fbpx

14.12.2009

Rīgā, 14. decembrī publiskā balsojumā Eiropas gada cilvēka līderos īpašu uzmanību gūst kultūras, filantropijas un pašpalīdzības, uzņēmēju pārstāvji, žurnālisti, bet arī politiķi.

Titulam aicinām izvirzīt cilvēku, kas ar savu eiropeisko stāju iedvesmojis Latvijas sabiedrību vai ļāvis sasniegt panākumus Eiropas līmenī.

Balsotāji par kandidātiem raksta:

Par Inesi Vaideri, Eiropas Parlamenta deputāti raksta: „Viņa ir EP deputāte, kas aktīvi iesaistās ārpolitisko un identitātes jautājumu risināšanā.” „Vaidere otro reizi Latvijas pilsoņi ir ievēlējuši par Eiropas Parlamenta deputāti, kur viņa aktīvi darbojas vairākās komitejās un dažādās politikas jomās, turklāt bieži tikas ar Latvijas vēlētājiem.” „Aktīvākā EP deputāte.”

Par Alvi Hermani, Jaunā Rīgas teātra (JRT) vadītāju raksta: „Par sasniegumiem ar JRT.” „Nebaidās izrādīt stingru pilsonisku stāju un lietas saukt īstos vārdos.” „Lieliskas izrādes, kas iekarojušas skatītāju mīlestību un kritiķu uzmanību un atzinību ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Alvis Hermanis un JRT veiksmīgi nes Latvijas teātra vārdu Eiropā un pasaulē, pierādot, ka maza valsts var būt liela ar savu kultūru un radošo garu.”

Par Žanetu Jaunzemi-Grendi, Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāju raksta: „Viena no mūsu spēcīgākajām sievietēm. Patīkami, ka viņai ir savs redzējums. Labi, ka atbalsta līdzdalīgas demokratijas principu, lai arī vēl ir pārāk kritiska pret piketiem un demonstrācijām.” „Ar savu pozitīvo un aktīvo veidu iedvesmo un iedrošina citus. Tomēr lietas arī sauc īstos vārdos. Paldies par to!” „Balsoju par Ženati Jaunzemi-Grendi, viņa ir cilvēks, kas prot domāt un darīt bez liekas sūdzēšanās.”

Par Sandru Kalnieti, Eiropas Parlamenta deputāti raksta: „Mērķtiecīgs cilvēks, kurš zin, ko valsts labā vēlas panākt.” „Šis cilvēks ir veidojis tēlu kā Latvijas vēstnieks Francijā, Ārlietu ministrs un tagad Eiroparlamentā kā deputāts un aizsargājis Latvijas tiesības un intereses plašākā mērogā. Es uzskatu, ka bez šī cilvēka, daudzi eiropieši pat nenojaustu, ka mēs vispār uz zemeslodes esam.”
Par Gintu Knoku un Lielie Bērnu slimnīcai komandu raksta: „Paldies Gintam un visai Lielie bērnu slimnīcai komandai par iniciatīvu, sen to vajadzēja!” „Gints Knoks, tas no lielie.lv izdarījis visvairāk. Viņš veicina filantropijas idejas un vairāk, gādā arī par kārtību BKUS.” „Apbrīnoju šo cilvēku enerģiju un pašaizliedzību.”

Par Māri Riekstiņu, LR Ārlietu ministru raksta: „Profesionālis, eiropeisks un stāv pāri Latvijas “pīļu dīķa” iekšējām intrigām. Redzams, ka labas un draudzīgas attiecības ar citiem ārlietu ministriem. Nedara kaunu Latvijai.” „Neraugoties uz ierobežotiem finanšu resursiem, ir spējis Eiropas kolēģiem radīt uzticību Latvijas profesionālismam un apliecinājis Latvijas aktīvu līdzdalību Eiropas Savienības kopīgajos procesos un īstenotajās politikās, tostarp, paužot atbalstu Austrumu Partnerības iniciatīvai. Ar gandarījumu novērtēju, ka Latvijas ārlietu ministrs ir arī eiropeiskās identitātes nesējs, jau 2009.gada sākumā iniciējot diskusiju par ES karoga vietu blakus valsts karogam pie Latvijas valsts un pašvaldību institūcijām.”

Par Sandru Kalnieti, Eiropas Parlamenta deputāti raksta: „Mērķtiecīgs cilvēks, kurš zin, ko valsts labā vēlas panākt.” „Šis cilvēks ir veidojis tēlu kā Latvijas vēstnieks Francijā, Ārlietu ministrs un tagad Eiroparlamentā kā deputāts un aizsargājis Latvijas tiesības un intereses plašākā mērogā. Es uzskatu, ka bez šī cilvēka, daudzi eiropieši pat nenojaustu, ka mēs vispār uz zemeslodes esam.”
Par Gintu Knoku un Lielie Bērnu slimnīcai komandu raksta: „Paldies Gintam un visai Lielie bērnu slimnīcai komandai par iniciatīvu, sen to vajadzēja!” „Gints Knoks, tas no lielie.lv izdarījis visvairāk. Viņš veicina filantropijas idejas un vairāk, gādā arī par kārtību BKUS.” „Apbrīnoju šo cilvēku enerģiju un pašaizliedzību.”

Par Inu Strazdiņu, Latvijas Radio korespondenti Briselē raksta: „Balsoju par Inu Strazdiņu, viņa vairākos medijos profesionāli ziņo par ES aktualitātēm. Turklāt dara to krīzes laikā, kad Latvijas radio nav šim nolūkam finansējuma.” „Latvijai un Eiropai 2009. gads ir pārmaiņu un attīstības gads. Vairāk kā jebkad ir bijusi nepieciešamība izprast Eiropas notikumu būtību un to nozīmīgumu, dzirdēt analīzi un uzklausīt dažādus viedokļus. Ina Strazdiņa ir vienīgais cilvēks Latvijā, kura ir spējusi objektīvi un saistoši atspoguļot Eiropas dinamisko notikumu kalendāru. Būt epicentrā. Ziņot par svarīgo. Nenoklusēt būtisko. Inu var apbrīnot par viņas drosmi uzņemties Eiropas „ziņotāja“ misiju, jo neskatoties uz dramatisko budžeta samazinājumu Latvijas Radio, viņa ir pašaizliedzīgi ziedojusi sevi darbam kā vienīgais Latvijas žurnalistu pārstāvis Briselē.” „Par spīti tam, ka Latvijas Radio slēdza savu biroju Briselē, Ina turpina strādāt…. un izglītot Latvijas sabiedrību par ES jautājumiem. Tā ir novērtējama iniciatīva, kas pelna atzinību ne tikai Latvijā, bet Eiropā!”

Atgādinām, ka par 2009. gada Eiropas cilvēku Latvijā ir iespējams nobalsot līdz trešdienai, 23. decembrim plkst. 12:00 mājas lapā www.eiropaskustiba.lv vai pa e-pastu: [email protected], vai rakstot uz Eiropas Kustība Latvijā, Vīlandes iela 3-11, Rīga, LV-1010. Balsojot, lūdzam norādīt izvirzītā kandidāta (-es) vārdu un izvirzīšanas pamatojumu. Lūdzam norādīt arī balsotāja vārdu, taču iespējams balsot arī anonīmi.

Balsošana un svinīgais apbalvošanas pasākums notiek sadarbībā ar biedrību „Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru” un EK „Europe Direct” informācijas centru Rīgā.

Eiropas Kustība Latvijā (EKL) rīkotais konkurss „Gada Eiropas cilvēks Latvijā”, šogad notiek divpadsmito reizi.

