fbpx

22.05.2007

Šobrīd publiskotās koalīcijas sarunas par prezidenta amata kandidātu raisa domas, ka tik slepenas vienošanās slēpj kandidātu, kas neatbilst augstajam prezidenta amatam, lai ar viņu savlaicīgi iepazīstinātu sabiedrību… Vai gan citādāk būtu iemesls nenosaukt skaļi cilvēku, kas turpmākos gadus pārstāvēs mūsu valsti? Arvien vairāk rodas pārliecība, ka kandidāts ir zināms, tikai viņa kandidatūra tiks izspēlēta, kad beigsies šo dienu “spēlītes”.

Saeimas deputāti ir tautas ievēlēti, un viņi atbild sabiedrībai. Tai savukārt ir visas tiesības zināt, kādu vai kādus kandidātus viņu vārdā uz šo amatu partijas virza. Šobrīd situācija izskatās tāda, ka prezidenta amata kandidāti tiek apspriesti šaurā partijas virsotņu lokā, pat nekonsultējoties ar savas partijas ierindas biedriem un vēlētājiem, vienlaikus “barojot” sabiedrību ar dažādām viltus ziņām. Pa laikam tiek “izmests” kāds “viltus kandidāts”, kā, piemēram, tas bija gadījumā ar Egīlu Levitu, ar kuru pirms baumas nopludināšanas pat nebija runāts. Tā nebūt nav valstiska pieeja. Šauras grupas interesēs pieņemti lēmumi pieļaujami privātā biznesā, nevis politikā un valstisku interešu pārstāvēšanā. Tagad katrai partijai vajadzētu savu soli skaidrot, ļaut sabiedrībai iesaistīties, ieklausīties arī tautas balsī.

Ja arī nākotnē paliek pie šādiem partiju izvirzītu kandidātu nosacījumiem, tad procedūra precīzi jāatrunā. Tagad, ja kāda partija nosauc ar partijām nesaistītu cilvēku, tad arī viņš automātiski tiek saistīts ar konkrēto partiju. Manuprāt, veiksmīgi darbotos koalīcijas apspriesti gan partiju, gan kopīgi uzrunāti ar partijām nesaistīti kandidāti, par kuriem pietiekami ilgu laiku būtu ļauts izteikties arī tautai. Un tad jau tālākā ir vienota koalīcijas rīcība, kas arī parādītu, ka šie cilvēki darbojas valsts un tautas interesēs.

Domāju, ka tuvākajā laikā var parādīties arī vēl kāds cits prezidenta amata kandidāts, – ja nu koalīcija tuvākajās laikā nespēs vienoties, un publiski pieejamie šobrīdējie prezidenta amata kandidāti ir tikai marionetes publiskai apskatei. Rodas iespaids, ka partiju vadības šobrīd spēlē tādu kā absurda teātri, kurā lomas, šķiet, ir precīzi sadalītas, būtībā par tautu un saviem biedriem vīpsnājot. Īstais kandidāts pagaidām gaida savu publisko “uznācienu” šonedēļ un tad 31. maijā. Un jautājums paliek – kāpēc šis kandidāts tiek slēpts?