fbpx

06.05.2009

Eiropas Parlamenta Plenārsesijā 5. maijā notika balsojums par ziņojumu „Roņu produktu tirdzniecība”. Uzstājoties par šo jautājumu, deputāte Inese Vaidere Parlamentam uzsvēra: „ Kā Latvijas bijusī Vides ministre, jau labu laiku pievērsu uzmanību arī jautājumam par to, kā apturēt nežēlīgo, necilvēcīgo roņu iznīcināšanu mūsu planētas ziemeļu reģionos. Rūpnieciskie mērogi un īpašā nežēlība, nogalinot dzīvniekus, nav savienojama ar cilvēces vērtībām un attieksmi pret dzīvām radībām. Pamattautas – inuītu – dzīvesveids arī ir saistīts ar roņu medībām, bet tas nedrīkst kalpot par aizsegu mantrausībai un brutalitātei lielo kompāniju peļņas iegūšanas procesā. Balsoju par likumdošanas rezolūciju par roņu produktu tirdzniecības aizliegšanu Eiropā un esmu patiesi gandarīta, ka Parlaments pieņēmis Eiropas pilsoņu cienīgu lēmumu.”

06.05.2009

5. maijā notika šī EP sasaukuma Baltijas deputātu grupas (t.s. Baltijas intergupas) pēdējā sēde. Sēde tika veltīta Baltijas jūras stratēģijas ieviešanas jautājumiem.

Inese Vaidere Baltijas intergrupas viceprezidente: „Baltijas jūras stratēģija ir tapusi pateicoties mūsu grupas deputātu intensīvam darbam. Šāda stratēģija mūsu reģionam bija ļoti nepieciešama, līdzīgs ietvars jau vēsturiski ir izveidots Vidusjūras reģiona valstīm. Tagad, pēc tam, kad Baltijas stratēģijai ir izveidots arī ES budžeta postenis, ir jāpūlas, lai tā tiktu reāli īstenota. Stratēģija ļaus attīstīties gan infrastruktūrai, gan vietējām iniciatīvām, gan paaugstinās šī reģiona drošību (šīs sadaļas izveidē vislielākie nopelni ir deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim). Stratēģijas aktivitātes ļaus labāk iesaistīt kopējos projektos arī mūsu kaimiņvalsti Krieviju. Stratēģijas īstenošana ir kopīgs uzdevums un kopīga atbildība – deputātu, Eiropas Komisijas, Eiropadomes, kā arī nacionālo valstu atbildība. Latvijai ir jābeidz iekšējie ķīviņi un aktīvi jāizmanto visas iespējas, ko sniedz dalība Baltijas stratēģijas īstenošanā.”

Lasīt vairāk

05.05.2009

Ikmēneša pasākums, ko organizē Jelgavas klubiņš „Sendienas”, jauks un sirsnīgs izvērtās šajās brīvdienās. Kā īpaša viešņa tika aicināta Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, kura, uzrunājot savas dzimtās pilsētas pārstāvjus, teica, ka lepojas ar darbīgajiem, enerģiskajiem novadniekiem, kas sev apkārt spēj radīt prieku un gaišumu. Pasākuma dvēsele un vadītājs Vilis Azēvičs atgādināja, ka tieši pēc Ineses Vaideres pūliņiem vecākajiem jelgavniekiem radās iespēja izmantot sabiedrisko transportu bez maksas. Kad jelgavnieku prasību Rāviņa kungs bija noraidījis it kā līdzekļu trūkuma dēļ, pēc I. Vaideres aprēķiniem un publikācijas presē līdzekļi sabiedriskā transporta izmantošanai bez maksas vecajiem jelgavniekiem tomēr tika atrasti.
Pasākumu īpašu padarīja arī dāmu deju grupas „Rudens roze” priekšnesumi, kopīgās dziesmas un dejas.

[slickr-flickr "[email protected]" tag="sendienas" thumbnail_size="small" type="gallery" size="large"]

05.05.2009

Eiropas Savienība(ES) tika dibināta 1957.gadā, tās dibinātājvalstis bija Francija, Vācija, Itālija, Nīderlande, Beļģija un Luksemburga. Lielākā ES paplašināšanās notika pirms 5 gadiem – 2004.gada 1.maijā, kad esošajām 15 tika pievienotas 10 jaunas valstis (tai skaitā arī Latvija). Par godu šai dienai Vērmanes dārzā tika rīkoti Eiropas Savienības dārza svētki. Klātesošos uzrunāja arī Inese Vaidere, norādot, ka, ja Latvija nebūtu bijusi okupēta, tad mūsu valsts būtu ES dibinātājvalstu vidū. Tad arī Latvijas iedzīvotājiem nebūtu jācīnās par eksistenci kā tas ir šobrīd, bet varētu baudīt tādu pašu dzīves līmeni kā Beļģijā vai Nīderlandē. ES, ar visiem tās trūkumiem, tomēr ir veidojums, kas visām valstīm ir ļāvis attīstīties. Šīs iespējas jāturpina izmantot, jo vienatnē mūs, iespējams, jau būtu piemeklējis Gruzijas liktenis.

[slickr-flickr "[email protected]" tag="2009-05-05" thumbnail_size="small" type="gallery" size="large"]

29.04.2009

Brisele, 28. aprīlī. Patlaban norisinās polemika par LTV redzamajām un radio atskaņotajām reklāmām, kurās Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (UEN/Pilsoniskā savienība) aicina iepazīties ar par Eiroparlamenta darbu, norādot, ka kontaktinformācija atrodama viņas mājas lapā. Šī ir EP informatīva kampaņa, kura tiek finansēta no UEN politiskās grupas līdzekļiem, kuri šādam nolūkam ir paredzēti.

“Šādas kampaņas ir nepieciešamas, jo Latvijas sabiedrības informētības līmenis par Eiroparlamenta darbu ir katastrofāli zems,” uzsver Inese Vaidere. “Taču šajā institūcijā tiek pieņemti Latvijai un visiem mums būtiski lēmumi. Neraugoties uz to, gandrīz vai vienīgā informācija, kas regulāri parādās Latvijas plašsaziņas līdzekļos, ir jautājumi, kas attiecas uz EP deputātu algām, nevis par padarīto. Tādā veidā apzināti vai neapzināti tiek kultivēts viedoklis, ka darbs EP ir sanatorija, kur nekas nav jādara un vēl labi maksā.”

Lasīt vairāk

27.04.2009

„Sieviete ekonomikā, politikā, sabiedrībā – pakļaujot pārmaiņas” - tāds bija nosaukums Vislatvijas sieviešu konferencei, kura notika 25. aprīlī, Rīgā, viesnīcā „Monika”. Lai apspriestu to, ko sievietes vēlas un var darīt Latvijas ekonomikas un politikas atveseļošanai, kopā bija sanākušas vairāk kā pussimts Latvijas aktīvāko dāmu.

Konferenci organizēja Latvijas Lauku sieviešu apvienība, biedrība „Līdere” un Eiropas Parlamenta deputāte Prof. Inese Vaidere ar Nāciju Eiropas grupas atbalstu.