Papildu informācija:
Andris Gobiņš, EKL prezidents, tel. 29626 646

Gada Eiropas cilvēki Latvijā
Gads Uzvarētāji Informācija
1998 Eduards Bruno Deksnis Akadēmiķis un Eiropas Komisijas līdzstrādnieks
1999 Valdis Birkavs Politiķis
2000 Renārs Kaupers „Prāta Vētras” mūziķis
2001 Vaira Vīķe-Freiberga Valsts Prezidente
2002 Marija Naumova Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāja
2003 Māris Verpakovskis Latvijas futbola valstsvienības uzbrucējs
2004 Georgs Andrejevs Eiropas Parlamenta deputāts
2005 Valdis Dombrovskis Eiropas Parlamenta deputāts
2006 Ģirts Salmgriezis Radio SWH žurnālists
2007 Andris Piebalgs ES Enerģētikas komisārs
2008 Ģirts Valdis Kristovskis Eiropas Parlamenta deputāts

14.12.2009

4.-7. decembrī Eiropas Parlamenta delegācija, kuras sastāvā tika iekļauta arī EP deputāte Inese Vaidere (PS), bija vēlēšanu novērošanas misijā Bolīvijā. Pirms vēlēšanām delegācijai bija tikšanās ar Eiropas Savienības ilgtermiņa novērotājiem, ES valstu vēstniekiem un, protams, ar galvenajiem prezidenta amata kandidātiem – Ebo Moralesu (Evo Morales), Manfredu Reijesu Villu (Manfred Reyes Villa) un Samuelu Dorinu Medinu (Samuel Dorina Medina).
Ebo Moraless delegāciju pieņēma eiropiešiem neparastā laikā – sestdienā, sešos no rīta. Bolīvijas līderis bieži sasauc valdības sēdes gan deviņos vakarā, gan septiņos no rīta, tā tautai demonstrēdams nepārtrauktu darbošanos.
Diemžēl, pirms vēlēšanām izpalikušas debates par ļoti nozīmīgiem jautājumiem, piemēram, nākotnes investīcijas, nelegālā kokas audzēšana un narkotiku transports, toties Ebo Moraless izveidojis īpašu pārtikas sertifikātu atbalsta sistēmu trūcīgajiem, galvenokārt kokas audzētājiem (pirms ievēlēšanas amatā Moraless bijis gan arodbiedrību līderis, gan arī kokas audzētāju asociācijas prezidents).

[slickr-flickr search=sets set=72157633307326481]
Moralesa vadītā „Kustība virzībai uz sociālismu”, kura tiek raksturota kā populistiska, nodrošinājusi sev plašu atbalstu galvenokārt turīgo un indiāņu izcelsmes iedzīvotāju vidū. Ja 2005.gada vēlēšanās par Moralesu vēlēja 53% iedzīvotāju, tad šajās vēlēšanās atbalsts bija jau pieaudzis līdz 63%. Tas ļauj Ebo Moralesam ieņemt prezidenta amatu uz nākamajiem četriem gadiem. Viceprezidenta pienākumus, tāpat kā līdz šim, pildīs Alvaro Garsia Linera, socioloģijas profesors, intelektuālis, kuru raksturo kā „valdošās partijas smadzenes”.
Opozīcija pamatoti atzīmē vēlēšanu uzvarētāju valsts ilgtermiņa attīstības redzējuma trūkumu. Ekonomikas politika balstās uz ienākumu pārdali, taču neparedz nākotnes investīcijas infrastruktūrā, kā arī citus ilgtermiņa pasākumus. Valstī nav arī likuma, kas regulētu partiju finansējumu. Līdz ar to ir dažādi minējumi par attiecīgo līdzekļu izcelsmi.
Kā atzina EP vēlēšanu novērošanas misija, tad no tehniskā viedokļa vēlēšanas kopumā noritējušas korekti, atbilstoši likumam.

09.12.2009

2009. gada 2. decembrī Eiropas Parlamentā iesākās ar Baroneses Eštones uzklausīšanu EP Ārlietu komitejā. Komitejas locekļiem bija iespēja uzdot savus jautājumus un izteikt komentārus jaunajai Eiropas Savienības ārlietu dienesta vadītājai, ES ārlietu un drošības politikas augstajai pārstāvei Baronesei Katrīnai Eštonei. Arī EP deputāte Inese Vaidere Baronesei uzdeva vairākus jautājumus. Pirmkārt, viņa atgādināja, ka pēc Krievijas spēku veiktas invāzijas Gruzijā, ap 135000 gruzīnu bija spiesti doties bēgļu gaitās. Liela daļa joprojām atrodas bēgļu statusā, jo tiem liegta droša atgriešanās mājās. Turklāt izturēšanās pret gruzīniem, kas palika Krievijas okupētajās teritorijās, ir vērtējama kā kritiska. I. Vaidere tādēļ vēlējās zināt, kā ES ārlietu un drošības politikas augstā pārstāve plāno risināt doto situāciju, kad tik smagi tiek pārkāpti starptautiskie cilvēktiesību pamatprincipi.
I. Vaidere vaicāja arī, ko Baronese plāno darīt, lai nodrošinātu, ka individuālās atsevišķu ES valstu intereses nenostātos pretrunā ar ES ārlietu un enerģētikas politikas nostāju, ņemot vērā, ka Enerģētikas politika jau iepriekš ir daudzkārt tikusi izmantota kā ārlietu politikas instruments.
Visbeidzot, ņemot vērā iespējamo ES ārlietu politikas pārstāvja pienākumu pārklāšanos ar Eiropadomes prezidenta darbu, īpaši ārlietu politikas jomā, I. Vaidere interesējās, kā Baronese rīkosies situācijas, kad abu ES līderu viedokļi būs atšķirīgi vai pat pretēji.
Inese Vaidere: „Diemžēl Baroneses Eštones atbildes radīja vilšanos Eiropas Parlamenta deputātu vidū. Viņa savu viedokli pauda visai skopi, pieturoties pie diplomātiskām, ne vienmēr precīzām atbildēm, kā tas bija attiecībā uz Gruziju. Jaunā ES ārlietu politikas pārstāve mērķtiecīgi izvairījās no komentāriem par vairākiem aktuāliem tematiem, arī ES enerģētikas politiku, kuras sakarā pie Baroneses ar jautājumiem vērsās vairāki EP deputāti, tai skaitā Eiropas Tautas partijas (Kristīgo Demokrātu) grupas Prezidija loceklis Jaceks Šarjušs Voļskis, kurš bija pirmais, kas savulaik veidoja EP ziņojumu par šo tematu. Atliek secināt, ka ES ārlietu un drošības politikas augstajai pārstāvei nav stingras pozīcijas ES politikas un konkrētos tās nākotnes attīstības jautājumos. Baronesei Eštonei trūkst nepieciešamās pieredzes un zināšanu šajās jomās. Vienotai, spēcīgai un konstruktīvi pārstāvētai ES ārlietu un drošības politikai ir sevišķi būtiska loma Eiropas turpmākajā attīstībā un tās vietā pasaules politiskajā telpā.”
Ir svarīgi, lai jaunizveidotais ES ārlietu dienests un tā vadītājs darbotos atbilstoši kopīgām interesēm. Savukārt Eiropas Parlamentam jāizmanto tā likumdevēja tiesības un noteicošā loma budžeta, kontroles un atsevišķu projektu pieņemšanas procesos, lai uzraudzītu Ārējās darbības dienesta izveidi un efektīvu darbību.
Galējais lēmums par Baronesi Eštoni kā ES ārlietu un drošības politikas augstā pārstāvja amata pildītāju Eiropas Parlamentā tiks pieņemts pēc oficiālās uzklausīšanas janvārī.

09.11.2009

Tā kā visā Eiropas Savienībā (ES) ir noslēdzies Lisabonas līguma ratifikācijas process, Latvijai eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kandidatūra ES prezidenta amatam būtu jāvirza oficiāli, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (PS).

“Būtu ļoti jocīgi, ja mēs to nedarītu - ja ir pateikts “A”, tad ir jāsaka “B”,” aģentūrai LETA sacīja deputāte.

Viņa pauda gandarījumu par premjera Valda Dombrovska (JL) soli, nosaucot Latvijas kandidatūru augstajam amatam. Lai arī patlaban Vaidere atturējās vērtēt iespēju Latvijas eksprezidentei ieņemt augsto amatu, viņa uzskata, ka “intelektuālā divkaujā” Vīķe-Freiberga varētu uzvarēt daudzus publiski minētos pretendentus.

Vienlaikus arī, ja Vīķei-Freibergai neizdotos iegūt augsto amatu, Latvija no kandidatūras minēšanas, pēc Vaideres domām, ir daudz ieguvusi, proti, mūsu kandidāte pasaules masu medijos ir minēta starp spēcīgākajām un tā tiek uztverta ļoti nopietni.

