fbpx

09.12.2009

2009. gada 2. decembrī Eiropas Parlamentā iesākās ar Baroneses Eštones uzklausīšanu EP Ārlietu komitejā. Komitejas locekļiem bija iespēja uzdot savus jautājumus un izteikt komentārus jaunajai Eiropas Savienības ārlietu dienesta vadītājai, ES ārlietu un drošības politikas augstajai pārstāvei Baronesei Katrīnai Eštonei. Arī EP deputāte Inese Vaidere Baronesei uzdeva vairākus jautājumus. Pirmkārt, viņa atgādināja, ka pēc Krievijas spēku veiktas invāzijas Gruzijā, ap 135000 gruzīnu bija spiesti doties bēgļu gaitās. Liela daļa joprojām atrodas bēgļu statusā, jo tiem liegta droša atgriešanās mājās. Turklāt izturēšanās pret gruzīniem, kas palika Krievijas okupētajās teritorijās, ir vērtējama kā kritiska. I. Vaidere tādēļ vēlējās zināt, kā ES ārlietu un drošības politikas augstā pārstāve plāno risināt doto situāciju, kad tik smagi tiek pārkāpti starptautiskie cilvēktiesību pamatprincipi.
I. Vaidere vaicāja arī, ko Baronese plāno darīt, lai nodrošinātu, ka individuālās atsevišķu ES valstu intereses nenostātos pretrunā ar ES ārlietu un enerģētikas politikas nostāju, ņemot vērā, ka Enerģētikas politika jau iepriekš ir daudzkārt tikusi izmantota kā ārlietu politikas instruments.
Visbeidzot, ņemot vērā iespējamo ES ārlietu politikas pārstāvja pienākumu pārklāšanos ar Eiropadomes prezidenta darbu, īpaši ārlietu politikas jomā, I. Vaidere interesējās, kā Baronese rīkosies situācijas, kad abu ES līderu viedokļi būs atšķirīgi vai pat pretēji.
Inese Vaidere: „Diemžēl Baroneses Eštones atbildes radīja vilšanos Eiropas Parlamenta deputātu vidū. Viņa savu viedokli pauda visai skopi, pieturoties pie diplomātiskām, ne vienmēr precīzām atbildēm, kā tas bija attiecībā uz Gruziju. Jaunā ES ārlietu politikas pārstāve mērķtiecīgi izvairījās no komentāriem par vairākiem aktuāliem tematiem, arī ES enerģētikas politiku, kuras sakarā pie Baroneses ar jautājumiem vērsās vairāki EP deputāti, tai skaitā Eiropas Tautas partijas (Kristīgo Demokrātu) grupas Prezidija loceklis Jaceks Šarjušs Voļskis, kurš bija pirmais, kas savulaik veidoja EP ziņojumu par šo tematu. Atliek secināt, ka ES ārlietu un drošības politikas augstajai pārstāvei nav stingras pozīcijas ES politikas un konkrētos tās nākotnes attīstības jautājumos. Baronesei Eštonei trūkst nepieciešamās pieredzes un zināšanu šajās jomās. Vienotai, spēcīgai un konstruktīvi pārstāvētai ES ārlietu un drošības politikai ir sevišķi būtiska loma Eiropas turpmākajā attīstībā un tās vietā pasaules politiskajā telpā.”
Ir svarīgi, lai jaunizveidotais ES ārlietu dienests un tā vadītājs darbotos atbilstoši kopīgām interesēm. Savukārt Eiropas Parlamentam jāizmanto tā likumdevēja tiesības un noteicošā loma budžeta, kontroles un atsevišķu projektu pieņemšanas procesos, lai uzraudzītu Ārējās darbības dienesta izveidi un efektīvu darbību.
Galējais lēmums par Baronesi Eštoni kā ES ārlietu un drošības politikas augstā pārstāvja amata pildītāju Eiropas Parlamentā tiks pieņemts pēc oficiālās uzklausīšanas janvārī.