Konferences dalībnieces noklausījās Valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas, Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres, biedrības „Līdere” valdes priekšsēdētājas Aivas Vīksnas un citu ekspertu skatījumus uz to, kādi ir galvenie ceļi un līdzekļi, lai panāktu ātrāku izkļūšanu no krīzes situācijas ekonomikā un politikā Latvijā.

Lasīt vairāk

24.04.2009

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere šodien nosūtīja sekojoša satura vēstuli Latvijas Republikas ārlietu ministram:

Krievijas Domes deputāti ir sagatavojuši likumprojektu “Par pretdarbību nacisma, nacistisko noziedznieku un viņu atbalstītāju reabilitācijai tajās neatkarīgajās valstīs, kuras atrodas bijušās PSRS teritorijā”. Sagatavoti labojumi KF Kriminālkodeksā, kur šādas darbības tiek atzītas par noziegumu, par kuru pienākas trīs līdz piecus gadus ilgs cietumsods. Turklāt paredzēts, ka tas attieksies ne tikai uz Krievijas pilsoņiem, bet arī ārvalstniekiem. Šo labojumu Kriminālkodeksā atbalsta arī KF Augstākā tiesa, un Krievijas Domes deputāti vēlas, lai tie jau līdz 9. maijam stātos spēkā.

Grozījumos Kriminālkodeksā paredzēts, ka persona tiek sodīta,, piemēram, par publisku Nirnbergas tribunāla spriedumu sagrozīšanu, lai tādā veidā pilnīgi vai daļēji reabilitētu nacismu, par to, ka antihitleriskās koalīcijas valstis tiek apvainotas noziedzīgā rīcībā. Kā uzskata Krievijas politiķi, tas vislielākajā mērā attiekšoties tieši uz Baltijas valstīm un Ukrainu, kuras “apšauba padomju armijas un citu PSRS drošības orgānu rīcību atsevišķos gadījumos”.

Krievija plāno izveidot īpašu komisiju jeb “tribunālu”, kura uzdevums būs lemt par to, kā, no šāda aspekta raugoties, vērtējami ārvalstu politiķi, partijas un nevalstiskās organizācijas. Ja šis “tribunāls” atzīs, ka kāds ārvalstnieks kaut kādā veidā “reabilitē nacismu”, tiks piedāvāts viņu iekļaut ” melnajā sarakstā” un neielaist Krievijā, bet, ja viņš tomēr atradīšoties valstī, tad tikšot sodīts pēc KF likumiem - tātad ar cietumsodu.

Tas nozīmē, ka Krievijā netiks ielaists gandrīz neviens Latvijas vēsturnieks, kā arī daudzi politiķi, žurnālisti, NVO aktīvisti un visi pārējie, kuri kritiski piegājuši PSRS lomai Otrā pasaules kara laikā un nevis tikai “no uzvarētāju pozīcijām”, bet, ievērojot arī citus vēsturiskos aspektus, izteikuši savu viedokli, piemēram, par latviešu leģionāriem.

Likumprojekts paredz dažādus veidus, kā ietekmēt Krievijas kaimiņvalstis, kurās tiek “apšaubīti Otrā pasaules kara rezultāti”. Piemēram, varēs izraidīt vēstniekus, pārtraukt diplomātiskās attiecības.

Sakarā ar to, ka patlaban tiek atjaunots ES un Krievijas dialogs par jauna sadarbības līguma noslēgšanu, vēlos uzzināt, kāda būs Latvijas Ārlietu ministrijas pozīcija un rīcība ES Padomē šajā jautājumā. Tā kā ES un Krievija vēlas izveidot kopīgu tiesiskuma telpu, kā tajā iekļausies šāda KF nostāja, noliedzot vārda un domas brīvību? Kā iespējams veidot dialogu ar valsti, kura atsakās pieņemt un saprast Eiropas pamatvērtības?

22.04.2009

Otrdien, 21. aprīlī, parlamentārā sesija Strasbūrā tika atklāta ar debatēm par trešo ES Enerģijas paketi. Tajās apsprieda jauno vienošanos par elektrības un gāzes tirgus reformu. Enerģētikas tirgus tālāku liberalizāciju paredzēts veikt, nošķirot ražošanas/piegādes darbības no infrastruktūras pārvaldes un nodrošinot noteiktas patērētāju tiesības, piemēram, uz informāciju, piegādātāja maiņu un universālajiem pakalpojumiem.

EP deputāte Inese Vaidere savā runā debatēs uzsvēra vairākus stratēģiski svarīgus jautājumus Latvijai šīs tik nozīmīgās reformas ietvaros, to skaitā, kopīgas, atvērtas un efektīvas Eiropas enerģētikas politikas stiprināšanu. Deputāte atzīmēja nepieciešamību pēc iespējas ātrāk izveidot vienotu ES dabasgāzes iekšējo tirgu, iekļaujot gan gāzes pārvades tīklus, gan reģionālos starpsavienojumus, kas nodrošinātu pārredzamu piekļuvi pārrobežu pārvades tīkliem un darītu iespējamu ilgtermiņa plānošanu un attīstību. Prof. I. Vaidere akcentēja arī ES enerģijas avotu diversifikācijas steidzamību, kas ir pamatā drošas elektroenerģijas piegādei un Eiropas ekonomikas attīstībai.

I. Vaidere īpašu uzmanību pievērsa vajadzību pēc reāliem stimuliem atjaunīgo avotu plašākai ieviešanai un to izmantošanas veicināšanai kā mājsaimniecībā, tā ražotnēs. ES, nacionālās valsts un pašvaldību pasākumi, kā arī finanšu stimuli ir jāsaslēdz vienotā sistēmā. Tas pats attiecas uz ēku energoefektivitātes palielināšanu. Šāda politika ilgtermiņā veicinātu Latvijas ekonomisko izaugsmi, ES enerģētikas un Klimata paketēs nosprausto mērķu sasniegšanu.

20.04.2009

Latvijas Universitāte 90 gadu jubilejas svinību ietvaros no 17. līdz 19.aprīlim rīkoja Starptautisko augstskolu kausu volejbolā 2009. Šāda veida sacensības norisinās jau trešo gadu. Šogad Olimpiskajā sporta centrā startēja 10 vīriešu un 7 sieviešu komandas.
18.aprīlī plkst. 12:00 turnīru atklāja LU rektors prof. Mārcis Auziņš un Eiropas Parlamenta deputāte, LU profesore Inese Vaidere. Pasākumu kuplināja meiteņu deju grupas - Teixma, Turība un „Showtime”. Pēc svinīgās atklāšanas tupinājās sacensības un plkst. 22:00 Radio bārā sportisti izklaidējās vakara pasākumā ar dejām un dažādiem konkursiem.
I. Vaidere sacensību dalībniekiem Eiropas Parlamenta vārdā dāvāja visiem tik nepieciešamo minerālūdeni un teica uzmundrinošus vārdus augstskolu komandām, novēlot arī turpmāk uzturēt možu garu un aktīvi piedalīties sacensībās. Īpaši tika sveiktas LU volejbolistes, kuras bija ieguvušas 1.vietu Latvijas volejbola čempionātā sievietēm.