Vaidere noraidīja publiski paustās bažas, ka Vīķes-Freibergas kandidatūras virzīšana varētu negatīvi atsaukties uz iespēju Andrim Piebalgam iegūt pēc iespējas vērtīgāku eirokomisāra portfeli.

“Piebalgs dabūs tādu portfeli, kādu viņš var saņemt šajā brīdī,” teica politiķe, kā maz ticamu vērtējot iespēju Latvijas kandidātam atkārtoti nākamajā komisijā pārraudzīt enerģētikas sfēru, jo šo portfeli jau nolūkojušas ES lielvalstis.

Tāpat Vaidere kā “mazohistisku” vērtēja viedokli, ka Latvijai nevajadzētu virzīt savu kandidātu, jo ES ir viens no tās lielākajiem donoriem pašreizējā situācijā. Šāds uzstādījums, pēc deputātes domām, ir nepareizs un pat dīvains.

Ministru prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne aģentūrai LETA apstiprināja, ka patlaban Vīķes-Freibergas kandidatūra augstajam amatam vēl nav virzīta oficiāli.

Vienlaikus Dombrovskis jau iepriekš uzsvēris, ka pauž stingru atbalstu bijušās Valsts prezidentes virzīšanai uz ES prezidenta amatu. Valdības vadītājs gan savu lēmumu virzīt Vīķes-Freibergas kandidatūru ES prezidenta amatam nebija iepriekš saskaņojis ne ar ārlietu ministru Māri Riekstiņu (TP), ne Valsts prezidentu Valdi Zatleru.

Prezidents iepriekš intervijā aģentūrai LETA, komentējot eksprezidentes kandidatūras izvirzīšanas procesu, uzsvēra, ka darbam pie Latvijas ārpolitiskajiem uzdevumiem ir jābūt labi saskaņotam un koordinētam. Pēc Zatlera teiktā, šis būs pirmais jautājums, ko viņš pārrunās ar Dombrovski šodien Rīgas pilī plkst.12 plānotās tikšanās laikā.

Sagaidāms, ka Lisabonas līgums ES varētu stāties spēkā jau decembrī. Tas oficiāli dod iespējas ES līderiem izraudzīties Eiropadomes prezidentu, kā arī sākt jaunās Eiropas Komisijas veidošanu

4. novembris, LETA

30.10.2009

Mrs. Inese Vaidere (Latvia), Mr. Andrzej Grzyb (Poland) and Mr. Algirdas Saudargas (Lithuania) with their participation clearly showed that Ukraine has many friends in Europe. In the meetings with the civil society three global country priorities were outlined in terms of Ukraine:
1) transformation of Ukraine into a mature political nation;
2) EU integration process and the;
3) reform of the internal political process.
The discussions revealed that in the past years there has been no strategic thinking ant that political decisions have been based on the short term calculations against political opponents. This has led Ukraine to instability and eroded trust between politicians and in the institutions in Ukraine. The MEPs agreed that it is crucial that the presidential elections on January 17th 2010 take place in a free, fair and democratic manner, as well as that political compromise is pursued to work together after the elections.

[slickr-flickr search=sets set=72157633307285373]

Mr. Volodymyr Lytvyn, speaker of Verkhovna Rada of Ukraine in answering questions of Mrs. Vaidere explained that Ukraine needs a stable predictable relationship with Russia while stressed that the relationship should be based on the principle of equality, which is not yet the case.

Lasīt vairāk

22.10.2009

Eiropas Parlamenta (EP) Saharova balva par domas brīvību 2009.gadā ir piešķirta Oļegam Orlovam, Sergejam Kovaļevam un Ludmilai Aleksejevai, kas pārstāv nevalstisko organizāciju Memoriāls un citus Krievijas cilvēktiesību cīnītājus. Par to ceturtdien Strasbūrā paziņoja Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Ježijs Buzeks. Balvu kopā ar čeku 50 000 eiro vērtībā pasniegs Strasbūrā svinīgā ceremonijā 16.decembrī.

Padomju atomfiziķa un Nobela Miera prēmijas laureāta Andreja Saharova (1921–1989) vārdā nosaukto balvu par domas brīvību EP piešķir kopš 1988.gada. Ar to Parlaments godina personas un organizācijas, kas sniegušas nozīmīgu ieguldījumu cīņā pret apspiešanu un neiecietību. Balva ir viens no veidiem, kā EP veicina cilvēktiesības un demokrātiju pasaulē.

Kā informē Eiropas Tautas partijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis, Krievijas organizāciju prestižajai balvai kopā ar baltiešu un poļu kolēģiem bija izvirzījusi Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas deputāte Inese Vaidere (PS, ETP grupa).

«Balva tiek piešķirta laikā, kad Krievijā pasliktinās situācija demokrātijas jomā. Aizstāvot demokrātiju Krievijā un bijušajās PSRS republikās, kā arī cīnoties par totalitārisma represiju vēstures arhīvu publiskošanu, Memoriāls ir pastāvīgi apdraudēts. Ir nogalināti vairāki organizācijas dalībnieki - cilvēktiesību aizstāvji, taču slepkavas joprojām nav atklāti un noziegumi palikuši nesodīti. Esmu gandarīta, ka varēju kopā ar kolēģiem izvirzīt Memoriālu Saharova balvai un ka tā ir šai organizācijai piešķirta,» uzsver Inese Vaidere.

Jau kopš dibināšanas pirmsākumiem Memoriāls ir nenogurstoši darbojies, lai izveidotu publiski pieejamu vēsturiskās izpētes arhīvu par totalitārisma represijām. Patlaban biedrības darba uzmanības centrā ir cilvēktiesību pārkāpumu apkarošana bijušo padomju valstu konflikta zonās, aktīvi aizsargājot bēgļus, diskriminācijas un politisko represiju upurus. Organizācijas pirmais vadītājs bija zinātnieks Andrejs Saharovs, kura vārdā ir nosaukts ir Eiropas Parlamenta atzinības apbalvojums.

Savulaik Saharova balvu saņēmis bijušais ANO vadītājs Kofi Annans un bijušais Dienvidāfrikas prezidents Nelsons Mandela.

20.10.2009

Latvijai Eiropas Savienības (ES) prezidenta amatam, kas tiks izveidots, ja stāsies spēkā Lisabonas līgums, vajadzētu virzīt eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, aģentūrai LETA sacīja Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (PS).

Lisabonas līgums paredz ES prezidenta amata izveidošanu. ES prezidenta pilnvaru termiņš ir divarpus gadi, paredzot iespēju tikt ievēlētam uz vēl vienu termiņu.

Vaidere ir pārliecināta, ka “divkaujā” ar galveno pretendentu uz šo amatu, bijušo Lielbritānijas premjeru Toniju Blēru, mūsu bijusī prezidente uzvarētu. Politiķe uzskata, ka eksprezidentei ir būtiska pieredze ārpolitikas jautājumos, valodu zināšanas, kas padara viņu par piemērotu kandidāti.

Eiropas Parlamenta deputāte domā, ka Latvija vēl nav nokavējusi iespēju pieteikt savu kandidatūru augstajam amatam, jo Lisabonas līgums nav stājies spēkā. Šāds solis, pēc Vaideres domām, palīdzētu uzlabot Latvijas tēlu.

Vienlaikus Vaidere domā, ka Latvijai aktīvāk dažādiem amatiem ES institūcijās vajadzētu piedāvāt savus cilvēkus, kuru darbs, pēc viņas pieredzes, vienmēr tiek augstu novērtēts. Kā ziņots, neskatoties uz vairāku valstu iebildumiem, Blērs tiek uzskatīts par galveno kandidātu uz ES prezidenta amatu. Viņš jau saņēmis atbalstu ne tikai no Lielbritānijas, bet arī Francijas un Itālijas. Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele iebilst pret bijušā Lielbritānijas premjera iespējamo kandidatūru.

Starp iespējamiem amata pretendentiem tiek minēts arī Nīderlandes premjerministrs Jans Peters Balkenende un viņa bijušais Somijas kolēģis Pāvo Liponens.

