fbpx

06.02.2009

Piektdien, 2009. gada 6. februārī Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere piedalījās Eiropas Parlamenta informācijas biroja Latvijā rīkotajā reģionālo pilsoņu forumā „Zemgale – Eiropas reģiona nākotne” Jelgavā un Tukumā.

Forumam mērķis ir sekmēt sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā, iesaistot kopīgā diskusijā Eiropas Parlamenta deputātus, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, uzņēmējus, kultūras pārstāvjus, jauniešus, kā arī plašāku sabiedrību. Forumā diskutējamie jautājumi:

• Kā Eiropas Savienība var palīdzēt Jelgavas un Tukuma attīstībai
ekonomiskās krīzes apstākļos?
• Politiskās un ekonomiskās tendences Zemgales reģionā un Eiropā.
• Eiropas Savienības finansējums izglītībai un zinātnei.

Reģionālo pilsoņu forumā, kas plkst. 13.00-14.30 notika Jelgavā Latvijas Lauksaimniecības Universitātē (LLU), piedalījās arī LLU zinātņu prorektors Pēteris Rivža, Eiropas Parlamenta deputāti Valdis Dombrovskis, Ģirts Valdis Kristovskis un Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāta Georga Andrejeva palīgs Gundars Romanovskis, kā arī LLU Sociālo zinātņu fakultātes un Studentu pašpārvaldes pārstāvji.

Tukumā reģionālajā pilsoņu forumā plkst. 17.00-19.00 Tukuma pilsētas Kultūras namā, piedalījās arī Tukuma pilsētas domes priekšsēdētājs Juris Šulcs, Eiropas Parlamenta deputāti Valdis Dombrovskis, Ģirts Valdis Kristovskis un Guntars Krasts, laikraksta „Neatkarīgās Tukuma Ziņas” galvenā redaktore Ivonna Plaude un Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

04.02.2009

4. februārī Strasbūrā Eiropas Parlamenta plenārsesijā deputāti apsprieda Pagaidu komitejas par klimata izmaiņām galīgo ziņojumu „2050: Nākotne sākas jau šodien - ieteikumi ES turpmākai integrētai politikai saistībā ar klimata pārmaiņām”, kas piedāvā konkrētus pasākumus cīņai pret globālo sasilšanu.

Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas Prof. Inese Vaidere, kas darbojas Pagaidu komitejā par Klimata izmaiņām debatēs atzīmēja, ka „klimata un enerģētikas politikas izstrādei ir liela nozīme gan no vides viedokļa, gan arī nepieciešamības attīstīt un modernizēt enerģētiku.”

Ziņojuma tekstā ir pausts ES un citu rūpnieciski attīstīto valstu grupas vidēja termiņa mērķis līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 25%–40%, kā arī ilgtermiņa mērķis līdz 2050. gadam samazināt emisijas par vismaz 80% salīdzinājumā ar 1990. gadu, neatkāpjoties no mērķa ierobežot globālo temperatūras paaugstināšanos 2°C robežās salīdzinājumā ar līmeni pirms rūpniecības laikmeta, tādējādi sasniedzot 50% varbūtību šā mērķa īstenošanai.

I.Vaidere, kura bijusi Latvijas Republikas Vides Valsts ministre, atbalsta ziņojumā paustās Latvijas intereses: „Pozitīvi vērtējama Kioto progresa ņemšana vērā par labu valstīm, kam ir vairāk kā 20% emisiju samazinājums no 1990. gada, arī Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas ietekme uz Lietuvas un Latvijas energoapgādi, paredzot kompensācijas iespēju,” uzsverot arī, ka „katrai dalībvalstij jāizstrādā skaidra energoefektivitātes stratēģija.”

