fbpx

14.07.2009

Līdz ar šī gada 1. jūliju Eiropas Savienības prezidentūru no Čehijas pārņēma Zviedrija. Par šīs valsts politikas prioritātēm Eiropas Parlamentam oficiāli ziņos premjerministrs Fredriks Reinfelds 15. jūlijā Strasbūrā.

Jau zināms, ka par saviem galvenajiem uzdevumiem ES prezidentūras laikā Zviedrija izvēlējusies ekonomiku, nodarbinātību un klimata jautājumus. Savā darba programmā prezidentūra pauž pārliecību, ka ES spēkos ir ne vien iziet no krīzes, bet arī palielināt savu stratēģisko lomu pasaules politikā un ekonomikā. Zviedrija uzsver saskaņotas un kopīgas rīcības nozīmi cīņā pret ekonomiskās krīzes padziļināšanos un bezdarba pieaugumu. Tas ir īpaši jāievēro Latvijai, jo mūsu valdība, aizraujoties ar budžeta izdevumu griešanu, šķiet, pilnīgi aizmirsusi, ka jārada arī ieņēmumi. Kā to krīzes laikā izdarīt, visai skaidri tika pateikts Eiropas Ekonomikas atjaunošanas plānā, ko Eiropas Parlaments skatīja jau pirms krietna laika. Tika norādīts, ka jāatjauno kreditēšana, dažām nozarēm jāsamazina nodokļi, jāveicina maksātspējīgais pieprasījums, saudzējot cilvēkus ar maziem ienākumiem utt. Tomēr mūsu valdība pagaidām rīkojusies tieši pretēji. Pat birokrātiskos šķēršļus uzņēmējdarbībai, kurus varētu likvidēt ar pāris “spalvas vilcieniem”, turpina glabāt kā ģimenes dārglietas.

Attiecībā uz klimata izmaiņām, jaunā ES prezidentvalsts par nozīmīgu uzskata iesāktā darba turpināšanu cīņā pret globālās sasilšanas pastiprināšanos un tās izraisītajām sekām. Par galveno uzdevumu šai jomā atzīts panākt jaunu starptautisku vienošanos klimata izmaiņu konferencē šī gada decembrī, ANO klimata jautājumiem veltītajā konferencē Kopenhāgenā.

Saistībā ar migrācijas jautājumiem, Zviedrijas prezidentūra iestājas par kopīgas ES patvēruma sistēmas izveidi, veidotas uz caurspīdīguma un juridiskas drošības principiem. Kā svarīga minēta arī vienotu regulu izveide par imigrantu pārvietošanu, lai palīdzētu tiem, kam nepieciešama ES aizsardzība. Zviedrijas valdība atzīst, ka līdz ar Eiropas novecošanos un par spīti bezdarba līmenim, ES ilgtermiņā esot nepieciešams imigrantu-viesstrādnieku pieplūdums. Stokholmas programmai tādējādi paredzēts noteikt kritērijus, pēc kuriem paaugstināt viesstrādnieku ieplūšanu ES. Globālā pieeja migrācijai tiek uzskatīta par svarīgu instrumentu pozitīvas saiknes veidošanai starp migrāciju un ekonomisko attīstību. Šāda pieeja, pēc Zviedrijas uzskatiem, esot lielisks veids, kā uzlabot un stiprināt ES attiecības ar citām valstīm.

Atgādināšu, ka nesen izstrādātā ES “zilo karšu” sistēma paredz darba tiesības kādā no ES dalībvalstīm augsti izglītotiem profesionāļiem no trešās pasaules valstīm. Atšķirībā no Zviedrijas piedāvātās viesstrādnieku piesaistīšanas politikas, kas balstās uz centieniem risināt Eiropas novecošanās problēmas, “zilo karšu” sistēmas mērķis ir ierobežot imigrantu skaitu, koncentrējoties uz profesionāļiem, kas var sniegt reālu ieguldījumu Eiropas ekonomikas un zinātnes izaugsmē. Tā turklāt ļauj katrai dalībvalstij izvēlēties, cik un vai vispār šādu zilo karšu tā ir gatava izsniegt attiecīgā gada laikā.

