Eiropas Parlamenta deputātes prof. Ineses Vaideres runa starptautiskajā konferencē “Okupācija pēc atbrīvošanas – Austrumeiropa”08.05.2012 EP Briselē.

Sabiedroto uzvara otrajā pasaules karā atbrīvoja Eiropu no nacistu okupācijas, tomēr Baltijā un pārējā Austrumeiropā to nomainīja jauna – PSRS okupācija, kas ilga turpat pusgadsimtu. Jāuzsver, ka Baltijas valstu un Polijas liktenis tika izlemts jau pirms kara sākuma, nacistiskajai Vācijai un Padomju Savienībai parakstot noziedzīgo Ribentropa Molotova paktu 1939. gada 23. augustā. Abu totalitāro režīmu uzsāktā prettiesiskā Austrumeiropas pārdale ierāva karā visu Eiropu un vēlāk noveda pie pasaules kara.

Lai arī Latvija bija pasludinājusi neitralitāti, PSRS to okupēja 1940. gada 17. jūnijā. Padomju okupācijas vara izvērsa nežēlīgu teroru pret okupētās Latvijas pilsoņiem. Gada laikā tika arestēti, spīdzināti, nošauti vai deportēti 26 000 cilvēki – 1,6 % no visiem iedzīvotājiem. Skaitliski visvairāk represēja pamatnāciju – latviešus, kuri zaudēja gandrīz visu eliti. 1941. gada 14. jūnijā no Latvijas un pārējām Baltijas valstīm desmitiem tūkstoši tika deportēti uz Sibīriju. Gandrīz puse no viņiem tur aizgāja bojā. Tomēr Krievijas masu medijos 14. jūnija deportācijas nereti tiek attaisnotas – Latvija esot tikusi attīrīta no neuzticamiem elementiem. Atgādināšu, ka 15% no izvestajiem bija bērni.

1941. gada vasarā PSRS teroru nomainīja nacistiskās Vācijas represijas. Holokausta rezultātā Latvijā noslepkavoja ap 70 000 vietējo un 20 000 no ārvalstīm ievesto ebreju, vairāk kā 2300 garīgi slimus cilvēkus, vairāk kā 1500 čigānus. Kopumā tika iznīcināti vairāk nekā 5% Latvijas pilsoņu. Vācijas sagrāve 1945. gada maijā pielika punktu nacistu teroram. Tomēr Austrumeiropas tautu ciešanas ar to nebeidzās, jo pēc atbrīvošanas sekoja PSRS okupācija, vienlīdz brutāla un nežēlīga.

Lasīt vairāk

Brisele, 7.maijs. Pēc Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Ineses Vaideres (Vienotība, ETP grupa) iniciatīvas EP Briselē 8. maijā notiks starptautiska konference, kurā tiks runāts par Austrumeiropas valstu okupāciju pēc Otrā pasaules kara beigām un izvērtētas Padomju Savienības armijas izvietošanas radītās sekas šajā reģionā.

Inese Vaidere uzsver, ka konferences mērķis ir vērst starptautiskās sabiedrības uzmanību uz faktu, ka 8.maijs, ko Eiropā atzīmē kā Otrā pasaules kara beigu datumu, nenesa atbrīvošanu Latvijai un vairākām citām Austrumeiropas valstīm. Tieši pretēji - ar kara noslēgumu sakās padomju armijas masveida ievešana un militāro objektu izvietošana okupētajās teritorijās. Deputāte uzskata, ka ir svarīgi par šiem jautājumiem runāt, lai palīdzētu ne tikai labāk iepazīt sarežģīto Austrumeiropas valstu vēsturi, bet arī izprast tās ietekmi uz šo valstu sabiedrībām šodien.

Konferenci atklās lielākās EP politiskās grupas ETP priekšsēdētājs Džozefs Dauls un tajā līdzās Inesei Vaiderei uzstāsies Vītauts Landsberģis (Lietuva), Tunne Kelams (Igaunija), Giorgijs Šopflins (Ungārija), Peters Štastnijs (Slovākija) un citi. Savu vērtējumu konferencē sniegs arī atvaļinātais flotes admirālis Andrejs Mežmalis.