Galīgajam ziņojuma tekstam ir arī dažas riskantas iezīmes – „Papildus kvotas rūpniecībai, veicinot tās konkurētspēju, tomēr apgrūtinās finansējuma iegūšanu vides pasākumu īstenošanai,” stāsta I.Vaidere. „Vienlaikus plāns paredz vienkāršot ES fondu saņemšanas procedūras, palielināt Eiropas Investīciju bankas aizdevumu apjomu īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem.”

Plāna izpildei svarīgi ir pievērst uzmanību atjaunojamo energoresursu izmantošanai. „Lai tiktu sasniegti 2020. gada mērķi, ir jāizveido efektīva Eiropas Savienības mēroga stimulēšanas sistēma, atbalstot uzņēmumus un privātpersonas, kuri kā enerģijas avotus izmanto vai ievieš atjaunīgos energoresursus,” prognozē Eiropas Parlamenta deputāte. „To varētu izdarīt, centralizēti sedzot daļu no izmaksām.”

Ziņojumā „2050: Nākotne sākas jau šodien - ieteikumi ES turpmākai integrētai politikai saistībā ar klimata pārmaiņām” ir minēts arī aicinājums ES un dalībvalstis pastiprināt esošās klimata partnerattiecības ar jaunattīstības valstīm un veidot jaunas partnerattiecības, kur tādu šobrīd nav, nodrošinot būtiski lielāku finansiālu atbalstu tehnoloģiju attīstībai un pārnesei, intelektuālā īpašuma aizsardzībai un iestāžu veiktspējas palielināšanai. “Eiropas Komisijai enerģiski jāstrādā, lai arī pārējā pasaule sekotu mūsu paraugam, lai mūsu tehnoloģijas būtu pieejamas attīstības valstīm,” debašu noslēgumā uzsvēra deputāte.

04.02.2009

Ineses Vaideres runa Eiropas Parlamenta plenārsēdē 04.02.2009
Klimata politikas izstrādei ir liela nozīme gan no vides viedokļa, gan arī nepieciešamības modernizēt enerģētiku.

Pozitīvi vērtējama Kioto progresa ņemšana vērā par labu valstīm, kam ir vairāk kā 20% emisiju samazinājums no 1990. gada, arī Ignalinas slēgšanas ietekme uz Lietuvas un Latvijas energoapgādi, paredzot kompensācijas iespēju. Taču katrai dalībvalstij jāizstrādā skaidra energoefektivitātes stratēģija.

Papildus kvotas rūpniecībai, veicinot tās konkurētspēju, tomēr apgrūtinās finansējuma iegūšanu. Pozitīvi, ka paredzēts vienkāršot ES fondu saņemšanas procedūras, palielināt Eiropas Investīciju bankas aizdevumu apjomu īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Lai tiktu sasniegti 2020. gada mērķi, jāizveido efektīva Eiropas Savienības mēroga stimulēšanas sistēma, atbalstot uzņēmumus un privātpersonas, kuri kā enerģijas avotus izmanto vai ievieš atjaunīgos energoresursus. To varētu izdarīt, centralizēti sedzot daļu no izmaksām.

Komisijai enerģiski jāstrādā, lai arī pārējā pasaule sekotu mūsu paraugam, lai mūsu tehnoloģijas būtu pieejamas attīstības valstīm.

03.02.2009

Ineses Vaideres runa Eiropas Parlamenta plenārsēdē 03.02.2009
Pērnruden komisārei Ferrero-Valdnerei uzdevu rakstisku jautājumu, paužot bažas, ka Krievijas piešķirtās privilēģijas bez vīzas tur ieceļot Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem negatīvi ietekmējušas viņu vēlmi kļūt par pilsoņiem.

Komisāres kundze man piekrita.

Tomēr šodien atsevišķi deputāti - jautājuma iesniedzēji demonstrē pilnīgu Latvijas situācijas neizpratni.

Vēl vairāk paplašinot nepilsoņu tiesības, tai skaitā ar iespēju vēlēt pašvaldības, viņu skaits, kas kopš 1995. gada ir sarucis par pusi, visticamāk vairs nesamazinātos.

