fbpx

06.05.2009

Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna ietvaros Eiropas Komisija ir paredzējusi sniegt finansiālo atbalstu projektiem enerģētikas un lauku attīstības jomā. Enerģētikai 2009. gadā paredzēti 2 miljardi, 2010. gadā – 1.98 miljardi eiro (kopā 3.98 miljardi eiro), savukārt lauku attīstībai 2009. gadā veltīs 0.6 miljardus, bet 2020. gadā – 0.42 miljardus eiro (kopā 1.02 miljardi eiro), tādējādi šīm svarīgajām nozarēm nākamo 2-3 gadu periodā paredzot 5 miljardu eiro lielu finansējumu.
Šāds priekšlikums ir uzskatāms par zināmu sasniegumu arī Eiropas solidaritātes jomā, jo lielo dalībvalstu sākotnējā vēlme atgūt savas iemaksas no Eiropas Savienības budžeta tomēr ir mazināta, novirzot zināmu summu projektiem visās dalībvalstīs. Uzstājoties par šo jautājumu plenārsēdē, EP deputāte Inese Vaidere uzsvēra, ka ”šī iniciatīva ir labs pamats gan Eiropas Savienības kopīgas enerģijas politikas tālākai attīstībai, gan arī lauku attīstībai ilgtermiņā. Latvijai ļoti svarīga ir starpsavienojumu izveide, kā arī iekšējo tīklu stiprināšana”. Tā kā Latvija dabasgazes jomā ir pilnīgi atkarīga no Krievijas, tad Latvijas iekļaušanās kopīgā enerģijas sistēmā ir ļoti svarīga un ievērojami mazinās politiskā spiediena iespējas.

Ja nekas enerģētikas jomā netiks darīts, Eiropas Savienības enerģijas atkarība pieaugs no 50% 2000. gadā līdz 70% 2030. gadā. Galvenās gāzes piegādātājas ir Krievija (30%), Alžīrija (25%) un Norvēģija (25%), taču tiek prognozēts, ka atkarība no Krievijas avotiem var pieaugt līdz 80% 2030. gadā. ES atkarība no Tuvo Austrumu naftas importa šai periodā var pieaugt pat 2 reizes, tāpat tiks importētas arī 66% no ES nepieciešamajām akmeņoglēm.
„Lielāks uzsvars, ieviešot šo programmu, ir liekams uz energoefektivitātes paaugstināšanu un enerģijas avotu dažādošanu. Jāizveido reāli finansiāli stimuli, piemēram, jūras vēja, ģeotermālās un citu atjaunīgo enerģijas avotu attīstībai un izmantošanai,” uzrunā Parlamentam pauda deputāte. „Ekonomikas krīzes īpaši skartajām valstīm t.sk. Latvijai, maksimālā līdzfinansējuma likme drīkstētu būt tikai līdz 50%. Ļoti nepieciešams atbalstīt vietējās un reģionālās, kā arī individuālās iniciatīvas atjaunīgo energoresursu ieviešanas un izmantošanas virzienā.”
Laika grafiks enerģētikas projektu iesniegšanai ir saspringts, jau maijā tiks publicēts projektu uzsaukums, līdz jūlijam jāiesniedz projektu pieteikumi. Augustā – novembrī projekti tiks vērtēti. Eiropas Komisija plāno pirmos līgumus noslēgt jau līdz 2010. gada janvāra beigām. Kā zināms, Latvija plāno pieteikt divus projektus – Rīga TEC 1 – Imanta un Liepāja – Grobiņa. Tas nodrošinātu tehnisko bāzi jūras vēja enerģijas parku celšanai nākotnē. I. Vaidere uzskata, ka „mūsu vēlmes ir pārāk pieticīgas un steidzami ir jāizstrādā arī citi projekti Latvijas energoatkarības mazināšanai un plašākai atjaunīgo enerģijas avotu ieviešanai”.
Runājot par lauku attīstību, deputāte uzsvēra, ka, tā kā šīs programmas ietvaros nav paredzēts tiešs atbalsts zemniekiem, ir jāveic pasākumi lauku attīstībai, balstoties uz reālajām vajadzībām. Ir maksimāli jāizmanto līdzekļi gan platjoslas interneta ieviešanai Latvijas laukos, gan arī ļoti svarīgā infrastruktūras elementa – lauku ceļu - izveidei un attīstībai.