[slickr-flickr "[email protected]" tag="2009-04-18" thumbnail_size="small" type="gallery" size="large"]

 

14.04.2009

2009. gada 4. aprīļa vakarā Saulkrastos bija pulcējies kupls skaits cilvēku, lai tiktos ar Eiropas Parlamenta deputāti Inesi Vaideri. Klātesošos interesēja Eiropas Parlamenta specifika, darbība un ko katrs no Latviju pārstāvošiem deputātiem ir paveicis. I. Vaidere kā Ārlietu komitejas balsstiesīgā locekle iepazīstināja ar darbu attiecībās ar kaimiņvalstīm – Krieviju, Ukrainu, Gruziju un citām. Deputāte uzsvēra, ka ir svarīgi, lai šajās valstīs attīstītos demokrātija, tad arī mēs Latvijā varēsim justies droši. Eiropas Parlamentā ir panākts, ka EP pieprasa, lai Krievija atzīst Baltijas valstu okupāciju.

Ar rakstisku deklarāciju 23. augusts ir nosaukts par staļinisma un nacisma upuru atceres dienu visā Eiropā, deputāte līdzdarbojusies filmas “Padomju stāsts” veidošanā. Ir izkustināta Latvijas birokrātija, kas kavē zemnieku uzņēmējdarbību. Deputāte arī informēja, ka regulāri tiek pieprasītas Eiropas Komisijas un Padomes aktivitātes. Pēdējais iesniegtais jautājums kopā ar mudinājumu Eiropas Komisijai un Padomei ir par to, lai tās aktīvāk rīkotos attiecībā uz nevienlīdzīgajiem tiešajiem maksājumiem Latvijas zemniekiem.

[slickr-flickr "[email protected]" tag="Saulkrasti"]

13.04.2009

Saulains sestdienas rīts 4. aprīlī. Mājīgajā nevalstisko organizāciju zālītē Jelgavā, Pasta ielā, pulcējušās enerģiskas, optimisma pilnas dāmas.
NVO „Zvaigzne” ir Jelgavas sieviešu invalīdu organizācija, kura savu darbību uzsāka pirms desmit gadiem. Viņu moto ir: „Antidiskriminācija + pozitīva domāšana = iekļaušanās sabiedrībā”. Šī organizācija palīdz sievietēm invalīdēm iekļauties sabiedrībā, apgūt visjaunākās datortehnikas un interneta lietošanu un vienkārši būt laimīgām.
Sanākšanā, kas norisinājās Lieldienu gaisotnē, NVO „Zvaigzne” dāmas atnāca uz tikšanos ar Inesi Vaideri. Deputāte tika iztaujāta par to, kā darbojas Eiropas Parlaments, kā pieņem lēmumus, kā tas viss ietekmē norises Latvijā un ko pati deputāte ir paveikusi šī sasaukuma laikā.
I.Vaidere: „Eiropas Parlamentā arī viens deputāts var izdarīt ļoti daudz, ja viņam ir pieredze, labas valodas zināšanas un spēja atrast kontaktus ar citu grupu deputātiem un valstu pārstāvjiem. Ir izdevies panākt to, ka Latvija tiek respektēta, ka tiek izprasta mūsu sarežģītā pagātne un tagadne. Sadarbībā ar dažādiem NVO ir atrisināti vairāki tos interesējošie jautājumi. Šo darbu esmu gatava turpināt arī nākamajā sasaukumā”.

[slickr-flickr ID="[email protected]" tag="zvaigzne" type="gallery"]

 

 

02.04.2009

EP 1. aprīlī plenārsēdē debatēja par priekšlikumu attiecībā uz jauno ES un Krievijas nolīgumu. Šis ziņojums ir vērtējams kā liels solis uz priekšu Eiropas Parlamenta izpratnē par to, kā un uz kādiem pamatiem būt veidojamas attiecības ar Krieviju. EP deputāte Inese Vaidere debatēs uzsvēra, ka Krievija ir nozīmīgs ES kaimiņš un kopīga rīcība var dot labus rezultātus ekonomikas un finanšu krīzes pārvarēšanā, tomēr šis aspekts nedrīkst likt Eiropas Savienībai atkāpties no mūsu principiem un vērtībām.

Deputāte debatēs akcentēja, ka „jāpieprasa Krievijai ievērot cilvēktiesības savā valstī, atjaunot preses, vārda un biedrošanās brīvības. Jāuzsver, ka Krievijas t.s. „sabiedroto atbalsta programmu” nedrīkst ļaunprātīgi izmantot kā instrumentu, lai nostiprinātu politisko ietekmi vairākās ES dalībvalstīs. Lai noslēgtu jauno līgumu, Krievijai nepieciešams arī pildīt vienošanos attiecībā uz Gruzijas teritoriālo integritāti, uz vienošanās 6 punktu plāna izpildi”. I.Vaidere arī norādīja, ka nolīgumam jābūt plašam un detalizētam, tajā jāietver enerģētiskās drošības stratēģija, pieprasot Krievijai ratificēt Enerģijas hartu, kā arī pienācīgu Ziemeļu gāzes vada ietekmes uz vidi novērtējumu.

Par ziņojumu deputāti balsoja 2. aprīļa Plenārsēdē, atbalstot to ar ievērojamu balsu vairākumu.

01.04.2009

Svētdien, 29. martā viesnīcā Alberts notika Eiropas pilsoņu debašu noslēgums – tikšanās ar Eiropas parlamenta deputātiem Inesi Vaideri (Pilsoniskā Savienība), Rihardu Pīku (Tautas Partija), Lieni Liepiņu (Jaunais Laiks) un Georgu Andrejevu (SCP). Pēc šīs tikšanās debatētājus apciemoja arī valsts prezidents Valdis Zatlers.
Deputātiem tika uzdots jautājums, kuras no idejām šķita labas un kuras sliktākas. I.Vaidere par īpaši labām atzina lielāku Eiropas Savienības ieguldījumu izglītībā un zinātnē, ražošanas un uzņēmējdarbības attīstībā un atjaunojamajos enerģijas avotos. Neviena no idejām viņai nelikās slikta, visi priekšlikumi esot bijuši interesanti. Tomēr viņa uzsvēra, ka nodokļu centralizācija ir diskutējama un uzskata, ka labāk ir turēties pie subsidiaritātes principa. Deputāte sagaida arī izteiktāku solidaritātes principu visā Eiropas Savienībā - gan lauksaimniecības, gan sociālajos jautājumos.
Uz jautājumu par lauksaimniecību un kas ar to notiek Latvijā I. Vaidere uzsvēra, ka Eiropas Parlamentam lauksaimniecības jomā ir tikai rekomendējoša loma un valdības ir tās, kas spētu ietekmēt to, lai lauksaimniecības politiku pārskatītu. Mūsu valdība to nav izdarījusi. Lauksaimniecības sfērā jārunā par izkropļotu konkurenci, arī sakarā ar atšķirīgiem tiešajiem maksājumiem dažādās valstīs, un deputāte gaida atbildi no ES Padomes, ko tā gatava darīt, lai šādu situāciju novērstu.