Latvijas Pilsonības likums ir viens no visliberālākajiem Eiropā, ikviens nepilsonis var iegūt visas tiesības, tai skaitā tiesības balsot, kļūstot par pilsoni.

Latvijas nepilsoņi radušies kā tiešas 50 gadus ilgās Padomju okupācijas sekas. Atsevišķi politiski spēki, kas atbalsta Krievijas tā saukto „tautiešu aizstāvēšanas politiku”, joprojām manipulē ar šiem cilvēkiem sava politiskā kapitāla vairošanai.

30.01.2009

DIENA.LV

Piena iepirkuma cenas ir kritušās, ieņēmumi – samazinājušies, zemnieki ir izmantojuši kredītus, lai pielāgotu savas saimniecības reizēm nepamatoti augstajām tehnoloģijas un kvalitātes prasībām, un nu ir pienācis brīdis, kad šķiet, ka pievērst uzmanību situācijai laukos var tikai, personīgi ierodoties Rīgā ar smago tehniku. Zemnieki ir novesti izmisumā – situācija ir dramatiska. Viņu prasību skaitā ir kredītu pamatsummas atlikšana uz gadu, nepasliktinot kredītlīgumu nosacījumus, kā arī Eiropas Savienības tiešo maksājumu izmaksa līdz 31.martam.

Un tagad par tiešajiem maksājumiem, kuru izlīdzināšanu Kopējās lauksaimniecības politikas „veselības pārbaudes” ietvaros mūsu Zemkopības ministram tā arī neizdevās panākt. Izmantojot EP deputāta pilnvaras, esmu uzdevusi rakstisku jautājumu Eiropas Savienības Padomei. Tas, nedaudz saīsināts, izskatās šādi:

Eiropadome savā 2008. gada 19. - 20. jūnija sanāksmē pieņēma secinājumus par godīgas konkurences nodrošināšanu vienotajā EK ekonomiskajā telpā, uzsverot, ka ir nepieciešams nodrošināt godīgu konkurenci un ilgtspējīgu lauksaimniecības izaugsmi Eiropas Savienībā, lai varētu veicināt tirgus orientētu lauksaimniecību.

Ir grūti saprast un paskaidrot Latvijas zemniekiem, kāpēc Lietuvas un Igaunijas zemnieki par hektāru no Eiropas subsīdijām saņem vairāk nekā 100 eiro, bet Latvijas — tikai 62, nemaz nerunājot par to, ka vecās dalībvalstis vēl aizvien dzīvo ekskluzīva kluba apstākļos, kur maksājumi praktiski nevienai neatrodas zem ES vidējā normatīva (ES 27 - aptuveni 250 eiro) - piemēram, Grieķijā (virs 500 eiro) un Beļģijā (virs 400 eiro).

Var pieļaut, ka Latvijas valdība nav bijusi pietiekami uzstājīga un profesionāla sarunu laikā un maksājumu noteikumu pieņemšanas gaitā, bet Komisijas un Padomes ekspertiem vajadzētu saprast lietas būtību un nepieļaut, ka atšķirība maksājumos salīdzinoši vienādās teritorijās (kaut arī references ražība ir bijusi atšķirīga) ir tik ievērojama. Šāda disproporcija rada lielu neapmierinātību Latvijas zemniekos, kuri dzīvo dažu simtu kilometru attālumā no saviem kolēģiem. Citus šķir tikai valsts robeža. Šādas atšķirības būtu pieņemamas, ja gūt peļņu no zemes vienā robežas pusē būtu ievērojami grūtāk nekā otrā, bet tā tas nav.

