fbpx

11.06.2009

DIENA.LV

Vienota ES enerģētikas politika nenoliedzami atrodas starp būtiskākajiem jautājumiem, pie kuras būs jāstrādā jaunievēlētajiem Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem. Savā darbā EP Ārlietu komitejā, ievērojot Latvijas situāciju, esmu atkārtoti uzsvērusi nepieciešamību pēc vienotas enerģētikas politikas, lai uzlabotu enerģijas piegādes drošību un energoefektivitāti. Komitejā esam uzsākuši strādāt arī pie jauna aspekta, kas parādījās tikai pēdējos gados – par to, lai enerģētika netiktu izmantota kā ārpolitikas instruments. Ja vēlamies enerģētikas ziņā drošu Eiropu, tad jāatsakās no katras dalībvalsts egoisma, jāveido nepieciešamie tīkli, starpsavienojumi, kam, starp citu, plašāku ceļu pavēruši Eiropas ekonomikas atveseļošanas programmai paredzētie 30 miljardi eiro.

Komitejas vairākuma viedoklis par līdzšinējo enerģētikas politiku sasaucās ar ES vēstnieka ASV Džona Bratona atziņu nesen notikušajā konferencē par ES stratēģisko lomu pasaulē - ka Savienības enerģētikas politika pēdējo piecdesmit gadu laikā bijusi pārpilna neizlēmības un kļūdu. ES pozīcija ilgu laiku ir bijusi nogaidoša, par maz orientēta uz rezultātiem. Šai ziņā varam ņemt piemēru no ASV, kuras politikā bijis vairāk darbu nekā retorikas. Mūsu, Eiropas, līderi pie reālas rīcības nonāk vien tad, kad atrodas jau nopietnu drošības risku priekšā, pirms tam būdami pārlieku aizņemti ar multinacionālās demokrātijas veidošanu. Stratēģiskas un izlēmīgas rīcības trūkuma dēļ ES nonākusi pieaugošā atkarībā no Krievijas gāzes resursiem, kura, protams, nekavējas to izmantot. To, kā šī atkarība tiek pielietota kā ārpolitikas instruments, piedzīvojām gan 2006. gada janvārī, gan pagājušajā ziemā. Šobrīd bažas rada arī nepārprotamā atsauce uz enerģijas resursiem kā ārpolitikas realizēšanas ieročiem Krievijas nesen prezentētajā drošības stratēģijā.

Par ES neefektīvo enerģētikas politiku izteicies arī NATO politikas plānošanas nodaļas vadītājs Džeimijs Šea - viņaprāt, nav normāla situācija, kurā viena daļa Eiropas salst -25°C salā, kamēr citviet reģionā eiropieši sauļojas +25°C, ja situāciju varētu uzlabot, vienkārši pārslēdzot ES enerģijas tīklus.

Pagājušās ziemas Krievijas - Ukrainas gāzes konflikts beidzot ieviesa būtiskas izmaiņas Kopienas enerģētikas politikā un kopīgajā skatījumā uz Krievijas kā ekonomiska un politiska partnera uzticamību. Šī gada EP aprīļa sesijā tika apstiprināts likumprojekts par trešo ES Enerģētikas paketi (divas regulas un trīs direktīvas) - jauna vienošanās par elektrības un gāzes tirgus reformu Eiropas Savienībā, kas sevī ietver tādus būtiskus jautājumus kā elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējais tirgus, elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecība, dabasgāzes pārvades tīklu piekļuves nosacījumi, utt. Vēlāk EP apstiprinātajā piecu miljardu paketē vairāk kā trīs miljardi eiro paredzēti dažādu enerģētikas projektu īstenošanai, tai skaitā no Krievijas neatkarīgu gāzes piegādes cauruļvadu celtniecībai. Enerģētikas tirgus tālāku liberalizāciju paredzēts veikt, nošķirot ražošanas/piegādes darbības no infrastruktūras pārvaldes un nodrošinot noteiktas patērētāju tiesības, piemēram, tiesības uz informāciju, piegādātāja maiņu un universālajiem pakalpojumiem.

Pašreizējās pārredzamības prasības un noteikumi par piekļuvi infrastruktūrai nav pietiekami, lai nodrošinātu efektīvu ES elektroenerģijas iekšējo tirgu. Joprojām pastāv šķēršļi elektroenerģijas un gāzes pārdošanai Kopienā uz vienādiem noteikumiem. Viens no svarīgākajiem jaunā Eiropas Parlamenta uzdevumiem tādēļ būs vienotās ES enerģētikas politikas nostiprināšana un tirgus apstākļu uzlabošana. Jaunajā Enerģētikas paketē paredzēta arī Energoregulatoru sadarbības aģentūras izveide, līdz ar to kļūs vieglāk ievērot taisnīgus tirgus principus. Lai novērstu šķēršļus elektroenerģijas un gāzes pārrobežu tirdzniecībai, dalībvalstīm cieši jāsadarbojas, finanšu stimuli jāsaslēdz vienotā sistēmā, jāizstrādā vienots enerģijas piegādes tīkls, lai nodrošinātu pārredzamu piekļuvi pārrobežu pārvades tīkliem, lai būtu iespējama ilgtermiņa plānošana un attīstība. Ilgtermiņa plānā jāiekļauj gan gāzes pārvades tīkli, gan reģionālie starpsavienojumi, arī Baltijas reģiona starpsavienojumi.

Enerģētikas pakete nozīmē Eiropas gāzes un elektrotīkla attīstību, vienotas Eiropas enerģētikas politikas stiprināšanu, kā arī enerģijas avotu diversifikāciju. Latvijai īpaši svarīga ir energopiegādes drošība un visas ES atkarības mazināšana no Krievijas piegādātājiem. Vienota ES enerģētikas politikas un energotīklu sasaiste kopīgā, liberālā gāzes tirgū Latvijai garantē lielāku ārpolitisko drošību - Krievijai būs grūti izdarīt spiedienu uz atsevišķām ES valstīm, cenšoties tās ietekmēt atsevišķi.