fbpx

24.04.2009

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere šodien nosūtīja sekojoša satura vēstuli Latvijas Republikas ārlietu ministram:

Krievijas Domes deputāti ir sagatavojuši likumprojektu “Par pretdarbību nacisma, nacistisko noziedznieku un viņu atbalstītāju reabilitācijai tajās neatkarīgajās valstīs, kuras atrodas bijušās PSRS teritorijā”. Sagatavoti labojumi KF Kriminālkodeksā, kur šādas darbības tiek atzītas par noziegumu, par kuru pienākas trīs līdz piecus gadus ilgs cietumsods. Turklāt paredzēts, ka tas attieksies ne tikai uz Krievijas pilsoņiem, bet arī ārvalstniekiem. Šo labojumu Kriminālkodeksā atbalsta arī KF Augstākā tiesa, un Krievijas Domes deputāti vēlas, lai tie jau līdz 9. maijam stātos spēkā.

Grozījumos Kriminālkodeksā paredzēts, ka persona tiek sodīta,, piemēram, par publisku Nirnbergas tribunāla spriedumu sagrozīšanu, lai tādā veidā pilnīgi vai daļēji reabilitētu nacismu, par to, ka antihitleriskās koalīcijas valstis tiek apvainotas noziedzīgā rīcībā. Kā uzskata Krievijas politiķi, tas vislielākajā mērā attiekšoties tieši uz Baltijas valstīm un Ukrainu, kuras “apšauba padomju armijas un citu PSRS drošības orgānu rīcību atsevišķos gadījumos”.

Krievija plāno izveidot īpašu komisiju jeb “tribunālu”, kura uzdevums būs lemt par to, kā, no šāda aspekta raugoties, vērtējami ārvalstu politiķi, partijas un nevalstiskās organizācijas. Ja šis “tribunāls” atzīs, ka kāds ārvalstnieks kaut kādā veidā “reabilitē nacismu”, tiks piedāvāts viņu iekļaut ” melnajā sarakstā” un neielaist Krievijā, bet, ja viņš tomēr atradīšoties valstī, tad tikšot sodīts pēc KF likumiem - tātad ar cietumsodu.

Tas nozīmē, ka Krievijā netiks ielaists gandrīz neviens Latvijas vēsturnieks, kā arī daudzi politiķi, žurnālisti, NVO aktīvisti un visi pārējie, kuri kritiski piegājuši PSRS lomai Otrā pasaules kara laikā un nevis tikai “no uzvarētāju pozīcijām”, bet, ievērojot arī citus vēsturiskos aspektus, izteikuši savu viedokli, piemēram, par latviešu leģionāriem.

Likumprojekts paredz dažādus veidus, kā ietekmēt Krievijas kaimiņvalstis, kurās tiek “apšaubīti Otrā pasaules kara rezultāti”. Piemēram, varēs izraidīt vēstniekus, pārtraukt diplomātiskās attiecības.

Sakarā ar to, ka patlaban tiek atjaunots ES un Krievijas dialogs par jauna sadarbības līguma noslēgšanu, vēlos uzzināt, kāda būs Latvijas Ārlietu ministrijas pozīcija un rīcība ES Padomē šajā jautājumā. Tā kā ES un Krievija vēlas izveidot kopīgu tiesiskuma telpu, kā tajā iekļausies šāda KF nostāja, noliedzot vārda un domas brīvību? Kā iespējams veidot dialogu ar valsti, kura atsakās pieņemt un saprast Eiropas pamatvērtības?