Tas arī ievērojami kropļo konkurenci kaimiņvalstu starpā. Tā paša tipa preces no Latvijas kaimiņiem var gūt labākus rezultātus Latvijas tirgū, jo tiek stimulētas ar augstākiem tiešajiem maksājumiem, kaut arī izdevumi preces ražošanai būtībā ir identiski. Tas rada arī ilgtermiņa tirgus izkropļojumus, jo bankrotējošie zemnieki vai nu neatgriežas šajā tirgū, vai arī mēģinās atgriezties pēc ilga laika, kad tur jau saimniekos citi.

Jautājumi:

- vai ES Padome uzskata, ka pašreizējā situācija tiešo maksājumu sfērā ir korekta, salīdzinot Latviju ar vecajām dalībvalstīm un pat ar Lietuvu un Igauniju?

- vai Padome šajā apstāklī nesaskata konkurences noteikumu pārkāpumus?

- vai Komisijas un Padomes rīcība - ļaut bankrotēt to valstu zemniekiem, kuru valdības nav spējīgas panākt adekvātus apstākļus saviem zemniekiem savas neprofesionalitātes dēļ, ir ētiska?

Tāds ir manis uzdotais rakstiskais jautājums. Vienīgais, ko vēlos piebilst – situācija tomēr jārisina Latvijā, tiem, kuri ar savu bezdarbību ļāvuši lauksaimniecībai nonākt pie iznīkšanas robežas. Gaidīšu Eiropas Padomes atbildi, un par tās saturu informēšu. Protams, neceru, ka atbilde sniegs gatavu risinājumu vai naudas līdzekļus. Tomēr varbūt tā dos kādu perspektīvu.

30.01.2009

Šī gada 30. janvārī Ukrainas vēstniecībā Rīgā Prof. Inesei Vaiderei tika pasniegts Ukrainas prezidenta trešās pakāpes ordenis “Par nopelniem”, kas tika piešķirts, pamatojoties uz Ukrainas prezidenta Viktora Juščenko pavēli, pateicoties par Eiropas Parlamenta deputātes personīgo ieguldījumu, informējot pasaules sabiedrību par patiesajiem notikumiem Ukrainā 1932. un 1933. gadā, kad Krievijas totalitārais komunistiskais režīms izraisīja Ukrainā mākslīgo badu – Golodomoru.

ukraina_abalvosana

Uzrunājot viesus, Ukrainas Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Rauls Čilačava (Рауль Чілачава) uzsvēra Latvijas un Ukrainas lieliskās attiecības: „Latvijas nemainīgā nostāja, atbalstot Ukrainu Eiropas Savienībā, ir devusi milzīgu ieguldījumu Ukrainas centienos pilnvērtīgi iekļauties Eiropas valstu lokā.”

Augstais apbalvojums tika pasniegts šaurā personu lokā, un aprakstot brīža sajūtas I.Vaidere stāstīja, ka jūtas „pagodināta un vēl joprojām patīkami satraukta par izrādīto atzinību. Šis apbalvojums ir nenovērtējams rādītājs tam, ka mūsu darbu redz ne vien pašu mājās un Eiropas Savienības dalībvalstīs – tas rod atbalsi un tiek vērtēts arī mūsu tuvējos kaimiņos.”

Apsveicēju vidū bija Ukrainas diasporas pārstāvji, Ukrainas un Moldovas diplomāti, „Pilsoniskās savienības” Valdes priekšsēdētāja Sandra Kalniete, tuvākie kolēģi un Ineses Vaideres ģimenes locekļi. „Uzsākot darbu Eiropas Parlamentā, neuzdrīkstējos pat sapņot, ka mans darbs reiz tiks tik augstu novērtēts,” saņemot ordeni, teica deputāte. „Esmu saviļņota un pateicīga latviešu tautai par to, ka man tika uzticēts darbs Eiropas Parlamentā, un, protams, arī ukraiņu tautai par to, ka mans un manu kolēģu, sabiedroto darbs ir izpelnījies tik pagodinošu vērtējumu.”

ukr_ordenis_002ukr_ordenis_003ukr_ordenis_001

Pēc Eiropas Parlamenta deputātes I.Vaideres vēstules Saeimas Ārlietu komitejas priekšsēdētājam Andrim Bērziņam un Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem 2008. gada pavasarī Saeima atzina Golodomoru par staļiniskā režīma apzināti īstenotu genocīdu pret Ukrainas tautu. Savukārt 2008. gada rudenī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par Golodomora jeb mākslīgi izraisītā bada Ukrainā (1932. - 1933. gads) upuru piemiņu.