Debašu dalībnieku atzītās idejas:
1. Eiropai Centrālai bankai ir jāpaplašina pilnvaras veikt uzraudzību pār finanšu sektoru visās ES dalībvalstīs (arī tajās dalībvalstīs, kuras vēl nav pievienojušās Eirozonai), lai nodrošinātu finanšu sistēmu stabilitāti visās ES dalībvalstīs. (100% balsu)
2. Eiropas Komisijai ir jāizveido mehānisms, kas realizētu dalībvalstu sociālās sistēmas politikas uzraudzību un nepieciešamības gadījumā sniegt dalībvalstīm saistošas rekomendācijas, lai nodrošinātu virzību uz vienotu ES sociālo sistēmu, proti, sociālie pabalsti, veselības aprūpe, izglītība u. c. (100% balsu)
3. ES jāuzrauga, lai dalībvalstis nodrošina ilgspējīgu izmantošanu ES ieguldītajam finansējumam un tas sniegtu būtisku ietekmi sociālekonomiskajā attīstībā (vismaz 10 gadus). Jānodrošina efektīvi ES fondu sadales un izmantošanas mehānismi: jāpaātrina līdzekļu ieguves process, jāatvieglo finansējuma saņemšanas un izmantošanas procedūras, nodrošinot līdzekļu izmantošanas uzraudzību. ES jāpanāk, lai ar fondu izmantošanu saistītās atbalsta struktūras darbotos efektīvi un ekonomiski. (100% balsu)
4. Lai nodrošinātu ilgspējīgu ekonomiku ES teritorijā, veidot uzņēmējiem labvēlīgu vidi (t.sk. nodokļu politika, kredītpolitika, mērķdotācijas, valsts un pašvaldību pasūtījumi), sekmēt jaunu ražotņu veidošanu un saglabāt ražošanas infrastruktūru. Veidot vienotu ES informācijas datu bāzi par pieprasījumu, piedāvājumu un noieta tirgiem trešajās valstīs un ES iekšējā tirgū. (100% balsu)
5. ES ir jāizveido kopīgs stratēģisko ideju centrs, kurā saplūst zinātnisko izstrādņu pieprasījumi un piedāvājumi, kuru īstenošana tiktu finansēta no ES kopējā zinātnes un pētniecības budžeta. ES ir jāpalielina finansējuma apjoms pētniecībai. Jānodrošina stingra kontrole, lai dalībvalstis ievērotu zinātnei noteikto fiksēto IKP % budžetā. (100% balsu)
6. Eiropas Komisijai ir jāpārskata kopējā lauksaimniecības politika (pievienošanās līguma nosacījumi) attiecībā uz lauksaimniecības atbalsta maksājumu apmēru un jānodrošina vienotu noteikumu piemērošanu visām dalībvalstīm. (100% balsu)
7. ES būtu jāizstrādā kopīgas vadlīnijas un stratēģija visu līmeņu kvalitatīvas izglītības (pirmsskolas, pamata, vidējās, profesionālās, augstākās un mūžizglītības) nodrošināšanai, kas būtu jāpadara saistošas visām dalībvalstīm. Tam jābūt saistītam ar ES kopējo nodarbinātības prognozi 10 gadu laika periodam. ES jānodrošina pietiekošs finansējums izglītības ieguvei, palielinot finansējumu izglītības attīstībai un efektivizējot esošo resursu izmantošanu. (100% balsu)
8. Eiropas Komisijai izveidot stimulēšanas instrumentus – nodokļu sistēmu un finanšu instrumentus energoefektīvu investīciju projektu atbalstam un, lai mazinātu atkarību no ārējiem enerģijas piegādātajiem, attīstīt ES teritorijā iegūstamos atjaunojamos enerģijas avotus. Stimulēt darbu pie inovatīvu enerģijas avotu izstrādes. (96,97% balsu)
9. ES institūcijām ir jāpieņem normatīvie akti ar mērķi noteikt par obligātu progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanu visās ES dalībvalstīs, lai mazinātu sociālo nevienlīdzību. (96,88% balsu)
10. Lai nodrošinātu dalībvalstu iekšējo politisko stabilitāti un veicinātu iedzīvotāju iesaistīšanos lēmumu pieņemšanas procesos, dalībvalstu valdībām ir kopīgi jāorganizē tautas referendums par lēmumiem, kas skar kopējo ES nākotni. (93,75% balsu)

28.03.2009

Politisko partiju futbola turnīrā 28.martā piedalījās arī “Pilsoniskās Savienības” komanda, kurā spēlēja gan partijas biedri, gan atbalstītāji. “Futbols ir spēle, kas palīdz saliedēt komandu, tāpēc ir apsveicami, ka mūsu partijā tas ir kļuvis populārs un notiek regulāri treniņi,” - Inese Vaidere bija ieradusies atbalstīt savējos. “Jaunam politiskam spēkam, kad tuvojas vēlēšanas, spēja stādāt vienotā komandā ir sevišķi vajadzīga.”

Turnīru vērot bija ieradies arī Ministru prezidents un Ineses nesenais kolēģis Eiropas Parlamentā Valdis Dombrovskis.

[slickr-flickr "[email protected]" tag="futbols" thumbnail_size="small" type="gallery" size="large"]

26.03.2009

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā 25. martā, 60 gadus pēc traģiskajām 1949. gada deportācijām Inese Vaidere Nāciju Eiropas grupas vārdā visiem Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem nosūtīja īsu vēsturisku vēstījumu par masveida deportācijām no Baltijas valstīm uz Sibīriju. Vēstījumā bija atainoti lakoniska un skarba statistika: pēc Padomju Savienības pavēles 1949. gada 25.-30. martā no Latvijas uz Sibīriju lopu vagonos tika deportēti 43 133 cilvēki, no kuriem 73% bija gan sievietes, gan bērni jaunāki par 16 gadiem, kā arī sirmgalvji. Daudzi no tiem daudzi savu dzimto pusi vairs neieraudzīja, bet tiem, kuri tomēr atgriezās, bija liegts turpināt aizsākto dzīvi iepriekšējā kvalitātē.

Pieminot 60. gadadienu kopš totalitārā komunistiskā režīma īstenotajām deportācijām Baltijas valstīs, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hanss-Gerts Poterings (Hans Gert Pöttering) nolika ziedu vainagu pie deportāciju upuriem veltītās piemiņas plāksnes Eiropas Parlamentā Strasbūrā un, atklājot plenārsesiju, teica: “Tā ir mūsu morāla atbildība un pamatpienākums kā eiropiešiem (..) apliecināt mūsu stingro un skaidro nosodījumu visiem noziegumiem pret cilvēci Padomju Savienībā, ko paveicis totalitārais komunistu režīms.” Šīs pašas dienas noslēguma debatēs par tēmu “Eiropas sirdsapziņa un totalitārisms”, par ko Čehijas prezidentūra iepriekšējā nedēļā Briselē rīkoja konferenci, Inese Vaidere teica: “Ir svarīgi, ka šodien jau spējam runāt par totalitārā komunisma noziegumiem. Nebūtu pareizi šos noziegumus atstāt vēsturnieku ziņā, kā te izskanēja, līdz šo noziegumu liecinieki un upuri būs aizgājuši citā pasaulē. Mēs nedrīkstam mazināt šo noziegumu nozīmību, nedrīkstam tos noliegt.” Deputāte savā uzrunā salīdzināja: no Latvijas bez tiesas izsūtītie 43 tūkstoši cilvēku ir gandrīz 2% no tālaika Latvijas iedzīvotāju kopskaita, kas savukārt atbilst 1.3 miljoniem no mūsdienu Francijas iedzīvotājiem. I.Vaidere atsaucās uz Eiropas Parlamenta 2008. gadā pieņemto deklarāciju par 23. augusta atzīšanu par nacisma un totalitārā komunisma atceres dienu, uzsverot, ka Eiropas Padomei šis EP lēmums ir nekavējoties jāīsteno, lai šādu noziegumu atkārtošanās nākotnē nebūtu iespējama.

