fbpx

17.12.2008

200 miljardus eiro vērtais Eiropas Savienības ekonomikas atveseļošanas plāns galvenokārt ir vērsts uz palīdzību uzņēmējiem. Nupat Eiropas Komisijas prezidents Barrozu ir ierosinājis veidot kopīgu konjunktūras veicināšanas programmu ar ASV, EK rosina samazināt pievienotās vērtības nodokli atsevišķām uzņēmumu kategorijām.

Pagājušonedēļ tapa publiskots Latvijas valdības ekonomikas „stabilizācijas” plāns. Ekonomikas stabilizācijas plāns tapa rekordīsā laikā, un tam atbilstoša ir plāna kvalitāte. Ir mehāniski aprēķini, kā pelnošas nozares un uzņēmumus, papildus apliekot ar nodokļiem, ievākt vairāk nauda budžetā. Bet tās ir tikai ilūzijas. Papildus slogs nodokļu bāzi samazinās, bet visticamāk – daudzus uzņēmumus nogremdēs. Nenopietni skan premjera teiktais, ka plānu palīdzējuši izstrādāt SVF pārstāvji. Te nebija ieradušies finansu ģēniji, kas būtu spējīgi visīsākā laikā dot Latvijai vislabākos padomus. Tie bija jāizstrādā jau vismaz pirms pusgada, kad parādījās pirmās krīzes pazīmes. Valdība hroniski neieklausās mūsu, ekonomistu teiktajā, jo savulaik daudzkārt brīdinājām par pārkaršanas draudiem, nenopietno pieeju kreditēšanai. Latvijā ir pietiekami daudz kvalificētu speciālistu, kuri skolojušies arī ārzemēs. Pat Latvijas Bankas brīdinājumi tika palaisti gar ausīm. Cerams, ka sabiedrība atcerēsies savus varoņus un dos pienācīgu novērtējumu gan pedāļa grīdā spiedējam (kurš gan tagad, laikam savu „pīāristu” padoma vadīts un piebremzēts, ir pieklusis), gan trekno gadu solītājam, kurš atteicās veidot bezdeficīta budžetu un stabilizācijas fondu, kā to tālredzīgi veidoja Igaunija.

Ir vispārzināms, ka ekonomisku grūtību vai krīzes apstākļos valdības konjunktūras veicināšanai nodokļus samazina. Tāpēc vēl jo pārsteidzošāks ir lēmums par pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanu līdz 21% līdzšinējo 18% vietā. Tātad samazināsies tirdzniecības apgrozījums, un mazāks būs nodokļu apjoms arī Latvijas budžetā. Daudz reālāks kļūst scenārijs ar uzņēmumu bankrota vilni. Kā melnais humors skan tēze, ka valdība, lai uzlabotu konkurētspēju, ir „nākusi pretī” ar grozījumiem Maksātnespējas likumā, lai uzlabotu uzņēmumu maksātnespējas un likvidēšanas procesus… . Ja uzņēmumi bankrotēs, tad līdzšinējo 18% vietā budžets nesaņems vis 21% PVN, bet 0%. Slēdzot uzņēmumus, pieaugs bezdarbs, radot papildus slogu arī sociālajam budžetam.

Protams, labi, ka valdība masu informācijas līdzekļu kampaņas rezultātā presei plānotā četrkāršā nodokļu pieauguma vietā līdz šim atviegloto 5% PVN nodokli palielināja „tikai” divreiz. Tomēr cietēji paliek gan grāmatu izdevēji, gan bibliotēkas un lasītāji.

Bēdīga situācija veidojas tūrisma sektorā. Daudzi uzņēmēji, nežēlojot laiku un līdzekļus, ir izveidojuši viesnīcas un viesu namus, radot perspektīvu eksporta nozari. No 5% uz 21% palielinātais PVN praktiski nozīmē tās bankrotu - jau noslēgtos līgumus nebūs iespējams izpildīt bez zaudējumiem un jaunus līgumus, visticamāk, nenoslēgs. Jo, piemēram, Igaunijā viesu nami un viesnīcas maksās tikai 9% lielu PVN, savukārt Lietuvā noslēgtajiem līgumiem tiks piemērota 5% likme, bet tā ir nevienlīdzīga konkurence Baltijas reģionā. Tūrisma sabrukums, protams, atbalsosies arī transporta nozarē. Un atkal, pat līdzšinējo 5% vietā budžetā būs 0%. Eksporta krituma rezultātā palielināsies arī tekošā konta deficīts, veidojot papildus spiedienu uz nacionālo valūtu.

Ko valdība varētu darīt un kas tai būtu jādara šai situācijā? Mēs sagaidām pamatotu, detalizētu ekonomikas atveseļošanas plānu - kā veicināt uzņēmējdarbību, nevis iznīcināt. Plānu, kā palīdzēt, nevis ar nemitīgiem apokaliptiskiem paziņojumiem biedēt un nosist jebkuru vēlēšanos darboties. Daži ieteikumi:

- Jāpārrevidē visi normatīvie akti, kuri regulē VID, PVD un citu uzņēmējiem „represīvo” struktūru darbību, lai godīgie uzņēmumi varētu netraucēti strādāt.

- Jāpārskata nodokļu politika, ievērojot tiesiskās paļāvības principu, ieviešot nepieciešamos kapitāla pieauguma nodokļus.

- Jādod pamatots valdības plāns, kā maksimāli izmantot Eiropas fondu naudu (lēmums būtiski samazināt valdības daļu šajos apstākļos ir šokējošs).

- Lai veicinātu vietējo produktu patēriņu un konjunktūru kopumā, jāveic pasākumi pensiju, pabalstu un citu maznodrošinātu personu ienākumu palielināšanai

- Jālikvidē valsts un pašvaldību uzņēmumu politiskās padomes, izveidojot profesionāļu valdes, samazinot vadītāju atalgojumus un administratīvo aparātu. Jo mazāki šo uzņēmumu izdevumi, jo lielāka peļņas daļa var tikt iemaksāta budžetā.

- Nekavējoties jāveic valsts uzņēmumu efektivitātes audits, piemēram, „Latvenergo”. Uzņēmumā ir milzīga administrācija, vairākas apakšvienības strādā ar ceturtdaļslodzi. Tomēr tiek pieļauts, ka pavasarī varētu tikt paaugstināti elektroenerģijas tarifi - kad pasaulē dramatiski ir kritušās energonesēju cenas un uzņēmumam ir jāsamazina iekšējie tēriņi līdz minimumam.

- Saeimai un valdībai ir rūpīgi jāizvērtē Sabiedrisko pakalpojumu regulatora darbība. Pēdējos gados regulators ir vienkārši akceptējis to, ko elektroenerģijas vai gāzes monopoli tam ir piedāvājuši. Šī darbība ir izrādījusies ne vien neefektīva, bet arī valsts ekonomikai atklāti kaitīga.

- Nekavējoties jāsamazina ministriju un sekretariātu skaits. Jālikvidē milzīgie ministriju „propagandas, PR” aparāti.

- Kopā ar ekonomikas speciālistiem jāizveido rīcībspējīgs ekonomikas atveseļošanas plāns.