29.01.2009

DIENA.LV

Uzreiz pateikšu, ka tā lieta, par ko rakstu, nav pati svarīgākā. Ir zemnieki, kuriem piena cenu samazināšanās dēļ ir apdraudēta eksistence, ir slimi bērni, veci cilvēki, kuri nevar iegādāties zāles, ir cilvēki, kuriem jābaiļojas par dienišķo maizi. Tas tiešām tā ir, tas skar dziļi. Tomēr šoreiz par citu.

Nu jau labu laiku cilvēki, ar kuriem nākas tikties, uztic man kādu savu rūpi – ir zudis viņu ikvakara nelielais prieks. Kā zināms, līdzekļu trūkuma dēļ ir pārtraukta iemīļotā latviešu seriāla „Neprāta cena” uzņemšana. Protams, žēl, ka TV vadība ir izdarījusi šādu izvēli līdzekļu taupīšanai, tomēr saprotu arī, ka tā bija sāpīga izvēle.

Depresijas laikā ir vajadzīgas ne tikai oskarotas filmas. Cilvēkiem nepieciešama arī izklaide, kuras laikā kaut uz pusstundu var aizmirst par nebūšanām un dzīves grūtībām. Zinu daudzus stāstus, kad gan vienkārši, gan arī ļoti izglītoti cilvēki pērnruden vakaros steidzās uz māju, lai pirms „Panorāmas” astoņos ģimenes lokā sekotu sava iemīļotā seriāla varoņiem. Kā liecina TV statistika, tādu ir bijis vairāki simti tūkstošu. Man ir teikuši – tas ir palīdzējis aizmirst dienas satraukumus. Var jau, protams, snobiski teikt, ka tā nav „augstā māksla”. Tomēr cilvēkiem atslodzei, īpaši tagad, ļoti vajadzīga.

Filmas veidotāji ir saukuši palīgā Latvijas sabiedrību, aicinot ziedot, lai varētu turpināt seriāla uzņemšanu. Līdz 1.februārim jāsavāc 160 000 latu. Protams, tas nav dzīvības jautājums, tomēr ļoti gribētos, lai arī tiem, kam šī vienkāršā izklaide bija viena no nedaudzajām, prieks turpinātos.

Atgādināšu, ka ziedojumus var pārskaitīt uz kontu “Kino attīstības veicināšanas fonds” Latvijas Hipotēku un zemes bankā, konta nr.: LV30LHZB1000105211001, Fonda reģ. nr.: 40008087303, vai zvanot pa ziedojumu tālruni 90006285.

Mans lūgums ir adresēts tiem, kuri šobrīd ziedot var atļauties. Vakar nosūtīju aicinājumus uzņēmēju asociācijām, jo galu galā seriāls ir lielisks Latvijas produkts, kurš veiksmīgas rīcības rezultātā var kļūt arī par labu Latvijas eksporta preci. Seriāla intriga ir saistoša, tajā darbojas lielisks aktieru ansamblis. Ja veidošanā būs ilgs pārtraukums, ir risks, ka kāda no šīm kvalitātēm var zust.

Lai nu man piedod tie, kuri pamatoti domā, ka šobrīd ir daudz svarīgākas lietas, par ko domāt vai uz ko aicināt. Bet, tā kā situācija pašreiz ir tāda, kāda tā ir, varbūt tomēr varam sniegt savu artavu, līdz pienāk labāki laiki un atrodas līdzekļi TV budžetā.