Konferences laikā tiks prezentēta Latvijas vēsturnieku Ilgoņa Upmaļa, Ērika Tilgasa, Jāņa Dineviča un Anatolija Gorbunova angliski izdotā grāmata „Latvija – PSRS karabāze 1939-1998”, kas aplūko PSRS armijas izvietojumu Latvijā, tās izvešanu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, armijas atstāto mantojumu un tā ietekmi uz Latvijas ekonomiku, politiku un vidi.

Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komitejas deputāte Inese Vaidere (ETP grupa, Vienotība):

„Šo vēlēšanu rezultāts rada bažas, ka vairums Francijas pilsoņi nav gatavi reformām, kas nostiprinātu un atjaunotu Francijas un visas Eiropas konkurētspēju. Līdz šim uzsāktās reformas Francijā liecināja par šādu vēlmi, tomēr Fransuā Olanda priekšvēlēšanu solījumi bijuši izteikti sociālistiski un, ja tiks īstenota solītā ekonomiskā politika, tad, iespējams, krīze Francijā var ieilgt vai kļūt pat vēl nopietnāka,” norāda Vaidere.

Deputāte uzskata, ka līdz šim Francija ir bijusi viens no Eiropas Savienības dzinējspēkiem, un tam tā būtu jāpaliek, lai gan turpmākā Francijas sadarbība ar konservatīvo Vācijas kancleri Angelu Merkeli var nebūt tik saskaņota un efektīva kā pēdējos gadus. Tomēr pastāv cerība, ka, kļūstot par valsts prezidentu, Olands atmetīs priekšvēlēšanu retoriku un nepārskatīs jau pieņemtos mehānismus, kas paredz gan taupības, gan arī attīstības pasākumus Francijā un Eiropas Savienībā kopumā.

„Ir ārkārtīgi svarīgi, lai Francija un Vācija spētu saglabāt savu vadošo lomu ES, jo bez šī tandēma, gan eiro liktenis, gan ES konkurētspēja varētu tikt apdraudēta,” uzsver Inese Vaidere.

Brisele, 25.aprīlis. Atsaucoties uz organizācijas „Beļģijas Jaunie Zinātnieki” uzaicinājumu, 25.aprīlī Latvijas jauno zinātnieku delegācija dosies uz Briseli, lai piedalītos starptautiskajā jauno zinātnieku EXPO. Delegācijas braucienu finansiāli atbalsta un uz pieņemšanu Eiropas Parlamentā ir uzaicinājusi Eiropas Parlamenta deputāte prof. Inese Vaidere.

„Jauniešu dalība dažādos starptautiskos pasākumos ir svarīga, lai ne tikai pierādītu sevi, bet arī tiktos ar citu valstu pārstāvjiem, paplašinot savu redzesloku. Tas ir ļoti nozīmīgi, jo inovatīvi risinājumi Latvijai ir vitāli nepieciešami,” uzsver Inese Vaidere.

Šajā pasākumā Latviju pārstāvēs Latvijas 35.skolēnu zinātniskās konferences laureātes – Baldones vidusskolas 12.klases skolniece Unda Kaļķe ar savu pētniecisko darbu astronomijā „Sarkano zvaigžņu meklēšana Kasiopejas (Cassiopeia) zvaigznājā” un Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas 12.klases skolniece Sandra Bruņeniece ar pētniecisko darbu fizikā „Aitu vilna kā perspektīvs siltumizolācijas materiāls”, kā arī Latvijas skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības koordinatori un vadītāji, Valsts izglītības satura centra vadītāja vietniece Agra Bērziņa un vecākā referente Mudīte Kalniņa.

Šogad Beļģijas jauno zinātnieku EXPO ir uzaicināti piedalīties skolēni arī no Vācijas, Spānijas, Čehijas, Itālijas, Krievijas, Francijas, Luksemburgas, Meksikas, Slovēnijas, Zviedrijas, Honkongas un Kongo Demokrātiskās Republikas.