[slickr-flickr [email protected] tag="2009-03-25"]

25.03.2009

Partija “Pilsoniskā savienība” (PS) 24. martā iesniegusi partijas sarakstu Centrālajā vēlēšanu komisijā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, par saraksta pirmo numuru nosaucot PS priekšsēdētāju Sandru Kalnieti.

Saraksta augšgalā ar otro numuru startē līdzšinējā EP deputāte Inese Vaidere, ar trešo numuru - Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis.

Ar ceturto numuru sarakstā startē politologs Pēteris Viņķelis, savukārt ar piekto un septīto numuru - Eiropas Komisijas darbinieki Tatjana Verjē un Pēteris Zilgalvis. Sestais sarakstā ir viens no Latvijas mežu nozares pārstāvjiem - SIA “Stora Enso mežs” nodaļas vadītājs Aigars Neimanis. Sarakstā iekļauti arī Andrejs Mežmalis (8.) un Aivars Sinka (10.), kas pārstāv tā dēvēto Rietumu latviešu daļu. Seši saraksta dalībnieki ir jaunie līderi - gados jauni cilvēki, kas jau spējuši demonstrēt augstu kapacitāti savā profesionālajā karjerā un lieliskas organizatora spējas un aktivitāti partijas iekšienē. Ar 9.numuru sarakstā iekļauts Jānis Karalis, ko uz EP vēlēšanām izvirzīja PS Bauskas nodaļa. 11. līdz 15.vietu sarakstā ieņem Inese Šubēvica, Rolands Irklis, Rūdolfs Kalvāns, Kristīne Bergmane (visus izvirzījusi Rīgas nodaļa) un Jānis Sijāts, ko izvirzījusi Cēsu nodaļa.

EP deputātu sarakstu PS veidoja no nodaļu izvirzītiem kandidātiem, kurus vēlāk vērtēja ranžēšanas komisija, apstiprināja valde, bet galīgo lēmumu par sarakstu pieņēma Novadu dome.

25.03.2009

Šodien, 25. martā Eiropas Parlamenta prioritārajās debatēs tika diskutēts par 2009. gada 19.-20. marta Eiropadomes sanāksmes secinājumiem. Šajā sanāksmē valstu un valdību vadītāju uzmanības centrā bija ES ekonomiskā un finanšu situācija, enerģētiskā drošība un klimata pārmaiņas, kā arī turpmāko attiecību stiprināšana ar ES Austrumu kaimiņiem.

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere („Pilsoniskā Savienība”/UEN), uzstājoties EP plenārsēdes debatēs, atzīmēja, ka Eiropas Padome ir spērusi samērā platu soli pretī ekonomikas un sociālo problēmu izpratnei un reālam risinājumam. Par to liecina gan palīdzības kredītlīnijas dubultošana, gan labāka jauno dalībvalstu situācijas izpratne.

Vienlaikus deputāte minēja četrus pašus steidzamākos jautājumus, kuriem nepieciešams ātrs risinājums.

“Pirmais un būtiskākais - darba vietu saglabāšana un radīšana, ņemot vērā to, ka atsevišķās valstīs, īpaši Latvijā, bezdarbnieku skaits īsā laikā ir gandrīz divkāršojies un turpina palielināties. Šeit būtiska nozīme ir ne tikai sociālajai palīdzībai bezdarbniekiem, bet, jo īpaši - uzņēmējdarbības atjaunošanai, investīcijām infrastruktūrā un citos sektoros, jo tikai radot un saglabājot darba vietas iespējams radīt priekšnosacījumus ekonomikas atjaunošanai,” pauda I.Vaidere.

Otrs jautājumu loks, kam I.Vaidere debatēs pievērsa pārējo deputātu uzmanību, skāra nepieciešamību steidzami atjaunot uzņēmēju un privātpersonu kreditēšanu. Bankas, kuras finanšu sistēmas stabilizācijas ietvaros ir saņēmušas dāsnu finansiālo palīdzību, tomēr nesteidzas iegūtos līdzekļus izmantot kreditēšanai. Tās jāmudina pildīt savus ekonomikas kreditēšanas pienākumus. Viens no efektīviem līdzekļiem, deputātesprāt, būtu Eiropas līmeņa ieteikumu izstrāde, vienlaikus uzsverot, ka arī valdībām ir jāpanāk vienošanās ar bankām, īpaši tām, kurām finansiāla palīdzība tiek sniegta, kādos apjomos un uz kādiem nosacījumiem notiks uzņēmumu un privātpersonu kreditēšana. I. Vaidere: “Kreditēšanas atjaunošana ir absolūti izšķirošs priekšnosacījums ekonomikas atdzīvināšanai.”

Trešais - struktūrfondi. Šajos ekonomiskajos apstākļos tie ir praktiski vienīgais pieejamais finanšu līdzeklis uzņēmējdarbības veicināšanai. Deputāte debatēs akcentēja struktūrfondu pielietošanas sfēru paplašināšanas nepieciešamību, nekavējoties pārskatot birokrātiskās procedūras to saņemšanai, novēršot neskaitāmos nepamatotos birokrātiskos šķēršļus, kā arī palielinot fondu apgūšanas laiku. Vēl pie šī jautājumu bloka deputāte uzsvēra Eiropas lomu. „Eiropas līmenī ir jāpanāk, lai tiktu samazināts prasītais uzņēmumu, pašvaldību un valsts līdzfinansējums projektos,” debatēs uzstājoties, norādīja I.Vaidere. „Ir jārūpējas arī par to, lai uzņēmumiem šos projektus, ievērojot apgrūtināto pieeju kredītlīdzekļiem, būtu iespējams īstenot.”

„Reāls valdību atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ievērojot ES akceptēto Mazo uzņēmumu aktu, būtu nopietns solis uzņēmējdarbības veicināšanā,” uzsvēra deputāte. Viņa piebilda, ka īpaša uzmanība jāvelta inovatīviem uzņēmumiem, lai Eiropa varētu sekmīgi īstenotu pāreju uz efektīvu, zemu izmešu raksturotu un konkurētspējīgu ekonomiku.

23.03.2009

Sestdien, 21. martā, noslēdzās lekciju cikls, kuru organizēja Latvijas Lauku sieviešu apvienība. Noslēguma lekcija bija veltīta Kurzemes reģiona sieviešu iespējām iesaistīties politiskos procesos.

Inese Vaidere iepazīstināja klātesošās ar Eiropas Parlamenta darbības specifiku, uzsverot, ka deputātu kandidātiem, arī tiem, kuri startē pašvaldību vēlēšanās, būtu jāspēj informēt vēlētājus par EP darbu un aktualitātēm.