Latvieši ir atsaucīgi. To pierādīja ziedojums slimajiem bērniem pērnā gada nogalē, kad iznākums pārspēja visas cerības. Varbūt arī šoreiz turīgākie, kuriem pieejamas citas izklaides un šo seriālu pat nav redzējuši, palīdzēs tiem, kam tas ir bijis viens no pavisam nedaudzajiem priekiem.

23.01.2009

Nupat š.g. 23. janvārī mājīgā atmosfērā Rīgā Lielajā Ģildē kopā sanāca visi tie, kuri 2008. gadā pēc Prof. Ineses Vaideres („Pilsoniskā savienība”) ielūguma viesojušies deputātes darbavietā - Eiropas Parlamentā Briselē.

23012009-018-copyUzrunājot viesus, I.Vaidere atzina, ka „valstī, kurā vienuviet var sapulcēties tik daudz jauku, enerģijas pilnu un radošu un cilvēku, krīze nav bīstama”. Vakars tika veltīts kopīgām atmiņām, skatoties bildes, kopīgam priekam, dziedot dažādas latviešu dziesmas, un kopīgai omulībai, satiekoties ar tiem, kuri reizēm, kaut no blakus novada nākuši, iepazinušies Briselē.

Šādi kopā sanākšanas pasākumi deputātei ar viesiem notiek katru gadu – un ar katru gadu arvien plašākam cilvēku lokam. Ik gadu katrs Eiropas Parlamenta deputāts pie sevis var uzaicināt 100 ciemiņus. Pērn šis viesu skaits bijis par pusi lielāks, atbalstot „Latvijas Avīzes” konkursu „Sieviete Latvijai” un Latvijas Pašvaldību savienības konkursu „Sakoptākais Latvijas pagasts”, kā arī organizējot Dziesmu un Deju svētku svinēšanu Eiropas Parlamentā. Bieži pēc ciemošanās Briselē starp grupu cilvēkiem un I.Vaideri nodibinājusies draudzība, sirsnīgas attiecības, kas atkal pasākumā atdzima jaunā kvalitātē.

briseles_viesi_001briseles_viesi_002briseles_viesi_003
Pagājušajā gadā Briseli apmeklējušas veselas 7 grupas, kopā aptuveni 160 viesi: gan pārstāvji no Latvijas Nacionālo kareivju biedrības, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības un Latvijas Virsnieku apvienības, gan Represēto biedrību pārstāvji, gan arī Latvijas visradošākās sievietes, Dailes teātra aktieri un latviešu mūziķi, gan dažādu skolēnu un studentu konkursu uzvarētāji un žurnālisti no visiem Latvijas reģioniem.

21.01.2009

DIENA.LV

Skaidri saprazdami tautas attieksmi pret Tautas partiju un Segliņa “darbību” nemieru novēršanā, TP ierosinājusi nekavējoties atlaist Saeimu.

Tēvzemiešu līderis Zīle, piebalsojot, nācis klajā ar tikpat ģeniālu ierosinājumu – rīkot visas trīs vēlēšanas  - Eiropas Parlamenta, Saeimas un pašvaldību - vienā laikā.

Ko tas nozīmē? Skaidrs, ka šim ierosinājumam ir tikai un vienīgi, kā mēdz teikt, pragmatiski mērķi. Ja tā notiks - atlikušo laiku, līdz 6. jūnijam, valstī īsti nedarbosies neviens varas līmenis, visi politiķi gatavosies vēlēšanām. Lielos vilcienos runājot - vispārējs haoss valstī. Priekšvēlēšanu cīņu paēnā  slēpjoties, kāds mierīgi varēs ķerties pie 7,5 miljardu eiro izlaupīšanas. Iespējams, ka tas arī ir šo bezatbildīgo paziņojumu galvenais mērķis.

Turklāt, ja reizē jāizvēlas deputāti trijiem līmeņiem, reti kurš pilsonis spēs patiesi noorientēties piedāvājumā, un tas, savukārt, izdevīgi tiem, kuriem normālas izvēles gadījumā vairs nekādu cerību nebūtu.

