fbpx

11.06.2009

DIENA.LV

2009.gada pirmajā ceturksnī, Latvijas IKP piedzīvojis kritienu par 18% - pat vairāk nekā to bija paredzējuši ierasti pesimistiskie Danske Bank speciālisti, kuru drūmākie paredzējumi sniedzās vien līdz 16.8% IKP kritumam.

Atbilstoši SVF novērojumiem, vairāki šķēršļi Latvijas politiskajā sistēmā kavē tās ātrāku iziešanu no krīzes. Pirmkārt, Starptautiskais Valūtas Fonds norāda uz nekvalitatīvajiem un nepietiekamajiem budžeta datu apkopojumiem, kurus valdība iesniedz fondam izskatei un analīzei. Precīzu, sistematizētu un skaidri pārskatāmu datu apkopošana valsts augstākajās instancēs ir nopietna, taču nepavisam ne jauna problēma. Ja atceramies, jau iestājoties Eiropas Savienībā, kad valdībai bija Eiropas Komisijā jāiesniedz dati par valsts lauksaimniecībā izmantojamo zemju pielietojumu un ražošanas un produktivitātes rādītājiem, ES tika nodoti novecojuši un nepilnīgi skaitļi, kā rezultātā Latvijas zemnieki šobrīd saņem vienas no zemākajām subsīdijām Eiropā.

Otrkārt, SVF norāda, ka pastāvošais budžeta pieņemšanas process valstī sniedz slikti sistematizētu, nepietiekami izprotamu un nepilnīgi strukturētu informāciju par politiski noteiktajām valsts prioritātēm. pirms noteikti tēriņu griesti. Pēc SVF teiktā, tamlīdzīga sistēma nav piemērota, lai izveidotu reālu budžetu. MK jānosaka valsts prioritārās jomas vēl pirms budžeta pieņemšanas.

Treškārt, nepieciešams strauji uzlabot Finanšu ministrijas analītisko darbu. Ministriju budžetus vajadzētu padarīt pārskatāmākus un vieglāk piemērojamus tādām izmaiņām, kā, piemēram, šībrīža budžeta samazinājums un pārdale.

SVF norāda arī uz tādiem trūkumiem kā makroekonomiskās stratēģijas trūkums budžeta izveidē - jautājums, par kuru vietējie un ārzemju ekonomikas speciālisti ne vienu reizi vien ir atgādinājuši, tomēr allaž atsitušies pret neatsaucību varas gaiteņos. Nu valsts saņēmusi oficiālu aizrādījumu: Latvijas publisko finanšu pārvaldei jāatbalsta valsts makroekonomiskā politika un jāsamazina fiskālais risks. Līdzīga nostāja pausta arī ES Stabilitātes un izaugsmes paktā, kas Latvijai publisko finanšu jomā nosaka nepieciešamību veidot ilgtermiņa makroekonomisko politiku ar vidēja termiņa mērķiem. Tas palīdzētu kontrolēt attīstību un laikus pamanīt kavējošos faktorus. SVF uzsver, ka izmaksu samazināšana ir jāapvieno ar mērķtiecīgām strukturālajām reformām. Reformu sarakstā atrodama arī likumdošanas uzlabošana. Kā piemērs jāmin vietējo pašvaldību budžeta izpilde. Likumā noteikts, ka tai jānotiek divu mēnešu laikā pēc budžeta pieņemšanas, taču nav precizēts, vai šis noteikums attiecas arī uz papildu budžeta ieņēmumiem. Par būtisku trūkumu SVF min Finanšu ministrijas vājo kontroli un ietekmi uz pašvaldībām, kuru budžeta sadale izrādījusies nerealizējama vai nav veikta korekti.

Ne mazāk būtisks jautājums ir valsts iestāžu un valstij piederošo uzņēmumu budžeta, Valsts kases parādu un valsts sociālās apdrošināšanas fonda finanšu pārskatāmība. Iedzīvotājiem jānodrošina viegla pieeja minētajiem datiem, kā arī jāsniedz informācija par to, ka un kā finansiālie rādītāji ir pieejami. Tikpat svarīgi ir skaidri un konstruktīvi informēt tautu par krīzes izraisītājiem, esošo situāciju, iespējamajām sekām, faktiem, uz kuriem balstoties tiek pieņemti lēmumi, kā arī par konkrēto ietekmi, kādu uz praktisko darbu atstās valsts iestāžu budžetu samazināšana un darba stundu saīsināšana. Tiesa, budžeta samazināšana ir nepopulārs lēmums pēc definīcijas, taču tas nav vienīgais iemesls sabiedrības negatīvajam noskaņojumam. Aizvien skaidrāk novērojama neizpratne un neapmierinātība ar valdības lēmumiem. Varas pārstāvji, šķiet, pārāk aizrāvušies ar īsām, retoriskām atziņām, nepabeigtiem teikumiem un neatšķetināmiem ekonomiskajiem terminiem. Lielai daļai latviešu joprojām nav skaidrs, kā ekonomiskā krīze varēja tik strauji sākties un attīstīties. Trūkst valdības instanču pārdomātas komunikācijas ar tautu, no tā savukārt rodas neuzticība valdības lēmumiem.