparlamentu un jo vairāk izcelsim un atzīmēsim šādus cilvēkus, jo vairāk arī ticēsim, ka latviešiem ir milzīgas iespējas,” savā uzrunā sacīja I.Vaidere
2009./2010. mācību gadā Junior Achievement - Latvija praktiskās biznesa izglītības programmas atbalstīja vairāk nekā 120 uzņēmumi, kuri savu ieguldījumu sniedza gan materiālā veidā, gan arī konsultāciju un mentoringa veidā. Junior Achievement - Latvija un Latvijas Darba devēju konfederācija, izvērtējot ieguldījumu, par būtiskāko faktoru uzskatīja tieši atbalstu biznesa konsultācijās un mentoringā. ,,Gada sociāli atbildīgākais uzņēmums uzņēmējdarbības izglītības jomā 2010″ - AS ,,Air Baltic Corporation”;,Gada sociāli atbildīgākais mazais un vidējais uzņēmums uzņēmējdarbības izglītības jomā 2010″ - SIA ,,Lietišķās informācijas dienests”; ,,Gada sociāli atbildīgākais reģionālais uzņēmums uzņēmējdarbības izglītības jomā 2010″ - SIA ,,Evopipes”;,,Gada sociāli atbildīgākā nevalstiskā organizācija uzņēmējdarbības izglītības jomā 2010″ - Rīgas Ekonomikas augstskolas Mentoru klubs; biedrība ,,Connect Latvia” un Rīgas Hanzas Rotari klubs; “Gada sociāli atbildīgākais masu medijs uzņēmējdarbības izglītības jomā 2010″ - AS ,,Super FM”; “Gada sociāli atbildīgākā augstskola uzņēmējdarbības izglītības jomā 2010″ - SIA ,,Biznesa augstskola Turība”
Ceremonijā tika nominēts arī ,,Gada jaunais uzņēmējs 2010″ - SIA ,,Maxi-Taxi” īpašnieks Vladimirs Aksjonovs, kurš ir Junior Achievement – Latvija praktisko biznesa izglītības programmu absolvents. Sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību tiks nominēta arī Jelgavas pilsētas dome, kura ieguva titulu ,,Gada sociāli atbildīgākā pašvaldība uzņēmējdarbības izglītības jomā 2010″

19.06.2010

Šī gada 18. jūnijā Rīgā norisinājās 2. Vislatvijas sieviešu konference „Atvērtie apvāršņi – uzņēmējdarbība, pašapziņa, motivācija”. Konferenci organizēja Eiropas Parlamenta deputāte Prof. Inese Vaidere (ETP / PS) sadarbībā ar biedrību „Līdere” un Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīklu (LSOST).

Konferences ievadā uzrunu teica bijusī Latvijas prezidente, un Eiropas Savienības nākotnes (2020-2030) Pārdomu grupas viceprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, uzsverot latviešu sievietes spēcīgo raksturu un spējas, kas gadsimtu gaitā pierādījušas sevi kā latviešu tautas pastāvēšanas pamats. Ar uzrunām uzstājās arī Eiropas Parlamenta deputāte Prof. Inese Vaidere, biedrības „Līdere” Valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna, LSOST Valdes līdzpriekšsēdētājas un citi.

[slickr-flickr search=sets set=72157633308181213]

„Sievietes ir Latvijas spēks un sāls – tas slēpjas ne vien nereti daudzinātajā skaistumā, bet arī apņēmīgā rīcībā. Arī šogad – tāpat, kā pērn, organizējot pirmo šāda veida pasākumu - aicinājām uz konferenci sievietes no visiem Latvijas novadiem, pārstāvot gan nevalstiskās organizācijas, gan uzņēmumus, gan izglītības sfēru. Kopā ar spēcīgiem un zinošiem līdzorganizatoriem aicinājām sievietes piedalīties, ne tikai uzklausot viedokļus, bet galvenokārt paužot savu attieksmi. Domāju, ka šādā veidā varam panākt to, lai kopumā mums, sievietēm, dzīve kļūtu labāka, veidojot sakārtotāku vidi, kurā strādājam, dzīvojam un arī īstenojam savus sapņus un ieceres,” saka konferences idejas autore un organizatore Prof. Inese Vaidere.

Vislatvijas sieviešu konferences tradīcija tika iedibināta pagājušā gada 25. aprīlī, kad norisinājās pirmā šāda mēroga un nosaukuma konference. Pirmās Vislatvijas sieviešu konferences memorands pauda sieviešu skatījumu uz iespējām uzlabot valsts funkcionēšanu tās dažādos aspektos. Šī gada konferences mērķis ir sniegt ekonomiskās un politiskās sfēras raksturojumu, iezīmējot iespējamās pašattīstības ceļus ar Latvijā pieejamajiem zināšanu un finanšu resursiem, veicinot sieviešu aktīvāku iesaistīšanos valsts izaugsmes atbalstīšanā.

Konferences noslēguma dokuments –memorands – tiks sagatavots, balstoties uz konferencē paustajām atziņām, un iesniegts valdībai.

15.06.2010

Piektdien , 11. jūnijā „Valguma pasaulē” jau 13. reizi notika „Latvijas Avīzes” konkursa noslēguma pasākums „Sieviete Latvijai 2010”. Kopumā tika apbalvotas 12 sievietes, kuras kļuva par kristāla kurpīšu īpašniecēm. Tās bija visuzņēmīgākās, stiprākās, radošākās dāmas, par kurām tika pastāstīts vairāk nekā 180 konkursam adresētās vēstulēs.
Jau vairākus gadus Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere ir aicinājusi konkursa uzvarētājas viesoties Briselē. Arī šogad brauciens uz Eiroparlamentu būs skaista balva visām 12 veiksminiecēm. Katrai no uzvarētājām deputāte pasniedza atzinības rakstu un sertifikātu kā apliecinājumu parlamenta apskatei Briselē. ”Latvieši ir lieliska tauta un to lieliski pierāda šīs 12 burvīgās dāmas. Jo vairāk izcelsim un atzīmēsim šādus cilvēkus, jo vairāk arī ticēsim, ka mums ir milzīgas iespējas,” tā noslēguma pasākumā I.Vaidere uzrunāja laureātes
Konkursa uzvarētājas noteica 3 nominācijās - “Par uzdrīkstēšanos būt uzņēmējai” (kurzemnieku saimniecības “Sveķi” īpašniece Dzintra Karavaičuka), “Par nesavtīgu darbu sabiedrības labā” (Vita Eizentāle no Vestienas pagasta) un “Par ģimenes stiprināšanu” (Lolita Garklāva no Lēdmanes).
Laureātes sveica „Latvijas Avīzes” galvenā redaktore Linda Rasa, savukārt Hipotēku banka visām trim laureātēm dāvināja kredītkartes ar 500 latu naudas uzkrājumu.