Kā jau šajā laikā ierasts, jautājumi vērpās ap ekonomisko situāciju Latvijā. Diskusijas dalībnieces bija vienisprātis, ka vairāk uzmanība jāpievērš iniciatīvas radīšanai un veicināšanai. Cilvēkiem jāredz perspektīva, mērķis, ko valsts vēlas sasniegt. Izjūtot atbildību par savām un citu ģimenēm, pasākuma dalībnieces uzsvēra, ka pilnībā nepieņemami ir samazināt pabalstus ģimenēm ar bērniem, kas nozīmētu lielu triecienu Latvijas valsts nākotnei.

Pasākums notika sirsnīgā atmosfērā, klātesošās dāmas dalījās savā pieredzē, izsakot pārliecību, ka sievietēm vairāk jāiesaistās arī politiskajos procesos, ja ir vēlme redzēt pārmaiņas.

[slickr-flickr [email protected] tag=2009-03-23]

23.03.2009

2009. gada 20.martā plkst.13:00 Oskara Kalpaka tautas daiļamatu pamatskolā tika apbalvoti eseju konkursa “Ko mums šodien teiktu Oskars Kalpaks?” laureāti. Kopumā konkursam tika iesūtīti 128 darbi, no tiem 13 saņēma atzinību un dažādas balvas.

Īpašu prieku konkursa galveno balvu ieguvējiem sagādāja Eiropas Parlamenta deputātu Ģirta-Valda Kristovska un Ineses Vaideres sarūpētie braucieni uz Eiropas Parlamentu Briselē. Laureātu godā bija Aizkraukles vakara (maiņu) vidusskolas 11.klases skolniece Kristīne Platace, Talsu 2.vidusskolas 10.klases skolniece Sabīne Bunere, Mores pamatskolas 9.klases skolniece Laura Supe un I. Vaideres apbalvotais Jelgavas 4.vidusskolas 10.klases skolnieks Atis Kļaviņš. Pasākumu īpaši sirsnīgu vērta skolēnu priekšnesumi.

Uzrunājot konkursa laureātus, I. Vaidere uzsvēra: „Mūsdienās Eiropā daudz runā par vērtībām, bet dažbrīd pilsoņiem nav saprotams, par kādām. Tomēr tās vērtības, kuras visspilgtāk pārstāvēja O.Kalpaks – savas tautas mīlestība, drosme, pašaizliedzība, spēja upurēties taisnīguma vārdā – šīs īpašības ir aktuālas arī šodien, tāpēc ir ļoti svarīgi to atgādināt un šīs vērtības pieņemt par savējām”.

[slickr-flickr "[email protected]" tag="Kalpaks" thumbnail_size="small" type="gallery" size="large"]

23.03.2009

Tāds jautājums izskanēja, Eiropas Parlamenta deputātei Inesei Vaiderei 2009. gada 19.martā tiekoties ar Sējas pagasta iedzīvotājiem. Izrādās, ka šo tikšanos ļaudis bija gaidījuši un gatavojušies jau sen, jo bija sakrājušies daudz jautājumu: Kas īsti notiek Latvijā? Kādi ir cēloņi? Galu galā – cik lielā bedrē esam, un vai valdības politika ir pareiza? Ko Jūs kā ekonomiste varat ieteikt, lai no šīs krīzes valsts izkļūtu?

[slickr-flickr "[email protected]" tag="Seeja"]

Inese Vaidere informēja klātesošos par pagājušajā nedēļā pieņemto ziņojumu par Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu. Deputāte uzsvēra, ka, viņasprāt, pašlaik vairāk runā par līdzekļu apcirpšanu (pie tam nepareiza šķiet proporcionāla samazināšana visām jomām), bet vairāk jādomā - kā nopelnīt. Jāpārskata gan nodokļu politika, kur Eiropas institūcijas iesaka vairāku nodokļu samazinājumu, gan jāatjauno uzņēmumu kreditēšana. Nedrīkst aiztikt mazās algas, bērnu pabalstus un pensijas, jo krasi samazinoties iedzīvotāju pirktspējai, tas var aizkavēt ekonomikas atdzīvošanos.

 

22.03.2009

Rīgas Valsts 1. ģimnāzijai pastāv ilggadēja sadarbība ar biedrībai „Latvijas Ekonomikas attīstības forums”, katru gadu organizējot lekciju ciklu, piedāvājot 11. klašu skolniekiem iepazīties ar aktualitātēm Latvijas ekonomikā no tajā aktīvi iesaistītu ekspertu skatupunkta.

Šīgada lekciju ciklu, tāpat kā iepriekš, 19. martā uzsāk Ineses Vaideres, Latvijas Ekonomikas attīstības foruma prezidentes ievadlekcija par Latvijas ekonomikas aktualitātēm, norisēm un problēmām. Lekciju apmeklēja kupls skaits dalībnieku, un tās norises laiks ievērojami pagarinājās, prezidentei atbildot uz neskaitāmajiem jautājumiem. „Man ir prieks, ka jaunieši aktīvi interesējas par ekonomiskajām norisēm Latvijā, vienlaicīgi man ir patiešām žēl, ka nevaru viņiem pastāstīt tik daudz pozitīva, cik labprāt vēlētos,” pēc lekcijas teica I.Vaidere.

Lekciju cikls turpināsies, tajās iesaistoties LEAF biedriem, sniedzot skatījumu par citām ekonomikas nozarēm un procesiem.

1.gimn.1.gimn.1.gimn.

18.03.2009

Eiropas Parlamenta informācijas birojs Rīgas Stradiņa universitātē 17. martā pilsoņu forumā bija pulcējis Eiropas Parlamenta deputātus, Latvijas politiķus, augstskolas mācībspēkus un studentus.

20 gadus pēc Dzelzs priekškara krišanas Austrumeiropa ir daļa no apvienotās Eiropas. Tajā ir kopīgas vērtības, bet atšķirīga vēstures pieredze, joprojām bieži atšķirīgi uzskati par vēstures procesiem.

Pilsoņu foruma diskusijās piedalījās arī Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, paužot savu uzskatu par vienotas vēstures izpratnes nepieciešamību, veidojot vienādu attieksmi pret nacisma un totalitārā komunisma noziegumiem, kas varētu būt vienotas un lietišķas Eiropas identitātes veidošanās ķīla. Tika debatēts arī par to, ko var vai nevar Latvijas deputāts Eiropas Parlamentā. Inese Vaidere: “Arī mazas delegācijas deputāts var panākt ļoti daudz savas valsts labā, ja viņam ir mērķis, pieredze un zināšanas, kā strādā Eiropas Parlaments.”

resize-of-17032009-225resize-of-17032009-283resize-of-17032009-199resize-of-17032009-2901

18.03.2009

Eiropas Parlamenta informācijas biroja organizētajā pilsoņu forumā augstskolā „Turība” šī gada 17. martā dalībnieki meklēja atbildes uz jautājumiem par vēstures nozīmi mūsdienu politikā, par vienotas Eiropas vēstures iespējamību, kā arī par dažādu valstu pieredzi Eiropas vēstures izpratnes veidošanā.

Foruma dalībniece Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere savā ievadrunā uzsvēra: „Vienota izpratne par pagātnes notikumiem ir svarīga Eiropas identitātei un kopīgajai nākotnei, kas palīdzēs veidot līdztiesīgas un cieņas pilnas attiecības ar kaimiņvalstīm.” Deputāte piebilda, ka abu totalitāro režīmu – nacisma un totalitārā komunisma – noziegumu izmeklēšanai jārod vienota pieeja. „Attieksmei pret totalitārā komunisma noziegumiem jābūt tādai pašai kā pret nacisma noziegumiem, par kuru novērtējumu Eiropā domu dažādība nepastāv,” pauda I.Vaidere.