Ja Latvija atbalstītu robežu atvēršanu jaunai imigrantu un viesstrādnieku plūsmai, mēs riskētu ar vēl vienu imigrācijas vilni un no tā izrietošajām politiskajām un sociālajām sekām, spriedzi un reformu nepieciešamību, kādas šobrīd piedzīvo tādas līdz šim populāras iebraucēju mērķa valstis kā Francija, Lielbritānija un Vācija. Latvijā jau esam piedzīvojuši PSRS laiku nesto milzīgo iebraucēju pieplūdumu, kas joprojām atstājis neatrisinātus jautājumus. Jaunu imigrācijas vilni Latvija noteikti nevar atļauties. Savu nostāju šajā jautājumā Latvijai turpmāko pārrunu laikā jāpauž skaidri un stingri.

Pozitīvā ziņā Latvijai nozīmīgi ir Zviedrijas izvirzītie mērķi attiecībā uz Baltijas jūras stratēģiju, kam atvēlēta īpaša loma jaunajā prezidentūras darba kārtībā. Zviedrijas valsts ES lietu ministre Sesīlija Malmstrēma uzrunā Eiropas Komisijā 10. jūnijā atklāja, ka Zviedrijas prezidentūras mērķis būs panākt Baltijas jūras stratēģijas oficiālu pieņemšanu Eiropas Padomes sanāksmē šī gada oktobrī.

Baltijas jūras stratēģija ir projekts, kas veidots sadarbojoties visām reģiona valstīm, lai veicinātu reģiona izaugsmi un ekonomiskās vienlīdzības nostiprināšanos, risinātu Baltijas jūras ekoloģiskās problēmas, kā arī palielinātu reģiona drošību un konkurētspēju globālajā tirgū. Tās balstās uz sekojošiem pīlāriem:

  • noturīgu reģiona izaugsmi un paaugstinātu labklājības līmeni,
  • uzlabotu drošību reģiona valstu pilsoņiem, pastiprinot policijas sadarbību, jūras novērošanu un militāro sadarbību.

Kopš Baltijas jūras valstu savstarpējās sadarbības uzlabošanās, satiksme jūrā palielinājusies, ik brīdi sasniedzot vismaz 2000 kuģu klātbūtni. Jo īpaši tādēļ jāatzīmē Zviedrijas prezidentūras mērķi ar oficiālu ES programmu nostiprināt šo sadarbību, kas nestu ievērojamu līdzekļu ieguldījumu reģiona attīstībā, sākot ar tādām kopīgām prioritātēm kā transports un infrastruktūra.

Līdzās pozitīvajai attīstībai, arvien lielākas bažas rada Baltijas jūras ekoloģiskais stāvoklis. Baltijas jūra ir lielākā iekšējā jūra ES un tā ir ļoti jūtīga - sarūk par ekoloģiski tīrām atzīto peldvietu skaits Baltijas jūrā, pieaug aļģu platība un piesārņojums, iznīcinot vēl palikušās dzīvības formas agrāk tik bagātīgajā jūrā. Zviedrijas, Latvijas un pārējo Baltijas jūras stratēģijas dalībvalstu mērķis tādēļ ir koordinēti cīnīties pret šīm negatīvajām tendencēm, sākot ar, piemēram, no Krievijas un Polijas ieplūstošā lauksaimnieciskā piesārņojuma samazināšanu.

Paredzēts ir arī paaugstināt Baltijas jūras reģiona konkurētspēju un izaugsmi, panākot labāku iekšējā tirgus darbību, pastiprinot sadarbību novatorisma un pētniecības jomā. Paredzēts veicināt akadēmiskās vides un zinātnes centru sadarbību un zināšanu apmaiņu, kā arī sadarbību inovāciju jomā un biznesā, jo īpaši MVU līmenī, kuru apjoms un līdzekļi neļauj tiem ieņemt plašāku ekonomiskās darbības zonu. Galvenais, lai minētais nepaliktu tikai labu vēlējumu līmenī.

Kopumā turpmākie seši Zviedrijas ES prezidentūras mēneši solās būt produktīvi un Latvijai vairākas pozitīvas pārmaiņas nesoši. Tas nozīmē arī aktīvu un darba pilnu pusgadu gan Latvijas valsts valdībai Eiropas Savienības Padomes ietvaros, gan Komisijai, gan arī mums - Latvijas EP deputātiem.