Tomēr Blēra izredzes var iedragāt valsts gausā integrācija ES. Lielbritānija vēl nav pievienojusies nedz eiro zonai, nedz Šengenas līgumam.

14.10.2009

Godājamais Buzeka kungs, cienījamā Degutienes kundze, Daudzes kungs, Landsberģa kungs!

Cienījamās dāmas un augsti godātie kungi, kolēģi!

Pirmkārt, vēlos sirsnīgi pateikties konferences rīkotājiem par viņu lielo darbu pasākuma rīkošanā. Ir ļoti svarīgi atcerēties un pieminēt tādus vēstures gaitu izmainošus notikumus kā Molotova-Rībentropa pakta parakstīšana 1939. gada 23. augustā. It kā viens dokuments, divu cilvēku paraksti – un tika izmainīta visas pasaules vēsture, nāvei nolemtas tautas, izcili inteliģences pārstāvji, no pasaules kartes izdzēstas veselas valstis.
Hitlera un Staļina režīmi bija noziedzīgi režīmi, abi noziedzīgi pret cilvēci – to vairākkārt ir atzinis arī Eiropas Parlaments, pieņemot rakstisko deklarāciju par 23. augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu, rezolūcijas par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu, par 60. gadadienu kopš Otrā pasaules kara beigām, par Ukrainā 1932. – 1933. gadā mākslīgi izraisītā bada – golodomora – pieminēšanu, u.c. Šajos dokumentos Eiropas Parlaments ir paudis pārliecību, ka ļoti svarīgi ir veicināt izpratni un zināšanas par abu - nacistu un totalitārā komunisma - režīmu noziegumiem.

Lasīt vairāk

14.10.2009

14.oktobrī Eiropas Parlamentā Briselē, notiek vērienīga starptautiska konference “Eiropa 70 gadus pēc Molotova-Ribentropa pakta.”

Līdzās Eiropas Parlamenta prezidentam Ježijam Buzekam, Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem un Lietuvas Saeima spīkerei Irēnai Degutienei, šo Baltijas valstu parlamentāriešu pasākumu atklās arī Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (Pilsoniskā Savienība, ETP grupa).

Pēc konferences rīkotāju lūguma, I. Vaidere prezentēs arī kopā ar bijušo EP deputātu Ģ. V. Kristovski atbalstīto Edvīna Šnores dokumentālo filmu „Padomju stāsts”. Patlaban “Padomju stāsts” ir iekļauts prominentā ASV televīzijas staciju tīklā PBS (”Public Broadcasting System”) un tiek pārraidīts vairāk nekā 170 raidorganizāciju programmās visā ASV teritorijā. Jāpiebilst, ka pagājušā gada aprīlī filmas pirmizrāde notika Eiropas Parlamentā, un kopš tā laika ir izraisījušās plašas starptautiskās sabiedrības debates par Otrā Pasaules kara notikumiem un sekām.

Lasīt vairāk

02.10.2009

LATVIJAS AVĪZE

“Laipni, bet stingri jāpastāv, lai valsts valoda tiktu lietota visās dzīves situācijās”

Vakars pie televizora Latvijā. TV5 ziņas. Krievu valodā raiti runā Latvijas ministri, eksperti, uzrunātie latvieši uz ielas un pat premjers. Nekāda tulkojuma, nekādu subtitru. Tālāk TV3, LNT, LTV ziņu raidījumi. Valdības amatpersonas runā latviski, taču uzrunātie krievi – krieviski. Ir subtitri. Vēlāk atkal TV5 ziņas. Viss krieviski – tā iztapīgi runā arī Latvijas deputāti, tāpat valdības vadītājs un ministri. Bez cieņas pret savu valsti un valodu. Amatpersonu pašcieņas trūkuma iedvesmoti un savu ideologu uzkurināti, pēdējā laikā jebkur – veikalā, muzejā, uz ielas – Latvijas “krieviski runājošie” uzrunā krievu valodā un ultimatīvi sagaida atbildi krieviski. It kā tā būtu norma. Lai gan 20 gadi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ir bijis vairāk nekā pietiekams laiks tiem, kuri latviešus ciena, valodu iemācīties, saprast un lietot.

Lasīt vairāk

17.09.2009

Septembra sakumā PCTVL Saeimā izskatīšanai iesniedza grozījumus Latvijas Republikas Darba likumā, kas vērsti pret Latvijā it kā pastāvošo uz valodas prasmēm balstīto diskrimināciju darba tirgū. Grozījumus Saeima noraidīja, bet problēma palika. Tiesa gan, pavisam ne tā, kuras dēļ minētie grozījumi tapa.

Visnotaļ interesants, lai neteiktu vairāk, šķita tai pašā dienā laikrakstā “Čas” publicētais, likuma grozījumu pamatotību slavinošais raksts. Tajā Igors Batoļins ne vien cenšas apgalvot, ka Latvijā tīšuprāt netiek publicēti dati par bezdarbnieku īpatsvaru, lai šķietami noslēptu diskrimināciju Latvijas darba tirgū, bet arī papildina rakstu ar dažādiem datiem par aizvien pieaugošo procentuālo nelatviešu bezdarbnieku skaitu. Ne pie viena no šiem datiem nav minēts to avots, turklāt tie pastāvīgi mainās. Tā, piemēram, raksta sākumā minēts, ka bezdarbnieku - nelatviešu ir par 26 - 32% vairāk nekā latviešu tautības bezdarbnieku, kamēr raksta beigās šis skaitlis jau kļuvis konkrēts - 30%. Tāpat nekur nav atklāti tādi svarīgi faktori kā darba zaudēšanas iemesli - kur ir pamats domāt, ka tie bijuši saistīti ar tautību un valodu? Nerodas pārliecība, ka krievu vai citu tautību cilvēki šajos krīzes apstākļos darbu būtu zaudējuši kādu citu iemeslu dēļ nekā latvieši. Publicētie dati, ja vispār patiesi, ir nepilnīgi un neskaidri.

Lasīt vairāk

16.09.2009

RUNA EP.

Cienījamā ministres kundze, komisāra kungs, kolēģi!

Baltijas jūras reģiona stratēģijas izveide ir ļoti nozīmīgs Eiropas Parlamenta sasniegums, kurā pirmšķirīga loma ir bijusi Baltijas intergrupas deputātiem. Šī stratēģija, līdzīgi Vidusjūras stratēģijai, kas savulaik izraisīja strauju ekonomisko attīstību dienvidos, kalpos par labu instrumentu Baltijas reģiona un, līdz ar to, arī visas Eiropas Savienības attīstībai.
Runājot par prioritātēm, man vispirms gribētos atzīmēt kopīgas Eiropas Savienības enerģētikas politikas, tai skaitā konkurētspējīga Baltijas enerģijas tirgus izveidi. Tas sevī ietver gan enerģijas piegāžu drošības, gan energoefektivitātes aspektus, gan, protams, arī atjaunojamo enerģijas avotu attīstību. Latvija, Lietuva un Igaunija ir jāintegrē kopējā reģiona enerģētikas tīklā, tai skaitā NORDEL.
Otra prioritāte ir tālāka infrastruktūras attīstība. Ceļi dažās Baltijas jūras reģiona valstīs, ievērojot gan klimatiskos apstākļus, gan arī dažkārt neefektīvo politiku, ir visai sliktā stāvoklī. Tranzītkoridoru, komunikācijas tīklu attīstīšana veicinās uzņēmējdarbību, kā arī radīs jaunas darbavietas.
Lai varētu runāt par efektīvu ekonomisko attīstību un vides aizsardzību, trešā prioritāte ir inovatīva ekonomika, kas nozīmē līdzsvarotu, uz zināšanām balstītu izaugsmi.
Stratēģijas īstenošanai ir nepieciešams papildus finansējums, kurš noteikti jāparedz vismaz nākamajā ES finanšu perspektīvā. Šobrīd jāizmanto gan 5 miljardu programma, gan globalizācijas fonds un citi finanšu instrumenti. Svarīgs ir arī efektīvs stratēģijas īstenošanas un uzraudzības mehānisms. Tam ir jābūt vienkāršam, caurskatāmam un bez liekas birokrātijas. Ir nepieciešami regulāri stratēģijas ieviešanas pārskati un starpposmu ziņojumi. Pirmajam ziņojumam jābūt jau 2010. gadā.
Varu apsveikt Zviedrijas prezidentūras aktīvo lomu šīs stratēģijas īstenošanas uzsākšanā. Atļaujiet izteikt cerību, ka būsim efektīvi un elastīgi konkrētā Rīcības plāna īstenošanā.