EP Informācijas biroja rīkotajā Pilsoņu forumā piedalījās Latvijas augstskolu mācībspēki, vēsturnieki, EP deputāti un Latvijas politiķi.

resize-of-17032009-040resize-of-17032009-059resize-of-17032009-075 

resize-of-17032009-119resize-of-17032009-149resize-of-17032009-151

18.03.2009

2009. gada 14. martā Inese Vaidere Latvijas Lauku sieviešu asociācijas organizētā projekta ietvaros sniedza lekcijas par politikas veidošanas procesiem un iespējām tajos iesaistīties Latgales reģiona sievietēm, tiekoties ar projekta dalībniecēm Balvos.

Šī bija jau trešā lekcija, kurā deputāte iepazīstināja lekcijas dalībnieces ar lēmumu pieņemšanas procesiem, iespēju ietekmēt lēmumus vietējā un Eiropas līmenī. Vadoties pēc šībrīža aktualitātēm, lekcijā tika pārspriesti arī aktuālākie jautājumi par valsts ekonomikas atjaunošanas plānu Latvijā, kā arī Eiropas ekonomiskās atveseļošanas programmu.

Lekcijā piedalījās 15 dalībnieces, pārstāvot kā pašvaldības sektoru, tā arī nevalstiskās organizācijas, izglītības jomu un privāto uzņēmējdarbību. Nākamā lekcija plānota 21. martā Pūrē, kur I.Vaidere tiksies ar Kurzemes reģiona pārstāvēm.

balvi1balvi2balvi3 

balvi4balvi5balvi6

11.03.2009

Šī gada 6. martā ES Mājā Eiropas Parlamenta Informācijas birojs sadarbībā ar sieviešu resursu centru „Marta” organizēja diskusiju, kurā piedalījās dažādu jomu pārstāves: uzņēmējas, izglītības un mākslas jomu pārstāves, sievietes, kuras pašreiz velta visu laiku ģimenei un bērniem, arī politiķes citas sabiedriski aktīvas sievietes. Diskusijā dalībnieces centās atbildēt uz jautājumiem - kāpēc Latvijā neveidojas sieviešu savstarpēja atbalsta sistēma, kāpēc vietās un situācijās, kurās sievietes sniedz palīdzību, viņas baidās to nosaukt par solidaritāti? Vai Latvijas krīzes situācijā sieviete viena otrai ir konkurente jeb atbalsta persona?

Diskusijas dalībnieces mēģināja rast risinājumus jaunu un spēcīgu atbalsta sistēmu veidošanai, analizējot pieejamos instrumentus un spriežot par pasākumiem, kas varētu veicināt šādas atbalsta sistēmas rašanos.

„Uzskatu, ka ikkatrai sievietei ir jābūt izvēles iespējai – vai nodarboties ar profesionālo attīstību vai veltīt savu pamatlaiku ģimenes vērtību stiprināšanai, vai arī rast laiku, iespējas un spēku apvienot šos abus virzienus labākajā iespējamajā veidā,” pauda diskusijas dalībniece Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere. „Sievietēm, kuras izvēlas rūpēties par ģimeni un saimes labklājību, ir jānodrošina pietiekams sociālais atbalsts, tomēr vienlaikus gribētu mudināt sievietes veltīt laiku arī sev, savai izaugsmei, lai ģimenes māte būtu laba padomdevēja un tad, kad bērni izauguši, būtu iespēja veidot arī patstāvīgu profesionālo dzīvi.”

Sieviešu resursu centrs

10.03.2009

2009. gada 5. martā Lielbritānijas Konservatīvo partijas rīkotajā konferencē „Veidojot demokrātisku Eiropu” piedalīties tika aicināta partija „Pilsoniskā Savienība”. Partiju Londonā pārstāvēja Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere un Eiropas Komisijas nodaļas vadītājs Pēteris Zilgalvis.

Konferences laikā tika skatīti jautājumi par demokrātisko ideālu izaugsmi nākotnes Eiropā un Lisabonas līguma nozīmi šajā aspektā, diskusijās tika rasta kopīga izpratne par nepieciešamību pastiprināt četras iekšējā tirgus brīvības, ieviest īsto iekšējo tirgu enerģētikai, stiprināt solidaritāti enerģētikas jautājumos dalībvalstu starpā un veidot kopīgu Eiropas Savienības ārpolitiku attiecībā uz Krieviju.

Diskusijās piedalījās arī citi parlamentārieši no desmit dažādām Eiropas valstīm. Tika diskutēts arī par iespējamo partiju sadarbību nākošajā Eiropas Parlamenta sasaukumā. Sarunas turpināsies Prāgā arī ar citu ES dalībvalstu labēji centriskajām partijām.

Pēc konferences EP deputāte Inese Vaidere un Pēteris Zilgalvis tikās ar Lielbritānijas Ēnu kabineta Ārlietu ministru Viljamu Heigu (William Hague) un Eiropas lietu ministru Marku Fransuā (Mark Francois). Sarunā tika apspriests abu partiju iespējamais ieguldījums Eiropas ekonomikas atveseļošanas procesā, kā arī atsevišķi politiski jautājumi.

LondonaLondona

10.03.2009

Šī gada 26.-27. februārī Gvatemalas galvaspilsētā Antigvā norisinājās Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajā asamblejas paplašinātā biroja sanāksme, kurā piedalījās arī asamblejas priekšsēdētāja vietniece Inese Vaidere. Sanāksmes laikā Inese Vaidere tikās ar Gvatemalas prezidentu Alvaro Kolomu Kabaljerosu (Alvaro Colom Caballeros), kā arī ar Gvatemalas Ārlietu ministra vietnieku Larsu Henriku Pira Perezu (Lars Henrik Pira Perez).

„Sanāksmes laikā ieguvām skatījumu arī uz Gvatemalas iespējām, kā arī, tiekoties ar augstākajām valsts amatpersonām, varējām apmainīties viedokļiem par turpmākās ES un Gvatemalas sadarbības attīstības virzieniem,” pēc sanāksmes iespaidos dalījās deputāte. „Šodien nedrīkst pārvērtēt fizisko attālumu kilometros vai jūdzēs. Modernās tehnoloģijas viegli uzveic laika un attāluma barjeras starp kontinentiem. Jāņem vērā, ka guvumi tikpat labi kā iespējamie draudi, ko sevī ietver Latīņamerikas reģions, ātrā laikā var nokļūt līdz Eiropas Savienībai un arī līdz mums.”

Biroja sēdes darba kārtībā tika izskatīti parlamentārās asamblejas sagatavošanas jautājumi, apspriesti kopīgie uzdevumi vides un klimata pārmaiņu, drošības, kā arī ES un Latīņamerikas valstu savstarpējās sadarbības jomās. Īpaša uzmanība tika veltīta brīvās tirdzniecības attīstības jautājumiem, liekot uzsvaru uz Latīņamerikas reģiona valstu iekļūšanas iespējām Eiropas tirgos.