To, ka šī Saeima ir jāatlaiž, cilvēki principā jau ir pateikuši, bet tas jādara tad, kad, kā to paredz Satversme, ir noticis referendums. Tautai ir tiesības lemt un paust savu gribu ne tikai mītiņos. TP Muižnieces kundze kaunina - būšot dārgi! Bet demokrātija, salīdzinot ar diktatūru, IR dārga. Turklāt Saeimas velēšanas drīkst rīkot tikai tad, kad darbojas vismaz pilsoņu ievēlēta vietējā vara, ir pārstrādāta vēlēšanu sistēma.

07.01.2009

DIENA.LV

No vairākām Eiropas valstīm atskan trauksmes signāli - ir pārtrauktas gāzes piegādes Austrijai, Čehijas Republikai, Rumānijai un Slovākijai. Šai gāzei bija jānāk caur Ukrainas teritoriju. Kā ziņo Ukrainas kompānijas Naftogaz vadība - Krievija ir pārtraukusi naftas tranzītu caur Ukrainu.

Neviļus raisās asociācijas ar notikumiem 7.augustā: Pekinā sākas olimpiskās spēles, Eiropas ierēdņi, arī politiķi, valstu vadītāji ir atvaļinājumos, visbiežāk ārpus savām mītnes zemēm. Eiropā ir karsts, cilvēki vēlas atpūsties. Neilgi pirms tam kļuvis skaidrs, ka Gruzija nevar visā drīzumā cerēt uz dalību vai vismaz rīcības plānu dalībai NATO. Sākas Krievijas iebrukums Gruzijā.

Ko redzam šodien? Decembrī NATO paziņoja, ka pakāpeniski tiek atjaunotas attiecības ar Krieviju, bet rīcības plāni Gruzijas un Ukrainas dalībai NATO pagaidām netiek piedāvāti. Sagaidīts Jaunais gads, ierēdņi un politiķi atgriežas no atvaļinājumiem. Eiropā ir auksts - ir ziemas vidus. Tātad - izcili labvēlīgs laiks, lai sāktu gāzes karu ar Ukrainu - tieši tāpat, kā vasaras karstumā sākt karu ar Gruziju. Izdevīgs laiks šādam notikumu pavērsienam ir arī Čehijas ES prezidentūras sākums, kuru spēka ziņā, protams, nevar salīdzināt ar Francijas jaudu.

Jau oktobra beigās Eiropas Parlamenta Strasbūras plenārsesijā, uzstājoties par mākslīgi izraisīto badu Ukrainā jeb Golodomoru, norādīju uz paralēlēm ar šodienas Krieviju, proti - politisku mērķu sasniegšanai izmantot jebkuras metodes. Agrāk, runājot par konfliktu Gruzijā, biju minējusi, ka nākošais Krievijas politiskās vai ekonomiskās agresijas mērķis varētu būt Ukraina. Šis “pareģojums” nu ir piepildījies. Ja pēc agresijas Gruzijā Krievija būtu saņēmusi pienācīgu pretsparu no Eiropas un NATO struktūrām, iespējams, gāzes kara nemaz nebūtu. Pretspara vietā Sarkozī priecājās, ka atsāktas sarunas ar Krieviju par jaunu partnerības līgumu, kaut gan tā savu apņemšanos attiecībā uz sešu punktu miera plānu izpildījusi nebija.