Paldies!

01.09.2009

22.augustā Tallinā un Viļņā sākās “Baltijas ceļa” 20.gadadienai veltīts Baltijas vienotības skrējiens “Sirdspuksti Baltijai”, kas ilga diennakti, skrienot caur visām trijām Baltijas valstīm, un noslēdzās 23. augustā plkst.20 Rīgā pie Brīvības pieminekļa. “Baltijas ceļa” 678 kilometrus garais maršruts tika sadalīts viena kilometra stafetes posmos, un ikviens Baltijas iedzīvotājs bija aicināts piedalīties un noskriet savu kilometru Baltijas vienotībai, lai atsauktu atmiņā kopīgo cīņu par brīvību un lai pierādītu mūsu nacionālās apziņas dzīvotspēju.

Lasīt vairāk

25.08.2009

23. augusts Latvijas un citu ES valstu kalendāros ir ierakstīts kā staļinisma un nacisma upuru piemiņas diena.
Pagājušajā gadā Eiropas Parlamenta deputātei Inese Vaiderei kopā ar četriem citu valstu kolēģiem, izdevās panākt, ka Eiropas Parlamentā oficiāli pieņēma un izsludināja deklarāciju „Par 23.augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu.” Tajā tika aicināti visi nacionālie valstu parlamenti pasludināt 23.augustu,dienu, kad tika noslēgts Molotova - Ribentropa pakts, par kopīgu Eiropas staļinisma un nacisma noziegumu upuru piemiņas dienu.
Viena no šīs deklarācijas galvenajām iniciatorēm EP deputāte Inese Vaidere uzskata, ka šī deklarācijas pieņemšana parāda, ka ir mainījusies Eiropas izpratne par Otrā Pasaules karu un tā sekām un par abu noziedzīgo totalitāro režīmu noziegumiem.
Inesei Vaiderei kopā ar citu valstu deputātiem igaunieti Mariannu Miko, britu Kristoferu Bīzliju, ungārieti Zitu Gurmai un vācieti Aleksandru Alvaro izdevās panākt, ka deklarāciju ar saviem parakstiem atbalsta vairāk nekā 400 EP deputātu.
“Jāpiebilst, ka lai Eiropas Parlamentā pieņemtu šāda rakstura dokumentu nepieciešams vismaz 50% deputātu atbalsta. To nebūtu iespējams pieņemt bez aktīvas Latvijas un citu jauno dalībvalstu līdzdalības Eiropas Savienībā”, uzskata Inese Vaidere.
Jāatgādina, 16.jūlijā Saeima nobalsoja par grozījumiem likumā “Par svētku un atceres dienām” un 23.augusts Latvijā oficiāli pasludināts par piemiņas dienu.
Šodien arī Briselē Mini Eiropas parkā vairāk nekā 600 cilvēku piemin staļinisma un komunisma upurus.

Informāciju sagatavoja Eiropas Tautas partijas grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis

17.07.2009

Kopš Jūsu ievēlēšanas amatā ir pagājuši jau vairāki mēneši. Šajā laikā Jūs galvenokārt esat veltījis uzmanību budžeta izdevumu samazināšanai, kas, protams, bija nepieciešams solis. Tomēr joprojām valstī trūkst galvenā – kopīga skatījuma uz to, kā mēs valstī atjaunosim ekonomiku, kā iziesim no krīzes, kā piepildīsim budžetu un kāda būs tālākā attīstība.

Jau pirms vairākiem mēnešiem šajā sakarā ierosināju Jums aicināt kopā Latvijas ekspertus, arī vadošos politiķus, tajā skaitā Eiropas Parlamenta deputātus – ekonomistus, lai šādu redzējumu bez kavēšanās izstrādātu. Konkrēti piedāvāju Latvijas Ekonomikas attīstības foruma palīdzību, ievērojot tos secinājumus, kas tika izdarīti Foruma organizētajā konferencē šī gada februārī. Šajā laikā pie manis ir vērsušies gan Latvijas redzamāko banku vadītāji, gan arī cienījami uzņēmēji, paužot satraukumu par valsts attīstības perspektīvas neesamību, kā arī to, ka nekādā veidā netiek atbalstīti Latvijas uzņēmēji – galvenie darbavietu un budžeta ieņēmumu veidotāji.

Latvijas ekonomikas atjaunotnes plāna izstrādei ir arī labs pamats – Eiropas Savienības izveidotais Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns. Tomēr valdība nav ņēmusi vērā šī plāna pamatnostādnes – pretēji tam ir paaugstināti nodokļi, nav nodrošināts, ka tiek atjaunota normāla uzņēmumu kreditēšana, nav novērsti birokrātiskie šķēršļi uzņēmējdarbībai, bet sāpīgās budžeta problēmas galvenokārt tiek risinātas uz maznodrošināto iedzīvotāju un pensionāru rēķina, tādējādi samazinot pieprasījumu ekonomikā un padarot krīzi vēl smagāku.

Godātais Dombrovska kungs! Aicinu Jūs nekavējoties sasaukt darba grupu, kurā ietilptu uzņēmēji, banku pārstāvji, ekonomikas eksperti un vadošie politiķi, lai jau nākošās nedēļas sākumā, līdz budžeta grozījumu pieņemšanai, izstrādātu Latvijas ekonomikas atveseļošanas un darba vietu radīšanas rīcības plānu. Ir nepareizi vainu par sarežģīto situāciju novelt uz starptautiskajām institūcijām– kā atzīst Starptautiskā Valūtas fonda eksperti, tad galvenais šķērslis līdzekļu piešķiršanai ir tieši valsts ekonomikas attīstības kopīgā redzējuma plāna trūkums. Šobrīd kā nekad ir nepieciešama ātra un vienota rīcība.

Ja nākamajā nedēļā šis darbs netiks veikts, uzskatu, ka Jums ir jāuzņemas personīga atbildība par Latvijas ekonomikas turpmākajām problēmām.

14.07.2009

Šodien, 14. jūlijā, sanākot uz savu pirmo plenārsēdi, darbu sācis jaunievēlētais Eiropas Parlaments (EP). Stājies spēkā Sandras Kalnietes un Ineses Vaideres EP deputāta mandāts., I. Vaidere par EP deputāti kļuvusi atkārtoti - jau otro reizi, bet S. Kalniete EP deputāta darbu uzsāk pirmo reizi.
Abas „Pilsoniskās savienības” deputātes strādās Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupā, kas ir lielākā un ietekmīgākā grupa Eiroparlamentā.
Par Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju šodien ievēlēja Polijas deputātu no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas Ježi Buzeku.

Lasīt vairāk

14.07.2009

Līdz ar šī gada 1. jūliju Eiropas Savienības prezidentūru no Čehijas pārņēma Zviedrija. Par šīs valsts politikas prioritātēm Eiropas Parlamentam oficiāli ziņos premjerministrs Fredriks Reinfelds 15. jūlijā Strasbūrā.

Jau zināms, ka par saviem galvenajiem uzdevumiem ES prezidentūras laikā Zviedrija izvēlējusies ekonomiku, nodarbinātību un klimata jautājumus. Savā darba programmā prezidentūra pauž pārliecību, ka ES spēkos ir ne vien iziet no krīzes, bet arī palielināt savu stratēģisko lomu pasaules politikā un ekonomikā. Zviedrija uzsver saskaņotas un kopīgas rīcības nozīmi cīņā pret ekonomiskās krīzes padziļināšanos un bezdarba pieaugumu. Tas ir īpaši jāievēro Latvijai, jo mūsu valdība, aizraujoties ar budžeta izdevumu griešanu, šķiet, pilnīgi aizmirsusi, ka jārada arī ieņēmumi. Kā to krīzes laikā izdarīt, visai skaidri tika pateikts Eiropas Ekonomikas atjaunošanas plānā, ko Eiropas Parlaments skatīja jau pirms krietna laika. Tika norādīts, ka jāatjauno kreditēšana, dažām nozarēm jāsamazina nodokļi, jāveicina maksātspējīgais pieprasījums, saudzējot cilvēkus ar maziem ienākumiem utt. Tomēr mūsu valdība pagaidām rīkojusies tieši pretēji. Pat birokrātiskos šķēršļus uzņēmējdarbībai, kurus varētu likvidēt ar pāris “spalvas vilcieniem”, turpina glabāt kā ģimenes dārglietas.