GvatemalaGvatemalaGvatemala

19.02.2009

Šī gada 13. februārī viesnīcā „Bergs” Latvijas Ekonomikas attīstības forums sadarbībā ar Eiropas Parlamentu organizēja ekspertu un valdības pārstāvju diskusiju par tēmu:

Kā izveidojās un cik liels ir finanšu iztrūkums Latvijā?
Kā pareizi izlietot starptautiski piešķirtos līdzekļus?
Kas jadara, lai izkļūtu no recesijas?

Diskusiju vadija Eiropas Parlamenta deputāte Prof. Dr. oec. Inese Vaidere, paneļdiskusijas dalībnieki - Valsts kontroliere Inguna Sudraba, Zviedrijas Finanšu uzraudzības iestādes Finansinspektionen stabilitātes departamenta direktors Uldis Cērps, LR Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Irēna Krūmane, Latvijas Hipotēku un zemes bankas prezidents Dr. oec. Inesis Feiferis, „Vīzijas un stratēģijas apkārt Baltijas jūrai” sekretariāta vadītājs Tālis Linkaits, Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Arturs Kodoliņš, investīciju sabiedrības Prudentia partneris Ģirts RungainisParex Asset Management prezidents Roberts Idelsons, LU Ekonomikas un vadības fakultātes dekāns Māris Purgailis un LR Finanšu ministrijas Eiro projekta vadītāja Sanita Bajāre.

Diskusijā piedalījās arī citi nozaru un makroekonomikas eksperti, Valsts kases, Latvijas Bankas, valsts institūciju, sabiedrisko organizāciju, uzņēmēju, akadēmisko aprindu, Ministru prezidenta un Valsts prezidenta kanceleju, kā arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

Vēstule LR Ministru prezidentam

Paneļdiskusijas video materiāli

Paneļdiskusijas foto reportāža

17.02.2009

DIENA.LV

Ekonomikas atdzīvināšana Latvijā šobrīd ir pats būtiskākais jautājums. Dramatiski samazinājies darbavietu skaits, mēneša laikā bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 14 tūkstošiem (2009.gada janvāra sākumā bija 76 435, bet janvāra beigās – jau 90 436 bezdarbnieki). Kreditēšana apstājusies, līdz ar to daudziem nav cerību ne uz savu mitekli, ne darbu – arī uzņēmējiem nav iespējas saņemt kredītus darbavietu uzturēšanai vai jaunu radīšanai.

Tas nav vienīgais, kas cilvēkos rada nedrošību un pesimismu. Tāpēc katram valsts iedzīvotājam ir pamats gaidīt no valdības skaidru plānu, redzējumu, kā valdība domā rīkoties, lai situāciju uzlabotu. Tā vietā diemžēl mēs redzam haotisku rosīšanos. Vienurīt mēs dzirdam, ka budžeta iespējas ir izsmeltas, nākamajā brīdī, kad Rīgas ielās iebrauc smagā lauksaimniecības tehnika, domas tiek mainītas un nauda zemniekiem atrodas. Pēc RPK apmeklējuma premjers pārsteigts konstatē, ka tur uzkrājušies lieli siera daudzumi, un rodas secinājums – varbūt vajadzētu veidot valsts rezerves? Gan neprecizējot, vai rezerves veidos tikai no šī uzņēmuma produkcijas, vai varbūt ļaus piedalīties arī pārējiem … Tie ir tikai divi no pēdējā laikā spilgtākajiem valdības neprognozējamības un skaidra mērķa trūkuma piemēriem.

Taču Latvijas attīstībai ir vajadzīgs definēts mērķis, vidēja vai ilgtermiņa plāns, radīts tieši mūsu īpašajai situācijai. Proti – ir skaidri jāapzinās, kādu labklājības līmeni mēs vēlamies, cik ilgā laikā to ir reāli sasniegt un kādi līdzekļi ir jāiedarbina, lai līdz mērķim nokļūtu. Mēs nevaram automātiski pielietot tās pašas metodes un pieejas, ko izmanto, lai pārvarētu krīzi ASV, Vācijā, vai Lielbritānijā, jo katras valsts situācija ir specifiska. Ceļš un paņēmieni, kā no krīzes izvairīties vai arī izkļūt no tās, ir jāatrod mums pašiem. Manuprāt, šobrīd, īstermiņā, un līdzās citiem pasākumiem Latvijā ir vajadzīgs veselīgs protekcionisms, jo šādu pieeju, kas nav pati labākā parastos apstākļos, lieto praktiski visas valstis krīzes situācijās. Proti – tiek rasti oriģināli risinājumi, kā atbalstīt savu ražotāju, piemēram, caur valsts pasūtījumu. Kaut vai tā, lai mūsu valsts institūcijas nepasūtītu poļu pienu vai minerālūdeni, lai ķēdīti ražotājs – patērētājs saīsinātu par vienu posmu – hipermārkets. Un tas jādara pietiekami gudri.

Ir jāveido tautsaimnieciski domājošu cilvēku loks, kurš regulāri analizētu situāciju Latvijā un pasaulē un kurš būtu spējīgs (un kuram būtu pienākums) ne tikai dot ieteikumus valdībai, bet arī kā līdztiesīgam partnerim diskutēt ar starptautisko institūciju pārstāvjiem. Šādas ekspertu padomes vietā mums ir tikai atsevišķu ministru padomnieku pulciņš, kuru padomi galvenokārt sakņojas vai ir vērsti uz viņu pārstāvētās partijas ekonomiskajām interesēm.

Tomēr šis ir atbildības laiks. Globālas atbildības, atbildības par valsti, par savu uzņēmumu un pašam par savu rīcību. Parlamentam jāatbild par sevis izveidoto valdību. Valdībai, kuru izveidojis pilsoņu ievēlēts parlaments, ir jāuzņemas atbildība par valsti. Ja to nevar – jādod ceļš citiem. Bankām savukārt – par neapdomīgi izsniegtajiem, bet ņēmējiem – par neapdomīgi ņemtajiem kredītiem. Ir jārunā arī par starptautisko institūciju atbildību. Eiropas Komisāra Hoakina Almunjas nesenā vēstule liecina par to, ka starptautiskās institūcijas labprāt uzstāda mums mērķus, tomēr tām nav padoma, kā rīkoties, lai šos aizdevumus mūsu valsts varētu arī atdot.

Nupat Latvijas Ekonomikas attīstības forums (LEAF) uz domu apmaiņu - paneļdiskusiju - bija aicinājis ekspertus. Cilvēkus, kuri, perfekti pārzinot savu darbības jomu, spēj arī ieskatīties Latvijas ekonomikas nākotnē. Inguna Sudraba, Uldis Cērps, Inesis Feiferis, Artūrs Kodoliņš, Žaneta Jaunzeme-Grende – tie ir tikai daži no diskusijas dalībniekiem, kuru teiktajā bija vērts ieklausīties. Kamēr valdības pārstāvji ķīvējās, ekonomisti strādāja. Latvijas Ekonomikas attīstības foruma organizētā diskusija spīdoši parādīja, ka Latvijā eksistē profesionāli cilvēki, kam ir pamatots skatījums uz to, ko un kā darīt.

Par mūsu diskusijas rezultātiem un konkrētajiem ieteikumiem – turpmāk.