Atgādināšu, ka Latvija, Igaunija, Somija un Slovākija no Krievijas importē 100% gāzes, Lietuva, Čehija, Bulgārija - 80%, Grieķija, Austrija, Ungārija - virs 60%, Polija 45%, Vācija 43%, Itālija 20%, bet Nīderlande un Lielbritānija attiecīgi tikai 6% un 4%. Redzams, ka atkarība no Krievijas gāzes importa Eiropā ir ļoti liela, un ir skaidrs, ka ziemas aukstākie mēneši šo atkarību tikai pastiprina. Tomēr arī Krievija ir atkarīga no Eiropas valstu maksājumiem par saņemto gāzi. Īpaši svarīgi tas ir apstākļos, kad energonesēju cenu pazemināšanās pasaules tirgos dēļ dramatiski ir cietis Krievijas budžets.

Īsumā par konflikta būtību: Krievija ar jauno gadu paredzēja ievērojamu gāzes cenu pieaugumu Ukrainai - 250 USD par 1000 m³, taču ignorēja Ukrainas vēlmi šādā gadījumā palielināt arī tranzītlikmi par Ukrainas pārvadu izmantošanu, kā arī pakāpeniskumu jaunās cenas sasniegšanā. Kad kompromiss netika rasts, Krievija paziņoja, ka gāzes cena Ukrainai turpmāk būs 450 USD par 1000 m³.

Situācija izskatās sarežģīta, jo Krievija apvaino Ukrainu, ka tieši tā ir vainīga gāzesvada noslēgšanā, jo, lūk, Ukraina nozogot vismaz 15% no tranzīta gāzes. Ļoti pazīstams paņēmiens, vai ne? Izvirzīt nepierādāmu (un nepierādītu) apvainojumu citai valstij politisku mērķu sasniegšanai, izmantojot to pašu veco “ķeriet zagli!” principu. Situāciju nepārskatāmu padara arī kompānijas RosUkrEnergo klātbūtne, kura ir starpnieks gāzes piegādēm Ukrainai no Krievijas (tā pieder Krievijas kompānijai Gazprom kopā ar Ukrainas oligarhu Dmitriju Firtašu). Pēc Endrjū Vilsona vārdiem (Eiropas Ārlietu padome), tai ir pietiekams līdzekļu daudzums politiskās ietekmes nodrošināšanai.

Politiskais mērķis ir viegli saprotams: diskreditējot Ukrainu starptautiskās sabiedrības acīs, radot spriedzi Ukrainas iedzīvotāju vidū (jo palikt bez gāzes ziemas spelgonī nav patīkami arī vislielākajam savas valsts patriotam), panākt savas politiskās ietekmes atjaunošanos Ukrainā.

Ko dara Eiropa šajā situācijā? Prezidentūra un Komisija aicina abas puses sēsties pie pārrunu galda un nezaudēt uzticama piegādātāja, kā arī uzticamas tranzītvalsts reputāciju. Rīt ir paredzama abu valstu - Ukrainas un Krievijas - iesaistīto personu tikšanās un sarunu turpinājums.

Vienlaikus Eiropā sāk domāt arī par preventīviem pasākumiem, piemēram, slēgto atomelektrostaciju darbības atjaunošanu, vēl neslēgto, t.sk. Ignalinas, iespējamu darbības turpināšanu, par alternatīviem enerģijas avotiem un piegādātāju dažādošanu, kā arī par atjaunojamās enerģijas straujāku ieviešanu.

Var tikai minēt, kad un kādā situācijā šāds vai līdzīgs scenārijs var tikt pielietots attiecībā pret Latviju. Tāpēc vēl jo vairāk izbrīna fakts, ka Latvijas valdība atkal atgriežas pie idejas par gāzes energostacijas celtniecību. Vai tiešām mēs vēlamies savu atkarību palielināt līdz 200%?

Tagad ir īsti vietā piedāvāt pamatotu enerģētikas sektora attīstības koncepciju, kurā, kā iesaka Eiropas Komisija, būtu paredzēta enerģijas avotu un piegādātāju dažādošana, plašāks atbalsts atjaunojamo energoresursu pielietošanai. Turklāt Baltijas valstīm jāvienojas par saskaņotu politiku šajā jomā ar skatu uz kopējas ES enerģētikas politikas veidošanu.