Attiecībā uz klimata izmaiņām, jaunā ES prezidentvalsts par nozīmīgu uzskata iesāktā darba turpināšanu cīņā pret globālās sasilšanas pastiprināšanos un tās izraisītajām sekām. Par galveno uzdevumu šai jomā atzīts panākt jaunu starptautisku vienošanos klimata izmaiņu konferencē šī gada decembrī, ANO klimata jautājumiem veltītajā konferencē Kopenhāgenā.

Saistībā ar migrācijas jautājumiem, Zviedrijas prezidentūra iestājas par kopīgas ES patvēruma sistēmas izveidi, veidotas uz caurspīdīguma un juridiskas drošības principiem. Kā svarīga minēta arī vienotu regulu izveide par imigrantu pārvietošanu, lai palīdzētu tiem, kam nepieciešama ES aizsardzība. Zviedrijas valdība atzīst, ka līdz ar Eiropas novecošanos un par spīti bezdarba līmenim, ES ilgtermiņā esot nepieciešams imigrantu-viesstrādnieku pieplūdums. Stokholmas programmai tādējādi paredzēts noteikt kritērijus, pēc kuriem paaugstināt viesstrādnieku ieplūšanu ES. Globālā pieeja migrācijai tiek uzskatīta par svarīgu instrumentu pozitīvas saiknes veidošanai starp migrāciju un ekonomisko attīstību. Šāda pieeja, pēc Zviedrijas uzskatiem, esot lielisks veids, kā uzlabot un stiprināt ES attiecības ar citām valstīm.

Atgādināšu, ka nesen izstrādātā ES “zilo karšu” sistēma paredz darba tiesības kādā no ES dalībvalstīm augsti izglītotiem profesionāļiem no trešās pasaules valstīm. Atšķirībā no Zviedrijas piedāvātās viesstrādnieku piesaistīšanas politikas, kas balstās uz centieniem risināt Eiropas novecošanās problēmas, “zilo karšu” sistēmas mērķis ir ierobežot imigrantu skaitu, koncentrējoties uz profesionāļiem, kas var sniegt reālu ieguldījumu Eiropas ekonomikas un zinātnes izaugsmē. Tā turklāt ļauj katrai dalībvalstij izvēlēties, cik un vai vispār šādu zilo karšu tā ir gatava izsniegt attiecīgā gada laikā.

Ja Latvija atbalstītu robežu atvēršanu jaunai imigrantu un viesstrādnieku plūsmai, mēs riskētu ar vēl vienu imigrācijas vilni un no tā izrietošajām politiskajām un sociālajām sekām, spriedzi un reformu nepieciešamību, kādas šobrīd piedzīvo tādas līdz šim populāras iebraucēju mērķa valstis kā Francija, Lielbritānija un Vācija. Latvijā jau esam piedzīvojuši PSRS laiku nesto milzīgo iebraucēju pieplūdumu, kas joprojām atstājis neatrisinātus jautājumus. Jaunu imigrācijas vilni Latvija noteikti nevar atļauties. Savu nostāju šajā jautājumā Latvijai turpmāko pārrunu laikā jāpauž skaidri un stingri.

Pozitīvā ziņā Latvijai nozīmīgi ir Zviedrijas izvirzītie mērķi attiecībā uz Baltijas jūras stratēģiju, kam atvēlēta īpaša loma jaunajā prezidentūras darba kārtībā. Zviedrijas valsts ES lietu ministre Sesīlija Malmstrēma uzrunā Eiropas Komisijā 10. jūnijā atklāja, ka Zviedrijas prezidentūras mērķis būs panākt Baltijas jūras stratēģijas oficiālu pieņemšanu Eiropas Padomes sanāksmē šī gada oktobrī.

Lasīt vairāk

18.06.2009

Centrālā vēlēšanu komisija paziņojusi tos deputātus, kuri no Latvijas ievēlēti darbam Eiropas Parlamentā. No “Pilsoniskās savienības” Eiropas Parlamentā strādās Saeimas deputāte Sandra Kalniete un Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

Inese Vaidere īpaši pateicas tiem 45 tūkstošiem vēlētāju, kuri viņu ir apbalvojuši ar saviem „plusiņiem”.

Patlaban ikvienam vissvarīgāk ir redzēt Latviju kā attīstītu un labklājīgu Eiropas valsti. Iepriekšējā Eiropas Parlamenta sasaukumā Inese Vaidere ir panākusi, ka Latvijas deputāti tiek respektēti, ka ir pareizi saprasta Latvijas pagātne, kura lielā mērā nosaka tagadni un nākotnes perspektīvas: filma „Padomju stāsts”, rakstiskā deklarācija par 23. augustu kā staļinisma un nacisma upuru kopīgu piemiņas dienu, EP prasība Krievijai atzīt Baltijas balstu okupāciju ir bijuši efektīvi līdzekļi, lai Eiropā veidotos kopīga vēstures izpratne un attīstītos neliekuļots dialogs ar Krieviju.

Nākamajā sasaukumā deputāte ir izvirzījusi prioritātes, kuras galvenokārt skar ne vien ārlietu, bet galvenokārt ekonomikas atveseļošanās jautājumus. Deputāte turpinās iesākto cīņu par vienādiem nosacījumiem Latvijas zemniekiem un uzņēmējiem ES, kā arī darbu pie tā, lai Eiropa runātu vienā ārpolitiskā balsī ar mūsu kaimiņiem, veidojot ar tiem līdztiesīgu, abpusēji izdevīgu sadarbību. I. Vaidere turpinās darbu pie kopīgas ES enerģētikas politikas, liekot uzsvaru uz atjaunīgo energoresursu izmantošanu.

11.06.2009

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā uzvarējusi “Pilsoniskā savienība”, saņemot 24,32% balsstiesīgo atbalstu un iegūstot divas EP deputāta vietas. EP vēlēšanas Latvijā notika 6. jūnijā, tajās kopumā piedalījušies 53% balsstiesīgo, balsojot par 17 sarakstiem ar 186 kandidātiem.
Divi EP deputāti ievēlēti arī no “Saskaņas centra” (19,53% balsu), savukārt pa vienai deputāta vietai ieguvušas apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (9,62% balsis), LPP/LC (7,5% balsis), apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (7,46% balsis), “Jaunais laiks” (6,66% balsis). Latvijai EP ir astoņas deputātu vietas.

Lasīt vairāk

11.06.2009

DIENA.LV

Šoreiz runa ir par mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Par tiem šķēršļiem, kuri viņiem jāpārvar ik dienas. Piemēram, ja vēlas savā ēdināšanas uzņēmumā izmantot vietējos ražojumus, ko prasa Valsts ieņēmumu dienests?

- iepērkot pārtiku no zemniekiem, jāsastāda iepirkuma akts, norādot ko un no kā pērk;
- jāizraksta kases izdevumu orderis;
- katram pirkumam jāsastāda uzņēmuma iekšējā pavadzīme;
- katru mēnesi jādeklarē izdarīto iepirkumu apjoms VID; pie tam, kā liecina vairāki uzņēmēji, VID mutiski iesaka “neaizrauties” ar šādiem iepirkumiem, jo nevarot pārbaudīt to patiesumu.

Minētās prasības, protams, nav neizpildāmas, bet praksē ievērojami iepirkumus sarežģī.

Lasīt vairāk

11.06.2009

DIENA.LV

Vienota ES enerģētikas politika nenoliedzami atrodas starp būtiskākajiem jautājumiem, pie kuras būs jāstrādā jaunievēlētajiem Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem. Savā darbā EP Ārlietu komitejā, ievērojot Latvijas situāciju, esmu atkārtoti uzsvērusi nepieciešamību pēc vienotas enerģētikas politikas, lai uzlabotu enerģijas piegādes drošību un energoefektivitāti. Komitejā esam uzsākuši strādāt arī pie jauna aspekta, kas parādījās tikai pēdējos gados – par to, lai enerģētika netiktu izmantota kā ārpolitikas instruments. Ja vēlamies enerģētikas ziņā drošu Eiropu, tad jāatsakās no katras dalībvalsts egoisma, jāveido nepieciešamie tīkli, starpsavienojumi, kam, starp citu, plašāku ceļu pavēruši Eiropas ekonomikas atveseļošanas programmai paredzētie 30 miljardi eiro.

Lasīt vairāk

11.06.2009

DIENA.LV

2009.gada pirmajā ceturksnī, Latvijas IKP piedzīvojis kritienu par 18% - pat vairāk nekā to bija paredzējuši ierasti pesimistiskie Danske Bank speciālisti, kuru drūmākie paredzējumi sniedzās vien līdz 16.8% IKP kritumam.

Atbilstoši SVF novērojumiem, vairāki šķēršļi Latvijas politiskajā sistēmā kavē tās ātrāku iziešanu no krīzes. Pirmkārt, Starptautiskais Valūtas Fonds norāda uz nekvalitatīvajiem un nepietiekamajiem budžeta datu apkopojumiem, kurus valdība iesniedz fondam izskatei un analīzei. Precīzu, sistematizētu un skaidri pārskatāmu datu apkopošana valsts augstākajās instancēs ir nopietna, taču nepavisam ne jauna problēma. Ja atceramies, jau iestājoties Eiropas Savienībā, kad valdībai bija Eiropas Komisijā jāiesniedz dati par valsts lauksaimniecībā izmantojamo zemju pielietojumu un ražošanas un produktivitātes rādītājiem, ES tika nodoti novecojuši un nepilnīgi skaitļi, kā rezultātā Latvijas zemnieki šobrīd saņem vienas no zemākajām subsīdijām Eiropā.

Lasīt vairāk

28.05.2009

DIENA.LV

Kad ASV Federālo rezervju sistēmas kādreizējais vadītājs Alans Grīnspens nāca klajā ar kādu paziņojumu, pasaule aizturēja elpu. Protams, visilgāk elpu aizturēja pasaules valstu centrālās bankas, finanšu institūcijas, oficiālās iestādes, jo centrālo banku vadītāju paziņojumi parasti notiek reti un tiem ir noteikts mērķis – izraisīt sekas finanšu pasaulē. Līdzīgs efekts ir arī tagadējā FRS vadītāja, Pasaules Bankas, SVF un citu svarīgu starptautisku institūciju paziņojumiem. Pat, piemēram, ASV Komercdepartamenta šķietami ikdienišķs paziņojums par maksājumu bilances publicēšanu, liek valūtas tirgiem nosvārstīties.

Kas notiek Latvijā? Centrālās bankas prezidents Viļņā uzsāk runas par taloniem. Es saprotu, ja šādas runas uzsāk Godmanis vēl 90. gadu iespaidā, es saprotu, ja par to runā Latvijas ekonomikas stabilizācijas pretinieki, ja par šādu risinājumu runā „ekonomikas eksperti”, piemēram, avīzē „Telegraf”.

Centrālās bankas viens no galvenajiem uzdevumiem ir valūtas stabilitātes, monetārās sistēmas stabilitātes nodrošināšana. Diskusijas ar valdību, tostarp mudinājums valdībai mazināt tēriņus, ir jārisina sarunās ar valdību – gan valdības sēdēs, gan tiekoties ar valdības vadītāju divpusējās sarunās. Jebkādi CB izteikumi presē, biedējot (ko? tautu?) ar nelabvēlīgām sekām tēriņu nesamazināšanas gadījumā, ir vērtējami kā ekonomiku destabilizējoši.

Valsts institūcijām šobrīd jārūpējas, lai SVF aizdevums tiktu saņemts un būtu konkrēts risinājums, kā atveseļot un sildīt ekonomiku, lai budžetu varētu pildīt, parādus atdot. Taču neveiksmīgas nodokļu sistēmas reorganizācijas dēļ PVN ieņēmumi sarukuši par 25,5%.

Latvijas Bankai vajadzētu runāt ar valdību arī, kā panākt, ka bankas atsāk normālu kreditēšanu. Starp citu, mudinājums valdībai vienoties ar bankām par kreditēšanas atsākšanu, ir izteikts arī Eiropas Savienībā pieņemtajā Ekonomikas atveseļošanas plānā. Kā tieši panākt šo kreditēšanas atsākšanu, ir gan valdības, gan arī CB svarīgākais uzdevums.

Latvija gaida gan tūlītēju valdības izstrādātu ekonomikas atveseļošanas programmu, kurā līdzās kreditēšanas atsākšanai būtu paredzēta arī nodokļu sistēmas pilnveidošana. Lai, piemēram, līdzsvarotu dažādās PVN likmes gāzei un malkai kā kurināmajam, lai viena no svarīgākajām Latvijas eksporta precēm – tūrisms – caur viesnīcām netiktu aplikts ar 21% nodokli, lai uzņēmējiem nebūtu jādotē valsts, maksājot uzņēmumu ienākuma nodokli pagājušā gada apjomā, galu galā - lai uzņēmēji, spējot saņemt kredītus, spētu īstenot arī struktūrfondu apgūšanu. Tas šobrīd ir viens no galvenajiem viediem, kā saglabāt un radīt darbavietas.

Ja pamatota plāna un izšķirīgas rīcības vietā būs vienīgi cilvēku biedēšana, tad Latvija no ekonomikas krīzes neatkopsies vēl ļoti ilgi. Turpretī valsts institūciju saskaņotas rīcības gadījumā, ja nekavējoties tiks izstrādāts ekonomikas atveseļošanas plāns un tas tiks arī realizēts, Latvijas ekonomika varētu sākt atveseļoties jau nākamajā gadā.

25.05.2009

Šo brīdi Latvijas basketbola cienītāji gaidīja veselus 72 gadus – ilgāk kā neatkarību. 1937. gadā Rīgā notika Eiropas čempionāts basketbolā vīriešiem, un tikai tagad mūsu basketbola saime ieguvusi godpilnās tiesības rīkot Latvijā Eiropas sieviešu čempionāta finālturnīru.
22. maijā pārbaudes spēlē pirms čempionāta sākuma tikās Latvijas un Izraēlas izlases. Eiropas Parlamenta deputāte, bijusī basketboliste Inese Vaidere spēles pārtraukumā sirsnīgi sveica mūsu basketbola kādreizējās zvaigznes – divkārtējo Olimpisko čempioni un TTT kapteini Uļjanu Semjonovu, TTT kapteini Tamāru Hendeli, Silviju Skulmi, Ilzi Brumermani un Ingrīdu Osi, kuras bija ieradušās vērot pašreizējās izlases sniegumu un kuras skatītāji sveica ar ovācijām. I.Vaidere: „Šim Latvijas sieviešu basketbola panākumam pamatu savulaik kaldināja leģendārā TTT meistarkomanda, 18 reizes iegūstot Eiropas kausu. Daudzas meitenes izvēlējās spēlēt basketbolu, jo gribēja līdzināties TTT slavenībām. Ir īstais bŗīdis atcerēties un pateikt paldies mūsu veterānēm par savulaik paveikto.”
Latvijas izlase parādīja lielisku sniegumu un uzvarēja Izraēlu ar 73:50.

[slickr-flickr search=sets set=72157633294488083]

17.05.2009

Rīgā 17. maija svētdienas rītā krastmalu, Vanšu tiltu un Valdemāra ielu līdz pat arēnai „Rīga” pārpludināja jautru, veselīgu skrējēju tūkstoši. Bija sācies lielais Rīgas maratons. Visjaunākais „skrējējs” saldi dusēja ratiņos, bet vecuma augšējo robežu iezīmēja vien dalībnieka sparīgums.
Pārsteidza skrējēju izdoma – redzējām gan piecas „līgavas”, gan sarkanas kartona kastes ar žiglām kājiņām, gan puišus „formālos” uzvalkos, pat „maizes šķēles” un veselu „cirka trupu”. Latvijā pazīstamas uzņēmējsabiedrības izmantoja gadījumu, lai skrējēju tūkstošiem reklamētos, bet politiskās partijas – lai ar savu cīņas sparu pievērstu potenciālo vēlētāju uzmanību. Skrējēju pulkā pamanāmi bija arī Pilsoniskās Savienības gargabalnieki - to skaitā Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, žurnālists Arnis Šablovskis un citi. Pēc finiša līnijas šķērsošanas pie Arēnas „Rīga”, kad aiz muguras, raitā solī skrienot, bija atstāti vairāk nekā 5 kilometri, skrējēji izskatījās možuma un enerģijas pilni.

Lasīt vairāk

15.05.2009

Šodien, 15.maijā – Starptautiskajā Ģimenes dienā, “Pilsoniskā savienība” organizēja akciju „Uzdāvini savai pilsētai ziedu”, uzdāvinot Rīgai 30 rododendru krūmus, kurus kopā ar profesionāļiem izstādīja pilsētas parkos.
Pilsoniskās Savienības priekšsēdētāja Ģirta Valda Kristovska dāvinātie rododendru krūmi tika iedēstīti operas skvērā, bet Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres sarūpētie pieci “skaistuļi” turpmāk krāšņos Bastejkalna kaskādi. Aijas Cālītes - Dulevskas dāvinājums savu īsto vietu atrada Vērmaņdārzā, kur priecēs rotaļlaukuma mazos viesus.

Lasīt vairāk

15.05.2009

11. maijā Piedalīties Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu diskusijā Grobiņā bija uzaicināti piecu partiju pārstāvji - no Pilsoniskās Savienības, LPP/LC, JL, TP un LSDSP. Pēc pusotru stundu ilgas intensīvas diskusijas, kurā deputātu kandidātiem nācās atbildēt gan uz debašu vadītāja politologa Ivara Ījaba, gan klātesošo dažbrīd visai asajiem jautājumiem, notika klausītāju aizklāts balsojums - par kuru deputātu kandidātu viņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu šodien? Kad Tamāra Štrausa, pasākuma organizatore un improvizēto vēlēšanu komisijas vadītāja kopā ar kolēģiem bija saskaitījusi balsis, izrādījās, ka vēlēšanās uzvarējusi pašreizējā EP deputāte Inese Vaidere (Pilsoniskā Savienība), kura bija ieguvusi tieši divas reizes lielāku balsu skaitu nekā tuvākais sekotājs Ivars Godmanis. Pārējie deputātu kandidāti – Dzintars Ābiķis, Atis Lejiņš un Ingrīda Circene ievērojami atpalika no pirmo divu vietu ieguvējiem.

[slickr-flickr "[email protected]" tag="2009-05-11" thumbnail_size="small" type="gallery" size="large"]

07.05.2009

Inese Vaidere kopā ar parējiem līdzjutējiem apsveic Latvijas hokeja izlasi ar izcīnīto 7. vietu Pasaules čempionātā!

[slickr-flickr "[email protected]" tag="irbe" thumbnail_size="small" type="gallery" size="large"]

07.05.2009

2009. gada 5. maijā notika Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Vides pārvaldības katedras rīkotā ekspertu un sabiedrības interešu grupu pārstāvju apaļā galda diskusija, noslēdzot Eiropas Parlamenta projektu par piekrastes ilgtspējīgu attīstību, kuru atbalstījuši Eiropas Parlamenta deputāti Ģirts Valdis Kristovskis un Prof.Dr. oec. Inese Vaidere.

Diskusijā tika novērtēti pētījumu autoru apkopotie secinājumi par ilgtspējīgas attīstības procesiem piekrastes teritorijās, īpaši starpnozaru un integrētā skatījumā, kā arī gatavoti rīcībpolitikas priekšlikumi vietējam, nacionālam, Baltijas jūras reģiona, kā arī ES lēmumu pieņemšanas līmenim.

Lasīt vairāk

06.05.2009

Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna ietvaros Eiropas Komisija ir paredzējusi sniegt finansiālo atbalstu projektiem enerģētikas un lauku attīstības jomā. Enerģētikai 2009. gadā paredzēti 2 miljardi, 2010. gadā – 1.98 miljardi eiro (kopā 3.98 miljardi eiro), savukārt lauku attīstībai 2009. gadā veltīs 0.6 miljardus, bet 2020. gadā – 0.42 miljardus eiro (kopā 1.02 miljardi eiro), tādējādi šīm svarīgajām nozarēm nākamo 2-3 gadu periodā paredzot 5 miljardu eiro lielu finansējumu.
Šāds priekšlikums ir uzskatāms par zināmu sasniegumu arī Eiropas solidaritātes jomā, jo lielo dalībvalstu sākotnējā vēlme atgūt savas iemaksas no Eiropas Savienības budžeta tomēr ir mazināta, novirzot zināmu summu projektiem visās dalībvalstīs. Uzstājoties par šo jautājumu plenārsēdē, EP deputāte Inese Vaidere uzsvēra, ka ”šī iniciatīva ir labs pamats gan Eiropas Savienības kopīgas enerģijas politikas tālākai attīstībai, gan arī lauku attīstībai ilgtermiņā. Latvijai ļoti svarīga ir starpsavienojumu izveide, kā arī iekšējo tīklu stiprināšana”. Tā kā Latvija dabasgazes jomā ir pilnīgi atkarīga no Krievijas, tad Latvijas iekļaušanās kopīgā enerģijas sistēmā ir ļoti svarīga un ievērojami mazinās politiskā spiediena iespējas.

Ja nekas enerģētikas jomā netiks darīts, Eiropas Savienības enerģijas atkarība pieaugs no 50% 2000. gadā līdz 70% 2030. gadā. Galvenās gāzes piegādātājas ir Krievija (30%), Alžīrija (25%) un Norvēģija (25%), taču tiek prognozēts, ka atkarība no Krievijas avotiem var pieaugt līdz 80% 2030. gadā. ES atkarība no Tuvo Austrumu naftas importa šai periodā var pieaugt pat 2 reizes, tāpat tiks importētas arī 66% no ES nepieciešamajām akmeņoglēm.
„Lielāks uzsvars, ieviešot šo programmu, ir liekams uz energoefektivitātes paaugstināšanu un enerģijas avotu dažādošanu. Jāizveido reāli finansiāli stimuli, piemēram, jūras vēja, ģeotermālās un citu atjaunīgo enerģijas avotu attīstībai un izmantošanai,” uzrunā Parlamentam pauda deputāte. „Ekonomikas krīzes īpaši skartajām valstīm t.sk. Latvijai, maksimālā līdzfinansējuma likme drīkstētu būt tikai līdz 50%. Ļoti nepieciešams atbalstīt vietējās un reģionālās, kā arī individuālās iniciatīvas atjaunīgo energoresursu ieviešanas un izmantošanas virzienā.”
Laika grafiks enerģētikas projektu iesniegšanai ir saspringts, jau maijā tiks publicēts projektu uzsaukums, līdz jūlijam jāiesniedz projektu pieteikumi. Augustā – novembrī projekti tiks vērtēti. Eiropas Komisija plāno pirmos līgumus noslēgt jau līdz 2010. gada janvāra beigām. Kā zināms, Latvija plāno pieteikt divus projektus – Rīga TEC 1 – Imanta un Liepāja – Grobiņa. Tas nodrošinātu tehnisko bāzi jūras vēja enerģijas parku celšanai nākotnē. I. Vaidere uzskata, ka „mūsu vēlmes ir pārāk pieticīgas un steidzami ir jāizstrādā arī citi projekti Latvijas energoatkarības mazināšanai un plašākai atjaunīgo enerģijas avotu ieviešanai”.
Runājot par lauku attīstību, deputāte uzsvēra, ka, tā kā šīs programmas ietvaros nav paredzēts tiešs atbalsts zemniekiem, ir jāveic pasākumi lauku attīstībai, balstoties uz reālajām vajadzībām. Ir maksimāli jāizmanto līdzekļi gan platjoslas interneta ieviešanai Latvijas laukos, gan arī ļoti svarīgā infrastruktūras elementa – lauku ceļu - izveidei un attīstībai.